Apdrošināšanas akciju sabiedrības "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) padome veikusi izmaiņas valdes sastāvā.

Par valdes priekšsēdētāju iecelts bijušais valdes priekšsēdētāja vietnieks Oskars Hartmanis. BTA valdei pievienojies jauns valdes loceklis Gediminas Radavičius, kā arī darbu turpina esošie valdes locekļi - Evija Matveja un Tadeuš Podvorski. Izmaiņu spēkā stāšanās ir plānota 2024. gada 1. janvārī, bet ne ātrāk kā tiks saņemta Latvijas Bankas atļauja šīm izmaiņām.

Jaunajam BTA valdes priekšsēdētājam Oskaram Hartmanim ir 25 gadu pieredze apdrošināšanas jomā. Oskars BTA pievienojās 2012. gadā un kopš tā laika ir attīstījis dažādus projektus un virzienus, kas palīdzējuši BTA kļūt par vienu no vadošajām apdrošināšanas kompānijām Baltijā.

Volfgangs Štokmaiers atkāpjas no BTA valdes priekšsēdētāja amata. Nākotnē viņš turpinās sekot līdzi uzņēmuma attīstībai kā Padomes loceklis (tam vēl nepieciešams Latvijas Bankas apstiprinājums). Volfgangs Štokmaiers norāda: "Esmu gandarīts, redzot, kā BTA ir augusi un kā mēs esam izveidojuši uzņēmuma kultūru, kurā var attīstīties iedvesmojošas idejas. Šīs idejas rezultējas jaunos un inovatīvos risinājumos, kā apmierināt klientu un sadarbības partneru prasības pēc ātriem un ērtiem apdrošināšanas pakalpojumiem. Vēlos pateikt paldies mūsu klientiem par uzticību mums, mūsu partneriem par atbalstu mūsu idejām un mūsu darbiniekiem par patiesām rūpēm par klientiem! Esmu sajūsmā par nākamo nodaļu BTA attīstības stāstā un esmu pārliecināts, ka BTA turpinās augt un ieviest vēl inovatīvākus risinājumus mūsu klientu vajadzībām.”

Apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) piedāvā saviem veselības apdrošināšanas juridiskajiem klientiem vēl ērtāku veidu, kā pārvaldīt uzņēmuma veselības apdrošināšanas polisi. Turpmāk BTA klientiem būs iespēja veikt izmaiņas polisē jaunā BTA juridisko personu portālā.

Mūsdienu digitālajā laikmetā katra sekunde ir vērtīga, tāpēc, rūpējoties par to, lai turpmāk veselības apdrošināšanas polises administrēšana uzņēmumiem būtu vēl vienkāršāka un ērtāka, BTA saviem klientiem piedāvā juridisko personu portālu, kurā BTA Veselības apdrošināšanas juridiskie klienti ērti un vienkārši administrēs sava uzņēmuma polisi.

BTA ir pirmais uzņēmums apdrošināšanas tirgū Baltijā, kas saviem klientiem piedāvā šādu iespēju! BTA juridisko personu portāla galvenais mērķis ir nodrošināt klientam veikt izmaiņas ātri un viegli un pārraudzīt veiktās izmaiņas vienkopus, bez BTA iesaistes.

“BTA jau kopš uzņēmuma dibināšanas nepārtraukti investē inovācijās, lai vienkāršotu klientu ikdienu un automatizētu tos procesus, kurā cilvēka iesaiste nav nepieciešama. Priecājos, ka tagad varam klientiem piedāvāt unikālu iespēju – pārvaldīt uzņēmuma Veselības apdrošināšanas polisi jebkurā klientam ērtā laikā un vietā. Tas nozīmē, ka mūsu klienti laiku, kas citkārt būtu nepieciešams e-pastu sarakstei starp BTA darbinieku un klientu, varēs izmantot vērtīgāk, jo turpmāk visas izmaiņas Veselības apdrošināšanas polisē varēs veikt bez sarakstes e-pastā. Mūsdienu tehnoloģijas attīstās straujiem soļiem un BTA nodrošina, lai klientiem piedāvātu vispiemērotāko un ērtāko apdrošināšanu,” norāda BTA Baltijas risku parakstīšanas departamenta direktors Ivo Danče.

"Vienna Insurance Group" (VIG) kļuvusi par vienīgo risku apdrošināšanas kompānijas "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) balsstiesīgo akciju īpašnieku, informē uzņēmumā.

"Saskatot pozitīvas tendences un perspektīvas Baltijas apdrošināšanas tirgū, VIG pieņēma lēmumu veikt 100% BTA akciju iegādi, lai nostiprinātu savas pozīcijas. Līdz ar šo lēmumu VIG iegūst pilnīgu kontroli pār BTA darbību visā Baltijā," pauda kompānijas pārstāvji.

Līdz šim, pēc BTA publiskotās informācijas, VIG piederēja 90,83% BTA akciju, kamēr 9,17% akciju piederēja apdrošināšanas kompānijai "Balcia Insurance SE", kuras patiesie labuma guvēji, pēc "Firmas.lv" datiem, ir Gints Dandzbergs, Marts Dandzbergs un Pauls Dandzbergs.

Jau vēstīts, ka BTA peļņa šogad pirmajā pusgadā bija 7,674 miljoni eiro, kas ir par 30% vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. 2020.gada pirmajos sešos mēnešos bruto apdrošināšanas prēmijās BTA parakstīja kopumā 106,711 miljonus eiro, kas ir par 5% mazāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā, bet bruto atlīdzībās kompānija izmaksāja 60,144 miljonus eiro, kas ir kritums par 17%.

BTA un YIT kopā ar Lumi Mājas veido pirmo projektu Latvijā – dzīvokļi tikai īrēšanai. Tā kā pieprasījums pēc jauniem un energoefektīviem mājokļiem turpina apsteigt piedāvājumu galvaspilsētas īres tirgū, 25. martā atklāts pirmais īres dzīvojamais nams.

Stirnu projekts ir daļa no Baltijas īres dzīvokļu portfeļa ar 479 dzīvokļiem Tallinā, Rīgā un Viļņā, kurā investori ir “Vienna Insurance Group” filiāle “BTA Baltic Insurance Company” un “YIT”, kuri arī ir zonas attīstītāji.

BTA ar YIT vienojas par īres namu būvniecību Baltijā 

Turpinot realizēt investīciju ieguldījumu stratēģiju nekustamo īpašumu jomā, AAS “BTA Baltic...

Pirmie īrnieki varēs ievākties jau no 6. aprīļa. Dzīvokļi, kuru platība ir no 34 līdz 65 kvadrātmetru, jau ir iekārtoti un aprīkoti ar visu nepieciešamo, tostarp ledusskapi-saldētavu, veļasmašīnu, plīti, cepeškrāsni, tvaika nosūcēju, trauku mazgājamo mašīnu un skapjiem gaiteņos un guļamistabās.

Projekta galvenā investora “BTA Baltic Insurance Company” valdes priekšsēdētājs Volfgangs Štokmaiers ir gandarīts par unikālo investīciju projektu Latvijas galvaspilsētā.

“BTA šī ir aizraujoša pieredze piedalīties šāda veida investīciju projektos trīs Baltijas valstu galvaspilsētās vienlaikus. Kaut arī BTA strādā finanšu sektorā, mēs apzināmies, ka šobrīd ir lietderīgi domāt plašāk un atrast perspektīvākās jomas, kur ieguldīt kapitālu. Mēs tikko izveidojām līdzīgu projektu Viļņā, un esmu sajūsmā, ka tagad varam to darīt arī Rīgā. Īpaši ņemot vērā, cik strauji aug īres tirgus un klientu vajadzības pēc mājokļiem. Mēs ticam īres tirgus attīstībai un cenšamies nodrošināt augsta līmeņa dzīvokļus, lai apmierinātu tirgus vajadzības. Mēs ar nepacietību gaidām šī projekta progresu un nozares attīstību, kā arī turpināsim tajā sniegt savu ieguldījumu,” komentē V. Štokmaiers.

“Lumi Capital” biznesa vadītāja Reeli Simson norāda, ka sekos līdz šim ārzemēs plaši izmantotajam modelim, kur pārējo dzīvokli – mīkstās mēbeles, aizkarus un citas interjera detaļas – varēs iekārtot paši īrnieki atbilstoši savām vēlmēm un ieskatiem. Būs iespējams arī veikt izmaiņas interjerā, piemēram, pārkrāsot sienas vai mainīt gaismas iekārtas. Šobrīd “Lumi Majas” cenas svārstās no 410 eiro par 35 m2 dzīvokli līdz 615 eiro par 65 m2 dzīvokli.

“Esam ļoti gandarīti par sadarbību starp galveno investoru “BTA Baltic Insurance Company” un fonda pārvaldītāju “Lumi Capital”. Novērtējam iespēju piedalīties šajos projektos gan kā būvnieks, gan investors. Mēs redzam, ka Baltijas tirgus ir interesants no investoru viedokļa, un esam priecīgi, ka varam nodrošināt augstas kvalitātes mājokļu risinājumus šim tirgum, lai apmierinātu klientu vajadzības un ekspektācijas. Mēs esam uzticīgi reģionam un vēlamies būt iesaistīti šajos projektos uz ilgu laiku, vispirms kā būvnieks, bet pēc tam arī kā investors,” saka Kaspers Makinens (Kasper Mäkinen), YIT investīciju un darījumu viceprezidents.

Lumi Capital ir nekustamo īpašumu ieguldījumu pārvaldes uzņēmums, kas dibināts 2013. gadā. Lumi Capital ir aktīvs investors Baltijas valstu komercīpašumu un mājokļu jomā, un tas ir vadošais pārvaldītājs un īres mājokļu investīciju pārvaldītājs ar aptuveni 2000 dzīvokļu lielu portfeli. Ar šo ieguldījumu Lumi Capital ienāk Latvijas un Lietuvas mājokļu tirgū.

Pielāgojoties klimata pārmaiņu nestajiem draudiem Latvijas iedzīvotāju mājsaimniecībām, apdrošināšanas akciju sabiedrība «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) paplašinājusi īpašuma apdrošināšanas polises segumu, kas aptvers plašākus lietavu un applūšanas izraisītos postījumu riskus.

BTA īpašuma apdrošināšanas polise paredz kompensēt izdevumus ne vien par pašam mājoklim nodarīto bojājumu novēršanu, bet arī apdrošina iedzīvi un iemītnieku viedierīces.

Tomēr klimata pārmaiņas atnesušas izaicinājumus, kas vēl nesenā pagātnē Latvijā nebija aktuāli. Piemēram, jūlija beigās piedzīvotais ciklons «Kirstija» uzskatāmi parādīja, ka sabiedrība nav gatava šāda veida izaicinājumiem. Dabas stihijas seku likvidēšanai BTA 733 klientiem jau izmaksājis gandrīz 4 miljonus eiro, un patlaban tiek izskatīti vēl vairāk nekā 400 pieteikumi, kuru atlīdzības summa pietuvosies diviem miljoniem eiro, kopumā sasniedzot 6 miljonus eiro.

Intensīvās līšanas nodarīto postījumu apmērs pamudināja BTA paplašināt applūšanas definīciju īpašuma apdrošināšanas polises nosacījumos. Turpmāk klienti varēs pieteikt atlīdzību arī tādos gadījumos, ja applūšanas cēlonis būs intensīvas vai ilgstošas lietavas, nevis tikai palu ūdeņi. Apdrošināšana segs zaudējumus, kad lietavu dēļ īpašumu būs sabojājis ūdens no pārplūdušām tilpnēm kā upes, ezeri vai piemājas baseins, vai arī plūdi izcēlušies, pagalmā sakrājoties pārāk lielam ūdens apjomam. Tas attiecas gan uz apdzīvotām vietām, kur kanalizācijas sistēma netiek galā ar ūdens novadīšanu, gan uz lauku viensētām, kur zeme nespēj uzsūkt pārmērīgo nokrišņu daudzumu. Apdrošināšanas kompānija jau informējusi par plūdu definīcijas paplašināšanu 27 000 BTA īpašuma apdrošināšanas polises īpašniekus.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (LTAB) nelabvēlīgā Konkurences padomes (KP) lēmuma dēļ nākamgad varētu pieaugt transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) polišu cenas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Drīzumā gaidāms KP lēmums, kas, pēc raidījumā paustā, ietekmēs ikvienu auto īpašnieku Latvijā. LTAB sodam esot piekritusi. Taču soda nauda samaksāšana tikšot uzlikta uz OCTA polises pircēju pleciem.

KP lēmums saistīts ar apdrošināšanas kompānijas "Balcia Insurance" ("Balcia"), kura iepriekš gribēja kļūt par OCTA pakalpojumu sniedzēju. "Balcia" vērsās LTAB, lūdzot to uzņemt par biedru. Biedrība uzņēmumu uzņēma par biedru un uzdeva līdz noteiktam termiņam samaksāt iestāšanās naudu 137 639 eiro un vienreizējo iemaksu Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fondā 7000 eiro. Tā kā uzņēmums attiecīgos maksājumu neveica, tika pieņemts lēmums to no biedrības izslēgt.

“BTA Baltic Insurance Company” (BTA) sevi attīsta un pierāda dažādās jomās, tāpēc Baltijas nekustamo īpašumu foruma “BRELF Awards 2023” ietvaros, BTA un YIT tika pasniegta balva nominācijā “Gada projekts”. Balva pasniegta par jauno īres namu Rīgā, Tērbatas ielā 72.

BRELF Awards 2023 mērķis ir atzīmēt nekustamo īpašumu projektus, attīstītājus, investorus un iniciatīvas, kas pēdējā gada laikā ir devušas visvērtīgāko ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgu Latvijā. BTA lepojas, ka tieši šis projekts ir saņēmis balvu, jo šis īres nams ir savā veidā unikāls. Tas ir uzbūvēts pašā galvaspilsētas centrā, tomēr nav atrauts no dabas, jo īres nama pagalmu rotā simtgadīgs ozols un ir plaša zaļā zona. Jaunā īres nama iemītnieki noteikti novērtēs arī bērnu spēļu laukumu, plašo velosipēdu novietni un elektroauto uzlādes vietas. Projektu realizējis nekustamā īpašuma attīstītājs «YIT LATVIJA» un BTA, un par pārvaldnieku izvēlēts “Lumi Capital”.

Turpinot realizēt investīciju ieguldījumu stratēģiju nekustamo īpašumu jomā, AAS “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) ir noslēgusi darījumu ar būvniecības uzņēmumu YIT par piecu īres dzīvokļu namu projektu īstenošanu Baltijā.

Kopējo investīciju apjomu darījuma puses vienojušās neatklāt.

BTA un YIT investīciju ieguldījumu darījums paredz divu īres dzīvokļu namu būvniecību Rīgā, divu ēku izveidi Viļņā un viena nama būvniecību Tallinā. Kopumā šajās ēkās tiks izbūvēti 479 dzīvokļi.

Plānots, ka visi īres dzīvokļu namu projekti tiks pabeigti 2022./2023.gadā, kad tos arī sāks piedāvāt potenciālajiem īrniekiem.

“Ar šo darījumu BTA vēlas nostiprināt savas investora pozīcijas Baltijas apdrošināšanas tirgū. Tādējādi, veicinot kvalitatīvu īres namu būvniecību, ar mērķi tirgū radīt konkurētspējīgu produktu ikvienam Latvijas un drīzumā arī Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājam. Turklāt šo ieguldījumu, saskatot lielu perspektīvu nākotnē, atbalsta arī BTA akcionāri – “Vienna Insurance Group AG”, kurai ir ilggadēja pieredze investīciju ieguldīšanā dažādu jomu attīstībā,” komentē BTA valdes priekšsēdētājs Volfgangs Štokmaiers.

Apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) padome ir pieņēmusi lēmumu par izmaiņām uzņēmuma valdes sastāvā - BTA valdei pievienojas jauna valdes locekle – Agnese Vilcāne, kurai ir vairāk nekā 10 gadu pieredze finanšu un apdrošināšanas jomā, kā arī pieredze uzņēmuma finanšu plānošanā un vadībā.

Viņas galvenā atbildības joma būs uzņēmuma finanšu vadība.

A.Vilcāne pievienojas jau esošajam valdes sastāvam – BTA valdes priekšsēdētājam Oskaram Hartmanim un valdes locekļiem: Evijai Matvejai, Tadeušam Podvorski un Gediminas Radavičius. Izmaiņu spēkā stāšanās ir plānota 2024. gada 1. jūnijā, bet ne ātrāk kā tiks saņemta Latvijas Bankas atļauja šīm izmaiņām.

Lai gan ir notikušas izmaiņas valdes sastāvā, visi galvenie BTA procesi un aktivitātes paliek nemainīgas.

BTA peļņa 2023.gada pirmajā pusgadā bija 2,878 miljoni eiro, kas ir 4,2 reizes mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā. Kompānija reģistrēta 2014.gadā, un tās pamatkapitāls ir 51 609 400 eiro.

Noslēdzies vairāk nekā gadu ilgušais apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) un FIA pasaules rallija čempionāta posma Tet Rally Latvia rīkotāja RA EVENTS kopdarbs, kā rezultātā BTA nodrošinās Latvijas sporta pasaulē līdz šim vēl nepieredzēta veida un satura apdrošināšanas polisi, ar kopējo segumu 25 miljonu eiro apmērā un neierobežotu apdrošināšanas gadījumu skaitu.

Latvijas Republikas normatīvie akti paredz, ka jebkuram publiskam pasākumam ir jābūt spēkā esošai apdrošināšanas polisei. Un, lai gan šāda kārtība ir ierasta prakse, būtiski pieminēt, ka apdrošināšanas polises unikalitāte slēpjas tieši FIA pasaules rallija čempionāta posma starptautiskajā tvērumā un čempionāta norisi pārraugošās Starptautiskās automobiļu federācijas (FIA) izvirzātajās specifiskajās apdrošināšanas polises prasībās un tās segtajiem riskiem.

Apzinoties FIA pasaules rallija čempionāta posma norises nozīmi un tā lomu Latvijas atpazīstamības veicināšanā, jau priekšlaicīgi tika sākts darbs pie šādas apdrošināšanas polises sarūpēšanas. BTA speciālistiem rūpīgi iepazīstoties ar niansēto prasību sarakstu, vienlaicīgi tika uzsāktas arī sarunas ar FIA un pasaules čempionāta rīkotāju WRC Promoter, lai precīzāk izprastu to būtību. Apdrošināšanas polises sagatavošanas laikā tika pieņemts lēmums arī piesaistīt ārvalstu partnerus, kas tieši specializējas augstākā līmeņa autosporta sacensību apdrošināšanā, tai skaitā arī Formula 1. Tādējādi, šīs polises saskaņošanas procesā piedalījās BTA darbības laikā vēl nepieredzēti plašs iesaistīto speciālistu loks, kuriem kopā strādājot izdevās rast risinājumu un nodrošināt visnotaļ unikālu apdrošināšanas polisi – ar noteiktu segumu 25 miljonu apmērā, bet bez ierobežota apdrošināšanas gadījumu skaita.

Konkurences padome (KP) piemērojusi naudas sodu Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (LTAB) 336 086 eiro apmērā par konkurenci kropļojošām biedrības darbībām, informēja KP.

Pēc LTAB iniciatīvas, starp KP un LTAB noslēgts izlīgums, tādējādi biedrība apstiprina savu vainu pārkāpumā un apņemas nepārsūdzēt KP lēmumu, par ko LTAB piemērots naudas soda samazinājums.

Atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā noteiktajam dalība LTAB ir priekšnoteikums darbības sākšanai OCTA tirgū Latvijā. Vairāk nekā desmit gadus, lai kļūtu par LTAB biedru, bija jāizpilda vairākas prasības, tostarp jāveic vienreizējs iestāšanās maksājums, kura apmēru noteica LTAB un kas bija biedrības patstāvīgs lēmums.

Šobrīd Latvijā OCTA pakalpojumu sniedz deviņi apdrošinātāji - četras Latvijā reģistrētas un piecas ārvalstu sabiedrību filiāles, kas reģistrētas Latvijas tirgū. Ņemot vērā, ka OCTA pakalpojumu var sniegt tikai LTAB biedri, LTAB prettiesiskā rīcība ietekmēja konkurences izaugsmi visā OCTA tirgū. KP ieskatā, ikviena jauna un spējīga tirgus dalībnieka ienākšana tirgū var atstāt nozīmīgu ietekmi uz tirgu, tāpēc nepamatotu maksājumu noteikšana var būt būtisks konkurenci ierobežojošs šķērslis.

Latvijā sācis darboties jauns Igaunijas apdrošināšanas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Cachet" - digitālā apdrošināšanas platforma.

Tajā transporta apdrošināšanas polisi varēs iegādāties ne tikai ikviens savām ikdienas vajadzībām, bet arī autovadītāji, kas sniedz kopbraukšanas pakalpojumus.

Papildu standarta apdrošināšanas polisēm, "Cachet" izstrādājis risinājumu, kas ļaus kopbraukšanas platformu "Bolt" un "Yandex.Taxi" auto vadītājiem saņemt transportlīdzekļa apdrošināšanas piedāvājumu, kas balstīts uz konkrētā lietotāja paradumiem kopbraukšanas pakalpojuma sniegšanā.

"Cachet" nodrošina, ka kopbraukšanas platformu autovadītāji, kas sniedz šo pakalpojumu, kā nepilnas slodzes darbu, varēs ietaupīt apdrošināšanas polisei veltītos līdzekļus, nemaksājot par laiku, kad auto tiek izmantots personiskām vajadzībām.

Apdrošināšanas tirgū vērojama tendence risku segumā iekļaut dažādus papildu pakalpojumus un tiek meklēti arvien jauni saskarsmes punkti ar klientu mobilajā vidē, arī ņemot vērā pieaugošo koplietošanas auto popularitāti.

Tā nozares attīstības virzienus iezīmē AAS "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) valdes priekšsēdētāja vietnieks Oskars Hartmanis.

"Šobrīd jau ir visai ierasti īpašuma apdrošināšanā iekļaut papildu risku apdrošināšanu, kas agrāk nebija tik izteikti vērojama: mobilos tālruņus, datorus, sadzīves elektroniku, citas ierīces, kas pirms gadiem desmit vispār nebija iedomājams. Turklāt apdrošinātās ierīces var ņemt līdzi ceļojumos ne tikai Latvijas teritorijā," secina O. Hartmanis.

Tāpat BTA meklē vairāk saskarsmes punktu ar klientu mobilajās aplikācijās ārpus tiešajiem apdrošināšanas pakalpojumiem, lai palīdzētu ikdienas gaitās, tostarp saistībā ar veselības aprūpi un tā dēvēto mobilitāti jeb dažāda veida transportu. "Jauna tendence Latvijā, ko no apdrošināšanas skatpunkta pēta arī "Vienna Insurance Group", ir automašīnu koplietošanas pakalpojumi, kas jau kļuvuši ļoti populāri Rietumeiropā un ASV. Pie mobilitātes pieder ne tikai privātais transports, bet arī visa transporta infrastruktūra, pārvietošanās ķēde, kuras ietvaros jābūt pieejamai apdrošināšanai," skaidro O. Hartmanis.

Apdrošināšanas kompānijas turpina saņemt 29.jūlija lietavu un vētras radīto postījumu atlīdzības pieteikumus, paredzamās atlīdzību summas sasniedz vairākus miljonus eiro - līdz 5.augusta vakaram saņemts 7001 atlīdzību pieteikums, par kuriem izmaksātas un rezervētas atlīdzības aptuveni 12,75 miljonu eiro apmērā.

Pēc divām postošām vētrām, kas jūlijā ar pāris nedēļu intervālu skāra Latvijas vidieni, apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) kompensācijās cietušajiem klientiem jau izmaksājusi vai ieplānojusi izmaksāt gandrīz 4 miljonus eiro. Turklāt apdrošinātājs apņēmies palīdzēt arī tiem dabas stihijā cietušajiem, kuri pirms 29. jūlija vētras nebija apdrošinājuši īpašumu pret nokrišņu risku.

Abu vētru rezultātā BTA no klientiem saņēmusi vairāk nekā tūkstoti atlīdzības pieteikumus. Par jūlija otrajā nedēļā Bauskas novadu piemeklējušās vētras postījumiem izmaksāto atlīdzību apjoms jau sasniedzis vienu miljonu eiro. Vairāk nekā pusi no šīs naudas saņēmuši lauksaimnieki par nopostītajiem sējumiem. 29. jūlijā ciklonā cietušo BTA klientu aprēķinātie zaudējumi pietuvojušies trīs miljoniem eiro. Izmaksājamās kompensācijas par lietavu iznīcināto labību vien pārsniedz 1,5 miljonus eiro, un zemnieki saņem no BTA apdrošināšanas līgumā paredzēto atlīdzību, pat neraugoties uz to, ka liela daļa labības jau bija nobriedusi līdz kulšanas stadijai. Vairums apdrošinātāju neizmaksā kompensāciju par ražu, ja tā pirms vētras jau bija gatava nokulšanai.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) statistika liecina, ka šī gada pirmajā pusgadā apdrošinātājiem kopumā pieteikti 16 016 ceļu satiksmes negadījumi (turpmāk – CSNg). No tiem 11 327 (70,7%) fiksēti ar Saskaņoto paziņojumu, no tiem 1 629 (14,39%) aizpildīti elektroniski LTAB OCTA mobilajā lietotnē.

“Saskaņoto paziņojumu īpatsvars gadu no gada pieaug. Tā, piemēram, 2020.gada pirmajos sešos mēnešos ar Saskaņotajiem paziņojumiem tika fiksēti 64,4% negadījumu, bet pērnā gada pirmajā pusgadā – jau 70,15% CSNg. Liels nopelns pie šīs izaugsmes ir informatīvajām kampaņām, kuras ik gadu īstenojam, lai skaidrotu autovadītājiem Saskaņotā paziņojuma priekšrocības, kā arī, lai paplašinātu tā pieejamību,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Visvairāk CSNg ar Saskaņoto paziņojumu šogad fiksēti janvārī (2 275) un maijā (2 079), bet vismazāk – martā (1 773) un aprīlī (1 805). Savukārt elektroniski Saskaņoto paziņojumu LTAB OCTA mobilajā lietotnē autovadītāji proporcionāli visvairāk aizpildījuši jūnijā (16,16%) un februārī (15,28%).

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) kampaņas "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!" ietvaros apkopotā statistika liecina, ka ceļu satiksmē piedalās aptuveni 1% neapdrošinātu transportlīdzekļu.

Lai skaidrotu sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazinātu to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai neveic transportlīdzekļa tehnisko apskati, oktobrī LTAB, sadarbībā ar CSDD un Valsts policiju, īstenoja sociālu kampaņu "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!". "Pirms kampaņas sākuma lēsām, ka kopējais transportlīdzekļu skaits, kas piedalās satiksmē bez derīgas OCTA, varētu būt ap 1 - 2%. Šādus secinājumus izdarījām, balstoties uz iepriekšējo kampaņu pieredzi un mums pieejamo statistiku, kas liecina, ka pērn 1,16% no visiem Latvijā reģistrētajiem CSNg bija izraisīti ar transportlīdzekli bez OCTA," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka izvērtējot datus starp dažādiem Latvijas reģioniem, secināts, ka, piemēram, Latgalē ar neapdrošinātu transportlīdzekli pērn izraisīti pat 1,85% CSNg, kamēr Kurzemē - vien 0,78%.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) kopš pērnā gada vidus ir sācis saņemt dokumentus no Nīderlandes Zaļās kartes biroja par ceļu satiksmes negadījumu (CSNg), kas izraisīts ar Latvijā reģistrētu vieglo transportlīdzekli, kura īpašnieks nebija iegādājies OCTA.

Šī varētu kļūt par visu laiku lielāko izmaksu no OCTA Garantijas fonda (GF) par CSNg, ko izraisījis neapdrošināts transportlīdzeklis. Kopējā atlīdzību summa, ko Nīderlandes puse pieprasījusi rezervēt kā atlīdzību CSNg cietušajam, ir 2 miljoni eiro, kas gan daļēji varētu samazināties pēc pilnīgas CSNg apstākļu noskaidrošanas.

2022.gada vasarā Nīderlandē neapdrošināts transportlīdzeklis, kas reģistrēts Latvijā, notrieca riteņbraucēju. Cietušais ir guvis smagas smadzeņu traumas un rehabilitācijas process prasīs ilgu laiku. CSNg apstākļi joprojām tiek izmeklēti, tomēr, atbilstoši likumam, Nīderlandes Zaļās kartes birojs pieteicis rezervēt 2 miljonus EUR, kas varētu tikt izmaksāti cietušajam no Latvijas GF.

Šī gada sešos mēnešos publiskajās autostāvvietās reģistrēti 492 ceļu satiksmes negadījumi (turpmāk – CSNg), par kuriem apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši gandrīz 300 000 eiro. Savukārt vēsturiski lielākā apdrošinātāju izmaksātā atlīdzība par publiskā stāvvietā notikušu CSNg, ir 16561,69 eiro.

Negadījums 2020.gadā noticis tirdzniecības centra "Akropole" stāvlaukumā.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika liecina, ka pēdējos piecos gados (2017. – 2021.gads), publiskajās stāvvietās reģistrēti 4813 CSNg, par kuriem kopumā apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši 3,15 miljonus EUR.

“Lai arī varētu likties, ka CSNg autostāvvietās ir nenozīmīgi un nodarītie bojājumi nelieli, realitātē statistika liecina, ka vidējā atlīdzība par pēdējos piecos gados stāvvietās notikušajiem negadījumiem ir 655,28 EUR,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

LTAB apkopotā statistika par 2022.gada pirmajiem deviņiem mēnešiem liecina, ka kopējā vidējā OCTA atlīdzība ir 1397 EUR, kas ir par 11% vairāk nekā 2021.gada pirmajos deviņos mēnešos.

No 1.aprīļa būs stingrāki nosacījumi obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) noformēšanai, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) pārstāvji.

LTAB dati liecina, ka patlaban Latvijā ir gandrīz 50 000 transportlīdzekļu, kas noņemti no uzskaites atsavināšanai Latvijā, bet nav atsavināti vai nodoti tirdzniecībai likumā noteikto piecu dienu laikā.

LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins norāda, ka, sākot ar šī gada 1.aprīli, šo transportlīdzekļu īpašniekiem, neatjaunojot spēkratu uzskaitē, vairs nebūs iespējams noformēt OCTA polisi.

Likums paredz, ka, ja transportlīdzeklis noņemts no uzskaites atsavināšanai Latvijā, bet nav pārdots vai nodots pārdošanā autoveikalā un kopš tā brīža ir pagājušas vairāk nekā piecas dienas, spēkrata īpašniekam vispirms tas jāatjauno uzskaitē. Tikai pēc šīs darbības veikšanas var iegādāties OCTA polisi un piedalīties ceļu satiksmē.

No ceturtdienas, 1. augusta beigs darboties esošā Bonus - malus (BM) sistēma, transformējot to uz centralizētu apdrošināšanas vēstures datu sniegšanas servisu bez sarežģītiem algoritmiem un formulām, kas padarīja līdzšinējo BM sistēmu grūti uztveramu.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) apkopojis 10 svarīgākos jautājumus un atbildes, kas jāņem vērā autoīpašniekiem.

1. Kāpēc tiek reorganizēta BM sistēma?

Latvijā līdz šim pastāvošā BM sistēma bija balstīta uz komplicētiem algoritmiem un formulām, kas padarīja to grūti uztveramu. Līdz ar BM sistēmas transformāciju, apdrošināšanas vēstures datu atspoguļošana tiks īstenota vienkāršā un saprotamā veidā.

2. Vai BM reorganizācija ietekmēs OCTA polises cenu?

BM sistēmas reorganizācija nevar būt par pamatu OCTA cenu pieaugumam. OCTA cenu turpmāk, tāpat kā līdz šim, ietekmē daudzi faktori - līdzšinējo apdrošināšanas gadījumu un apdrošināšanas dienu skaitu rādītāji, dažādi papildus riska faktori (piemēram, dati par īpašnieka soda punktiem, transportlīdzekļa izmantošanas mērķis un vieta u.tml.), ekonomikas rādītāji Latvijā un pasaulē (piemēram, inflācija medicīnas un remonta nozarēs u.c.).

Šā gada dabas stihijas bijušas nesaudzīgākas pret labību nekā pērnā gada vētras. Apdrošināšanas akciju sabiedrība "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) kompensācijās par nopostītajiem sējumiem klientiem jau izmaksājusi 6,4 miljonus eiro un gatavojas pārskaitīt vēl aptuveni vienu miljonu.

Līdz ar to kopējais izmaksu apjoms būs par diviem miljoniem eiro jeb aptuveni par 25% lielāks nekā 2023. gadā.Lai arī sabiedrības uzmanības centrā nonāca divas spēcīgas dabas stihijas, zemniekiem šovasar izaicinājumu bijis krietni vairāk. Tas uzskatāmi redzams apdrošināšanas kompensāciju apjomā. Jūlija vidū Bauskas novadu piemeklējusī spēcīgā vētra noveda pie 44 atlīdzību pieteikumiem par kopējo summu 800 tūkstoši eiro. Savukārt pēc jūlija pašā nogalē Jelgavas un Jūrmalas apkārtni appludinājušā ciklona «Kirstija» BTA saņēma vairāk nekā 120 pieprasījumus kompensēt nodarītos postījumus. 2,6 miljoni eiro jau izmaksāti un vēl viens miljons drīzumā nonāks zemnieku bankas kontos.

Rīgas īres dzīvokļu piedāvājumu papildinājis jauns nams Tērbatas ielā ar 176 dzīvokļiem, kas paredzēti tikai un vienīgi izīrēšanai. Projektu īstenojis nekustamā īpašuma attīstītājs «YIT Latvija» un apdrošināšanas akciju sabiedrība «BTA Baltic Insurance Company» (BTA), par pārvaldnieku izvēlēts «Lumi Capital».

Projektā investēti 25 miljoni eiro, un tajā ir 1-3 istabu dzīvokļi ar kopējo platību no 50 līdz 65 kvadrātmetriem. Dzīvokļi tiek piedāvāti ar iebūvētu virtuvi un skapjiem. To īres cenas, atkarībā no platības, svārstās no aptuveni 600 līdz vairāk nekā 1000 eiro mēnesī plus apsaimniekošanas un komunālie maksājumi. Par papildus samaksu pieejama arī pazemes stāvvieta, kā arī slēgta velonovietne.

Projekts ir īpašs ar pagalmā esošo dižozolu - tā kopšanai ierīkota īpaša laistīšanas sistēma. Ēkas pirmajā stāvā paredzētas komerctelpas.

Purvciemā atklāts pirmais īres dzīvojamais nams 

BTA un YIT kopā ar Lumi Mājas veido pirmo projektu Latvijā –...

«Latvijai raksturīgs dzīvokļus iegādāties īpašumā, un īres tirgus ir diezgan neattīstīts, liela daļa atrodas pelēkā zonā. Šeit ir ļoti maz institucionālu attīstītāju. Jāsaka, ka šis tirgus būtisku pavērsienu ir piedzīvojis tieši pēdējo gadu laikā,» uzskata «YIT Latvija» valdes loceklis Andris Božē.

Viņaprāt, īres dzīvokļiem Rīgā ir labas perspektīvas – īres dzīvokļu popularitāte augs. To veicina arī augstās starpbanku aizdevumu likmes, kas sadārdzinājusi hipotekārā kredīta maksājumus. Tādēļ daļa potenciālo dzīvokļu pircēju šobrīd dod priekšroku mājokļa īrēšanai.

Par īres dzīvokļu mērķauditoriju A.Božē uzskata cilvēkus ar stabiliem ienākumiem, gados jaunākus, kuri vēl nav izšķīrušies, kur tieši viņi grib dzīvot. Iespējams, šobrīd viņiem ir darbs centrā, labs birojs, tādēļ īrnieki vēlas dzīvot pēc iespējas tuvāk darbavietai. Daļa potenciālo klientu varētu būt tie, kuri šobrīd vēl nevēlas sevi apgrūtināt ar īpašuma tiesībām.

Energoefektīvās ēkas tapšanā, ieguldījumus veicis arī apdrošināšanas sabiedrība BTA. Tās valdes priekšsēdētājs Volfgangs Štokmaiers saredz jaunas investīciju iespējas: «BTA ir aizraujoša pieredze piedalīties šāda veida investīciju projektā, trīs Baltijas valstu galvaspilsētās vienlaicīgi. Šodien mums ir skaidrs, lai gan BTA darbojas finanšu sektorā, ir lietderīgi domāt plašāk un atrast perspektīvākās jomas, kurās izmantot kapitālu. Rīgas projekts ir īpaši interesants, jo tas ir jauninājums nekustamā īpašuma īres tirgū, tā mērķis ir apmierināt strauji augošās vajadzības pēc mājokļa. Mēs ticam īres segmenta attīstībai un cenšamies nodrošināt augstas kvalitātes dzīvokļus. Gaidām šī projekta progresu un nozares attīstību, kā arī turpinām sniegt savu ieguldījumu.»

Ēkas būvniecība tika uzsākta 2020.gadā un ekspluatācijā tā nodota šā gada pavasarī.

Neskaitot ēku Tērbatas ielā 72, BTA pieder vēl 3 dzīvokļu ēkas Rīgas centrā. Tās iegādātas 2020. gadā. Pieprasījums pēc īres dzīvokļiem jaunajos namos ir augsts – faktiski visi dzīvokļi vienmēr ir izīrēti.

Pēdējo 10 gadu laikā apdrošināto bērnu skaits pieaudzis par 35%. Apdrošināto skolēnu skaits šajā periodā audzis pat par 93%, liecina Apdrošināšanas akciju sabiedrība «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) apkopotie dati.

Jauna mācību gada sākums vairākos tūkstošos Latvijas ģimeņu ienesis ievērojamas izmaiņas ierastajā dienu ritējumā - bērns pirmoreiz apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi vai uzsācis skolas gaitas. Lai arī par mazāko klašu skolēnu drošību pedagogi gādā pastiprināti, aizrautīga rotaļāšanās vai sportošana ar citiem bērniem neiepazītā vidē mēdz novest pie dažādiem starpgadījumiem. Liela daļa vecāku to ir sapratuši vai pat personīgi piedzīvojuši bērnu neuzmanības sekas, tādēļ pret bērnu drošību izturas atbildīgi.

Vecāku piesardzībai ir pamats. Pēdējos piecos gados vien BTA kompensējusi vairāk nekā 4800 bērnu ārstēšanas izdevumus, izmaksājot vidēji 115 eiro katram. Lielākoties traumas gūtas sadzīviskās situācijās mājās vai skolā, sporta treniņos un ceļā uz mācību iestādi vai interešu izglītības nodarbībām.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) statistika liecina, ka šī gada 9 mēnešos OCTA apdrošinātāji un LTAB valsts un pašvaldību iestādēm kompensējušas atlīdzības 2,52 miljonu eiro apmērā.

“Tas ir par sesto daļu vairāk, nekā valsts un pašvaldību iestādēm kompensēts līdzīgā laika periodā pērn (2,10 miljoni eiro),” informē LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Lielākā daļa (1,15 miljoni eiro) izmaksāti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (turpmāk - VSAA) par pensijām un pabalstiem invalīdiem. Šī summa, salīdzinot ar tādu pat periodu pērn, pieaugusi gandrīz divkārt. 0,60 miljoni eiro izmaksāti Nacionālajam veselības dienestam par valsts apmaksātajiem medicīnas pakalpojumiem CSNg cietušajiem, 0,43 miljoni eiro– VSAA atlīdzību izmaksai personām par pārejošu darbnespējas lapu, bet 0,27 miljoni eiro– VSAA par pensijām un pabalstiem apgādājamiem.

Neskatoties uz apdrošinātājiem pieteikto zaudējumu pieteikumu skaita samazinājumu 2020.gadā (par 10% salīdzinājumā ar 2019.gadu), pērn apdrošināšanas sabiedrības un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) kopā pieņēmuši lēmumus par OCTA atlīdzību izmaksu 55,84 miljonus eiro apmērā.

Pērn sasniegts arī vēsturiski lielākais vidējās OCTA atlīdzības apmērs - 1305 eiro.

2020.gadā kopējais apdrošinātājiem pieteikto negadījumu skaits bija 40627, kas ir aptuveni par 10% mazāk nekā 2019.gadā.

"Negadījumu skaita samazinājums saistāms ar Covid-19 pandēmijas laikā noteiktajiem ierobežojumiem un ekonomiskās aktivitātes krišanos, kas būtiski samazināja satiksmes intensitāti. LTAB statistika rāda, ka ievērojami samazinājies apdrošinātājiem pieteikto negadījumu skaits gada pirmajos 6 mēnešos, savukārt gada otrajā pusē pieteikumu skaits ievērojami palielinājies," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka pērn Latvijā reģistrēto transportlīdzekļu skaits pieaudzis līdz 1,13 miljoniem.