Mājokļu īre pēdējos gados ir viens no karstākajiem tirgus segmentiem, ko vēl papildu silda īstermiņa naktsmāju popularitāte.
Spilgtākais un plašāk zināmākais dalīšanās ekonomikas piemērs ir Airbnb, taču tā nebūt nav vienīgā platforma, kas saved kopā cilvēkus, kas vēlas dalīties ar savu mājokli, ļaujot tajā pārnakšņot viesiem. Pārsvarā skaļas diskusijas ir bijušas par šī īstermiņa īres biznesa ietekmi uz globālo viesmīlības industriju, tomēr tas ietekmē arī norises mājokļu tirgū.
Pašlaik precīzu datu par to, cik dzīvojamo vienību Latvijā, Rīgā šādās platformās tiek piedāvātas, nav, bet 2017. gada vidū Swedbank veiktajā pētījumā secināts, ka visā Latvijā varētu būt aptuveni 1400 piedāvājumu, Rīgā – 1000 šādu naktsmītņu. Jaunāka apkopojuma bankai nav, taču tā lēš, ka būtiskas izmaiņas nav notikušas.
Īstais brīdis sakārtot
Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis atzīst, ka tā ir globāla tendence šim biznesa veidam tālāk attīstīties, un arī Latvijā tas gadu no gada aug. Precīzu aprēķinu par izīrējamo vienību skaitu nav, taču arī pāris gadu seni dati liecina, ka apartamenti ir nozīmīgs tirgus dalībnieks viesmīlības nozarē. Tradicionālie tirgus spēlētāji nav bijuši pret šī biznesa attīstību, taču vienmēr ir uzsvēruši nepieciešamību ievērot tos pašus spēles noteikumus, kādi ir viesnīcām, citām tūristu mītnēm, to, ka tam jābūt pienācīgi kontrolētam un regulētam, šiem tirgus dalībniekiem jābūt reģistrētiem, ir jāmaksā nodokļi un jābūt drošiem. Nereti, neievērojot šos noteikumus, šie tirgus dalībnieki piedāvā zemāku cenu nekā viesnīcas, nostādot tās negodīgas konkurences apstākļos.
Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!
Viesmīlības industrijai priekšā ir dialogs ar Rīgas pašvaldību par plānoto tūristu nodevu pilsētā, akcentē J. Pinnis. Iespējams, ka pēdējos gados ir panākti uzlabojumi īstermiņa īres biznesa kontrolē, bet šīs iecerētās nodevas iekasēšana arī varētu stimulēt šī tirgus sakārtošanos. Daudzviet «vecajā» Eiropā apartamentu un viesnīcas numuru proporcija ir 50/50, daudzviet jau runā par haosu. Viņaprāt, šobrīd ir īstais brīdis, lai šo jomu sakārtotu pie mums. Tiesa, te šāda proporcija diez vai kādreiz varētu būt, jo Rīga ir cita veida galamērķis.
Arī kā pensiju kapitāls
«Precīzu skaitu, cik liels varētu būt to dzīvokļu segments, kuri tiek piedāvāti īstermiņa īrei Airbnb vai līdzīgās platformās, pateikt nevaram. Tas, ko jūtam, – šis segments ietekmē pārējo mājokļu tirgu,» atzīst SIA Ober Haus Real Estate Latvia vecākais brokeris Andis Bīriņš. Par aktivitāti šajā jomā var secināt, piemēram, kaut vai pēc tā, ko saka kompānijas sadarbības partneri. Vēloties kādam interesentam parādīt izīrējamo dzīvokli, dažkārt nākas uzklausīt, ka dzīvoklis būs apskatāms pēc dažām dienām, jo to kāds ir rezervējis, izmantojot Airbnb vai booking.com, un tagad tur mīt. «Tomēr liela daļa saimnieku vēlas stabilu ilgtermiņa īrnieku, jo tas ir drošāk, dzīvokļa nolietojums ir salīdzinoši zemāks nekā īstermiņa īres mājokļu gadījumā,» piebilst A. Bīriņš.
Kopumā, pēc viņa teiktā, dzīvokļu tirgus ir aktīvs. Ir daļa cilvēku, kas joprojām vēlas īrēt, nevis mājokli iegādāties, jo daļa vēl labi atceras nesenās pagātnes notikumus, bet daļai joprojām bankas atsaka kredītu.
Visu rakstu Tirgu silda izmitināšana lasiet otrdienas, 22.janvāra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!