Gada sākumā ievērojamu kriptovalūtu cenu lēcienu izraisīja Bitcoin (BTC) spot ETF tirdzniecības uzsākšana ASV biržās. Savukārt šobrīd esam pavisam tuvu otras lielākās kriptovalūtas Ethereum (ETH) spot ETF tirdzniecības uzsākšanai ASV biržās, kas varētu kļūt par starta šāvienu jaunam kriptovalūtu cenu rallijam.

Lai gan atsevišķās biržās, piemēram, Kanādā un Zviedrijā, jau iepriekš tika tirgoti Bitcoin un Ethereum cenai piesaistīti finanšu instrumenti, tomēr ETF ledus kriptovalūtu jomā reāli iekustējās tikai šā gada sākumā, kad ASV tika apstiprināti 11 ETF (biržā tirgotie fondi), kuru bāzes aktīvs ir Bitcoin. Šo ETF starts kļuva par vienu no vienu no visveiksmīgākajiem ETF vēsturē. Līdz jūnija beigām Bitcoin ETF izdevās piesaistīt 33,1 miljardu ASV dolāru. Šim notikumam bija divi nozīmīgi aspekti.

Pirmkārt Bitcoin ETF nodrošināja ērtu un regulētu piekļuvi investīcijām kriptovalūtās esošajā finanšu tirgus sistēmā, bez nepieciešamības pašam tieši pārvaldīt kriptoaktīvus. Tādejādi, tiek plaši atvērtas durvis institucionālajiem investoriem. Otrkārt, kriptovalūtu tirgū ievērojamā apjomā ienāca jauns kapitāls, kas šogad nodrošināja jauna augstākā Bitcoin cenu līmeņa sasniegšanu vēl pirms BTC dalīšanas notikuma, kad atlīdzība par viena bloka ieguvi tiek samazināta uz pusi.

Jūnijā Saeimas pieņemtais Kriptoaktīvu pakalpojumu likums apliecina kopējo tendenci, ko attiecībā uz kriptovalūtu tirgu šobrīd varam novērot visā pasaulē – pieaug kriptovalūtu sektora institucionalizācija, kas iet kopsolī ar lielāku skaidrību kripto tirgus tiesiskajā regulējumā.

Kriptovalūtu tirgus sakārtošana tiesiskās regulācijas līmenī paver ceļu liela mēroga profesionālajiem investoriem un jauna kapitāla ienākšanai kriptovalūtu tirgū.

Tāpēc pašreizējā kriptovalūtu tirgus ciklā varam novērot neierasti aktīvu lielo institucionālo investoru interesi un līdzdalību. To apstiprina arī Binance kriptovalūtu biržas statistika: institucionālo klientu reģistrācijas jomā no 2024. gada janvāra līdz jūnijam biržas ekosistēmā fiksēts vairāk nekā 36 % pieaugums. Vienlaikus prognozējam, ka tikpat liela nozīme saglabāsies arī mazajiem investoriem, jo sākotnējo kripto tirgus entuziastu loks turpinās paplašināties, piesaistot arvien jaunus kriptovalūtu lietotājus gan ģeogrāfiskā, gan demogrāfiskā perspektīvā. Tas savukārt veicinās arvien jaunas inovācijas un nesarežģītus pakalpojumus, kas spēj nodrošināt lietotāju intuitīvu pieredzi.

Reaģējot uz notikumiem akciju un kriptovalūtu tirgos, pasaulē lielākā kriptovalūtu birža Binance pēdējo 24 stundu laikā ir piedzīvojusi finanšu neto pieplūdumu 1,2 miljarda dolāru apmērā, liecina blokķēdes datu analīzes uzņēmuma DeFiLlama apkopotā informācija.

Binance izpilddirektors Ričards Tengs atzīst, ka “šī ir bijusi viena no lielākajām neto ieplūdes dienām 2024. gadā. Tas, ka pēdējo dienu laikā esam saskārušies ar ievērojamu tirgus lejupslīdi, iespējams, norāda uz investoru pārliecību un interesi iepirkties par zemāku cenu, un viņi uzskata, ka šobrīd ir tam piemērots brīdis. Pašreizējās tirgus tendences apstiprina šādu nostāju, jo lielāko kriptovalūtu cenas ir sākušas atgūties. Binance iekšējie dati apstiprina, ka vakardiena bija viena no lielākajām tirdzniecības apjoma dienām 2024. gadā”.

Pēc straujā krituma akciju cenas pasaules biržās atkal pieaug 

Pēc straujā krituma akciju cenas pasaules biržās otrdien atkal pieauga, un Volstrītā...

Šis ievērojamais kapitāla pieplūdums apliecina kriptovalūtu lietotāju pārliecību par tirgus ilgtermiņa pozitīvo virzību, pat piedzīvojot ārkārtēju īstermiņa nestabilitāti. DeFiLlama dati parāda arī Binance spēcīgās pozīcijas centralizēto biržu (CEX) sektorā, apliecinot spēju piesaistīt ievērojamas investīcijas, neskatoties uz plašāku tirgus lejupslīdi.

Bitcoin un zelts bieži tiek salīdzināti finanšu aprindās, jo īpaši ņemot vērā to reputāciju kā "vērtības krātuvē" un to statusu kā "drošas patvēruma" investīcijas ekonomikas satricinājumu laikā. Šī līdzība ir guvusi vēl lielāku pievilcību līdz ar digitālo valūtu popularitātes pieaugumu, kā rezultātā daži šo fenomenu dēvē par "jauno digitālo zelta drudzi". Tā kā gan investori, gan entuziasti cenšas izprast savas bagātības saglabāšanas un izaugsmes iespējas, kļūst arvien noderīgāka izpētīt, kā šie divi aktīvi sakrīt viens ar otru. Šis salīdzinājums ir īpaši būtisks, ņemot vērā bieži vien nepastāvīgās Bitcoin cenu izmaiņas, kas atspoguļo virsrakstus un rosina diskusijas par digitālo valūtu ilgtspējību un stabilitāti kā ilgtermiņa ieguldījumu. Šeit ir ieskats par to, kā Bitcoin un zelts tiek salīdzināts dažādos kritiskos aspektos: to raksturīgajās īpašībās, piegādes ierobežojumiem, tirgus dinamikai, lietderībai, normatīvajai videi un pieejamībai investoriem.

Daba un izcelsme

Zelts ir fizisks dārgmetāls, ko cilvēku sabiedrība ir novērtējusi tūkstošiem gadu. Tas ir iegūts no zemes, un tam ir taustāma klātbūtne, ko izmanto it visā, sākot no rotaslietām līdz elektronikai, un kā naudas rezervi. Bitcoin ir digitāla kriptovalūta, kas pilnībā pastāv elektroniskā formā. To 2009. gadā izveidoja anonīma figūra vai cilvēku grupa, izmantojot pseidonīmu Satoši Nakamoto. Bitcoin tiek "iegūts", risinot sarežģītas matemātikas problēmas.

Piegādes mehānika

Zelta piegādi ierobežo tas, cik daudz var iegūt no zemes, kas ir lēns un dārgs process. Kopējais iegūtā zelta apjoms pieaug ļoti lēni, un liela daļa iegūtā zelta joprojām pastāv. Bitcoin ir arī ierobežots piedāvājums. Tā pamatā esošā algoritma noteikto noteikumu dēļ Bitcoin monētu jebkad būs tikai 21 miljons. Šis trūkums ir būtiska tā dizaina sastāvdaļa, kas paredzēta inflācijas novēršanai.

Aktuālās kriptovalūtu tirgus tendences: ieguldījumu apmērs Bitcoin ETF turpina piedzīvot jaunus rekordus, NFT tirgus uzrāda dzīvības pazīmes un mēmu monētu bums izceļ jaunās platformas BASE potenciālu.

Kopš Bitcoin spot ETF apstiprināšanas šā gada sākumā investīciju ieplūšana tajos ir palielinājusies ar katru nākamo mēnesi. Janvārī vidējā dienas neto plūsma bija 98 miljoni ASV dolāru, februārī 287 miljoni ASV dolāru un martā jau 231 miljons ASV dolāru. Pie tam martā reģistrētas divas dienas ar rekordaugstiem ieguldījumu rezultātiem – 12. martā tika ieguldīts vairāk nekā 1 miljards ASV dolāru, bet 13. martā vairāk nekā 680 miljoni ASV dolāru. Līdz ar to kopējās investīcijas spot Bitcoin ETF pārsniedza 12 miljardus ASV dolāru.

Visveiksmīgākie fondi Bitcoin piesaistē ir BlackRock IBIT un Fidelity FBTC, kas uzkrājuši BTC attiecīgi 13 miljardu un 7 miljardu ASV dolāru apmērā. Abiem līderiem ar visai lielu atrāvienu seko Ark Invest ARKB un Bitwise BITB, kas piesaistīja BTC attiecīgi 2,3 miljardu ASV dolāru un 1,6 miljardu ASV dolāru apmērā. Savukārt citos jaunajos ETF fondos ieplūda noguldījumi no 60 miljoniem līdz vairāk nekā 450 miljoniem ASV dolāru apmērā.

Jūnija sākums bija ļoti daudzsološs biržā tirgotajiem Bitcoin fondiem – mēneša pirmajā nedēļā investīciju apjoms, kas ieplūda Bitcoin ETF, pārsniedza to “digitālā zelta” apjomu, kas vidēji tiek iegūts divu mēnešu periodā.

Jūnija pirmajā nedēļā biržā tirgotie 11 Bitcoin fondi kopumā iegādājās 25 729 BTC, kas ir gandrīz astoņas reizes vairāk nekā tajā pašā periodā jauniegūtie 3 150 BTC.

Institucionālo investoru pieaugošā interese iegādāties Bitcoin turpina nostiprināt tā pozīcijas kā digitālā laikmeta zelta alternatīvu. Daudzi investori un kapitāla tirgus dalībnieki Bitcoin jau izsenis ir uzskatījuši par “digitālo zeltu”, norādot, ka investīcijām BTC līdzīgi kā investīcijām zeltā ir ne vien vērtību saglabājoša, bet arī vērtību palielinoša funkcija. Lielāko kriptovalūtu ETF kopējā vērtība ASV biržās šobrīd ir aptuveni 60 % no zelta ETF vērtības. Pie tam jāņem vērā, ka investīcijas zelta ETF notiek jau 20 gadus, savukārt Bitcoin spot ETF ASV tika atvērti tikai šī gada sākumā.

Ikvienam ir skaidrs, ka strauja Latvijas ekonomikas izaugsme, konkurētspēja ar kaimiņiem un Ekonomikas ministrijas izvirzītā mērķa – dubultot IKP apjomu līdz 2035. gadam – sasniegšana ir iespējama tikai tad, ja mēs spēsim modernizēt mūsu ekonomiku un radīt pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. Viens no virzieniem šajā modernizācijas procesā ir finanšu inovācijas.

Vēl pirms gadiem desmit Latvijā bija salīdzinoši augstu attīstīta finanšu pakalpojumus nozare, kas apkalpoja klientus no Krievijas un NVS valstīm, mūsu valstī tika izveidota Banku augstskola, kas tieši specializējās uz finanšu speciālistu izglītošanu. Pēc tā sauktā finanšu nozares “kapitālā remonta” un ģeopolitiskajām pārmaiņām situācija nu ir pilnīga cita – mēs vairs neesam finanšu tilts starp Austrumiem un Rietumiem, savukārt iekšējā klientu apkalpošana, tostarp kreditēšanas apjoms, ne tuvu nav Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotājiem nepieciešamajā līmenī.

Tādēļ viens no veidiem, kā uzlabot un modernizēt finanšu nozares pakalpojumus būtu mūsu spēcīgo zināšanu par finanšu nozari, kā arī augsti attīstītās informācijas tehnoloģiju vides izmantošana, lai pārvērstu Latviju par vienu no t.s. WEB3.0 tehnoloģiju ekonomikas centriem Eiropā.

Jūnijā pieņemot Kriptoaktīvu pakalpojumu likumu, Latvija ir operatīvi spērusi pirmos soļus dalībai Eiropas Savienības regulētajā kriptoaktīvu tirgū. Kas jādara tālāk, lai pozicionētu Latviju kā draudzīgu valsti WEB 3.0. nozares uzņēmumiem un potenciāli rastu veidus, kā papildināt valsts budžetu?

Pēc vairāku mēnešu produktīva dialoga ar Ekonomikas Ministriju, Finanšu Ministriju un Latvijas Banku Latvija ir kļuvusi par vienu no pievilcīgākajām valstīm Eiropā, kur iegūt Eiropas Savienības kriptoaktīvu tirgus licenci (MiCA). Panāktā vienošanās ļaus Latvijai būt konkurētspējīgai pakalpojumu sniedzēju uzraudzības mehānismā un uzraudzības maksās – pieņemtie noteikumi jau šobrīd ir izdevīgāki nekā mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā un ļaus konkurēt globālajā tirgū. Tas nozīmē, ka gan vietējiem, gan ārzemju uzņēmumiem Latvijā būs iespējams saņemt MiCA licenci un būt daļai no ES tirgus.

Ar veiksmīgu politikas attīstīšanu Latvija varētu iegūt jaunus nodokļu maksātājus starptautisku kompāniju veidolā, kā arī radīt jaunas augsti apmaksātas darba vietas vietējiem speciālistiem. LU veiktais pētījums par MiCA ieviešanas potenciālo ietekmi uz Latvijas tirgu prognozē, ka ar kvalitatīva regulējuma izveidi un pozitīvu regulatora darbu Latvijā kriptoaktīvu un blokķēdes nozares darbaspēka nodokļi 5. gadā pārsniegtu 20 miljonu eiro robežu. Nozares uzņēmumu vidējās algas ir konkurētspējīgas ar programmēšanas un finanšu sektora algām, savukārt augsti kvalificēta personāla mēnešalgas var pārsniegt 10 000 eiro mēnesī.

Lai Latvijas ekonomikas telpā sekmīgi integrētu Eiropas Savienības kriptoaktīvu regulu (MiCA), izšķiroša loma būs elastīgam un proaktīvam finanšu sektora regulatora darbam, norāda Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas (LBAA) izpilddirektors Reinis Znotiņš.

“Eiropas Savienības kriptoaktīvu tirgus regulētā formā sāks darbību 2025. gada 1. janvārī, un šobrīd pirmās indikācijas ir ļoti pozitīvas – Latvija kopā ar Franciju ir starp pirmajām valstīm Eiropas Savienībā, kas sākušas pirmslicencēšanas procesu un jau ir tiešā kontaktā ar uzņēmumu pārstāvjiem. Runājot ar uzņēmumu pārstāvjiem, lielākā daļa uzsver regulatora būtisko nozīmi jaunu uzņēmumu piesaistē, un šim faktoram būs izšķiroša nozīme, lai Latvija varētu izveidot pievilcīgu vidi jauniem blokķēdes un finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem,” stāsta LBAA izpilddirektors Reinis Znotiņš.

Kā norāda Znotiņš, sekmīga MiCA regulas ieviešana var atstāt pozitīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku: “Atskatoties pagātnē, redzam, ka mūsu kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas finanšu sektors līdz šim bijis ļoti pretimnākošs un atsaucīgs inovatīviem finanšu sektora uzņēmumiem, kā rezultātā mītnes Lietuvā radušas tādas kompānijas kā Revolut, Binance un citas, kas ienes valstij milzīgus nodokļu ieņēmumus. Šī ir teicama iespēja Latvijai reabilitēties par neizmantotajām iespējām un sākt konkurēt par inovatīvu uzņēmumu piesaistīšanu mūsu ekonomikai plašākā ES mērogā.”