Biznesa vieta: Zelta rudens atpūš viesus

Siguldas centrālās daļas attīstībā vietējie uzņēmēji cer reiz sagaidīt vēl mīlīgākus vaibstus – vairāk kafejnīcu, nelielu veikaliņu, suvenīru un amatnieku bodīšu

Pirms diviem gadiem Siguldā, Ausekļa ielā, divas māsas atvērušas kafejnīcu Mr. Biskvīts. Vieta esot iesildīta, un drīz pēc tam šeit biznesu esot uzsākuši vēl citi ēdināšanas uzņēmumi. «Siguldā veiksmīgam biznesam piemērotas vietas atrašana ir svarīgākais nosacījums. Pilsēta ir plaša. Šīs divas ielas – Ausekļa un Pils iela – ir pats, pats centrs. Tā attīstībā sava loma ir arī pirms diviem gadiem atjaunotajai dzelzceļa stacijai. Vide ir sakārtota un tūristiem patīkama,» teic kafejnīcas–konditorejas Mr. Biskvīts līdzīpašniece Kristīne Gorodecka. Par konkurenci uzņēmēja neuztraucoties, sakot, lai baidoties citi. Uzņēmums divos gados esot uzņēmis apgriezienus un atvēris vēl divas kafejnīcas – vienu Turaidā, kur lielākā daļa apmeklētāju esot ārvalstu tūristi, kā arī pie Tarzāna šķēršļu parka. «Visas trīs kafejnīcas atrodas vietās, kur ir visvairāk tūristu. Ir ko rauties. Pašas darām visu – esam īpašnieces, sagādnieces un strādājam arī aiz letes. Lielākā problēma ir personāls. Labus darbiniekus Siguldā atrast ir grūti, tie ir zelta vērti,» atzīst K. Gorodecka.

Kā mīnusu uzņēmēja min šaurās telpas. Sākotnēji kafejnīcas vajadzībām nomāti vien 30 kvadrātmetri, bet tagad uzņēmums izpleties – aizņemot pusi ēkas, tās otrajā stāvā izveidots konditorejas cehs. Tūristu devums biznesam esot būtisks – no maija līdz oktobra beigām. Rudenī Siguldu vairāk apmeklē Latvijas iedzīvotāji, kuri domājot, ka šī ir vienīgā vieta, kur aplūkot krāsainās rudens lapas, viņa ironizē. Ārpus aktīvās tūrisma sezonas esot cītīgi jāstrādā, lai piesaistītu vietējo auditoriju. «Pilsētas iedzīvotājiem Siguldā biznesu veidot ir vieglāk. Zinu gadījumus, kad uzņēmēji, cerot uz tūrisma devumu pilsētai, sākuši biznesu, bet nekas nav sanācis. Siguldieši ienācējus tik ātri nepieņem. Mums kā vietējiem ir priekšrocība – cits citu pazīstam, draudzējamies,» atzīst K. Gorodecka. Viņasprāt, pilsētas centrālās ielas vēl pilnībā nav izmantojušas attīstības potenciālu – būtu jābūt vēl vairāk mazu veikaliņu, kafejnīcu, mājražotāju bodīšu, kas veidotu Siguldas seju. Arī Mr. Biskvīts varētu strādāt vairāk, taču šaurās telpas izaugsmi bremzējot. Šo vietu uzņēmēja gan negrasoties atstāt.

Turpat blakus darbojas viens no senākajiem ēdināšanas uzņēmumiem Siguldā – Kaķu māja, kas atklāta jau vairāk nekā desmit gadu. Šajā laikā saimniecība esot krietni paplašināta. «Kaķu mājas kompleksā, kas atrodas Pils ielā, ietilpst bistro, konditorija, neliela viesnīca ar četriem numuriņiem. Atsevišķā mājā ir iekārtota lielāka viesnīca, bet pāri ielai ir bistro un picērija,» stāsta SIA Kaķu māja saimniece Baiba Kligina. Viņa piekrīt, ka Pils iela esot Siguldas centrālā iela – ar rosīgu gājēju auto plūsmu. Uzņēmēja teic, ka līdz ar Dzelzceļa stacijas atjaunošanu centrā atvērušās vairākas jaunas kafejnīcas, taču jaunpienācēji neesot konkurenti. «Katrs ir atšķirīgs. Pie mums nāk tie, kas vēlas ātri paēst. Tāpat mēs varam uzņemt lielas tūristu grupas – līdz pat 80 cilvēkiem – un visiem vienlaikus uzklāt galdus,» teic B. Kligina. Strādājot Siguldā, kļūdīties nedrīkstot – visi cits citu pazīstot. Tā gan esot arī kā pievienotā vērtība, jo kafejnīcas apmeklētāji neesot tikai bezpersoniski klienti. Pieredze liecinot, ka vietējiem, kas tur sākuši biznesu, veicoties acīmredzami labāk nekā iebraucējiem. «Siguldieši ir interesanti, grūti iekustināmi. Iespējams, mēs ar šādu rakstura īpašību piedzimstam. Piemēram, kad Siguldā notiek kāds vietējā mēroga pasākums, nekad iepriekš nevar prognozēt, vai tas būs plaši apmeklēts vai ne,» stāsta B. Kligina.

Mājās ar jaunu velosipēdu

Turpat netālu četrus gadus saimnieko lietoto velosipēdu veikals Veloriba, kura lielākais pluss esot mazā konkurence. Pilsētā ir tikai divi velosipēdu veikali. Viens tirgo lietotus divriteņus, otrs – jaunus. «Pie mums brauc cilvēki arī no laukiem un tuvējām pilsētām, jo negrib doties uz Rīgu. Atbrauc apskatīt rudens lapas un dodas mājās ar jaunu velosipēdu. Vietējie pārsvarā izmanto servisa pakalpojumus, jo riteņus jau sen iegādājušies. Visvairāk tiek pieprasīti bērnu velosipēdi,» stāsta Veloriba īpašniece Marita Riba. Vieta šādam veikalam esot pateicīga – pie namdurvīm atrodas neliels laukums, pa kuru var pabraukāt un izmēģināt potenciālo pirkumu. Lai gan peļņu nesošs bizness būtu arī velonoma, uzņēmēja atzīst, ka veikala šaurās telpas neļauj turēt nomai paredzētus riteņus, tāpēc tādi ir tikai daži. Ar šo biznesu plašāk nodarbojoties cits vietējais uzņēmums. Siguldā, protams, lielākā rosība notiekot brīvdienās, it īpaši – vasarā un rudenī, tad jau no paša rīta pie veikala stāvot cilvēki un pukojoties, kādēļ durvis tiek vērtas tikai no pulksten desmitiem. Ziemā tirdzniecība ir rāmāka. «Tad pircējiem piedāvāju dziju. Pati arī adu. Vispār esmu ievērojusi, ka Siguldā ir vairāki uzņēmumi, kas tirgo lietotas preces. Tepat, šajā ielā, ir lietoto apģērbu un apavu veikals. Ēkas otrajā stāvā pārdod lietotas mēbeles un mājas dekorus. Visvairāk pircēju šiem uzņēmumiem ir no tuvējām pilsētām. Jaunas lietas brauc iegādāties Rīgā,» stāsta M. Riba. Uzņēmējai esot arī veikals Liepājā. Viņa stāsta, ka šajā pilsētā ar lietoto velosipēdu tirdzniecību veicoties sliktāk. Iespējams, pie vainas esot Metalurga krīze.

Viesnīcu potenciāls

Rīgas tuvums esot gan pluss, gan mīnuss, jo daudzi siguldieši, kas strādā Rīgā, daļu naudas atstājot galvaspilsētā. Arī tūristi, kas iebrauc Rīgā, ne vienmēr atbraucot līdz Siguldai. «Ja ar laiku Pils ielu varētu attīstīt kā gājēju ielu un tur izvietot vairākus mazus veikaliņus, tad pilsētas centrs kļūtu vēl pievilcīgāks. Tāpat būtu nepieciešama lielāka viesnīca, kas varētu uzņemt vairāk viesu, kas, uzturoties Siguldā ilgāku laiku, atstātu naudu arī citiem uzņēmējiem,» pārliecināta Kaķu mājas viesnīcas menedžere Irma Grosberga. Viesnīcu bizness Siguldā turoties tikai uz ārvalstu viesiem. Vietējie šādu pakalpojumu izmantojot reti. Izņēmums esot lielāki pasākumi, kas notiek pilsētā. Šajā ziņā pilsēta varētu būt aktīvāka – Sigulda varētu apkalpot vismaz vienu vērienīgu pasākumu mēnesī, un ir visi nosacījumi, lai regulāri šeit uzņemtu viesus, viņa turpina. Ziemas laikā viesnīcās noslogojumu nodrošinot sportisti, kas trenējoties bobsleja un kamaniņu trasē.

«Tūrisma nozare Siguldā ierindojas trešajā vietā attīstītāko nozaru vidū. Darba ņēmēju skaits un apgrozījums aizvien pieaug. Potenciāls attīstībai ir viesnīcu bizness. Ar mazo gultasvietu skaitu, kāds ir Siguldas novadā, mēs ieņemam 1,8% no viesnīcu tirgus daļas Latvijā. Esam uzreiz aiz Rīgas un Jūrmalas. Šajā nišā vēl ir liels potenciāls,» stāsta Siguldas Attīstības aģentūras direktore Laura Konstante. Savukārt, runājot par Siguldas centru, viņa teic, ka lielu artavu sniedz atjaunotā stacija, jo tagad, izkāpjot no vilciena, viesi nejūtoties kā atbraukuši uz nekurieni, bet gan sakārtotu un skaistu vietu. Plāns esot arī sakārtot teritoriju, kas atrodas līdzās stacijai. «Tas ir privātīpašums, kam jau notikusi detaļplānojuma sabiedriskā apspriešana. Šeit iecerēts divstāvu koku ēku komplekss, prioritāri tas tiks atvēlēts tūrisma nozarei. Ēkās atradīsies mazas kafejnīcas, veikaliņi un arī viesnīca. Šo projektu grasās attīstīt vietējais investors. Tas ir veids, kā tūrisma apgrozījumu vēl vairāk palielināt un radīt jaunas darbavietas,» atzīst L. Konstante.

Nevērīgos negaida

Papīrmākslas darbnīca Viktora vēstules atrodas Siguldas pils kompleksa teritorijā. Lai gan faktiskā adrese ir Pils iela, realitātē tā atrodas samērā tālu no pilsētas centra. «Mūsu darbnīca izvietota senākajā koka ēkā Siguldā. To grasās restaurēt, bet man bail, ka šādi tiks pazaudēta tās vēsturiskā aura,» stāsta Viktora vēstules māksliniece Zinaīda Ceske. Līdz ar pils apskati arī darbnīcā ienākot ne viens vien tūrists, un atrašanās populārā apskates objekta teritorijā esot gan pluss, gan mīnuss. Pirmkārt, apmeklētāju vidū esot skolēnu grupas, kas klašu ekskursiju laikā nāk apgūt papīrlietu veidošanas prasmes. Otrs uzņēmuma virziens esot mīlestības vēstules, kuras apmeklētāji varot ar spalvu uzrakstīt uz sena papīra un nosūtīt adresātam. Šis pakalpojums vasaras sezonā esot īpaši pieprasīts, jo jaunajā pilī esošajā dzimtsarakstu nodaļā notiekot kāzas un jaunlaulātie pēc tam nākot rakstīt vēstules. «Vēstules raksta arī individuāli tūristi. Viņi var veltīt šim procesam vairāk laika, ieguldīt enerģiju. Tūristu grupas to nevar īstenot. Viņiem nav laika tik ilgām nodarbēm, un gidi tikai mudina doties tālāk. Tūristu grupas nav mūsu biežākie klienti,» stāsta Z. Ceske. Strādājot šādā, tūristu iecienītā vietā, esot svarīgi piesaistīt nevis masas, bet tos, kuriem šādas darbnīcas apmeklējums patiesi interesējot. Pie ēkas nav arī redzama izkārtne, kas liecina, ka šeit atrodas kas tāds, ko būtu vērts apskatīt. Māksliniece skaidro, ka nevēlas būt uzbāzīgi. Arī zelta rudens lapu sezonu nākoties teju vai pārdzīvot. «Zelta lapu fitnesa ļaudis nav mūsu auditorija. Rudenī mēs uzliekam nelielu ieejas maksu, šādi attīroties no cilvēkiem, kurus neinteresē tas, ko mēs darām,» smejot stāsta māksliniece.