Lai mazinātu automašīnu zādzību skaitu Latvijā, ir sagatavoti un otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Krimināllikumā, kas paredz pastiprināt kriminālatbildību par transportlīdzekļa zādzību, kas izdarīta, iekļūstot transportlīdzeklī.
Grozījumi 2. lasījumā Saeimā tika pieņemti 14. februārī, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz 3. lasījumu ir beidzies. Tādēļ var prognozēt, ka drīzumā tie tiks izskatīti atbildīgajā – Saeimas Juridiskajā komisijā, un pēc tam nodoti Saeimai uz 3. lasījumu. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins prognozē, ka likuma izmaiņas var gaidīt jau aprīļa beigās vai maijā.
Kā norāda Latvijas Apdrošinātāju asociācija, grozījumi nepieciešami, lai novērstu pašlaik pastāvošo disproporciju: šobrīd zādzība no transportlīdzekļa tiek klasificēta saskaņā ar Krimināllikuma 175. panta trešo daļu – kā smags noziegums, un par to paredzētā sankcija ir brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem. Savukārt, paša transportlīdzekļa zādzība tiek klasificēta saskaņā ar Krimināllikuma 175. panta pirmo daļu – kā mazāk smags noziegums ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.
«Likums ne tikai neparedz kriminālatbildības iestāšanos par sagatavošanos šādam noziegumam – transportlīdzekļa zādzībai, kas izdarīta, iekļūstot transportlīdzeklī, bet arī paredz kriminālatbildības noilgumu jau pēc 5 gadiem no nozieguma izdarīšanas dienas. Savukārt smaga nozieguma gadījumā kriminālatbildības noilguma termiņš ir divreiz lielāks, proti, 10 gadi no nozieguma izdarīšanas dienas. Transportlīdzekļa zādzība, kas izdarīta, iekļūstot transportlīdzeklī, nebūtu klasificējama kā mazāk smags noziegums pretstatā lietu zādzībai no transportlīdzekļa,» komentē J.Abāšins.
Viņš norāda, ka, salīdzinot Latviju ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, Lietuvā transportlīdzekļa zādzība ir atsevišķi izcelta, un par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir paredzēts lielāks sods kā vispārējā gadījumā, iekļaujot arī brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem. Savukārt, Igaunijā Krimināllikumā nav paredzēta atsevišķi transportlīdzekļa zādzība, bet atsevišķi ir izdalīta zādzība, kas ir izdarīta ar iekļūšanu, pēc kā klasificē arī transportlīdzekļu zādzības, kā sodu paredzot arī brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Pēc J.Abāšina domām, pašreizējā situācija ne tikai sekmē noziedzību Latvijā, bet arī mudina kaimiņvalstu transportlīdzekļu zagļus pārorientēties uz Latviju, kur to noziedzīgās darbības tiktu sodītas ar ievērojami vieglākiem sodiem. Jau kopš 2017. gada sākuma apdrošinātāji novērojuši zagto transportlīdzekļu skaita būtisku pieaugumu. Sagaidāms, ka grozījumi likumā samazinās transportlīdzekļu zādzību apjomu Latvijā un veicinās šādu noziegumu apkarošanu.
J.Abāšins gan atzīst, ka automašīnu zādzības Latvijā stimulē arī citi faktori. «Domāju, ka bez likumdošanas Latvijas situāciju ietekmē arī vairāki citi faktori: autoceļu un dzelzceļa labās saiknes ar kaimiņiem, trīs lielo ostu esamība, pavecais auto parks, kuram visu laiku vajag rezerves daļas, policijas tehniskā un cilvēciskā kapacitāte, kriminālo aprindu tradīcijas un prasmes utt. Domāju, tas ir vairāku gadu jautājums,» uzskata Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents.
Kā liecina Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 2. nodaļas darbinieku apkopotā informācija, salīdzinot ar 2017. gadu, 2018. gadā automašīnu zādzību skaits ir nedaudz samazinājies. Kopā 2018. gadā ir uzsākti 797 kriminālprocesi par automašīnu zādzībām, savukārt 2017. gadā – 842, kas ir par 5% vairāk nekā 2018. gadā.
Visbiežāk spēkratu zādzības notiek Rīgas reģionā – 2018. gadā reģistrēti 577 zādzību gadījumi. Savukārt Vidzemē reģistrēti 44 zādzību gadījumi, Latgalē – 65, Zemgalē – 68 un Kurzemē – 39 automašīnu zādzības.
Tāpat var secināt, ka zagļi ir iecienījuši BMW, VW un Audi markas automašīnas. Valsts policijas apkopotā informācija liecina, ka garnadži visbiežāk zog tieši BMW 5. un 3. sērijas automašīnas, VW Passat un BMW X5. Tāpat garnadži zog arī Toyota, Mercedes-Benz un citas markas transportlīdzekļus.
Valsts policija aicina atcerēties, ka mūsdienu tehnoloģijas ļauj garnadžiem iegūt savā īpašumā tieši tās automašīnas, kurām nav papildu aizsardzības sistēmas, kas ļauj zagļiem arī dienas gaismā veikt automašīnas zādzību nepamanītiem.
Tāpat policija atgādina, ka arī mūsdienu jaunās tehnoloģijas ne vienmēr pasargās spēkratu no nozagšanas riskiem – zaglim ar attiecīgu, mūsdienīgu tehniku automašīnu izdodas aizdzīt daudz ātrāk, nenodarot automašīnai vizuālus bojājumus un tādējādi neraisot aizdomas apkārtējos cilvēkos. Līdz ar to būtu ieteicams uzstādīt papildu signalizāciju, tādā veidā efektīvāk pasargājot savu spēkratu.