Ņemot vērā gaidāmo Baltijas valstu iekšējo robežu atvēršanu iedzīvotāju brīvai kustībai, viesnīcas sāk saņemt pirmās rezervācijas no kaimiņvalstu iedzīvotājiem, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis.

"Tas ir kā pirmais malks svaiga gaisa," teica J.Pinnis, atzīmējot, ka pagaidām interese no kaimiņvalstu iedzīvotājiem vēl ir neliela, tomēr viesnīcām ir iemesls sākt domāt par darbības daļēju atjaunošanu.

Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents minēja, ka pirmie viesi no kaimiņvalstīm Latvijā ir gaidāmi jau šajā nedēļas nogalē.

Tajā pašā laikā J.Pinnis arī uzsvēra, ka tuvākajā laikā nav gaidāma masveidīga kaimiņvalstu iedzīvotāju viesošanās Latvijā. "Šeit būs inerce. Nebūs tā, ka robežas vaļā, un cilvēki uzreiz masveidā plūdīs," viņš sacīja.

Tāpat asociācijas prezidents Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju gaidāmo ceļošanu pa Latviju salīdzināja ar Latvijas iedzīvotāju pārvietošanos valsts ietvaros. "Iedzīvotājiem nevajadzētu baidīties, ka tagad te brauks tūristi un vedīs slimības. (..) Epidēmijas situācija šajās valstīs ir līdzīga un līdzīgā veidā tiek kontrolēta, līdz ar to Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju braukšana uz šejieni ir līdzīga kā mūsu pašu pārvietošanās," sacīja J.Pinnis.

Palielinoties viesnīcu skaitam Rīgā, būs arvien sarežģītāk atrast kvalificētus darbiniekus, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Jānis Pinnis.

Viņš norādīja, ka līdz ar jaunu viesnīcu atvēršanos, ir pieaugusi cīņa par darbiniekiem. Turklāt darbinieku atsaucība, pēc viņa teiktā, nav tik liela, kāda tā bija pirms vairākiem gadiem.

Tāpat asociācijas vadītājs uzsvēra, ka laiks, kad uzņēmumi varēja uztvert darbiniekus kā instrumentus ceļā uz saviem mērķiem, ir neatgriezeniski pagājis. «Tā vairs nekad nebūs, un attieksmei ir jābūt pilnīgi citādākai. Tikai tā mēs viesmīlības nozarē varam piesaistīt cilvēkus, kuri ir sirsnīgi, ar iedvesmu un caur kuriem mūsu viesi veido arī savu attieksmi pret šo pilsētu un valsti,» sacīja Pinnis.

Atbilstoši LVRA vadītāja teiktajam, viesmīlības nozarē strādā cilvēki ar labām valodu prasmēm un komunikācijas spējām, kā arī labām psihologa prasmēm. Šādiem cilvēkiem, viņaprāt, ir iespējas izveidot veiksmīgas karjeras ļoti daudzās sfērās, tādēļ viesmīlības nozarei ir svarīgi, lai viņi vēlētos sevi realizēt šajā jomā. Tomēr viņš sacīja, ka tam ir vajadzīgs arī labs atalgojums, kas, savukārt, ir atkarīgs no viesnīcu noslodzes un cenu politikas. «Reālās iespējas diemžēl pašlaik ir tādas, kādas ir,» pauda Pinnis.

Spītējot bažām, ka viesnīcu tirgus Rīgā ir tuvu piesātinājumam, galvaspilsētā durvis ver arvien jaunas viesu izmitināšanas mītnes

«Lieli viesnīcu projekti ir laikietilpīgi. Projekti lielākoties sākti pirms Eiropas un Krievijas sankciju stāšanās spēkā, kas Latvijas ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ jūtami skāra viesmīlības nozari,» par pēdējo gadu laikā un šogad jau atklātajām un vēl gaidāmajām viesnīcām DB saka Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidenta pienākumu izpildītājs Jānis Pinnis, piebilstot, ka kritums viesnīcās bijis vidēji 30% apjomā. Ja Krievijas tūristu skaits būtu saglabājies iepriekšējais, tad nozare strādātu ļoti veiksmīgi, un, neskatoties uz arvien jauniem projektiem, varētu pat runāt par nepietiekamu kapacitāti. «Nedomāju, ka jaunās viesnīcas būs spoku mājas, tomēr, lai gan Krievijas rubļa kursa svārstību un sankciju dēļ zaudētos tūristus veiksmīgi izdevies kompensēt ar viesiem no citiem tirgiem, viesnīcām nāksies pastrādāt «tukšāk», savstarpēji dalot klientus,» viņš saka. Galvenais – lai tirgū nesāktos panika, dempingojot ar cenām un radot lēta galamērķa iespaidu, kas izjauktu veiksmīgi uzņemto ceļu no vecpuišu ballīšu uz kultūras tūrisma pilsētas statusu, turpina J. Pinnis.

Rīgas dome tuvākajā laikā plāno slēgt spēļu zāles visā galvaspilsētas administratīvajā teritorijā - gan centrā, gan apkaimēs jeb mikrorajonos, informēja domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) uzdevis Juridiskajai pārvaldei sadarbībā ar Pilsētas Attīstības departamentu, pamatojoties uz Azartspēļu likuma normu, sagatavot domei lēmumu projektus par izsniegto atļauju atvērt spēļu zāles un organizēt attiecīgas azartspēles atcelšanu visā Rīgas administratīvajā teritorijā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas.

Minētā likuma norma paredz, ka gadījumā, ja azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu, pašvaldība ar motivētu lēmumu ir tiesīga atcelt izsniegto atļauju atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās.

AS Rīgas kuģu būvētava (RKB) pabeigusi vēl divu lielu kuģu remontu un aktīvi turpina sezonu, remontējot kuģus un saņemot jaunus pasūtījumus, informē uzņēmuma pārstāvji.

No kuģu būvētavas doka ir aizkuģojis kravas kuģis UBC Tampico, kurš peld zem Kipras karoga un kura pieraksta osta ir Limasola. UBC Tampico garums ir 182,6 metri, platums – 28,6 metri, kravnesība – 37,8 tūkstoši tonnu. Kravas kuģis atbilst Panamax klasifikācijai, - šāds platuma ierobežojums ir nepieciešams, lai kuģis varētu caurbraukt Panamas kanālu, kas savieno Kluso un Atlantijas okeānu.

Remonta laikā kravas kuģim tika pārkrāsots ārējais korpuss, atjaunotas tērauda caurules, veikti hidraulisko cilindru remontdarbi. Tāpat pirmo reizi RKB speciālisti veica kuģa aprīkošanu ar nerotējošas sprauslas dzenskrūvi Mewis Duct. Šāda dzenskrūve ļauj kuģim efektīvi sasniegt lielāku ātrumu, tādējādi ietaupot degvielu.

Viesmīlības nozare parakstījusi ģenerālvienošanos, kas paredz noteikt minimālo algu un sociālās garantijas nozarē strādājošajiem.

Tāpat nolemts kopīgi meklēt risinājumus Covid- 19 radītās krīzes laikā.

Ģenerālvienošanos parakstījušas četras puses - Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība (LSAB) un trīs darba devēju organizācijas - Latvijas Restorānu biedrība (LRB), Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Viesmīlības sektors patlaban piedzīvo sarežģītāko laiku nozares vēsturē, un tas mudinājis aktīvāk strādāt pie risinājumu meklēšanas.

LSAB prezidente Irēna Liepiņa uzsver, ka līdz ar ģenerālvienošanos sociālajiem partneriem būs daudz vieglāk diskutēt par noteikumiem, kas nozarei jāpieņem. "Ģenerālvienošanās palielina darba produktivitāti un veicina nozares ilgtspēju, spēju elastīgi reaģēt uz situāciju vietējā un starptautiskajā tirgū," norāda I. Liepiņa.

Viesnīcu tirgus Rīgā ir gana piesātināts, tomēr kā šogad, tā turpmāk ir sagaidāma jaunu viesmīlības objektu, zīmolu ienākšana.

2017. gadā nozare atzīmēja sengaidītu notikumu – viesnīcas Kempinski Grand Hotel Riga atklāšanu. «Tā bija tik ilgi gaidīta, un caur saviem kanāliem daudziem ceļotājiem paver šo galamērķi,» vērtē Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis (šobrīd pārstāv arī pašmāju kompāniju Mogotel). Viņaprāt, šāda līmeņa viesnīcas un zīmola parādīšanās ietekmē galamērķa prestižu.

Colliers International atzīmē, ka pērn, līdztekus Kempinski, jau pieminētā Mogotel ir nostiprinājusi savu klātbūtni, Vecrīgā atverot Rixwell Domus Hotel kādreizējās viesnīcas Kolonna vietā un Rixwell Hotel Konventa sēta.

Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:

Mājokļu īre pēdējos gados ir viens no karstākajiem tirgus segmentiem, ko vēl papildu silda īstermiņa naktsmāju popularitāte.

Spilgtākais un plašāk zināmākais dalīšanās ekonomikas piemērs ir Airbnb, taču tā nebūt nav vienīgā platforma, kas saved kopā cilvēkus, kas vēlas dalīties ar savu mājokli, ļaujot tajā pārnakšņot viesiem. Pārsvarā skaļas diskusijas ir bijušas par šī īstermiņa īres biznesa ietekmi uz globālo viesmīlības industriju, tomēr tas ietekmē arī norises mājokļu tirgū.

Pašlaik precīzu datu par to, cik dzīvojamo vienību Latvijā, Rīgā šādās platformās tiek piedāvātas, nav, bet 2017. gada vidū Swedbank veiktajā pētījumā secināts, ka visā Latvijā varētu būt aptuveni 1400 piedāvājumu, Rīgā – 1000 šādu naktsmītņu. Jaunāka apkopojuma bankai nav, taču tā lēš, ka būtiskas izmaiņas nav notikušas.

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas deputāti vienbalsīgi atbalsta spēļu zāļu slēgšanu visā pilsētas administratīvajā teritorijā.

Komitejas deputāti vienbalsīgi atbalstīja lēmumprojektu «Par Rīgas pilsētas pašvaldības rīcību attiecībā uz atļaujām atvērt spēļu zāles un organizēt attiecīgās azartspēles Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā», kas paredzēs esošo atļauju anulēšanu.

Pēc esošās pieredzes, tie lēmumi, kurus ir uzdots sagatavot Juridiskajai pārvaldei, būs līdzīgi tiem, kādi tika gatavoti par spēļu zālēm, kuras atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā. Katrai individuālai spēļu zālei tiks sagatavots savs lēmumprojekts un noteikts laiks, līdz kuram tā slēdzama. Tās varētu būt aptuveni 200 spēļu zāles visā pilsētā.

Jau vēstīts, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs uzdevis Juridiskajai pārvaldei sadarbībā ar Pilsētas attīstības departamentu, pamatojoties uz Azartspēļu likuma 42. panta sesto daļu, sagatavot Rīgas domes lēmumu projektus – administratīvos aktus par spēļu zāļu slēgšanu visā Rīgas administratīvajā teritorijā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRa) vienojas par sadarbību un uzsāk kopīgu izglītojošu akcija «Prasi čeku!», informē VID un LVRA pārstāvji.

Vienošanos par minēto parakstījusi VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule un LVRA prezidents Jānis Pinnis.

Sadarbības vienošanās mērķis ir mazināt izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, sekmēt atbilstošu atalgojumu un godprātīgu nodokļu nomaksu nozares uzņēmumos, kā arī caurskatāmus un pilnīgus pārskatus par gūtajiem ieņēmumiem, tādējādi samazinot negodīgas konkurences iespējas šajā nozarē.

«Nav noslēpums, ka ēdināšanas bizness ir viena no jomām, kur krāpšanās ar nodokļiem ir bieži sastopama un grūti kontrolējama. Aprēķini liecina, ka Latvijā restorānu sektorā nodokļos netiek ieņemts vairāk nekā 60 miljoni eiro gadā. Ja mums izdotos panākt, ka kaut neliela daļa no šīs summas tiek nomaksāta, tas būtu ievērojams ieguldījums valsts sociālajā budžetā,» atzīst VID ģenerāldirektore.

Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (ATPL) gadskārtējā biedru pilnsapulce ievēlēja jaunus valdes locekļus.

Uz divu gadu termiņu ievēlēti sekojoši pārstāvji: Daiga Auziņa-Melalksne, NASDAQ OMX Riga valdes priekšsēdētāja; Juris Jākobsons, a/s Citadele banka meitas uzņēmumu stratēģiskās attīstības vadītājs; Ingrīda Kariņa-Bērziņa, Raidla Lejiņš & Norcous partnere; Jānis Pinnis, Dome Hotel & Spa direktors.

Palātas valdē darbu turpina arī Ēriks Eglītis, Arnis Kākulis, Matīss Kukainis, Jānis Meija un Līga Smildziņa-Bērtulsone.

Līdzšinējie ATPL valdes locekļi Aleksis Karlsons un Ivars Slokenbergs, beidzoties saviem amata termiņiem, nolika pilnvaras un neturpinās darbu valdē. Kopš 2010. gada Ivars Slokenbergs ieņēma prezidenta un valdes priekšsēdētāja amatu, savukārt Aleksis Karlsons ieņēma viceprezidenta amatu kopš 2010. gada.

Ēdinātāji cer, ka jau no nākamā gada nozarei varētu tikt piemērota samazināta PVN likme, kas budžeta

ieņēmumus no šī nodokļa kategorijas nebūt nesamazinātu, bet gan, gluži pretēji, – varētu pat veicināt. Nozare

arī cer uz ģenerālvienošanos par minimālo algu 640 eiro apmērā.

Pēdējā gada laikā ēdināšanas nozarē atkal aktualizēts jautājums par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu, kas varētu risināt jomas problēmas un palīdzētu mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru tajā. Ja viss noritēs gludi, tad, iespējams, jau no nākamā gada ēdināšanas nozarei varētu tikt piemērota samazinātā PVN likme 12% apmērā līdzšinējā 21% vietā. Lai tas notiktu, visām iesaistītajām pusēm būtu svarīgi parakstīt ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē, kas tiek lēsta 640 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas. Vienošanos par minimālo algu nozarē jau ir noslēguši būvnieki, un tai gatavojas arī apsardzes nozare. Jāatgādina, ka pērn decembrī nodibinātā Latvijas Restorānu biedrība (LRB) pievērsusi gan Finanšu ministrijas (FM), gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzmanību un, pēc biedrības vadītāja Jāņa Jenža teiktā, LRB negrasās atkāpties. Pašlaik izskatās, ka, visticamāk, barteris starp nozari un FM notiks.

Vairāk nekā puse no Latvijas tūrisma un viesmīlības nozarē nodarbinātajiem pašlaik atrodas dīkstāvē vai ir jau atbrīvoti no darba, liecina Vidzemes Augstskolas (ViA) pētījums, kas tapis atsaucoties tūrisma un viesmīlības nozares profesionālo asociāciju aicinājumam.

Pētījuma ietvaros aptaujāti vadošie nozares uzņēmumi, kas uzskata, ka ir nepieciešama pārskatīt valsts piedāvātos atbalsta mehānismus, lai palīdzētu uzņēmumiem pārvarēt krīzi.

"Tūrisma industrija Covid-19 pandēmijā ir cietusi vissmagāk, tāpēc tā ir viena no pirmajām tautsaimniecības nozarēm, kurai gan Eiropas Komisijas, gan atsevišķu Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī tiek izstrādāti īpaši mērķēti glābšanas plāni. Piemēram, Lietuvas valdība tūrisma nozarei iezīmējusi atbalstu 45 miljonu eiro apmērā. Arī Latvijas valdībai ir svarīgi ieklausīties nozarē un tās akūtajās vajadzībās, pretējā gadījumā tuvākajā laikā ne tikai būtiski pieaugs bezdarbnieku skaits un slogs uz sociālo budžetu, bet mēs arī riskējam pazaudēt Latvijas ekonomikai nozīmīgu nozari," uzsver Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis.

Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (ATPL) Nominācijas komiteja valdē ievēlējusi zvērinātu advokātu biroja Kļaviņš Ellex partneri Zintu Jansons.

Viņa stājas amatā Ērika Maikla Truševica (Eric Michael Trusiewicz) vietā, kurš, turpina attīstīt savu karjeru ārpus Latvijas, š. g. 1. decembrī atkāpās no amata ATPL valdē. Z. Jansons ir pilnvarota ieņemt valdes locekļa amatu no 2016. gada 5. decembra līdz 2017. gada 31. martam.

Zinta Jansons ir zvērinātu advokātu birojā Kļaviņš Ellex partnere kopš 2012. gada un birojā ir strādājusi no 2004. gada. Pirms pievienošanās Kļaviņš Ellex viņa strādāja Landwell sadarbības birojā Baltmane & Bitāns un PwC.

Z.Jansons ir konsultējusi gan vietējos uzņēmumus, gan ārvalstu ieguldītājus (tai skaitā daudzus ASV uzņēmumus) saistībā ar dažādiem juridiskajiem jautājumiem par ieguldīšanu un komercdarbības īstenošanu Latvijā. Zinta ir Ņujorkas un Ņūdžersijas štatos licencēta advokāte un Latvijā sertificēta nodokļu konsultante. Z.Jansons tāpat ir vieslektore Rīgas Juridiskajā augstskolā. Iepriekš viņa ir bijusi Baltijas-Amerikas partnerattiecību programmas (BAPP) ekspertu komisijas locekle un Rīgas Starptautiskās skolas iekšējā auditore. Z.Jansons ir dzimusi un izglītību ieguvusi ASV, bet Latvijā dzīvo kopš 1998. gada.

Par Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas prezidentu kļuvis Jānis Naglis, noskaidroja Dienas Bizness.

Kā db.lv pastāstīja J.Naglis, viņš ieņēmis šo amatu, jo līdzšinējais asociācijas prezidents Jānis Pinnis uzsācis darba attiecības kādā viesnīcā Ukrainā, Kijevā, kļūstot par tās ģenerālmenedžeri.

J.Naglis šajā amatā darbojas vairāk nekā mēnesi un norādīja, ka pildīs šos pienākumus līdz martam, kad varētu notikt jauna asociācijas prezidenta ievēlēšana.

Vaicāts, vai plāno kandidēt uz asociācijas prezidenta amatu, J.Naglis norādīja, ka noteikti, ka nē. Viņaprāt, amatā ir jāstājas jauniem spēkiem. "Esmu pietiekami ilgi nokalpojis," komentēja J.Naglis.

Viņš norādīja, ka šobrīd ir pārņēmis stafeti, lai sakārtotu ne tikai viesnīcu, bet tūrisma nozari kopumā. "Notiek krīzes situācijas risināšana nozarē," sacīja J.Naglis.

Šī vasara viesnīcniekiem solās būt laba, tomēr, pieaugot piedāvājumam, gada vidējais noslodzes rādītājs pakāpies uz leju

Pēdējos pāris gados viesnīcu tirgum klāt nākuši vairāk nekā 530 jauni viesnīcu numuri, turklāt arī šogad un nākamgad ir sagaidāms to pieplūdums. Šis pieaugums gan ir raksturīgs Rīgai, stāsta Ina Ligere, Swedbank Nekustamā īpašuma un celtniecības uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītāja.

Naktsmītņu piedāvājums paplašinās, pieaugot tūristu skaitam galvaspilsētā (aptuveni par 7% gadā). Tiesa, viesu skaits aug lēnāk nekā naktsmītņu piedāvājums, līdz ar to nedaudz ir samazinājušies vidējās noslodzes rādītāji (no 55% 2015.gadā līdz 54% pērn; šāda tendence varētu saglabāties).

Patiešām aktīvi viesnīcu segmentā ir ieguldīts uzreiz pēc krīzes un arī tagad, turklāt paralēli notiek Airbnb attīstība. Toties ir kliedēti stereotipi, zudušas nepamatotas bailes par ģeopolitisko situāciju mūsu reģionā. Eiropas tūristu vēlme braukt uz Rīgu ir diezgan stabila, viņa saka.

Lai pirms vēlēšanām politiķiem atgādinātu par visiem neizpildītajiem solījumiem ārstiem, skolotājiem, kultūras darbiniekiem un uzņēmējiem, Latvijas Restorānu biedrība (LRB) visā Latvijā sāk akciju #KatluRevolūciju.

Sākot no 25. maija, katru dienu plkst. 18.00 sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi aicina ikvienu skaļi un drosmīgi skandināt katlus un pannas, protestējot pret valdības un Saeimas īstenoto politiku.

Akcijā #KatluRevolūcija piedalīsies sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi visā Latvijā, gan skolu ēdinātāji, gan reģionu ģimenes kafejnīcas, gan Rīgas dzīvesstila restorāni.

Akcijas laikā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi aktualizēs pazeminātā PVN jautājumu, kas viesmīlības nozarei tika solīts apmaiņā pret Ģenerālvienošanās noslēgšanu. Nozare savu solījumu ir turējusi un vienošanās ir noslēgta, apliecinot sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu gatavību palielināt atalgojumu, kā arī krīzes laikā samazināt cenas. Tādējādi ieņēmumus no PVN valstij kompensēs ienākumi no darba spēka nodokļiem.

Viesmīlības nozare kā tūrisma industrijas būtiska daļa nekur citur pasaulē neattīstās tik strauji kā centrālajā un Austrumeiropā, it īpaši laikā, kad pieaug ekonomiskā aktivitāte un ārvalstu investīcijas.

Pieaugot tūristu skaitam, palielinās gan viesnīcu, gan ēdināšanas, kultūras un izklaides pakalpojumu aprite, tāpēc aktuāli kļūst jautājumi, kā pārvaldīt šīs jomas, kombinējot tradicionālo ar moderno, integrējot jaunās tehnoloģijas un viedās pārvaldīšanas sistēmas. Saskaņā ar jaunāko Pasaules Tūrisma organizācijas (UNWTO) starptautiskā tūrisma barometru, kopējais starptautisko tūristu skaits 2017. gadā pieauga par 7%, sasniedzot 1,322 miljonus.

Pateicoties Vidusjūras galamērķiem, Eiropas reģions pagājušogad ir uzrādījis rekordlielus rezultātus, sasniedzot 671 miljonu lielu ārvalstu tūristu pieplūdumu, kas ir par 8% vairāk nekā 2016. gadā. Eiropa, it īpaši tās centrālais un austrumu reģioni vienmēr ir kalpojuši par katra ceļotāja must have ceļošanas galamērķiem. Bet nepārtraukti izgudrojot un ieviešot jaunākās viesmīlības un tūrisma nozares tehnoloģijas, attīstot arvien jaunus ceļošanas virzienus un veidus, Eiropa turpina vilināt arī mūsdienu tūristus un jau vairākus gadu desmitus diktē tūrisma tendences visai pasaulei. Apmeklējot starptautiskās viesmīlības un tūrisma nozares izstādes un piedaloties dažādās nozares konferencēs, mēs smeļamies vērtīgas idejas un padomus no citām Eiropas valstīm.

Lai aizpildītu visas četru un piecu zvaigžņu viesnīcas Rīgā, kas pārskatāmā nākotnē atvērsies klientiem, jādomā par papildus tūristu plūsmu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viesnīcu atvēršanas termiņu pagarināšana dažādu iemeslu pēc notiek itin bieži. Spilgts piemērs ir ilgi gaidītā pasaulslavenā zīmola Hilton viesnīca Rīgā. Tās būvniecība tiek apspriesta jau vairākus gadus. Lai arī Hilton pārstāvji jūlijā nāca klajā ar paziņojumu, ka viesnīcu Hilton Garden Inn Grēcinieku ielā plānots pabeigt līdz 2017. gada beigām, nu ir skaidrs, ka tas nebūs iespējams. Kā DB apliecina projekta autors arhitekts Andris Kronbergs, ar plānotās jaunās sešstāvu ēkas (līdz 100 numuriņiem) būvniecību varētu tikt galā 18 mēnešu laikā, ja tā ritētu raiti un nekas netraucētu.

Pašlaik galvaspilsētas tūristu plūsma ir nostabilizējusies un pieauguma tempi nav tik lieli, lai plānotais glauno naktsmītņu biezenis kopējo viesnīcu noslodzi nepasliktinātu, tālab savu darbību nevar orientēt tikai uz esošā tirgus jeb tūristu skaita pārdali. «Jaunās viesnīcas uztveram kā klāt nākošus prestižus objektus, kas spēj radīt papildus tūristu plūsmu, tostarp konferenču tūrisma segmentā. Uzskatām, ka jaunpienācēji ne tik daudz pārdalīs esošo tirgu, cik paplašinās to. Ikvienai jaunai viesnīcai, kas plāno ienākt vai jau ir procesā, jāskatās, kā pozicionēt Rīgu savos mārketinga kanālos, kā atvilināt tos ceļotājus, kuri līdz šim te nav bijuši,» spriež Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas prezidenta pienākumu izpildītājs Jānis Pinnis.

Piektdien, 31. martā, ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzklausīja tūrisma organizāciju vadītāju un ekspertu viedokli par Finanšu ministrijas (FM) rosināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšanu ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem un tā ietekmi uz nozari, informē Ekonomikas ministrija.

Tūrisma organizācijas norāda, ka šāds solis nozarei ir bīstams - Latvija kā tūrisma galamērķis zaudētu savu konkurētspēju, daudziem nozarē strādājošajiem darbība būtu jāpārtrauc, kas palielinātu bezdarbu, t.sk. reģionos, un atstātu negatīvu ietekmi uz reģionu pašvaldību budžetu ieņēmumiem, kā arī padarītu bezjēdzīgas līdzšinējos gados valsts veiktās investīcijas tūristu piesaistei no ārvalstīm.

FM iecerējusi celt PVN likmi ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem no 12% līdz 21%.

Īstenojot FM ieceri, Latvijā naktsmājām piemērojamais nodoklis būtu vairāk nekā divas reizes augstāks kā Igaunijā un Lietuvā, un trīs reizes augstāks kā Polijā. Nākamgad visas Baltijas valstis svinēs savu simtgadi, ko apmeklēs arī ārvalstu tūristi. Ja Latvija kļūs mazāk konkurētspējīga, viesi vairāk brauks uz Lietuvu un Igauniju, un Latvijas ne tikai aizvadītajos gados veiktie, bet arī 100gades ietvaros plānotie ieguldījumi tūristu piesaistei kļūs par zaudējumiem. Otrs būtiskais fakts – arī tūrisma nozares uzņēmumi šobrīd gatavo un iesniedz projektus investīciju piesaistei no ES fondiem. Mainot nodokļus, mainīsies kalkulācijas un biznesa plāni var sagrūt.