Jau tagad teju puse no visiem Latvijas uzņēmējiem, kas vēlas pieņemt darbā Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) jomas speciālistus, ziņo par grūtībām aizpildīt izsludinātās vakances, savukārt, pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā kvalificēto kiberdrošības speciālistu sagatavošana ir nacionālas drošības jautājums, saka Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm liecina, ka speciālistu trūkums IKT nozarē turpinās pieaugt, savukārt, Valsts kancelejas ikgadējā salīdzinošajā pētījumā par atalgojuma apmēru secināts, ka amatu grupa, kurā atbilstošākos kandidātus bijis gan visgrūtāk piesaistīt, gan visgrūtāk noturēt ir IKT speciālisti.

Šī problēma aktuāla arī citās valstīs. Proti, Informācijas sistēmu audita un kontroles asociācijas (ISACA) ikgadējais pētījums atklāja, ka visā pasaulē ir akūta nepieciešamība pēc kiberdrošības speciālistiem, kuriem piemīt arī kritiskā domāšana un komunikācijas prasmes.

CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina uzsver, ka kvalificētu speciālistu trūkumu gan Latvijā, gan citur pasaulē veicina arī tas, ka IKT drošības riskus sāk apzināties arvien vairāk uzņēmumu un organizāciju no dažādiem sektoriem.

Digitālā transformācija, kas aizsākās pirms vairākiem gadu desmitiem un savu kulmināciju sasniedza pandēmijas laikā, ir mainījusi mūsu darba metodes. Darbinieki soli pa solim pielāgojās jaunajam darba stilam, un tagad viņiem ir nepieciešama vēl lielāka elastība. Lai to nodrošinātu, rodas nepieciešamība pēc jaunām tehnoloģijām. Taču pāreja uz mūsdienīgu darba vidi ir saistīta ar papildu izaicinājumiem, lai izveidotu nesalaužamu uzņēmuma kiberaizsardzības vairogu. No atbilstošu IT risinājumu ieviešanas līdz iekšējās kultūras maiņai – kibernoturības veidošana nav sasniedzama tik vien kā ar “dažu soļu kombināciju”.

Rītdiena sākas šodien

Mainoties darba veidam, kad attālinātais darbs no jebkuras vietas pasaulē kļūst par mūsdienu dzīves realitāti, kā arī Baltijas valstīm saskaroties ar lielākiem kiberuzbrukumiem, būtiska kļūst uzņēmuma datu aizsardzība. Neatkarīgi no tā, vai esat mazs uzņēmums vai valstiski nozīmīga organizācija, tas, ka hakeru uzmanības centrā ir tikai lieli uzņēmumi, ir mīts. Jo elastīgāki vēlaties kļūt, jo lielāka uzmanība ir jāpievērš drošībai – jāaizsargā nemitīga patentētu datu plūsma mākoņos, attālinātās vidēs un birojā, kā arī jāsaglabā uzticama partnera tēls visās uzņēmējdarbības jomās.

Taču daudzas organizācijas joprojām nezina, ar ko sākt. Dell Technologies “Breakthrough” pētījums, kurā piedalījās 10 500 respondentu no vairāk nekā 40 valstīm un kurā tika pētīta cilvēku spēja pielāgoties digitālajām pārmaiņām, liecina, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš izpratnei par kiberdrošību un tehnoloģiskajiem procesiem. Dati liecina, ka 72% respondentu uzskata, ka darba paradumu maiņa viņu organizāciju ir pakļāvusi vēl lielākam riskam, savukārt 62% uzskata, ka organizācijas kiberdrošības vājākais posms ir tās darbinieki. Tomēr darbiniekiem ir jāzina, ka organizācija viņus atbalsta un rūpējas par digitālajiem rīkiem, ko tie izmanto ikdienā, strādājot birojā vai attālināti.

Kiberuzbrukumu skaits pasaulē audzis par 75% pēdējo piecu gadu laikā, tostarp Latvijā īpašs izaicinājums ir politiski motivēti uzbrukumi, informē konsultāciju kompānijas "EY" pārstāvji, atsaucoties uz veikto pētījumu par kiberdrošības risku novēršanu ""EY" 2023 Global Cybersecurity Leadership Insights".

Pētījumā secināts, ka tikai katrs piektais uzņēmumu kiberdrošības eksperts uzskata, ka viņa organizācijas gatavība un rīcība, lai novērstu datu apdraudējumu, ir efektīva. Savukārt 76% uzņēmumu un institūciju ir vajadzīgs vismaz pusgads, lai identificētu un novērstu datu drošības pārkāpumus. Vienlaikus Latvijas institūcijām jābūt gatavām papildu riskiem, kas rodas no politiski motivētiem uzbrukumiem.

"EY Latvija" Tehnoloģiju un Kiberpārvaldības konsultāciju prakses direktore Rudīte Spriņģe informē, ka pēdējos gados ir būtiski augusi uzņēmumu un institūciju tehnoloģiju ekspozīcija, jeb tas digitālās darbības plašums, kur dažādi kibernoziedznieki un politiski motivēti hakeri īsteno mēģinājumus piekļūt organizāciju un personu datiem. Latvijā tieši ģeopolitiskā dimensija ir tas, kas veido būtisku kiberdrošības risku apmēru, jo politisku mērķu vadīti kibernoziedznieki saprot, ka ar datu apstrādes pārrāvumiem ir iespējams būtiski iedragāt sabiedrības ikdienas dzīvi un drošības sajūtu.

Jaunākajā pētījumā par Ziemeļvalstu kiberdrošības tendencēm 54% aptaujāto respondentu Somijā, Norvēģijā un Zviedrijā apliecinājuši – to pārstāvētais uzņēmums pēdējā gada laikā piedzīvojis vismaz vienu kiberuzbrukumu, kas radījis nopietnus darbības traucējumus. Turklāt 87% aptaujāto paredz, ka turpmākajos gados uzbrukumu skaits arvien turpinās pieaugt, un tikai 32% respondentu jūtas ļoti pārliecināti par savas organizācijas spējām atklāt šādus incidentus un reaģēt uz tiem.

Dati ir satraucoši, tāpēc kiberdrošības mēneša ietvaros aicinu ikvienu Latvijas uzņēmumu pievērst uzmanību pieaugošajiem kiberdraudiem un ievērot piecus vienkāršus ieteikumus drošībai ikdienā.

1. Daudzfaktoru autentifikācija visiem tiešsaistes kontiem

Daudzfaktoru autentifikācijas uzstādīšana viedierīcēs ir digitālās higiēnas prasība, par ko šodien regulāri atgādina un kā būtisku izceļ kiberdrošības eksperti ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē. Tā ir tik svarīga, jo spēj nodrošināt papildu aizsardzības līmeni lietotāju kontiem, ievērojami apgrūtinot nepiederošu personu piekļuvi datiem un sensitīvai uzņēmuma informācijai. Uzskatu, ka paļaušanās tikai uz parolēm vien, pat ja tās ir šķietami sarežģītas un grūti atminamas, ir pārāk riskanta pieeja kiberdrošībai. Pateicoties neskaitāmajiem pikšķerēšanas mēģinājumiem vai vienkārši cilvēcisku kļūdu dēļ paroļu uzlaušana krāpniekiem vairs nesagādā nekādas grūtības.

Pasteidzoties garām skaistajam skolu izlaidumu laikam, vakardienas skolnieki stāv savas pirmās nopietnās dzīves izvēles priekšā, kādu profesiju apgūt. Kāds jau nolēmis, par ko vēlas kļūt, taču skolēnu aptauju rezultāti liecina, ka vairums skolēnu nespēj izvēlēties sev piemērotāko profesiju, pabeidzot skolu.

Pāris desmit gadus atpakaļ, šiem neizlēmušajiem visbiežāk sastopamais vecāku ieteikums bija apgūt ekonomista vai jurista profesijas. Toreiz tās bija samērā universālas izglītības daudziem amatiem, kurām vēlāk vēl pievienojās IT speciālista profesija. Taču šodien, izvēloties nākotnes profesijas, šāds algoritms vairs nedarbojas. Jo darba tirgus strauji attīstās, un to veicina tehnoloģiju sasniegumi, mainīgā demogrāfija un mainīgās sabiedrības vajadzības.

Tāpēc arī šodien cilvēki pret profesijas izvēli sāk attiekties daudz vieglāk nekā mūsu vecāku un vecvecāku laikos. Vairs nav aktuāls sabiedrībā pieņemtais uzstādījums: viena profesija visai dzīvei. Tā vietā, lai vienā uzņēmumā nostrādātu 20 un vairāk gadus, cilvēki daudz biežāk maina darbavietas un nodarbošanās jomas.

Ik mēnesi Latvijas interneta resursiem notiek visdažādākā veida kiberuzbrukumi – sākot no pikšķerēšanas kampaņām, kad iedzīvotājiem un dažādu organizāciju darbiniekiem izkrāpj piekļuves datus, beidzot ar apjomīgiem pakalpojuma piekļuves atteices uzbrukumiem. Šādos apstākļos visiem ir būtiska informācijas sistēmu uzturēšana drošā vidē, kā arī to kiberaizsardzība.

Gandrīz piecus gadus valsts iestāžu informācijas sistēmas, bet kopš šī gada arī pašvaldību un kapitālsabiedrību informācijas sistēmas var izmantot VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) nodrošinātos Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus. Šie pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts kapitālsabiedrībām pieejami bez Publiskā iepirkumu likuma piemērošanas – proti, pietiekami ātri un ar krietni mazāku birokrātisko slogu, nekā tas būtu, organizējot publisku iepirkumu. Par VECPC pakalpojumiem Dienas Bizness izjautāja LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Kam primāri Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs sniedz pakalpojumus?

Drošība tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms. To lieliski raksturo piegādes ķēdes – tās ir tik drošas, cik augsti ir ievērotie drošības standarti katrā tās posmā. Daudzās nozarēs tā ir ne tikai likumdošanas prasība, bet arī uzņēmuma rūpes par klientiem – lai pie tiem nonāktu kvalitatīvs un uzticams pakalpojums vai produkts.

Piegāžu ķēdes ir joma, kurā uzskatāmi var redzēt, kā kiberfiziskā drošība ietekmē uzņēmuma darbību un reputāciju. Tādi būtiski faktori kā organizācijas sadarbības partneru izcelsmes valsts un konkrēto uzņēmumu izvēle vai lēmumi par investīciju apjomiem kiberdrošībai un tik elementāras ikdienas prakses kā vairākpakāpju autentifikācijas ievērošana un regulāra programmatūras atjaunināšana – tas viss var atbalsoties ne tikai viena uzņēmuma darbībā, bet visā piegādes ķēdē, rezultātā ietekmējot arī gala klientus.

Drošība sākas ar izpratni

Viens no aspektiem ir sadarbības partneru izpratne par nepieciešamību uzturēt drošības kultūru uzņēmumā. Programmatūru un ārpakalpojumus izmanto kā uzņēmums, tā viņa piegādātāji. Tie ir risinājumi, kas ļauj ietaupīt laiku un resursus, taču var slēpt sevī arī iespējas ielauzties uzņēmumu sistēmās un līdz ar to ietekmēt pašu uzņēmumu, tā klientus un piegādātājus. Pat ja pašas organizācijas iekšienē ir augstākā līmeņa drošības kultūra, var pastāvēt paaugstināti riski, ja līdzvērtīgi procesi nav ieviesti kādā no sadarbības partneru uzņēmumiem. Tāpēc būtiski pārliecināties, ka partneri savstarpēji izprot savu iesaisti un atbildību, uzturot tam nepieciešamo drošības līmeni.

Latvijas uzņēmumiem joprojām ir pieejami vairāki neizmantoti digitālie risinājumi, tāpēc Google sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) turpina apmācību programmu “Izaugsme ar Google”, kurā pērn piedalījušies vairāk kā 6000 biznesa pārstāvju un tostarp - latvieši ārvalstīs.

Lai gan digitālās tehnoloģijas ir kļuvušas par vienu no nozīmīgākajiem uzņēmējdarbības attīstības virzītājspēkiem, Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) būtiski atpaliek no Eiropas vidējā līmeņa – digitālo tehnoloģiju ieviešanas jomā ierindojas vien 23. vietā no 27 ES valstīm¹.

“Digitalizācija būtiski uzlabo uzņēmumu darbības efektivitāti un rada jaunas biznesa iespējas, kas ir īpaši svarīgi nenoteiktības apstākļos. Taču izpratnes un vajadzīgās informācijas trūkums, kā arī piesardzība un bailes no nezināmā ir tie izaicinājumi, ar kuriem saskaras MVU pārstāvji, domājot par digitālo risinājumu ieviešanu. Mūsu mērķis ir iedrošināt un atbalstīt uzņēmējus ceļā uz attīstību, tāpēc arī šogad mēs turpinām programmu “Izaugsme ar Google”. Sadarbībā ar vadošajiem Latvijas kiberdrošības, e-komercijas un digitālā mārketinga ekspertiem esam sagatavojuši apjomīgu apmācību ciklu, aicinot ikvienu izmantot šo iespēju, lai integrētu dažādus digitālos risinājumus savu uzņēmumu darbībā,” uzsver Vītauts Kubiļus (Vytautas Kubilius), Google direktors Baltijas valstīs.

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācija Latvijā (ABSL Latvia), pārstāvot ārvalstu eksportējošo biznesa pakalpojumu uzņēmumus, rosinājusi Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju un Iekšlietu ministriju rast iespēju Latvijas tiesību aktos iekļaut tiesības darba devējam veikt potenciālo un esošo darbinieku sodāmības pārbaudi attiecībā uz tiem nodarbinātajiem, kuru ikdienas pienākumi paredz paplašinātu pieeju būtiskajai uzņēmuma IT infrastruktūrai.

Ņemot vērā, ka mūsdienās IT risinājumi kalpo kā būtiska visu biznesa nozaru sastāvdaļa, kā arī to, ka IT nozare ir viena no augošākajām un eksportspējīgākajām Latvijas nozarēm, ABSL Latvia vērš uzmanību, ka pašlaik ir izveidojusies situācija, kur Latvijā pārstāvētās biznesa organizācijas sniedz pieeju kritiskajām IT sistēmām nepārbaudītiem darba ņēmējiem, uzņemoties nesamērīgu drošības un finansiālo zaudējumu risku. Tas pieļauj situācijas, ka darba devējam un Latvijas valstij nelojāli darba ņēmēji ar ļaunprātīgiem nolūkiem var radīt būtisku kaitējumu lieliem starptautiskiem uzņēmumiem.

Šāds kaitējums var izpausties kā uzņēmuma darbības pārrāvums, kas var skart Latvijas iedzīvotājiem būtiskus pakalpojumus un tādējādi negatīvi ietekmēt gan ikdienas pakalpojumu saņemšanu Latvijas iedzīvotājiem, gan radīt daudz nopietnākas sekas – situācijas, kad komercnoslēpumi, informācija par uzņēmumiem un veselām nozarēm un to kritisko infrastruktūru nonāk trešo personu, tostarp Latvijai nedraudzīgu valstu pārstāvju rokās, lai vēlāk tiktu izmantota kā uzbrukuma vektors. Šādā gadījumā būtiski ciestu visas Latvijas kā finanšu tehnoloģiju centra reputācija investoru acīs, radot būtisku kaitējumu valsts ekonomikai.

Šī brīža aktuālā tēma pasaulē, Eiropā un arī Latvijā ir mākslīgais intelekts, īpaši ģeneratīvais mākslīgais intelekts, aģentūrai LETA sacīja Latvijas IT klastera padomes priekšsēdētājs Kaspars Kauliņš.

Viņš norādīja, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē ir grūti novilkt ģeogrāfiskas robežas, tādēļ pasaules tendences un aktualitātes atspoguļojas arī Latvijā.

Jaunu attīstības uzrāvienu piedzīvo arī valodas tehnoloģijas, kas nodrošina dažādu ar saturu un valodu saistītu procesu automatizāciju - mašīntulkošanu, runas atpazīšanu un sintēzi, kā arī cilvēka un datora saziņu.

Vērojot mākslīgais intelekta lielo valodas modeļu straujo attīstību, nedrīkst aizmirst latviešu valodu un ar augstu prioritāti veidot savu nacionālo lielo valodas modeli, kas spētu nodrošināt ne vien plašas funkcionālas iespējas dažādiem Latvijā veidotiem un izmantotiem rīkiem, pakalpojumiem un risinājumiem, bet arī kalpotu kā nozīmīgs ieguldījums latviešu valodas saglabāšanā un attīstībā digitālajā laikmetā, akcentēja Kauliņš.

Bīstama tendence, kas šogad parādījusies interneta vidē, ir ļaunprātīga mobilā programmatūra, kas spēj nozagt sejas atpazīšanas datus un radīt dziļi viltotu jeb “deepfake” video saturu krāpniecisku finanšu darījumu autentificēšanai, liecina starptautiskās IT drošības uzņēmuma “ESET” 2024. gada pirmā pusgada “Draudu apskats”.

Dziļviltojumu saturā var redzēt arī pilnveidotāku pareizrakstību un gramatiku arī latviešu valodā, kas nozīmē, ka tie kļūst par reālistisku un bīstamu kiberapdraudzējumu arī Latvijā.

Jēdziens “viltus ziņas” ir pazīstams jau praktiski ikvienam. Līdz ar mākslīgā intelekta attīstību interneta vidē aktuālas ir vairs ne tikai viltus ziņas, bet arī viltus sejas un balsis. Dziļviltojumi var būt gan attēli, gan video, gan audio ieraksti, kuros tehnoloģijas reālistiskā veidā imitē cilvēku. Šie cilvēki var būt viltotas personas, kurus radījis mākslīgais intelekts, kas, apgūstot tādas cilvēka iemaņas kā runas spējas, neverbālo komunikāciju un domāšanu, spēj izveidot personāžus, kas izskatās un izklausās pēc īstiem cilvēkiem. Tas nozīmē, ka, ja jums ir atvērts profils sociālajos tīklos ar bildēm un video saturu, kurā esat redzams un dzirdams, mākslīgais intelekts varēs izveidot jūsu dziļviltojumu ar tādu saturu, kādu jūs nekad nebūtu pat teicis vai darījis.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Pasaulē 2023. gadā kopumā piedzīvoti 2635 kibernoziegumi, kā rezultātā cieta vairāk nekā 343 miljoni cilvēku, kas nozīmē, ka šādi noziegumi kļūst arvien populārāki un ietekmē lielu daļu sabiedrības.

To, atsaucoties uz Forbes datiem, intervijā DB norāda pasaulē atzītais kiberdrošības speciālists Miko Kentele (Mikko Kenttälä). Viņš veicis tehniskās drošības auditus, meklējis programmatūrās ievainojamības par atlīdzību un tagad kā SensorFu izpilddirektors izstrādā drošības produktus. Viņš atgādina, ka par kiberdrošību un datu aizsardzību mūsdienās būtu jādomā ikvienai kompānijai. Uzņēmējiem ir jārūpējas par šīm pamata lietām, jo tās tiešā veidā ir saistītas gan ar biznesa darbību, gan rezultātiem, teic M.Kentele, uzsverot, ka mūsdienās kibernoziedznieki kļūst arvien radošāki, tāpēc arī sabiedrībai kopumā jābūt piesardzīgai.

Kiberdrošība ir kļuvusi par būtisku ikdienas sastāvdaļu, jo digitālajā vidē pavadām arvien vairāk laika. Ja salīdzinām, kāda kiberdrošības joma ir šobrīd un kāda tā bija pirms desmit gadiem - kas ir nozīmīgākās lietas, kas ir mainījušās?

Neredzamā ielaušanās un datu šifrēšana ir vieni no šobrīd “populārākajiem” kiberuzbrukuma veidiem. Pašmāju informācijas tehnoloģiju uzņēmuma “Datakom” novērojumi liecina, ka šādos gadījumos kompānijas, kam ir uzbrukts, par to uzzina jau tad, kad ir par vēlu.

“Ir daudz aspektu, kas kiberdrošību padara arvien aktuālāku. Pirmkārt, ģeopolitiskā situācija. Otrkārt, pašlaik nekas nav iespējams bez tehnoloģijām – viss ir savstarpēji saistīts, tāpēc ietekme uz drošību tikai pieaug. Šā iemesla dēļ katram daudz skaidrāk jāsaprot, kā tehnoloģijas ietekmē biznesu, un jārūpējas par drošību. Treškārt, ir dažādi jauni noteikumi un standarti, kas regulē, kā tas ir jādara,” uzsver “Datakom” valdes priekšsēdētājs Jānis Čupriks.

“Datakom” uzņēmumiem veic arī drošības novērtējumu, kur apskata procesus un izmantotās tehnoloģijas un novērtē tās, kā arī iedod biznesa valodā saprotamu aprakstu par riskiem, ja konkrētais jautājums netiks atrisināts.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Klimata neitralitātes sasniegšana, emisiju samazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana radījusi riskus mazināt saimniecisko aktivitāti zemes nozarēs, kas ir nozīmīgākais darba devējs laukos; vienlaikus īstenojot saraušanās politiku, ir risks zaudēt cilvēkus un arī nodokļu ieņēmumus, kuri nepieciešami sabiedrībai vajadzīgo pakalpojumu finansēšanai.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Kā zemes nozarēm strādāt un attīstīties arvien pieaugošo prasību un ierobežojumu apstākļos. Zemes nozares ir būtiskas eksporta ienākumu un nodokļu ģeneratores, cilvēku, jo īpaši reģionos, nodarbinātājas.

Izpratnes maiņa

Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks norāda, ka gads aizvadīts dažādu pārmaiņu zīmē. Proti, pasaules tirgū kūdras produkcija – stādu audzēšanā nepieciešamie substrāti - ir bijuši ļoti pieprasīti, tas ļāvis kāpināt to eksporta apmērus. „Ne jau velti statistikas dati rāda, ka Latvija ir sava veida kūdras produktu lielvalsts,” tā U. Ameriks. Viņš atgādina, ka pasaulē drošību bieži vien saprot nevis tikai tā kā pašlaik Latvijā, bet arī kā cilvēku veselības, pārtikas drošību. „Nozare attīstās, taču gada laikā ir arī pastiprinājusies nedrošība, jo nevalstiskās organizācijas pauž ievirzi par kūdras ieguves pilnīgu pārtraukšanu Latvijā līdz 2050. gadam, piedevām ir klāt nācis Nacionālais klimata un enerģētikas plāns, kurā ir pasākumi attiecībā uz emisiju samazināšanu,” skaidro U. Ameriks. Viņš pozitīvi vērtē faktu, ka Latvijas politiķiem ir laba izpratne par nozari, vēl jo vairāk, piemēram, zemkopības ministrs Armands Krauze ir paudis nozarei nelokāmu atbalstu.

2024. gada pirmajos deviņos mēnešos tehnoloģiju un inovāciju uzņēmuma “Tet” datu centru biznesa apgrozījums ir pieaudzis par 16%, salīdzinot ar tādu pašu periodu pagājušajā gadā.

Palielinās arī nozaru skaits, kas sākušas aktīvāk izmantot datu centru pakalpojumus, tajā skaitā mazumtirdzniecība, e-komercija un ražošana. Klientu interese pārcelt uzņēmumu IT infrastruktūru uz datu centriem un mākoņskaitļošanas platformām ir motivējusi paplašināt uzņēmuma datu centru globālo infrastruktūru un sākt darbu pie vairākiem jauniem projektiem.

No 2024. gada maija “Tet” ir paplašinājis Tet Cloud platformas ģeogrāfisko pārklājumu un klientiem sniedz iespēju savus datus izvietot arī Vācijā, papildus jau esošajiem datu centriem Rīgā.

“Šāds stratēģisks solis veikts, ņemot vērā klientu pastiprinātu interesi par drošas un uzticamas datu glabāšanas infrastruktūras nodrošināšanu ārpus Latvijas. Jaunā infrastruktūra gūst lielu atsaucību klientu vidū, jo tā nodrošina ģeogrāfisku infrastruktūras dublēšanu vairāk nekā 1500 kilometru attālumā no Rīgas un atrodas vienā no jaudīgākajiem un drošākajiem datu centriem FR5, kas pieder uzticamajam un atpazīstamajam starptautiskajam datu centru pakalpojumu sniedzējam Equinix,” stāsta Tet datu centru biznesa attīstības direktors Māris Sperga.

Tehnoloģiju uzņēmums "Tet" prezentējis datu centra projektu, ko nākamgad plānots būvēt Salaspils novadā, informē uzņēmums.

Projekta būvniecībā tiks izmantoti mūsdienīgākie energoefektivitātes risinājumi, savukārt datu centra tehnoloģiskās sistēmas ietvers inovatīvus kiberdrošības risinājumus un ļaus darbināt jaudīgas mākslīgā intelekta iekārtas. Jaunā datu centra izveidē tiks investēti 30 miljoni eiro.

"Šis datu centrs būs nozīmīgs solis ceļā uz jaunu pakalpojumu attīstību un Latvijas digitālās eksportspējas veicināšanu. Ciešā sadarbībā ar Salaspils pašvaldību un privātā sektora uzņēmumiem spēsim piedāvāt jaunākās paaudzes tehnoloģiju risinājumus. Jaunais datu centrs būs izcils profesionāļu komandas, inženieru un ekspertu darba rezultāts, kas palīdzēs stiprināt gan uzņēmuma, gan Latvijas konkurētspēju starptautiskajā tirgū," stāsta "Tet" galvenais izpilddirektors Uldis Tatarčuks.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā, paredz Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un izskatīšanai valdībā iesniegtais likumprojekts valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība. Valdība plāno budžeta projektu izskatīt ārkārtas sēdē pirmdien, 14.oktobrī.

Aizsardzībai nākamgad paredzēti 10,3% budžeta izdevumu, nodrošinot pakāpenisku Aizsardzības ministrijas budžeta izdevumu apjoma palielinājumu līdz 3,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2026.gadā (3,5% no IKP 2025.gadā, 3,7% no IKP 2026.gadā un 2027.gadā). Uz funkciju "Aizsardzība" daļēji tiek attiecināti arī ar valsts iekšējo drošību saistīti pasākumi, piemēram, ārējās robežas tehniskās infrastruktūras izveide un kiberdrošības stiprināšana.

Plašos IT darbības traucējumus, ko piektdien piedzīvojuši transporta uzņēmumi, kā arī citas kompānijas un iestādes visā pasaulē, izraisījis kļūdains kiberdrošības uzņēmuma "CrowdStrike" programmatūras atjauninājums, pamatojoties uz savu kiberdrošības dienestu secinājumiem, paziņojusi Vācijas valdība.

"Ietekmētās programmatūras ražotājs izplatījis aprisinājumu, kas jāizmato tiem, kurus skāruši" IT darbības traucējumi, preses konferencē pavēstīja Iekšlietu ministrijas pārstāvis Mehmets Ata, piebilstot, ka nekas neliecina par iespējamu kiberuzbrukumu.

Kā ziņots, Lielbritānijā, Austrālijā, Vācijā un citur pasaulē piektdien pieredzēti plaši IT darbības traucējumi, kas ietekmē aviosabiedrības, medijus un bankas.