Piejūras pilsētās biznesa sezona ir tikpat īsa, cik saulainā vasara, bet Dagnis Bricis un Elīna Berklava no tā nebaidās un ir atvēruši vasaras un pludmales lietu veikalu "Vilnis".

E. Berklava un D. Bricis ir pazīstami sen un jau vairākus gadus viņam piederošajā kafejnīcā "Spinout Surf Cafe" Latvijas vasaras galvaspilsētā piedāvājumā ir bijuši E. Berklavai piederošā Latvijas dizaina veikala "M50" apģērbi.

"Šajā vasarā mums radās iespēja tikt pie telpām galvenajā promenādē pie kolosālās kafejnīcas "Laiva". Dagnis piedāvāja paplašināt to, ko darījām iepriekš "Spinout Surf Cafe" – ar dubultu jaudu un plašāku klāstu. No "M50" puses tie ir latviešu dizaineru apģērbi un aksesuāri, no pašas pieredzes – pārbaudītas kvalitātes bērnu pludmales mantas un grāmatas. Savukārt Dagnis sadarbībā ar saviem piegādātājiem rūpējas par sportisko sadaļu un piedāvā visu jūras priekiem. Šobrīd tas ir kā "pop-up" formāta vasaras veikals," stāsta E. Berklava, kas ir veikala "Vilnis" (SIA "Spinout") idejas līdzautore un veikala vadītāja.

Tuvāko septiņu gadu laikā zviedru uzņēmums Eolus Latvijā iecerējis īstenot vairākus vēja parku projektus, kopumā uzstādot gandrīz 700 megavatus (MW) vēja jaudu, stāsta Inga Āboliņa, SIA Eolus valdes locekle.

Latvijai ir liels potenciāls vēja enerģijas attīstībā un tas noteikti ir jāizmanto, teic I.Āboliņa, piebilstot, ka šobrīd Eolus strādā vairākos attīstības virzienos. Izvērtējam iespējas visā Latvijas un Lietuvas teritorijā un nedaudz arī Igaunijā. Latvijā attīstības stadijā pašlaik ir Pienava Wind projekts Tukuma novadā, kur mēs strādājam pie vēja elektrostaciju ar jaudu 160 MW izbūves, un plānojam, ka šo staciju ekspluatācijā nodosim jau 2026. gada beigās, norāda Eolus valdes locekle. Tāpat aktīvi strādājam arī Talsu novadā un Pāvilostā, kā arī nopietni vērtējam potenciālu citur Latvijā, pauž I.Āboliņa.

Kā kopumā vērtējat vēja enerģijas projektu attīstību Latvijā, un kāpēc šajā nozarē mēs atpaliekam no kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem?

Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas burgeru specializāciju.

Ideja par šādu kafejnīcu Pakalniņu ģimenei radās no vajadzības. Parasti viņi vasaras un ziemas brīvdienas pavada Alūksnē un viņiem pietrūka vietas, kur būtu mājīga un nepiespiesta atmosfēra, kur satikties ar draugiem. Trīs gadus ģimene dzīvoja Itālijā, kur daudziem draugiem piederēja restorāni, turklāt tieši mazpilsētās.

"Mums iepatikās turienes brīvā atmosfēra - skan mūzika, pavārs staigā un visus cienā ar garšīgu ēdienu. Gribējām kaut ko tādu īstenot arī Latvijā, turklāt Alūksnē bieži vien ir sajūta kā Itālijā - reljefaina pilsēta pie ezera ar skaistiem skaiti. Vēlējāmies radīt mazpilsētas romantiku, kāda redzama filmās: vietu, kur draugi satiekas džemperos, skan laba mūzika, visi smejas, bērni skaida un aiz loga pa sliedēm aizbrauc garām mazs vilcieniņš," stāsta Irita Tīlane-Pakalniņa, "Tvaiks x Ogle" līdzīpašniece.

Pāvilostas iedzīvotāji portālā Manabalss.lv sākuši parakstu vākšanu, lai Pāvilostas centrā tiktu izveidota promenāde pretēji domes nolūkiem tur ierīkot autostāvvietu.

Pāvilostas pašvaldība ir sākusi projektu "Zvejas ostas pievedceļa pārbūve, infrastruktūras un atpūtas zonas izveide Dzintaru ielā no Tirgus ielas līdz promenādei Pāvilostā", kas jau iesniegts EJZF fonda atbalstam, taču daļa Pāvilostas iedzīvotāju pret to iebilst.

Projektēšanas uzdevumā, par ko jau ir noslēgts līgums, paredzēts arī labiekārtots ceļš. Tomēr šobrīd acīs krītošākā daļa ir iecerētās autostāvvietas divu kvartālu garumā pretī visai no upes redzamajai Dzintaru ielas apbūvei. Dome vēlas auto stāvlaukumu vienā no ainaviskākajām Pāvilostas vēsturiskajām daļām, ignorējot teritoriālajā plānojumā paredzēto stāvvietu zonas. Tāpat netiek ņemta vērā Pāvilostas ostas attīstības programma un citas ostas ieceres, kas vērstas uz modernas un daudzpusīgas ostas, tajā skaitā kvalitatīvas un publiski pieejamas vides, veidošanu. Projekts arī nav izdiskutēts ar iedzīvotājiem, rakstīts biedrības "Pāvilostas laivas" un domubiedri iniciatīvā.

Latvijas un Igaunijas pārrobežu atkrastes vēja parka kopprojekts ELWIND saņēmis apstiprinājumu par 18,7 miljonu līdzfinansējuma saņemšanu no Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras CINEA.

Finansējums projekta attīstībai nepieciešamajiem pētījumiem piešķirts Eiropas Savienības atbalsta instrumenta “Connecting Europe Facility” ietvaros. Piešķirtais līdzfinansējums sniegs iespēju veikt kvalitatīvus pētījumus, lai noskaidrotu Latvijas un Igaunijas ELWIND atkrastes vēja parka teritoriju ietekmi uz vidi kā arī izplānotu vēja parka un elektroenerģijas pārvades tīklu starpvalstu savienojumus un pieslēgumus sauszemes elektropārvades tīklam.

Piešķirtais līdzfinansējums segs pusi no kopējām paredzētajām izmaksām. ELWIND projekta Latvijas puses pētījumi notiks atkrastes vēja parka izpētes zonā, kas atrodas posmā starp Pāvilostu un Užavu. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde stāsta, ka CINEA finansējums ir nozīmīgs pavērsiens Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka ELWIND kopprojektam.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu, ir uzsākts darbs pie Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka ELWIND ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN).

Lai sagatavotos šai procedūrai, vasarā tika aizvadīti divi informatīvie semināri Pāvilostā un Jūrkalnē, informējot iedzīvotājus par projekta ieviešanas gaitu, bet 7. augustā sekoja sākotnējā sabiedriskā apspriešana.

Sarunas ar uzņēmējiem un iedzīvotājiem par labāko projekta ieviešanas praksi turpinās arī IVN procedūras laikā. Tā 20. septembrī tika aizvadīts informatīvais seminārs Liepājā par biznesa iespējām atkrastes vēja parku attīstības procesā, bet 10. novembrī projekts tika prezentēts viziuminārā “Atjaunīgā enerģija Latvijas ekonomikai” Ventspilī.

Viens no projekta uzdevumiem ir attīstīt vēja enerģijas nozari Latvijā, aicinot jau laikus šajā procesā iesaistīties piekrastes teritorijas iedzīvotājus un uzņēmumus, kuri varēs piedāvāt savus pakalpojumus gan vēja parka būvniecības laikā, gan vēlāk šo parku ekspluatācijas laikā.

VAS "Latvijas pasts" šogad kopā plāno investēt gandrīz trīs miljonus eiro pakomātu tīkla attīstībā, aģentūrai LETA sacīja pasta pārstāvji.

Pastā norādīja, ka četros mēnešos šogad "Latvijas pasts" jaunajos pakomātos ir ieguldījis vairāk nekā 350 000 eiro, bet līdz gada beigām paredzēts investēt vēl vairāk nekā 2,5 miljonus eiro.

Tādējādi šogad kopējās investīcijas pakomātu tīkla attīstībā sasniegs 2,963 miljonus eiro.

Pastā norādīja, ka patlaban Latvijā ir 252 uzņēmuma pakomātu, tostarp no gada sākuma līdz šim ir uzstādīti 34 jaunie pakomāti, bet līdz gada beigām "Latvijas pasts" plāno uzstādīt vēl 200 jaunus pakomātus.

Jaunie pakomāti atrodas Aknīstē, Berģos, Dagdā, Dundagā, Elejā, Inčukalnā, Jaunjelgavā, Jaunpiebalgā, Jelgavā, Kraujā, Lapmežciemā, Liepā, Liepājā, Limbažos, Mazsalacā, Mērsragā, Nākotnē, Nīcā, Ogresgalā, Pāvilostā, Priekulē, Priekuļos, Raganā, Raunā, Rīgā, Skrīveros, Skrundā, Stendē, Strenčos un Varakļānos.

Koplietošanas transporta pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" lietotāju skaits ir pārsniedzis 100 tūkstošus; lielā mērā straujo izaugsmi ietekmējusi elektrauto ieviešana.

"Fiqsy" (SIA "Fitsypro") līdzdibinātājs Māris Avotiņš gan teic, ka nevar apgalvot, ka tas ir noticis tiešā saistībā ar auto koplietošanas pakalpojuma ieviešanu, bet nenoliedz, ka šim aspektam ir bijusi liela nozīme.

"No vienas puses, 100 tūkstoši ir daudz, bet, ņemot vērā, cik iedzīvotāju ir Rīgā, vēl ir daudz, ko darīt," viņš norāda.

"Fiqsy" ir piesaistījis finanšu institūcijas "Altum" aizdevumu Zaļo grantu programmas ietvaros vairāk nekā 2,4 miljonu apmērā un iegādājies simt "Renault Zoe" elektroautomašīnas, kas jūlijā parādījās Rīgas ielās.

Fiqsy startē elektroauto koplietošanas tirgū 

Jau šonedēļ Rīgas ielās sāks ripot 100 koplietošanas pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" elektroauto...

Pilsētā tipiskākais pielietojums ir rīta un vakara brauciens no mājām uz darbu un atpakaļ. Dienā mašīnas veic vairākus apļus pa Rīgu. Auto, kas atrodas centrā, mēdz dienā nomainīt pat 10 līdz 15 šoferus. "Iebraucot ar savu auto centrā, tas nostāv no rīta līdz vakaram. Mūsu mašīnas centrā pavada ne ilgāk par 30 līdz 45 minūtēm. Tādējādi pilsētas infrastruktūra tiek izmantota daudz efektīvāk," teic M. Avotiņš.

Klientu vidū ir gan tādi, kas to izmanto ašam braucienam uz darbu vai tikšanos, gan tādi, kuri mašīnu nomā vairākas dienas. Piemēram, viens no klientiem vasarā vairāku dienu laikā pa Latviju nobrauca teju vai 2000 kilometrus. Šobrīd populārākie galamērķi, neskaitot vidēja attāluma distances Rīgas ietvaros, ir Jelgava, Liepāja, Valmiera, Ventspils, Cēsis un Daugavpils. "Katrās brīvdienās teju visas mašīnas izbrauc no Rīgas. Es pats vienu nedēļu vasarā dzīvoju Pāvilostā un, esot Kuldīgā, uzlādes punktā gadījās iestāties rindā aiz divām "Fiqsy" mašīnām. Tas liecina par to, ka elektromašīna nav domāta tikai aizbraukšanai līdz veikalam un atpakaļ," saka M. Avotiņš. Divu mēnešu laikā ar kompānijas elektroauto ir nobraukti vairāk nekā 425 tūkstoši km un vairāk nekā 2,4 miljonus minūšu, tādējādi CO₂ izmešu piesārņojumu atmosfērā samazinot pat aptuveni 51 tonnu – veicot šādu pašu attālumu ar jaunu automašīnu, kas nav elektromobilis, CO₂ izmešu piesārņojums būtu 120g/km.

Uzņēmums sācis intensīvi uzrunāt korporatīvos klientus, kuru darbinieki "Fiqsy" varētu izmantot kompānijas autoparka vietā vai līdzīgi kā taksometru. "Ziemā plānojam sākt publicēt informāciju par kompānijām, kuru darbinieki, izmantojot "Fiqsy", ir ietaupījuši visvairāk CO₂ izmešus," teic M. Avotiņš. Šobrīd uzņēmumam ir jau gandrīz 30 korporatīvo klientu, bet uzņēmums plāno šo skaitli daudzkāršot. Izaicinājums ir tas, ka daudzos uzņēmumos arvien ir aizspriedumi saistībā ar elektroauto, piemēram, cik tālu vienā piegājienā ar tiem var aizbraukt. Viņš zina gadījumus, kad kolēģi viens otru brīdina par to, ka mašīnas baterijā palikuši vien 80%, bet patiesībā jāaizbrauc vien desmit kilometri turp un atpakaļ un ar šādu baterijas atlikumu varētu nobraukt pat 200 km.

"Uzņēmumi kļūst aktīvāki koplietošanas pakalpojumu izmantošanā, jo saprot, ka tas ir ne tikai liels izmaksu ietaupījums, bet papildu veids, kā vistiešākajā veidā domāt par atbildīga biznesa un ilgtspējas jautājumiem. Mēs ļoti ceram, ka zaļā mobilitāte kļūs par ikdienu ne tikai mājsaimniecību, bet arī uzņēmumu līmenī," tiec M. Avotiņš.

Šī gada beigās vai nākamā gada sākumā soli pa solim iecerēts palielināt "Fiqsy" autoparkā esošo mašīnu skaitu. To iecerēts darīt katru ceturksni. Šobrīd Rīgas centrā 10 minūšu gājiena attālumā gandrīz vienmēr var atrast brīvu auto, bet privātmāju rajonos un tālākās apkaimēs mašīnas ir grūtāk pieejamas.

Pērn uzņēmums ienāca tirgū ar elektriskajiem skrejriteņiem. "Fiqsy" lietotāji kopumā uz skrejriteņiem pērn pavadīja divus miljonus minūšu un nobrauca 280 tūkstošus kilometru jeb vairāk nekā septiņas reizes apbraucot apkārt zemeslodei. Vidējais klientu veiktais attālums bija 1,5 līdz 2,5 km.

Arī šovasar vidēji skrejriteņu lietotāji braukuši 1,5 līdz 2,5 km. Statistiku ietekmē tas, ka šogad ir mazāk tūristu, kas pērnvasar mēdza vizināties garākus attālumus, piemēram, 20 km. "Tūrisma plūsma šovasar Rīgā nebija tāda, kā pērn un kāda tā cerams būs nākamgad. Liela daļa pagājušās vasaras klientu bija tūristi, kuru šogad nebija. Otrs negatīvais faktors ir tas, ka liela daļa kompāniju strādā attālināti un cilvēki pavada laiku savās lauku mājās, nevis Rīgā. Tomēr vienlaikus cilvēki mazāk grib pārvietoties ar sabiedrisko transportu un tā vietā izvēlas skrejriteni," teic M. Avotiņš.

Skrejriteņi dienā veic aptuveni desmit braucienus. Šosezon tos arvien vairāk lieto, lai pārvarētu konkrētu attālumu.

M. Avotiņš novērojis, ka šogad cilvēki skrejriteņus lieto atbildīgāk un atstāj godprātīgāk – vietās, kur tie netraucē citiem. Kompānija ir sarunās ar citām pilsētām par skrejriteņu ieviešanu nākamgad un visur ir vieni un tie paši jautājumi – vai tie netraucēs gājējiem, velosipēdistiem un automašīnām? Viņš uzskata, ka jebkuram satiksmes dalībniekam jāiekļaujas kopējā plūsmā, nevis jākonfliktē. "Katrai situācijai kāds no pārvietošanās veidiem ir pats labākais – auto, skrejritenis, sabiedriskais transports utt. Pats svarīgākais ir dot individuāli ērtāko iespēju. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc piedāvājam mašīnas un busiņus. Ja cilvēks ir pieradis braukt ar skrejriteni vai auto, tajā pašā aplikācijā nepieciešamības gadījumā var izvēlēties busiņu," teic M. Avotiņš.

Iepriekš M. Avotiņš intervijā "Dienas Biznesam" norādījis, ka cilvēkiem ir arvien mazāka vēlme, lai viņiem viss pieder.

No bankām pie skrejriteņiem  

Saņemties nodibināt jaunu uzņēmumu jomā, ko nesaproti, iespējams, var tad, ja iepriekš...

"Es vēl aizvien esmu no tās paaudzes, kam tomēr vajag visu nopirkt, bet, runājot darbā ar jaunām kolēģēm, kuras vēl studē un pa vasaru pastrādāja pie mums, redzu, ka viņām nav tādas vēlmes, ka obligāti visam jāpieder. Tā ir nozīmīga lieta, kas mainās. Un nav runa tikai par skrejriteņiem. Domāju, ka diezgan drīz piedāvājumi būs visiem - tiem, kas tirgo nekustamos īpašumus, auto utt. Tas, ka vari lietot, ir liels pluss - nav jāuztraucas, kur noliksi, kur pēc tam atradīsi, vai tik nenozags. Par to rūpējas kāds cits. Šogad laika apstākļi ir ļoti labi, bet ir bijušas dienas, kad no rīta spīd saule, bet tad divas stundas līst. Ja aizbrauc ar savu riteni vai skrejriteni, pēc tam tas jādabū atpakaļ. Kad izmanto koplietošanas skrejriteni, šī problēma atkrīt. Ir virkne tādu lietu, pat nerunājot par ekoloģisko momentu. Elektriskie pārvietošanās līdzekļi pilsētas centrā vienmēr būs izdevīgāki, baterijas pēc tam var apstrādāt, un šī tehnoloģija noteikti progresēs," tā M. Avotiņš.

"Fiqsy" darbu sāka 2019. gadā, uzņēmuma līdzdibinātājs ir Māris Avotiņš, kurš agrāk vadīja "Swedbank" un "Expobank" Čehijā. Uzņēmuma autoparkā ir 100 vieglās automašīnas, 15 busiņi un 550 skrejriteņi Rīgā un Jelgavā. Kompānijā strādā ap 10 darbinieki un lielāko daļu pakalpojumu nodrošina ārpakalpojumu sniedzēji.

"EST-LAT Harbours" projekta ietvaros būtiski uzlabots Latvijas un Igaunijas jahtu ostu tīkls - no 70 šī tīkla ostām infrastruktūras uzlabošanas projekti īstenoti 20 ostās, tai skaitā 10 Latvijas piekrastes ostās.

Līdz ar servisa ēkas būvniecības pabeigšanu Salacgrīvas ostas pārvaldē noslēdzies nozīmīgais investīciju projekts Latvijas piekrastē, kurā kopējās investīcijas veido 10,98 miljonus eiro.

"Jahtu ostu tīkla sakārtošana Latvijā ir svarīgs starptautiskās konkurētspējas priekšnosacījums. Mums ir gara jūras un līča piekraste, kas sniedz plašas attīstības iespējas, kas šobrīd tiek daļēji izmantotas. Šis ir veiksmīgs pārrobežu projekts piekrastes teritorijā, kas tiek īstenots kopā ar Igauniju. Jau šobrīd tiek strādāts pie cita nozīmīga kopprojekta – vēja parka attīstīšanas jūrā, kas pavērs jaunas iespējas piekrastes resursu gudrā izmantošanā enerģētikā," atzīst ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Šajās dienās Latvijas elektroautomobiļu ātrās uzlādes tīklu “e-mobi” papildinās vēl 40 jaunas stacijas.

Pašlaik darbu sākusi 21 jauna stacija, bet līdz mēneša beigām tiks atklāti pārējie 19 uzlādes punkti. Tādējādi e-spēkratus varēs “uztankot” 112 “e-mobi” tīkla stacijās.

Jaunatvērtās stacijas ir izvietotas reģionālo ceļu tīklā un apdzīvotās vietās.

Līdz šim visnoslogotākās bijušas Rīgas un Pierīgas uzlādes stacijas, tādēļ galvaspilsētā un tās apkārtnē līdz novembra beigām būs vēl 12 uzlādes punkti. Papildus jaunas stacijas tiks atklātas arī lielajās Latvijas pilsētās – Liepājā, Ventspilī, Jelgavā un Daugavpilī.

Šī vasara pierādīja to, ka cilvēki aizvien biežāk kā ceļojuma transportu izmanto elektroauto. Par ko liecina būtisks uzlāžu skaita pieaugums “e-mobi” tīkla stacijās. Lai ceļojot ar elektromobiļiem būtu iespējams nokļūt tālākajos Latvijas punktos, vēl no šī rudens klientiem būs iespēja uzlādes veikt Rūjienā, Kolkā, Pāvilostā, Aucē un Subatē.

Vīrusa Covid-19 pandēmija nav mazinājusi vēlmi un iespējas dekorēt pilsētas Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam. Vairākas Latvijas pilsētas svētku rotai atvēlējušas visai prāvus tēriņus.

TOP 3 pilsētas iespaidīgu rotājumu izveidē ir Daugavpils, kur pašvaldība 2020.gadā Ziemassvētku dekorācijām tērēja 200 000 eiro, otrajā vietā ir Rīga, kas dekorācijām tērējusi 189 865 eiro, bet trešajā vietā Liepāja, kas pilsētas dekorēšanai atvēlējusi 165 000 eiro.

TOP 10 pilsētu dekorācijas un to izmaksas skatiet galerijā.

Latvijā viens no svētku sajūtu uzbūrējiem ir dizainers un zīmola December Design radītājs vides mākslinieks Kristaps Štobis, kura gatavotās dekorācijas rotā vairākas Latvijas pilsētas, kā arī mūsu kaimiņus Lietuvā. Šogad December Design radīto stāstu piedzīvo Pāvilosta, Ogre, Liepāja, Rīga, Tukums un Šauļi.

SIA First Service zīmols December Design koncentrējas uz pilna spektra ekskluzīvu Ziemassvētku dekorāciju ražošanu, sākot no idejas līdz objekta radīšanai, montāžai un elektrificēšanai, kā arī rūpējas par dekorāciju uzturēšanu.

Ērgļos sezonu sācis pirmais no luksusa kempingu attīstītāja Ragnar Glamp veidotās viesnīcu ķēdes posmiem - Glamp Camp Ērgļi. Vēl šovasar plānots atklāt arī Glamp Camp Koknese.

"Glamp Camp" nosaukumā ietverts vārda glamping saīsinājums, kas angļu valodā apvieno divus - Glamourus Camping. Tas saprotams kā glamūrīgs jeb luksuss kempings.

Plānots, ka kempingos viesi tiks uzņemti visa gada garumā, nevis tikai vasaras sezonā. Mājas ir siltinātas, aprīkotas ar krāsni, kamīnu, apsildāmajām grīdām vannasistabās un siltumsūkni, kas vasarās, gada karstajās dienās – telpas vēsinās.

"Atšķirībā no citām nesezonas viesnīcām, mūsu tīkla viesnīcās nakšņošanas izcenojums viesiem būs nemainīgs kā aktīvajā tūrisma sezonā, tā arī gada pasīvākajos mēnešos. Nevēlamies lieki kropļot piedāvājuma tirgu cenas ziņā," pamato Liene Indriksone, Ragnar Glamp mārketinga, dizaina un kreatīvā satura radītāja.

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Viens no vadošajiem sūtījumu piegādes pakalpojumu sniedzējiem Latvijā “DPD Latvija” jūnijā uzsāks paku skapju tīkla paplašināšanu. Investējot 1 miljonu eiro, līdz šī gada rudenim plānots uzstādīt 50 jaunus paku skapjus.

Līdz ar šīs paplašināšanās noslēgšanu kopējais paku skapju skaits pārsniegs 300, kopā vairāk nekā 100 dažādās apdzīvotās vietās Latvijā.

“DPD“ paku skapji tiks uzstādīti vairāk nekā 10 jaunās pilsētās un apdzīvotās vietās visā Latvijas teritorijā, tostarp, Tīrainē, Ilūkstē, Jaunpiebalgā, Pāvilostā, Zaubē un Kalnciemā. Vienlaikus tiks uzstādīti papildu paku skapji arī tādās pilsētās kā Salaspils, Piņķi, Mārupe, Preiļi, Aizkraukle, Valmiera, Ventspils, Liepāja un Rīga.

“Paku skapju pakalpojumu izmanto arvien lielāks skaits Latvijas iedzīvotāju. “DPD Latvija“ dati liecina, ka paku sūtījumu skaits uz Latviju šī gada pirmajos četros mēnešos ir pieaudzis par 22% pret šādu pat periodu pagājušajā gadā. Sekojot šai tendencei, arī “DPD“ paplašina sava pakalpojuma pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, veicinot ne tikai ātrāku iespēju saņemt komerciālos sūtījumus, bet arī ļaujot privātajiem sūtījumiem pēc iespējas ātrāk sasniegt savu adresātu. Plašais DPD paku skapju pārklājums ļauj Latvijas iedzīvotājiem saņemt sūtījumu jebkurā Latvijas pilsētā pat vienas darba dienas laikā, savukārt Baltijā – vienas darba dienas laikā,” skaidro “DPD Latvija“ valdes priekšsēdētājs Jānis Grants.

Strauji palielinās interneta patēriņš piejūras ciemos un pilsētās, ņemot vērā, ka, sākoties siltajam laikam, arvien vairāk iedzīvotāju pārceļas uz savām vasaras mājām vai dodas baudīt atvaļinājumu jūras tuvumā, liecina daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” dati.

Piemēram, Saulkrastos patērēto datu apjoms, salīdzinot ar gada sākumu, ir dubultojies. Par 50% pieaudzis arī patērēto datu apjoms Pāvilosta, īpaši strauji tas aug nedēļas nogalēs.

Kā atzīmē “Tele2”, katru gadu piejūras ciemos un pilsētās ir novērojama izteikta sezonalitāte, taču ir arī vietas, kur šī izteiktā sezonalitāte līdz ar Covid-19 izraisīto pandēmiju ir būtiski samazinājusies vai faktiski pazudusi. To, visticamāk, var skaidrot ar faktu, ka daudzi iedzīvotāji atpūtas vietas vasarā ir izvēlējušies par pastāvīgajām dzīvesvietām. Izteiktu sezonalitātes samazināšanos var redzēt, piemēram, Engurē un Salacgrīvā.

“Vasaras mēnešos vislabāk ir novērojama mobilā interneta viena no lielākajām priekšrocībām – mobilitāte, jo, pārceļoties uz vasarnīcām, cilvēki līdzi ņem arī mobilo mājas internetu vai izvēlas to pieslēgt uz laiku no jauna. Tas tālāk atspoguļojas patērēto datu apjomā, kas pieaug vietās, kur cilvēki visbiežāk mēdz pavadīt vasaras mēnešus,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.