Nemainīga vērtība konferencēs ir to saturs; vērojama pasākumu tematiskā segmentācija.

Uzņēmumu vēlme iesaistīties konferenču organizēšanā pieaug. Gan organizatori, gan sarīkojumu apmeklētāji novērtē iespēju aprunāties ar dažādu nozaru līderiem, konkrētas jomas ekspertiem, dalīties pieredzē un zināšanās. Laikā, kad tehnoloģijas ir mainījušas informācijas uztveršanas paradumus, konferenču rīkotājiem ir jādomā ne tikai, kā piesaistīt, bet arī kā noturēt klausītāju uzmanību. Dažādi tehniskie risinājumi ir kļuvuši pašsaprotami, tie nenosaka toni pasākumos, bet palīdz veidot saturu un kalpo klausītāju ērtībām.

Divi vaļi

Katru pusgadu vai pat biežāk ir kaut kas modīgs, ko izmēģina konferenču rīkotāji, piemēram, jautājumi tiešsaistē, lai iesaistītu auditoriju, čipotas aproces, lai varētu izsekot, pie kuriem stendiem ir lielākais apmeklētāju skaits, vai īpaši konferencēm izstrādātas aplikācijas un daudz kas cits, taču nemainīga vērtība ir tieši konferences saturs, uzskata reputācijas vadības kompānijas Lejiņa & Šleiers vecākais partneris Juris Šleiers, citējot Koko Šaneli, kuras teiktais «mode mainās, bet stils paliek», viņaprāt, pilnībā atbilst konferenču organizēšanas tendencēm. «Pirms kāda laika tehnoloģijas bija pārdošanas rīks un veids, kā atšķirties no konkurentiem, bet šobrīd tās ir pašsaprotamas. Savā ziņā tās var pielīdzināt e-talonam,» vērtē uzņēmuma Win Partners vadītājs Valters Gražulis. «Būtisks ir «wow» (spēcīgs pārsteigums) faktors, ko sniedz saturs, proti, kādus cilvēkus pasākuma apmeklētājs dzirdēs un ko praktisku iegūs no tā apmeklēšanas,» viņš teic. Turklāt pat salīdzinoši pareizās korporatīvās konferences cenšas kļūt par piedzīvojumu, nevis tikai sadarbības partneru un darbinieku pasākumu. «Tās sāk arvien vairāk līdzināties rokkoncertam vai šovam.

Katru gadu notiek daudzi tehnoloģijām un jaunuzņēmumu kultūrai veltīti pasākumi – lai izdotos labs pasākums, nepieciešams vērtīgs saturs

Vaicāta, kā noorganizēt labu tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konferenci, šonedēļ Tallinā notiekošās konferences Latitude59 vadītāja Kadri Sundja norāda, ka pats svarīgākais ir koncentrēties uz vērtības radīšanu jaunuzņēmumiem un investoriem – viss pārējais dabiski sekos. Digital Freedom Festival organizators Juris Šleiers norāda, ka būtiska sastāvdaļa ir saturs un izdzīvos tas pasākums, kuram ir visspēcīgākais, visinteresantākais, visnoderīgākais saturs, jo cilvēki apmeklē konferenci tieši tādēļ. «Nepieciešams kokteilis no zvaigznēm, kas iedvesmo festivāla apmeklētājus, kuras cilvēki vēlas redzēt klātienē, un kaut kā ļoti praktiska, lai, atgriežoties no festivāla, atmiņā paliktu ne tikai pozitīvas emocijas, bet arī «sausais atlikums», ko var izmantot sevis un sava biznesa izaugsmei,» viņš teic. J. Šleiers Digital Freedom Festival dēvē par «festivālu», nevis vienkārši par konferenci, jo tā ir daudznotikumu platforma, kur ir lielās un paralēlās mazās skatuves, meistarklases, dzīvā mūzika un telpas, kurās cilvēki var tīklot, jo, lai rastos bizness, būtiska ir tikšanās un kontaktu veidošana. «Cilvēki, kuri rīko festivālu, ir pipars, kas piedod asumu kopējai sajūtai. Konference ir dzīvesveids. Nevar noorganizēt festivālu, kurā ir «draivs», ja neesi tajā līdz ausīm,» uzskata J. Šleiers.

#Konference ir iespēja pavisam īsā laikā notestēt savu ideju pie potenciālajiem investoriem.

Startup ir digitāls bizness, tāpat pastāv uzskats, ka visu informāciju var atrast internetā, tomēr arvien uzņēmēji kuplā skaitā apmeklē nozares konferences

Vaicāta, kāpēc jaunuzņēmumi dodas uz konferencēm, tehnoloģiju un uzņēmēju konferences TechChill komunikācijas vadītāja Līva Pērkone teic, ka, lai gan jaunuzņēmumi pārstāv tehnoloģiju pasauli, nekas nav mainījies – personīgais kontakts ir neatsverams, jo īpaši Eiropā, kur nav izteikta startup centra, bet ir aktīvi kontakti starp dažādām valstīm. «Konferences ir kā tikšanās vieta. Jaunuzņēmumu nozarē pasākumi kalpo arī būtiskam papildus mērķim – uzņēmējiem ir būtiski satikt investorus. Šajā gadījumā konference ir vērtīgs ieguldījums, jo citkārt uzņēmums, ļoti iespējams, individuāli dotos pie katra potenciālā investora ar visām ar to saistītajām izmaksām, turpretī konferences ietvaros, rūpīgi veicot izpēti un izdarot nepieciešamo «mājasdarbu», var noorganizēt tikšanos ar vairākiem nopietniem investoriem,» viņa teic.

Izmantojot Lauku atbalsta dienesta (LAD) finansējumu, «Pērsejas» piedāvā iespēju apskatīt Koknesi citādā veidā - no SUP dēļa. Ir svarīgi popularizēt zudušās Daugavas senlejas un Pērses gravas vēsturisko un kultūras mantojumu, biznesa portālam db.lv uzsver «Pērsejas» īpašniece Ita Lejiņa.

Ģimenes uzņēmums «Pērsejas» savu darbību sāka 2008. gada vasarā, piedāvājot laivot pa Pērsi un Daugavu, lai apskatītu pilsdrupas no citas puses.

Šī apkārtne glabā nogrimušās pasaules leģendu, saka I. Lejiņa. «Pirms uzbūvēja Pļaviņu HES, te izskatījās pavisam citādāk. Pērse plūda uz Daugavu pa dziļu, mežonīgu gravu, pie satekas veidojot plašu deltu ar vairākiem atzarojumiem. Savukārt, pilsdrupas tolaik atradās stāvā kalnā, un Pērse varēja lepoties ar visaugstāko ūdenskritumu Latvijā, kam augstums bija pāri 2 metriem. Tagad mēs to visu varam tikai iztēloties,» viņa norāda.

SUP ir samērā jauns aktīvās atpūtas, ūdenstūrisma un sporta veids, kas strauji gūst popularitāti un atzinību visā pasaulē. Supot var dažādos laikapstākļos, dažādās ūdenstilpnēs un dēlis ir piemērots gan gluda, gan viļņaina ūdens apstākļiem. «Latvijā ir daudz ūdenstilpņu, kurās var nodoties airēšanai uz dēļa. Koknese ir teicama vieta šīs sportiskās aktivitātes izbaudīšanai,» komentē I. Lejiņa.

Konferenču, semināru un izglītojošu festivālu apmeklētāji kļūst prasīgāki un papildus kvalitatīvam saturam vēlas arī pārsteigumu, izklaidi, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tomēr aktuāls ir jautājums, vai cilvēki ir gatavi maksāt par to, lai tiktu apmierinātas visas viņu gaidas. Jauna un nebijusi pieredze pasākuma apmeklētājiem, šova elementi, pasaules līmeņa runātāji – tas viss kopā veido lielas izmaksas. «Galu galā organizatori ir tie, kuriem jāmaksā visi rēķini. Ir sarīkojumi, kuros nav vērts pārspīlēt ar formu, tāpat arī nav vērts ieguldīt apjomīgos šova elementos, dārgākajās telpās vai investēt pasaules līmeņa runātājos. Viss ir atkarīgs no mērķa. Ja ir vēlme pārsteigt, radīt emocijas un iedvesmot, vairāk būs nepieciešams investēt formā un dizainā, tehniskajā nodrošinājumā. Savukārt, ja pasākums ir vairāk orientēts uz biznesu, praktisks, ar skaidru izglītošanās mērķi, jo lielāks uzsvars būs uz saturu,» klāsta reputācijas vadības aģentūras Lejiņa & Šleiers vadītāja, Digital Freedom Festival dibinātāja un vadītāja Dagnija Lejiņa.

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Uzņēmēji Žans Mauris un Dagnija Lejiņa vēlas palīdzēt uzņēmumiem ieviest inovācijas, izmantojot organizāciju iekšējo potenciālu

Dagnija Lejiņa ir reputācijas menedžmenta aģentūras Lejiņa & Šleiers līdzīpašniece. Savukārt Žans Mauris iepriekš vadīja startup akseleratoru eegloo. Tā darbības laikā pie viņa vērsās vairākas kompānijas ar vēlmi uzzināt, kā sākt sadarbību ar jaunuzņēmumiem. Ir dažādi varianti – sponsorēt pasākumus, organizēt savu akseleratoru, bet bieži vien tas galu galā biznesam nesniedz pievienoto vērtību. «Pērn ar šo pašu jautājumu pie manis vērsās apdrošināšanas kompānija Ergo. Tā pozitīvi novērtēja publisko akseleratoru Ergo FinTech Academy, bet gribēja gūt kaut ko taustāmāku. Izstrādājām tai iekšējo inovāciju programmu, kas fokusēta uz to, lai gūtu investīciju atdevi, lai kādu ideju ieviestu un iegūtu taustāmu rezultātu. Tas bija interesants un veiksmīgs eksperiments. Šogad ar Dagniju sapratām, ka tas varētu būt labs produkts citām kompānijām. Programmu iepakojam kā produktu. Tā ir inovāciju programma uzņēmumiem, kas tikai tagad saprot, ka jāsāk ieviest inovācijas un darboties ar jaunuzņēmumiem, taču kuri nezina, no kura gala sākt,» viņš skaidro. Viņi šīs programmas ietvaros piedāvā sākt ar to, kas uzņēmumam pieejams uzreiz – darbiniekiem. Žans uzskata, ka tā ir liela vērtība, jo darbiniekiem ir idejas un viņi redz problēmas.

Mazumtirgotāja "Rimi Latvia" veikalos pieprasījums pēc piena alternatīvām trīs gadu laikā audzis par 47%, informē "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers.

No piena alternatīvām populārākais ir mandeļu dzēriens, kuru pircēji iegādājas 26% gadījumu no visiem iegādātajiem augu "piena" dzērieniem. Tāpat populārs ir auzu dzēriens un sojas dzēriens.

Vienlaikus, salīdzinot ar 2019.gadu, "Rimi" sortimentā augu izcelsmes dzērienu skaits palielinājies 2,1 reizi. Piedāvājums veidots, ņemot vērā pircēju vēlmes un atsauksmes, un starp tiem ir mandeļu, auzu, rīsu, sojas, kokosriekstu, Indijas riekstu, zirņu, kvinojas, Brazīlijas riekstu un rudzu dzērieni.

Interese par vegāniskiem un veģetāriem produktiem pastāvīgi pieaug gan liela, gan mazāka formāta veikalos.

J.Šleiers norāda, ka "Rimi" plāno turpināt darbu pie augu izcelsmes produktu sortimenta paplašināšanas.

Iesaistīto uzņēmumu komunikācija lielveikala Maxima traģēdijā, kas prasīja 54 cilvēku dzīvības, uzskatāma par kliedzoši kļūdainu, tā norāda vairāki komunikācijas eksperti, ko DB uzrunāja. Arī citi nozares profesionāļi, kas savu viedokli pauduši, piemēram, sociālajos tīklos, bijuši kritiski.

Jāpiebilst, ka ne visi eksperti piekrita sniegt komentārus DB, korekti norādot uz savu saistību ar kādu no iesaistītajām pusēm.

Jāatgādina arī, ka sabiedrisko attiecību kompānija P.R.A.E. atteikusies no tālākas sadarbības ar SIA Homburg Zolitūde, kā arī norobežojusies no Maxima vadības komunikācijas, norādot, ka «mūsu izpratne par efektīvu publisko komunikāciju ir kardināli atšķirīga un vismaz patlaban ir skaidrs, ka mūsu un Maxima grupas vērtību un komunikācijas labās prakses izpratne būtiski atšķiras».

Bija jāatvainojas

«Iesaistītās puses (arhitekti, būvnieki, veikalu tīkls) 21. novembra krīzē izvēlējās zemas atbildības krīzes komunikācijas stratēģiju, ko raksturo noliegšana, distancēšanās un vainas novirzīšana uz citiem. Šāda prakse nevar tikt uzskatīta par atbildīgu un ilgtspējīgu, jo krīzes situācijā sabiedrība ļoti saasināti uztver katru vārdu, ko pauž krīzē iesaistītās puses. Labā prakse, ko būtu sagaidījusi: jau otrajā dienā visām nelaimē iesaistītajām pusēm (uzņēmējiem) vienai aiz otras bija jānāk klajā ar vēstījumiem, kas pauž atvainošanos, atbildības uzņemšanos par notikušo un gatavību darīt visu iespējamo, lai saprastu, kur bijusi kļūda, lai to labotu un šādi gadījumu nekad vairs neatkārtotos.

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "Digital Freedom Festival" un kompānijas "Lejiņa & Šleiers" līdzdibinātāja, publiskās runas kustības "Oratore" vadītāja Dagnija Lejiņa.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Mani fascinē Himalaju kalni, tādēļ ik pa laikam esmu mēģinājusi izrauties uz kādu garāku kalnu pārgājienu Nepālā vai Indiju. Jau daudzus gadus esmu praktizējusi lēno ceļošanu, pavadot līdz pat diviem mēnešiem gadā kādā no Āzijas valstīm. Īpaši decembrī un janvārī kā, tā saucamais, "klimata bēglis", izvēlos Latvijas ziemas tumsu un aukstumu nomainīt pret siltākiem un saulainākiem laika apstākļiem.

Pieņemts uzskatīt, ka biznesā prevalē skaitļi, fakti un analīze, tomēr uzņēmēji atzīst, ka lēmumu pieņemšanā ņem talkā arī intuīciju

Jebkuras veiksmīgas uzņēmējdarbības pamatā ir intuīcija – jo labāk šī «maņa» cilvēkam ir attīstīta, jo efektīvāka un ātrāka ir lēmumu pieņemšana, uzskata Armands Broks, savstarpējo aizdevumu kompānijas Twino dibinātājs un vadītājs. «Es savu intuīciju lieku lietā katru dienu, tā man palīdz pieņemt lēmumus pat brīžos ar ierobežotu informācijas daudzumu. Savu intuīciju īpaši esmu uztrenējis jautājumos par savas komandas atlasi – nekad nepaļaujos tikai uz kandidāta profesionālo pieredzi, bet intuitīvi mēģinu izprast cilvēka iekšējo būtību, lai secinātu, vai tieši šis kandidāts ir iztrūkstošais ķēdes posms,» stāsta A. Broks.

Arī apdrošināšanas brokeru pakalpojumu un riska vadības kompānijas Marsh valdes priekšsēdētājs Kristaps Zilberts uzskata, ka intuīcijai ir milzīga loma komandas veidošanā, jo ir ne tikai jāzina katra darbinieka prasmes un zināšanas, bet arī jājūt, kurā brīdī kuram cilvēkam būtu piemērotākā loma, respektīvi, jāspēj atrast katram atbilstošu nodarbošanos, ņemot vērā prasmes, iemaņas un spējas.

Cena par kases aparātu un sistēmu sertificēšanu nemainīsies atkarībā no pieprasījuma pēc šī pakalpojuma, sacīja starptautiskā audita un biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltics Nodokļu konsultāciju nodaļas direktore Irēna Lejiņa.

Šādu pavērsienu pakalpojumu cenas izmaiņās iepriekš prognozēja Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izpilddirektore Zane Štolcere, uzsverot, tā kā "KPMG Baltics" ir vienīgais servisa uzņēmums, un kases aparātu mainīšana vai pielāgošana, visticamāk, sāksies vienlaicīgi un masveidā, uzņēmējiem ir jārēķinās, ka šajā situācijā arī "KPMG Baltics" var celt pakalpojumu cenas.

Taču Lejiņa teica, ka šādi apgalvojumi ir nepamatoti, jo kases aparātu un sistēmu sertificēšanas cena ir noteikta kā gabaldarbs, par pamatu ņemot prognozēto kases aparāta vai sistēmas pārbaudes darba apmēru stundās.

Novembra beigās Rīgā notiks globāls tehnoloģiju, dzīves stila un start-up festivāls Digital Freedom Festival, kura organizatori pauž vēlmi padarīt Rīgu par «tehnoloģiju Davosu» - pēc līdzības ar Pasaules ekonomikas forumu Šveices pilsētā Davosā.

Kā šodien, informējot par festivāla norisi, sacīja viena no festivāla līdzdibinātājām Dagnija Lejiņa, šogad festivāls pulcēs vairāk nekā 1000 tehnoloģiju un start-up uzņēmējus, ekspertus, politikas veidotājus un investorus no visas pasaules.

«Šis ir tikai pats sākums, lai līdz 2018.gadam - Latvijas simtgadei - mēs Latvijai varētu uzdāvināt starptautisku konferenci ar 5000 dalībniekiem, kas jau iekļuvusi tehnoloģiju «guru» dienaskārtībā un iezīmējusi Latvijas vietu pasaules kartē,» sacīja Lejiņa. «Pasaule attīstās strauji, jo īpaši tehnoloģiju jomā, tāpēc vēlamies, lai Rīga kļūst par tehnoloģiju Davosu - vietu, kur meklējam risinājumus pasaules līmeņa tehnoloģiju radītajiem izaicinājumiem.»

Dažādās nozarēs un organizācijās populāri ir rīkot tehnoloģiju maratonus jeb t.s. hakatonus; sākumā tos organizēja galvenokārt jaunuzņēmumu vidē, bet tagad tie nav sveši arī lielajiem uzņēmumiem, ceturtdien,21.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Hakatons, ko latviešu valodā mēdz dēvēt par tehnoloģiju maratonu, ir 48 stundu ilgs notikums ar mērķi attīstīt kādu ideju, produktu, pakalpojumu vai arī uzlabot kādu esošu procesu uzņēmuma darbībā. «Šāda formāta priekšrocība ir iespēja citas dinamikas apstākļos koncentrēties uz kāda konkrēta jautājuma risināšanu, to darot neierastā darba vidē un formātā un konkrēti šim pasākumam izveidotā projekta komandā. Mērķis ir 48 stundu laikā izveidot prototipu, ko pēc tam ieviest dzīvē,» skaidro Signe Lonerte, Luminor Grupas Mārketinga un komunikācijas vadītāja.

Hakatona jēdziens ir nācis no IT nozares. «To veido divi angļu vārdi – hacking (apvedceļa vai alternatīvas izveidošana) un marathon (maratons). IT nozares specifika ir iespēja ātri izveidot prototipus, tādēļ ātri kļuva populāri pasākumi, kuros nedēļas nogalē, pēc darba kopā sanāca cilvēku grupas, kuras izstrādāja prototipus savām idejām. Šobrīd šis formāts ir pārceļojis uz visu inovāciju sfēru,» informē Andris Anspoks, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) direktora vietnieks inovāciju jautājumos.

Mazumtirgotājs Rimi parakstījis līgumu par depozīta iepakojuma pieņemšanu un taromātu izmantošanu ar SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO).

Ieguldot vairāk nekā miljonu eiro depozīta sistēmas ieviešanai, ar 1. februāri mazumtirgotājs nodrošinās iespēju klientiem nodot stikla un PET pudeles, kā arī metāla skārdenes* vairāk nekā 100 Rimi veikalos visā Latvijā.

“Depozīta sistēma ir ilgi gaidīts risinājums, kas ļaus samazināt piesārņojumu Latvijas dabā un veicinās iepakojuma pārstrādi. Kā lielākais mazumtirgotājs Latvijā mēs apzināmies savu atbildību un iespējas izglītot sabiedrību un veicināt veselīgu un ilgtspējīgu ieradumu attīstību, lai visi kopā mazinātu ietekmi uz vidi. Plānojot taromātu atrašanās vietas, galvenokārt vadījāmies pēc tā, lai klientiem izmantoto pudeļu nodošana būtu ērta un kļūtu par viņu ikdienas ieradumu,” stāsta Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers.

Digital Freedom Festival sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) festivāla ietvaros Latviju prezentēs kā valsti ar startup uzņēmumu attīstībai draudzīgu un progresīvu vidi. LIAA veidotajā Magnetic Latvia biznesa centrā (Magnetic Latvia Business Center) varēs iepazīties ar Latvijas startup uzņēmumu veiksmes stāstiem, piedalīties lekcijās un diskusijās.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols norāda: «Uzņēmējiem Digital Freedom Festival ir izcila platforma, kur vienkopus sastapt jaunāko tendenču zinātājus, jomas profesionāļus un potenciālos sadarbības partnerus. LIAA organizētajā Magnetic Latvia biznesa centrā apmeklētāji varēs smelties iedvesmu no veiksmīgiem Latvijas jaunuzņēmumiem un ārvalstu lektoriem, mācīties no citu pieredzes stāstiem, kā arī uzzināt par atbalsta iespējām savas idejas attīstībai un biznesa izaugsmei.»

Magnetic Latvia biznesa centrā plānota diskusija par to, kā cīnīties par gudrākajiem prātiem un labākajiem investoriem, kā startup uzņēmējiem no mazām valstīm iziet starptautiskajā arēnā, kādus mārketinga trikus pielietot, lai iegūtu atpazīstamību.

Paplašinot Rimi veikalu tīklu, durvis ver jauns Rimi Express veikals Rimi Olimpiskajā centrā Grostonas ielā Rīgā, kas būtiski atšķirsies no citiem: tas būs mazākais Rimi, kāds jebkad atvērts Latvijā, informē uzņēmumā.

Jaunais veikals, kurā strādās četri darbinieki, iekārtots 47,6 kvadrātmetros.

Nelielā izmēra dēļ šajā veikalā preču sortiments atlasīts īpaši rūpīgi, lai būtu saistošs sportistiem un peldbaseina apmeklētājiem. Te uzsvars likts uz tādām precēm kā sporta uzturs, peldēšanās piederumi, baseina čības, dvieļi, šampūni, zeķes, medicinīskais leikoplasts u. c.

Veikals ir īpašs ar to, ka sortiments ir pielāgots centra apmeklētājiem un te nevarēs atrast tādus klasiskus produktus kā siers, desa vai baltmaize, tāpat šajā veikalā nebūs iespējams iegādāties alkoholiskos dzērienus, cigaretes un enerģijas dzērienus.

"Jaunais Express formāta veikals būs neparasts visās nozīmēs – gan tā izmērs, gan sortiments ļoti atšķiras no tā, ko mūsu pircēji ir pieraduši redzēt Rimi veikalos. Rimi atbalsta aktīvu dzīvesveidu un sportu visdažādākajos veidos – mēs atbalstām Rīgas maratonu un Latvijas 3x3 basketbola olimpisko čempionu vienību, cieši sadarbojamies ar Latvijas Olimpisko komiteju, kopš vasaras Olimpiskais centrs nes Rimi vārdu, un katru dienu mudinām pircējus izdarīt veselīgas, atbildīgas izvēles. Tāpat esam pateicīgi kolēģiem, ar kuriem kopīgi risinām loģistikas izaicinājumus, lai radītu šim neparastajam veikala formātam pielāgotus risinājumus," saka Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers.

Mazumtirgotājam SIA "Rimi Latvia" nav bijušas pārrunas ar tirdzniecības centra "Alfa" jaunajiem īpašniekiem par "Rimi" turpmāko darbību šajā iepirkšanās centrā, atzina "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību speciālists Juris Šleiers.

Viņš norādīja, ka pašreiz arī nav zināms, kad tās varētu būt plānotas.

Jau vēstīts, ka nekustamo īpašumu kompānija "Akropolis Group", kas pārvalda tirdzniecības centrus "Akropolis" Viļņā, Klaipēdā un Šauļos, kā arī "Akropole" Rīgā, pabeigusi tirdzniecības centra "Alfa" iegādi, kļūstot par vienīgo tā īpašnieku.

Akropolis Group iegādāto Alfu vadīs Zane Kaktiņa 

Akropolis Group, kas pārvalda iepirkšanās un izklaides centrus Akropolis Viļņā, Klaipēdā un...

"Akropolis Group" ietilpst Lietuvas holdingā "Vilniaus prekyba", kurā ir arī mazumtirdzniecības kompāniju tīkls "Maxima grupe". Grupai piederošajos tirdzniecības centros ierasti atrodas "Maxima" lielveikali.

"Rimi" gan ir spēkā esošs līgums par nomas tiesībām "Alfā" līdz pat 2034.gadam. "Rimi Latvia" veikala rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Alfa" ieguldīja 1,9 miljonus eiro.

Jau ziņots, ka pēc darījuma noslēgšanas Rīga ir kļuvusi par pirmo pilsētu, kurā "Akropolis Group" pārvaldīs divus iepirkšanās un izklaides centrus. Tirdzniecības centrs "Alfa" kļuvis par pirmo "Akropolis Group" piederošu objektu, kuru uzņēmums pats nav attīstījis no pirmsākumiem.

Par "Alfas" vadītāju iecelta Zane Kaktiņa, kura divus iepriekšējos gadus ir bijusi tirdzniecības centra "Akropole" vadītāja.

"Rimi Latvia" pagājušajā gadā strādāja ar 946,508 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 8,3% un bija 30,409 miljoni eiro.

"Rimi Latvia" reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Zviedrijā reģistrētais uzņēmums "Rimi Baltic".

Uzņēmumi SIA “Rimi Latvia”, SIA “Maxima Latvija” un SIA “Latvian Retail Management” (veikalu tīkls CITRO) ir lēmuši no 1. maija dzērienu produkciju bez depozīta zīmes no piegādātājiem vairs nepieņemt.

Šāds lēmums saistīts ar tuvojošos depozīta sistēmas pārejas perioda noslēgumu, kas paredz, ka no 1. augusta veikalu plauktos var atrasties tikai ar Latvijas depozīta zīmi marķēti dzērienu iepakojumi, līdz ar to veikaliem laicīgi jādomā par nemarķēto produktu krājumu izpārdošanu. Atgādinām, ka no 1. februāra līdz 31. jūlijam tirdzniecības vietās atļauts tirgot gan ar depozīta zīmi marķētus, gan nemarķētus dzērienu iepakojumus.

“Līdz pārejas perioda beigām palikuši trīs mēneši, tādēļ šis ir īstais brīdis, lai pārtrauktu iepirkt jaunus dzērienu apjomus, kas vēl nav marķēti ar depozīta zīmi. Ņemot vērā, ka no 1. augusta šādu produktu tirdzniecība vairs nav atļauta, tas palīdzēs izvairīties no situācijas, kad veikali nemarķētos produktus nav paspējuši iztirgot,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Mazumtirdzniecības veikalu tīklam "SPAR" ienākot Latvijā, lielākie ieguvēji būs pircēji, pavēstīja lielākie Latvijas mazumtirgotāji.

"Maxima Latvija" korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā sacīja, ka mazumtirdzniecības nozarē konkurence vienmēr ir bijusi sīva, un "Maxima" ar to rēķinās, tomēr uzņēmuma prioritāte ir pircēja intereses, un atvērtā tirgū ieguvējs no konkurences ir tieši pircējs.

Vienlaikus viņa norādīja, ka neatkarīgi no citiem tirgus spēlētājiem, "Maxima" arī turpmāk nodrošinās visiem Latvijas iedzīvotājiem viņu iecienītākos produktus par zemām cenām.

Latvijā ienāks jauns mazumtirdzniecības veikalu tīkls  

Starptautiskais mazumtirdzniecības veikalu tīkls “SPAR” uzsāks darbu Latvijā, jau šovasar atverot...

Arī "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers norādīja, ka mazumtirdzniecības jomā konkurence Latvijā ir sīva, kas patiesībā darbojas pircēju labā, katram tirgus spēlētājam cenšoties uzrunāt pircējus ar viņiem saistošiem piedāvājumiem.

Tāpēc, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju un tagad arī kara Ukrainā radītajiem izaicinājumiem, "Rimi" turpinās sniegt kvalitatīvus piedāvājumus par izdevīgām cenām.

Savukārt "Lidl Latvija" pārstāvis Ingars Rudzītis norādīja, ka "Lidl" atturas no citu tirgus dalībnieku aktivitāšu komentēšanas vai prognožu izteikšanas.

Kā ziņots, tiek plānots Latvijā pirmie "SPAR" veikali tiks atvērti šovasar. Veikalu tīkls "SPAR" Latvijā veidos sadarbību ar mazumtirdzniecībā jau strādājošiem uzņēmējiem.

SIA "Maxima Latvija" reģistrēta 2000.gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 4,91 miljons eiro. "Maxima Latvija" īpašniek ir Lietuvā reģistrētie uzņēmumi "Maxima grupe" un "Maxima LT".

Kompānija "Rimi Latvia" reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Zviedrijā reģistrētais uzņēmums "Rimi Baltic".

"Lidl Latvija" reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 251,5 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas "C E - Beteiligungs-GmbH".

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "KPMG" Latvijā vadošā partnere Armine Movsisjana.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Es ļoti rūpīgi esmu plānojusi ceļojumus, lai tie būtu spilgtiem iespaidiem bagāti. Mani trīs neaizmirstamākie ceļojumi ir bijuši uz Parīzi, Sicīliju un Islandi.

Ceļojumā uz Parīzi devos kopā ar draugiem un kursabiedriem, kur svinējām 2000. gada sagaidīšanu. Lēmums par braucienu tika pieņemts diezgan vēlu un viesnīcas par saprātīgu cenu atrast vairs nebija iespējams, tāpēc nolēmām nakšņot autobusā. Izrādījās, ka Jaungada naktī Parīzes centrs satiksmei bija slēgts un autobuss bija jāatstāj stāvvietā vienā no pilsētas mikrorajoniem. Jauno gadu mēs sagaidījām Eifeļa torņa pakājē ar neaizmirstamu salūtu. Pēc aptuveni trīs stundu svinēšanas sākās ceļš starp līksmojošiem francūžiem uz vienīgo atvērto metro pieturu – gar Elizejas laukiem, Parīzes Dievmātes katedrāli un tiltiem pār Sēnu.

Jaunuzņēmumu ekonomiskais ieguvums var tikt vērtēts gan tieši – nomaksāto nodokļu, piesaistīto investīciju, jaunradīto darbavietu skaita ziņā, gan netieši, vērtējot ietekmi uz riska kapitāla nozari, zināšanu pārneses un inovācijas sistēmas veicināšanā

«Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās un pieaug tās ekonomiskais ieguvums: gan jaunuzņēmumu skaits, radītās darbvietas, kā arī piesaistītais investīciju apjoms, pārsniedzot 210 miljonus eiro. Saskaņā ar Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas «Startin.lv» datiem, šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 350 jaunuzņēmumi. Piemēram, tikai 25 lielākie Latvijas jaunuzņēmumi ar apgrozījumu virs 300 tūkstošiem eiro katrs vidēji nodarbina aptuveni 20 pilnas slodzes darbiniekus, turklāt kopumā tie ir veikuši nodokļu iemaksas valsts budžetā piecu miljonu eiro apmērā,» norāda Madara Ambrēna, Ekonomikas ministrijas Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja.

Jau otro gadu 12. septembrī Rīgā tiek atzīmēta «Startup diena», lai akcentētu jaunuzņēmumu pienesumu Latvijas inovāciju attīstībai un ekonomikai.

Strīds starp Ekonomikas ministriju (EM) un komandītsabiedrību Expo 2015 tik ātri vis nerimsies. Neilgi pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra aprīļa beigās sāka kriminālprocesu pret Expo 2015 par iespējamu valsts līdzekļu izšķērdēšanu, arī pati komandītsabiedrība nesēdēja rokas klēpī salikusi. Tā paziņoja, ka ir gatava vērsties tiesā pret EM, kas nav samaksājusi vairāk kā 185 000 eiro par jau paveiktajiem darbiem, tāpēc nav līdzekļu, par ko norēķināties ar radošo komandu, trešdien raksta laikraksts Diena.

Pagaidām gan detaļas ir miglā tītas. Expo pārstāvji pārmet ministrijai nevēlēšanos tikties, savukārt ministrijā pauž sašutumu par to, ka komandītsabiedrība nespēj iesniegt vajadzīgos dokumentus, lai apliecinātu tēriņus. Izskanējušas runas, ka, piemēram, par to, lai noskaidrotu, cik maksā audiovizuālā aparatūra, bija paredzēts tērēt 181 tūkstoti eiro. Expo pārstāve Dagnija Lejiņa uzreiz gan uzsver, ka informācija par izmantotajām summām ir nepatiesa: «Saskaņā ar pasūtītāja parakstīto pieņemšanas nodošanas aktu saņemtajā summā 32 000 eiro ietilpst komandējuma izdevumi dzīvesvietu atlasei, Itālijas nekustamā īpašuma aģentūras pakalpojumi un pirmie avansa maksājumi par dzīvesvietu īri. Dzīvesvietas plānotas, lai nodrošinātu vismaz 20 darbiniekiem naktsmītnes sasniedzamā attālumā no izstādes teritorijas sešus mēnešus.»

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) saņēmis sūdzību Rīgas domes Satiksmes departamenta izsludinātajā konkursā par Rīgas ielu seguma periodiskās atjaunošanas darbiem 2014. gadā, liecina paziņojums IUB.

Sūdzību iesniegusi personu apvienība SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate un SIA Siltums Jums. Pagaidām nav noteikts sūdzības izskatīšanas datums.

Db.lv jau rakstīja, ka noslēdzies Rīgas domes Satiksmes departamenta izsludinātajā iepirkums par Rīgas ielu seguma periodiskās atjaunošanas darbiem 2014. gadā.

Konkursā tika saņemti pieci piedāvājumi un par uzvarētājiem pasludināta AS Ceļu pārvalde, SIA CBF Binders un SIA Roadeks.

Kopējā līgumcena ir 5,2 miljoni eiro. Konkursā tika izvēlēts piedāvājums ar viszemāko cenu.

Kā skaidro Rīgas dome, atjaunošanas darbi šajā gadā uzvarētājiem jāveic 16 objektos, kas sadalīti četros atsevišķos līgumos. Pirmā līguma objekti ir Jūrmalas gatve no Kurzemes prospekta līdz Kurzemes prospektam, Kuldīgas iela no Kliņģeru ielas līdz Vīlipa ielai, Slokas iela no Baldones ielas līdz Jūrmalas gatvei, Mazā Nometņu iela no Ojāra Vācieša ielas līdz Bāriņu ielai un Liepājas iela no Mazās Nometņu ielas līdz Mārupes ielai, Aleksandra Bieziņa iela brauktuves pāra numuru pusē.

Kopumā vairāk nekā 91% no komandītsabiedrības Expo 2015 veiktajiem maksājumiem jeb 777 685 eiro no 851 867 eiro ir uzskatāmi par nepamatoti veiktiem, ņemot vērā nodevumu neesamību vai to apšaubāmo kvalitāti, kā arī izmaksu pamatojošo dokumentu trūkumu.

Tas secināts inventarizācijas komisijas ziņojumā par Ekonomikas ministrijas (EM) un komandītsabiedrības Expo 2015 noslēgto līgumu izpildi. Kopumā EM un Expo 2015 noslēdza divus līgumus - par Latvijas ekspozīcijas starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015, Milānā, Itālijā, tehniskā projekta izstrādi un par Latvijas ekspozīcijas idejisko ieceri.

Kopumā komisija konstatēja, ka Expo 2015 nav iesniedzis pakalpojumu izmaksu pamatojošus dokumentus ne par pabeigtām aktivitātēm, ne arī darbiem, kas ir sākti un apmaksāti atbilstoši pieņemšanas-nodošanas aktā sniegtajam aprakstam, kuru faktisko izpildes apjomu nav iespējams identificēt. Līdz ar to nebija iespējams novērtēt, vai izmaksas atbilst godīgai komercpraksei. Atsevišķiem darbiem, kuriem pieņemšanas-nodošanas akta aprakstā pakalpojumu sniedzējs ir norādījis trešo pušu izmaksas, komisija norāda uz nepamatoti lielām administratīvajām izmaksām.