70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Apkopojot Igaunijas Tūrisma padomes datus par 2014. gadu, redzams, ka ievērojami palielinājies ārvalstu tūristu skaits. Visievērojamāk pērn palielinājies vācu tūristu segments, bet kā nākamie Igauniju visvairāk iemīļojuši tieši Latvijas tūristi.

Kā liecina Igaunijas Tūrisma padomes datu apkopojums, 2014. gads tūrisma nozarē bijis veiksmīgākais pēdējo piecu gadu laikā. Igaunijā pērn 1,98 miljoni ārvalstu tūristu izmantoja šīs valsts naktsmītņu pakalpojumu, kas ir par 2% vairāk nekā 2013. gadā. Kopumā naktsmītņu pakalpojumi izmantoti 3,92 miljonus reižu, kas liecina par to, ka vairākums tūristu Igaunijā izvēlas pavadīt vairākas naktis. Turklāt 2014. gadā rekords sasniegts gan reģistrēto ārvalstu, gan vietējo tūristu kategorijās. Kopumā visvairāk palielinājies vācu tūristu skaits, kuri pērn izmantojuši naktsmītņu pakalpojumus, tam seko Latvijas, ASV un Japānas tūristi.

Veiksmīgo gadu apliecina arī Igaunijas Bankas dati – ar 1,39 miljardu eiro tūrisma ieņēmumiem 2014. gads bijis veiksmīgākais pēdējo 4 gadu laikā.

Jūrmalā tūristi uzturoties ilgāk nekā vidēji citur valstīs. Šā gada pirmajā pusgadā Jūrmalas naktsmītnēs kopumā nakšņojuši 53,79 tūkst. tūristu, kas ir par 12% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, un par 15% vairāk nekā otrajā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No kopējā ceļotāju skaita 32% ir tūristi no Latvijas, bet 68% – ārvalstu viesi. Valstī kopumā otrajā ceturksnī tūristu nakšņojumu skaits sasniedzis 909,6 tūkst., kas ir par 7% vairāk nekā pērn gada otrajā ceturksnī, bet Jūrmalā nakšņojumu skaits sasniedzis 115,6 tūkst., kas ir par 15,8% vairāk nekā laikā no aprīļa līdz jūnijam gadu iepriekš. Tūristi Jūrmalā vidēji uzkavējušies 3,5 naktis.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis norāda, ka salīdzinājumā ar visā Latvija tūrisma mītnēs apkalpoto tūristu skaitu esot redzams, ka Jūrmalā apkalpoto tūristu un nakšņojumu skaits, kā arī viesu uzturēšanās ilgums palielinājies daudz vairāk nekā Latvijā kopumā. Pēc viņa domām, tas apliecinot to, ka arvien pieaugot veselības tūristu skaits, kuri kūrortpilsētā izmanto kūrortrehabilitācijas un spa pakalpojumus, kā arī uzņēmumiem pievilcīgs šķietot Jūrmalas piedāvājums darījumu tūrismā.

No kopējā ārvalstu tūristu skaita Latvijā, divas trešdaļas (64,3%) veido Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu tūristi. Otra lielākā tūristu plūsma ir no postpadomju valstīm. Lielākā tūristu daļa (apmēram 70%) ir vecuma grupā no 26 līdz 59 gadiem.

To atklāj Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) sadarbībā ar Latvijas augstskolām un tirgus un socioloģisko pētījumu aģentūru Latvijas fakti veiktās ārvalstu tūristu aptaujas rezultāti.

ES dalībvalstu tūristu vidū 20,1% bija no tuvākajām kaimiņzemēm – 13,8% viesu nāca no Lietuvas, bet 6,2% no Igaunijas. Ziemeļvalstu tūristi veidojuši 10,3%. Visvairāk pārstāvēta bija Zviedrija (4,9%), Somija (3,6%), un Norvēģija (1,3%).

Rietumeiropas valstu iedzīvotāju vidū kā biežākie Latvijas apmeklētāji izceļas vācu tūristi (13,7%), bet otra biežāk sastapto Rietumeiropas tūristu mītnes zeme bija Lielbritānija (5,1%).

Savukārt 27.1% aptaujas dalībnieku mītnes zeme ir kāda no bijušajām PSRS republikām, kur dominējošo vietu ieņem tūristi no Krievijas, kas kopumā veidoja būtiskāko vienas valsts tūristu kopu – 23.3%.

Patlaban Ēģiptes kūrortos ir 460 tūristi no Latvijas - Šarm eš Šeihā atrodas 270, bet Hurgadā - 190 tūristi.

Kā šodien preses brīfingā informēja aviokompānijas airBaltic viceprezidents Jānis Vanags, tūristus no Šarm eš Šeihas Latvijā varētu nogādāt ar diviem reisiem, ja tiks dota atļauja veikt lidojumus.

Patlaban airBaltic reisus uz Šarm eš Šeihu neveic, kamēr netiks dota atļauja no kompetentajām iestādēm. Šodien Civilās aviācijas aģentūrā notiek sēde, kurā šis jautājums tiks izlemts. Lēmums var būt gan aizliedzošs, gan rekomendējošs.

Ja atļauja tiks dota, airBaltic esot gatava lidot uz Šarm eš Šeihu jau rīt. Pagaidām tūristi ir izmitināti viesnīcās. Šos izdevumus segs airBaltic un tūroperators Tez Tour. Vanags prognozēja, ka pozitīvā gadījumā reiss uz Šarm eš Šeihu varētu notikt rīt plkst.9. Interesenti tiek aicināti sekot līdzi airBaltic sociālajos tīklos, kur šodien vakarā visoperatīvāk tiks publiskota jaunākā informācija.

Rietumu sankciju ietekmē pērn sagruvusi Krievijas tūrisma nozare, ceturtdien secinājusi Krievijas Tūrisma operatoru asociācija.

2022.gadā Krieviju apmeklēja tikai 200 100 ārzemju tūristi, kas ir par 96,1% mazāk nekā gados pirms pandēmijas.

"Iemesli ir skaidri: slēgtās debesis starp Krieviju un lielāko daļu Eiropas valstu, kā arī neiespējamība Krievijā izmantot ārvalstīs izdotās "Visa" un "Mastercard" kartes," norādīja asociācija.

Lielākā daļa Eiropas slēdza savu gaisa telpu Krievijas lidmašīnām dažas dienas pēc tam, kad Krievija 2022.gada februārī atkārtoti iebruka Ukrainā.

Krievijas nacionālā lidsabiedrība "Aeroflot" no 2022.gada marta pārtrauca visus ārvalstu reisus, bet pēcāk pakāpeniski atjaunoja lidojumus uz valstīm, kurus Maskava uzskata par draudzīgām.

Tūrismu negatīvi ietekmēja arī Ķīnas stingrie ierobežojumi cīņā ar Covid-19.

Kopš šī gada marta universālveikalā Stockmann ieviesta pasaulē lielākā mobilo maksājumu sistēma Alipay, ko labprāt izmanto tūristi no Ķīnas.

Alipay pašlaik ir vairāk nekā miljards aktīvo lietotāju visā pasaulē, un ar tās palīdzību katru dienu tiek veikts vairāk nekā simts miljonu mobilo maksājumu.

«Ņemot vērā universālveikala atrašanās vietu pilsētas sirdī, tūristi viedo lielu daļu mūsu klientu portfeļa, tāpēc aktīvi strādājam pie tā, lai spētu piedāvāt risinājumus, kas uzlabotu viņu iepirkšanās pieredzi, un maksājumu ērtuma nodrošināšana ir viens no šiem veidiem. Sadarbība ar «Alipay» ir vēl viens solis tuvāk mūsu nākotnes plāniem digitālo projektu attīstībā, kas jau tagad pozitīvi atspoguļojas Ķīnas tūristu veikto pirkumu apmērā,» teic Dace Goldmane, universālveikala »Stockmann« direktore.

Latvijas iedzīvotājiem vietējos ceļojumos populārākais galamērķis ir Latgale, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma atzina Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele.

Kopumā ceļošana pa Latviju izraisot arvien lielāku interesi gan ārvalstu, gan vietējiem tūristiem. Pērn reģionālais tūrisms palielinājies par aptuveni 17%.

Kā atzina Ziemele, Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk no sirds priecājas par lauku tūrisma iespējām un ceļo vairāk. Populāra esot laivošana, velotūrisms, kā arī pārgājieni, pēdējiem no tiem gan pietrūkstot infrastruktūras.

Iecienītākais reģions Latvijas tūristiem ir Latgale. Tās tiešie konkurenti esot Sāremā sala Igaunijā un Kuršu kāpa Lietuvā.

Arī ārvalstu tūristiem Latvija kļūstot arvien populārāka, jo ir labs un interesants galamērķis.

Kā norādīja Lauku ceļotāja vadītāja, ārvalstu tūristi ir labi maksātāji un uzturas ilgi. Daudz Latviju apmeklējot Vācijas tūristi. Visdevīgākie gan esot japāņu tūristi, bet to ir maz. Pēdējā laikā arī lietuvieši sākuši «atstāt» naudu Latvijas tūrisma objektos.

Ārvalstu tūristi Igaunijā pērn iztērēja 1,23 miljardus eiro, kas ir par 178 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gadā, liecina Igaunijas centrālās bankas dati.

Kopumā ārvalstu tūristi Igauniju pērn apmeklēja nepilnus četrus miljonus reižu, kas ir par 13% vairāk nekā 2022.gadā, tomēr par trešdaļu mazāk nekā pirms pandēmijas 2019.gadā.

85% tūristu Igaunijā pērn bija no Eiropas Savienības valstīm, un to skaits gada laikā pieauga par 17%. Tūristu no Somijas skaits sasniedza 1,75 miljonus, kas ir par 21% vairāk nekā 2022.gadā. Savukārt cilvēku no valstīm, kas nav Eiropas Savienībā, skaits Igaunijā pērn gada salīdzinājumā samazinājās par 5%. Lielākā valsts ārpus ES, no kuras ieradās tūristi, bija Lielbritānija ar 128 000 tūristu, kas ir par ceturtdaļu vairāk nekā 2022. gadā.

Salīdzinājumā ar 2022.gadu vienas dienas apmeklējumu skaits pieaudzis par 200 000, veidojot 39% no kopējā ārvalstnieku apmeklējumu skaita. Savukārt braucienu ar nakšņošanu skaits pieaudzis par 11%, un vidējais brauciens bija 3,4 dienas.

Pagājušajā gadā Latvijas beznodokļu jeb tax free veikalos ārvalstu viesi iztērējuši par piektdaļu vairāk nekā pirms gada - virs 20 miljoniem eiro. Visaktīvākie pircēji ir no Krievijas, šīs valsts pārstāvis vienā veikalā pērn iepircies pat par 20 000 eiro, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Latvijā jau 18 gadus trešo valstu tūristiem par pirkumiem veikalos iespējams atgūt daļu – patlaban 15% pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tax free pakalpojumu mērķis ir mudināt tūristus vairāk iepirkties, atbalstot vietējos tirgotājus. «Ja šie pircēji, šie tūristi veic daudz pirkumus, mēs radam papildu darba vietas, ceļās apgrozījums mazumtirdzniecības veikaliem,» skaidro nodokļa atmaksas pakalpojuma nodrošinātājas Global Blue Latvija vadītāja Vineta Kalmane.

Pērn tirgotāju kontos no taxfree pirkumiem ieripoja par 22% vairāk naudas nekā pirms gada. Pieaugums bijis tik straujš, jo pirms gada piedzīvots straujš kritums. «Kad sākās sankcijas pret Krieviju, protams, jo rubļa vērtība kritās, tas bija 2016. gads, tad bija gana liels kritums. Tagad tā kā naftas cena iet uz augšu, tad arī rublis atkopies,» saka Kalmane. Latvijā taxfree sistēmā šobrīd piedalās 2000 veikali. Tos tūristi, mūsu valstī ierodoties ar lidmašīnu, vilcienu vai auto transportu, var atpazīt pēc īpašām uzlīmēm.

Lai gan ļoti daudzu Vecrīgas namu pirmo stāvu komercplatības ir tukšas, tiek iznomātas vai pat izskatās vienkārši pamestas, situācija nav tik dramatiska, lai Vecrīgu sāktu uzskatīt par “spoku pilsētu”.

Turklāt, pakāpeniski atgriežas arī ārvalstu tūristi - pērn uz Rīgu brauca jau krietni vairāk tūristu nekā 2022. gadā, un tika sasniegti 80% no pirmspandēmijas tūristu apjoma. Rūpīgi analizējot telpu nomas piedāvājumu, ir iespējams atrast arī ļoti izdevīgus variantus – attiecīgajai uzņēmējdarbībai piemērotas telpas par atbilstošām cenām. Vienlaikus būtu svarīgi, lai pašvaldība turpinātu organizēt dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Vecrīgas modināšanas nedēļu un citus.

Vecrīgai nav jākļūst par “spoku pilsētu”

Noteikti nevēlos piekrist apgalvojumam, ka Vecrīgai jāatmet ar roku, ka telpu nomas cenas šeit ir nesamērīgi augstas un, ka šī Rīgas daļa jau kļuvusi vai tuvākajā laikā kļūs par “spoku pilsētu”. “SIBI salons” ir lielākais skaistumkopšanas salons Vecrīgā, un klientu vidū ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi, tāpēc ļoti uzskatāmi redzam, kāda ir situācija. Uzņēmējdarbībā vienmēr bijis spēkā princips – kas vienam ir izaicinājums, citam ir iespēja. Lai gan cilvēki tiešām pēc pandēmijas ir mainījuši paradumus un aizvien vairāk preces pasūta internetā, bieži izvēlas arī pasūtīt maltīti ar piegādi, joprojām ir virkne pakalpojumu, kuriem nepieciešamas atbilstošas telpas, un skaistumkopšana ir tikai viens no piemēriem.

Par spīti pasaulē notiekošajam saistībā ar Covid-19, Pāvilosta vasaras sezonu aizvadīja vēl aktīvāk. Šo faktu apstiprina Centrālās statistikas pārvaldes datubāze, kur 2020. gada 2. un 3. ceturkšņa dati par viesu māju, viesnīcu un citu tūristu mītņu apmeklētību pārsniedza 2018. un 2019. gada statistikas datus.

Pasaulē notiekošais saistībā ar Covid-19 pandēmiju, kuras dēļ tika ieviesti dažādi ierobežojumi, smagi skāra arī tūrisma nozari. Tomēr ieviestie pārvietošanās ierobežojumi ļāvuši attīstīties vietējam tūrismam. Pozitīvas sekas izjuta arī tā dēvētā vasaras paradīze – Pāvilosta, kur vasaras sezonā netika reģistrēts neviens Covid-19 slimnieks.

Aizvadītā vasara liek izdarīt dažādus secinājumus par tūrisma nozari Pāvilostā. Atpūtnieku aizvadītajā vasarā bija krietni vairāk, nekā ierasts. Tomēr, pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, kopš 2020. gada 3. marta līdz pat 2020. gada 23. oktobrim netika reģistrēts neviens Covid-19 gadījums.

Arī lielam testēšanas pieprasījumam nebija pamata. Tūrisma nozarei Pāvilostā attīstoties un pilnveidojoties, nākas saskarties ar dažāda veida pārmaiņām. Svarīgi, augot pieprasījumam, ir paplašināt piedāvājumu un rūpēties par dažādu problēmu savlaicīgu risinājumu. Arvien vairāk ceļotāju izvēlas apskatīt dažādas lauku teritorijas un izmantot tur piedāvātās iespējas. Aptaujājot kafejnīcu vadītājus un darbiniekus, ir skaidrs, ka peļņa palielinājusies.

Pašvaldības policijas darbinieku redzeslokā pagājušajā gadā kopumā nonākuši pilsoņi no 62 dažādām valstīm. Tomēr pērn pašvaldības policijas redzeslokā visvairāk nonākuši pilsoņi no Vācijas, proti, 106.

Tas nozīmē, ka vācieši pērn apsteiguši Lielbritānijas pilsoņus, jo ar Pašvaldības policiju darīšanas pērn sanākušas 101 britam, viņiem seko 83 somi un 79 itāļi, liecina pērnā gada dati.

Ārvalstu tūristi visbiežāk sodīti par dabisko vajadzību nokārtošanu neatļautā vietā, par atrašanos publiskā vietā ar vaļēju alkohola iepakojumu, kā arī par alkohola lietošanu un atrašanos alkohola reibumā sabiedriskā vietā. Kopumā pērn pie administratīvās atbildības saukti 738 ārvalstu tūristi.

DB jau iepriekš rakstīja, ka, iestājoties siltākam laikam, parasti palielinoties arī policijas ziņojumu skaits par pārkāpumiem, ko izdarījuši ārvalstnieki, tomēr arī sals viņiem nav šķērslis, lai faktiski kaili skrietu pa Rīgas centru. Pašvaldības policijas statistika liecina, ka kopš 2008. gada pārkāpumu skaits ir palielinājies. To gan var skaidrot arī ar pieaugošo tūristu skaitu.

Šā gada pirmajā pusgadā Rīgā un arī Latvijā pieaudzis tūristu skaits.

Starptautiskās lidostas Rīga apkalpoto iebraukušo pasažieru skaits šajā laikā ir pieaudzis par 15%, bet airBaltic – par 23%. Pirmajos sešos gada mēnešos par 4,6% pieaudzis Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs nakšņojošo viesu skaits, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) un tūrisma nozares uzņēmumu informācija.

CSP dati apstipina, ka vairāk nekā 80% jeb 274,4 tūkst. viesu apmetušies Rīgā, un tas ir par 3,7% vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos. Visvairāk jeb par 46% pieaudzis tūristu skaits no Krievijas, par 25% – no Norvēģijas.

Šā gada pirmajos astoņos mēnešos tūristu pirkumi palielinājušies par 186%, bet vidējais t.s. tax free pirkums sasniedzis 130 latu apmēru. Piemēram, festivāla Jaunais Vilnis laikā par 276% pieaudzis apgrozījums pirkumiem, kurus veikuši tūristi tirdzniecības kompleksā Spice.

Šādu informāciju par pirkumiem apkopojusi kompānija Global Blue Latvija, vadoties pēc saņemtajiem tax free čekiem par jūliju un augustu. Spicē visvairāk ir iepirkušies tūristi no Krievijas, viņiem seko Baltkrievijas, Ukrainas, Uzbekijas un Norvēģijas pircēji.

Saskaņā ar uzņēmuma Global Blue Latvija un nomnieku sniegto informāciju pircēji no Krievijas un NVS valstīm tirdzniecības centrā Spice iegādājas galvenokārt juvelierizstrādājumus, zeltu, apģērbu un apavus, savukārt Spice Home – elektroniku, kā arī mēbeles un interjera preces.

Spice ir pa ceļam uz Jūrmalu un lidostu, un tas ir pieturas punkts ārvalstu tūristiem, komentē tirdzniecības kompleksa Spice direktore Iveta Lāce. «Lai uzrunāto maksātspējīgo publiku no Krievijas un NVS valstīm, esam organizējuši arī mērķtiecīgas mārketinga kampaņas, kā arī dažādus publiskus pasākumus. Piemēram, šogad plašu publicitāti izpelnījās Jaunā Viļņa laikā notikusī Olgas Krutajas smaržu OKKI prezentācija, kas Spicē pulcēja Krievijas zvaigznes, tostarp Allu Pugačovu, Maksimu Galkinu, Laimu Vaikuli un citus. Šogad Jaunā Viļņa laikā krietni augusi daudzu veikalu pircēju plūsma un apgrozījums. Piemēram, jūlijā t/c Spice apgrozījums pieaudzis par 10%, salīdzinot ar pērnā gada jūliju, un sasniedzis 5,98 miljonus latu, savukārt t/c Spice Home apgrozījums pieaudzis par 81% un sasniedzis 1,39 miljoni latu.»

2018. gada decembrī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, interneta patēriņš mobilajos telefonos uz vienu lietotāju palielinājies par 82%, sasniedzot 8GB, liecina mobilo sakaru operatora Bite dati.

Mobilo telefonu lietošanas paradumu maiņu ikdienā, bet īpaši – svētkos, ietekmē galvenokārt dažādu savstarpējās saziņas platformu un aplikāciju pieaugošā popularitāte. Aizvien biežāk tā vietā, lai Ziemassvētkos un gadu mijā apsveiktu radus, draugus un paziņas, piezvanot vai nosūtot tradicionālo īsziņu, Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku tādām savstarpējās saziņas platformām kā WhatsApp, Facebook Messenger, Snapchat, Viber, Skype un citām.

Ja 2017. gada decembrī viens mobilā telefona lietotājs Bites tīklā patērēja vidēji 4,5 GB, šogad šis apjoms ir teju dubultojies, sasniedzot 8,2 MB. Ar šādu datu apjomu viens mobilā tālruņa lietotājs mēnesī apmeklēt vidēji 2000 interneta vietnes, saņemt vai sūtīt vidēji 1000 labas kvalitātes fotogrāfijas, lejupielādēt 500 dziesmas vai divas filmas, kā arī 32 stundas straumēt mūziku.

Tikai 12% Latvijas iedzīvotāju izdevies pilnībā izpildīt pagājušajā gadu mijā nospraustos plānus šim gadam. Savukārt nākamajam gadam plānus nospraust plāno 52% Latvijas iedzīvotāju, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

Aizvadītajā gadu mijā gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju (49%) bija nosprauduši kādus konkrētus plānus, mērķus vai apņemšanās, ko paveikt 2011. gadā. Savas apņemšanās atceras 72% iedzīvotāju, bet 28% atceras pašu plānošanas faktu, taču saturu ir jau aizmirsuši.

No tiem iedzīvotājiem, kuri aizvadītajā gadu mijā nosprauda sev kādus plānus šim gadam un vēl aizvien tos atceras – 12% izdevies nosprauso pilnībā īstenot. Lielai daļai (41%) tas nav izdevies pilnībā, bet gan lielā mērā. 34% apgalvo, ka viņiem plānus izdevies īstenot tikai mazliet, bet 11% - ka nemaz.

Tāpat aptaujas dati liecina, ka kopumā 52% Latvijas iedzīvotāju gatavojas 2012. gadam nospraust sev kādus plānus, mērķus vai apņemšanās. 23% to plāno noteikti darīt, bet 29% apgalvo, ka visdrīzāk to darīs. Kopumā decembra vidū tikai mazliet vairāk nekā katrs trešais Latvijas iedzīvotājs bija stingri pārliecināts, ka gadu mijā sev nekādus plānus nenospraudīs.

Rīga svētku noformējuma ziņā cenšas turēties līdzi citām galvaspilsētām, bet, protams, vienmēr ir iespēja pilnveidoties

Rīgā šogad uzstādīta un klasiskā izpratnē rotāta Zvaigžņu egle 11. novembra krastmalā, egle Doma laukumā, Operas skvērā, pie Kongresu nama, Spīķeru kvartālā, pie pašvaldības kultūras iestādēm, Pļavniekos un citur apkaimē, kā arī novietoti vides objekti (Sniegavīri un Bebri) Vērmanes dārzā, Maģiskie brieži un Dāvanas Bastejkalnā, LED dekori Ziemassvētki itāļu stilā Mazajā Smilšu ielā un citviet. Pavisam 2014. gadā Rīgā uzstādīti 2680 LED dekori (zvaigznes, lodes, pilošās lāstekas) un 1690 LED virtenes. Jau pastāvot zināmas tradīciju noteiktas svētku pasākumu norišu vietas pilsētas centrā, kuras svētkos apmeklē lielākais pilsētas iedzīvotāju daudzums un uzturas pilsētas viesi. «Jāņem vērā, ka svētkiem ir izteikts centrtieces raksturs – cilvēki vēlas doties uz centru, tiecas izrauties no ikdienas vides, pulcēties lielākā ļaužu pulkā, lai izjustu svētku kopību, piemēram, Jaungada sagaidīšana un uguņošana 11. novembra krastmalā,» saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Pilsētas svētku noformējuma nodaļas vadītājs Guntars Kambars. Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas gaisma nodrošina pamatnoformējumu – LED virtenes un dekorus, kas pamatā ir Rīgas krāsās – baltā un zilā –, un dažādās to mākslinieciskās variācijās. Tematisko vides objektu un dekoratīvo noformējumu dizaini tiek veidoti īpaši Rīgai kā autordarbi. Svētku noformējuma budžetu pašvaldība neatklāj. Nosaukt konkrētus skaitļus esot sarežģīti, jo tiek saglabāti arī iepriekšējos gados pirktie materiāli, rotājumi un vides objekti.

Lielākais izaicinājums Rīgā nākotnē būs saistīts ar iedzīvotāju skaita samazināšanos

Šobrīd vislielākās bažas ir saistītas ar to, kas notiks ar Eiropas Savienības un Krievijas savstarpējām attiecībām. Tas var ietekmēt arī tūristu skaitu, tā Dienas Biznesa klubā, kurš apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, atzina Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Svarīgi būs izmantot priekšrocības Rīgas tēla saglabāšanā. Tāpat izmaiņas nepieciešamas

reklāmas kampaņai Krievijā, jo tas, kas palīdzēja pērn, varētu nepalīdzēt šogad. Kāds šobrīd ir sadalījums tūristu jomā, vēlējās noskaidrot 4finance izpilddirektors Latvijā Toms Jurjevs. Lielākoties ir tūristi no Krievijas, Skandināvijas un Vācijas. Tiesa, tūristi no Krievijas vidēji tērē divas reizes vairāk nekā citi. Šā gada sākumā bagāto tūristu skaits Rīgā ir bijis mazāks, iemesls varētu būt olimpiskās spēles Sočos, bet, vai tūristi atgriezīsies Rīgā – to redzēsim, sacīja N. Ušakovs.

Šā gada tūrisma sezona būs līdzīga 2022.gada otrajai pusei un viesnīcu aizpildījums būs samērā augsts - sezonas laikā ap 90%, kamēr nesezonas laikā - ap 60-70%, prognozēja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš.

"Tomēr arī viesnīcu nozarē galvenā problēma ir energocenu kāpums un ēku uzturēšana. Tādēļ daudz būs atkarīgs no energocenām," atzīmēja LVRA vadītājs.

Kalniņš skaidroja, ja salīdzina 2022.gadā apkalpoto tūristu skaitu ar 2019.gadu, tad Latvija atrodas stabilā pēdējā vietā visā Eiropas Savienībā, un viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmējis pagājušā gada rezultātus, ir Krievijas karadarbība Ukrainā.Cita starpā pērn sezonas sākumā rezervācijas atcēla liela daļa spāņu un vācu tūristu, taču tagad redzams, ka cilvēki saprot, ka Latvija atrodas salīdzinoši drošā vietā, norādīja Kalniņš.

Vaicāts par to, kādu valstu tūristi apmeklē Latviju, LVRA valdes priekšsēdētājs pauda, ka daudz aktīvāki ir kļuvuši Baltijas valstu tūristi. Tāpat ir daudz tūristu no Somijas, Vācijas, Spānijas un Polijas.

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Siguldas centrālās daļas attīstībā vietējie uzņēmēji cer reiz sagaidīt vēl mīlīgākus vaibstus – vairāk kafejnīcu, nelielu veikaliņu, suvenīru un amatnieku bodīšu

Pirms diviem gadiem Siguldā, Ausekļa ielā, divas māsas atvērušas kafejnīcu Mr. Biskvīts. Vieta esot iesildīta, un drīz pēc tam šeit biznesu esot uzsākuši vēl citi ēdināšanas uzņēmumi. «Siguldā veiksmīgam biznesam piemērotas vietas atrašana ir svarīgākais nosacījums. Pilsēta ir plaša. Šīs divas ielas – Ausekļa un Pils iela – ir pats, pats centrs. Tā attīstībā sava loma ir arī pirms diviem gadiem atjaunotajai dzelzceļa stacijai. Vide ir sakārtota un tūristiem patīkama,» teic kafejnīcas–konditorejas Mr. Biskvīts līdzīpašniece Kristīne Gorodecka. Par konkurenci uzņēmēja neuztraucoties, sakot, lai baidoties citi. Uzņēmums divos gados esot uzņēmis apgriezienus un atvēris vēl divas kafejnīcas – vienu Turaidā, kur lielākā daļa apmeklētāju esot ārvalstu tūristi, kā arī pie Tarzāna šķēršļu parka. «Visas trīs kafejnīcas atrodas vietās, kur ir visvairāk tūristu. Ir ko rauties. Pašas darām visu – esam īpašnieces, sagādnieces un strādājam arī aiz letes. Lielākā problēma ir personāls. Labus darbiniekus Siguldā atrast ir grūti, tie ir zelta vērti,» atzīst K. Gorodecka.

Uzbrukumā Tadžikistānā svētdien nogalināti četri tūristi, tostarp divi amerikāņi, paziņojis iekšlietu ministrs Ramazons Hamro Rahimzoda.

Sākotnēji tika ziņots, ka tūristus notriekusi automašīna, kas pēc tam nozudusi. Taču ministrs atklāja, ka noticis uzbrukums, kurā piedalījušies bruņoti cilvēki.

«Aizdomās turamajiem bija naži un šaujamieroči,» paziņoja Rahimzoda. Viņš atklāja, ka nogalinātie ir tūristi no ASV, Šveices un Nīderlandes.

Tūristi bija devušies braucienā ar velosipēdiem kopā ar vēl trīs cilvēkiem no Šveices, Nīderlandes un Francijas.

Francijas pilsonis izdzīvoja bez ievainojumiem, bet pārējie divi ir ievainoti un atrodas slimnīcā.

Divi aizdomās turamie tika nogalināti pēc tam, kad pretojās aizturēšanai, un četri aizdomās turamie ir aizturēti, atklāja Rahimzoda.

Policija meklē vēl citus aizdomās turamos.

Rīgā diemžēl nav piemērotas infrastruktūras, lai uzņemtu lielus, starptautiskus forumus, kas nopietni kavē iespēju pievilināt tūristus ārpus jau tradicionālās tūrisma sezonas - vasaras.

Uzskata Vlads Korjagins, ienākošā tūrisma operatora Baltic Travel Group (BTG) valdes priekšsēdētājs. Turklāt, lai brauktu tūristi, jābūt regulārai reklāmai un investīcijām - kad Rīgas svētki būs tikpat atpazīstami kā Brazīlijas karnevāls, mērķis būšot sasniegts.

«Kvalitāte un cena pašlaik Latvijā ir ļoti sabalansēta. Gan klientiem no rietumiem, gan no Skandināvijas Rīga var piedāvāt augsta līmeņa apkalpošanu par konkurētspējīgu cenu. Neviena cita Eiropas valsts to nevar, nemaz nerunājot par Krieviju. Tas tā ir tagad, pēc krīzes, jo pirms tam uzcenojums viesnīcās un restorānos bija neadekvāts.

Tūristi, braucot uz Rīgu, viegli var apmeklēt arī Jūrmalu un Siguldu, mums arī tur ir, ko parādīt. Varbūt šeit nav tādu šopinga iespēju kā Dubaijā, bet tajā pašā laikā ir ļoti labs SPA un citas relaksācijas iespējas, daudzviet ir skaistas lauku sētas, interesanta kultūras dzīve. Es runāju ne tikai par Jauno vilni, ar ko Jūrmala var pārdzīvot ziemu un kas ir fantastiska reklāma, bet arī par Positivus, Siguldas un Rīgas opermūzikas svētkiem, Go Blond Parade, Rīgas svētkiem un daudziem citiem, uz ko brauc cilvēki no visas pasaules. Man gan uzreiz jākritizē tas, ka daudzi pasākumi tiek plānoti laikus, bet programma nav zināma līdz pēdējam brīdim. Ja gribam, lai uz tiem brauc arī tūristi no ārzemēm, programma jāsāk reklamēt vismaz gadu iepriekš, turklāt šiem pasākumiem jākļūst regulāriem, tradicionāliem, lai tiem būtu atpazīstamība un koncepcija nemainītos,» intervijā laikrakstam Dienas bizness stāsta Korjagins.