Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Finanšu ministrija (FM) ir pieteikusi apspriešanai vērienīgus grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, piedāvājot noteikt, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būtu atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik.

Pašlaik likums aizliedz azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. FM atzīmē, ka pāris gadus vecā Veselības ministrijas (VM) pētījumā tika secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55-64 gadu vecu respondentu vidū tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7%, tad 45-54 gadu vecuma grupā - 10%, 35-44 grupā - 12%, 25-34 gadu grupā - 18%, bet 15-24 gadus veco respondentu grupā - 12%. Vienlaikus esot vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā.

Makroekonomiskā stabilitāte ir sasniegta, un Latvijas ekonomika aug. Tomēr reformu plāniem trūkst ambīciju, Baltijas jūras reģiona indekss Latvijai neuzrāda uzlabojumu, ekonomikas strukturālā kvalitāte joprojām ir zem reģiona vidējā, pauž Swedbank, pamatojoties uz Swedbank Baltijas Jūras reģiona apskatu.

Apskatā norādīts: «Ir nepieciešamas plašas reformas, veicinot ražīguma kāpumu un mazinot darba tirgus pārkaršanas riskus, jāreformē izglītība un jāuzlabo tās saikne ar inovācijām, jāveido paredzama nodokļu politika. Bez tā izaugsmes temps un ienākumu kāpums būs lēns. Stratēģiskie plāni un reformu iniciatīvas ir jāīsteno, nevis jānoglabā plauktos.»

Bankas galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks norāda, ka «daudzas reformas var īstenot tikai tad, ja vienlaikus tiek mainīts arī budžeta naudas plūsmas un finansēšanas mehānisms».

Tāpat ekonomists uzsver – ministru prezidenta Valda Dombrovska lēmums demisionēt nozīmē, ka jāveido jauna valdība, kas vēl vairāk novērš uzmanību no strukturālo reformu īstenošanas.

Ostu maksa samazinās konkurētspēju, sašutuši uzņēmēji; ceļiem un sabiedriskajam transportam naudas par maz.

Valdībā un Saeimā virzītā iecere no nākamā gada ieviest ostu maksājumu tikai mazinās Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju, norāda vairums Dienas Biznesa aptaujāto uzņēmēju. Komersanti ir neizpratnē par to, kā jaunais nodoklis varētu nākt par labu biznesam. Tā dēvētais ostu nodoklis gan nav vienīgais jautājums, kurā nozare ar valdību kopēju valodu līdz šim nav atradusi un ko plānots izskatīt šīsdienas Ministru kabineta (MK) sēdē.

Ministrija padodas

Kaut arī Satiksmes ministrija (SM) turpina paust iebildumus pret Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājumu un ir rosinājusi savu ostu maksājuma versiju (sadalīt uz pusēm starp valsti un attiecīgo pašvaldību peļņu, kas paliek pāri, ja no brīvostu ienākumiem atņemt izdevumus un investīcijas), ņemot vērā līdzšinējās koalīcijas vienošanās, jauni pavērsieni šajā jautājumā varētu arī izpalikt. Atsevišķi uzņēmēji tādējādi bažījas, vai tikai satiksmes ministrs Anrijs Matīss nesāk sekot sava priekšgājēja Aivja Roņa pēdās, kuram neesot bijusi liela interese par nozares interešu aizstāvēšanu. DB jau vēstījis, ka EM piedāvā Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldēm ieskaitīt valsts pamatbudžetā 10% (tikpat, cik līdz šim tās maksā attiecīgajām pašvaldībām; 1,74 milj. Ls pērn) no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas.

Izmitināšanas pakalpojumi būtu jāsniedz tikai sertificētiem un nodokļus maksājošiem uzņēmējiem vai privātpersonām, komentējot ekonomikas ministram doto uzdevumu līdz nākamā gada beigām izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par jauna īstermiņa īres mītņu reģistra izveidi vai esošo datubāžu pielāgošanu Eiropas Parlamenta regulai, sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš uzsvēra, ka LVRA jau vairāku gadu garumā aktīvi ir iestājusies par īstermiņa īres tirgus sakārtošu un reģistra izveidi, kā arī aicinājusi iesaistīties valdību. "Uzskatām, ka darbs pie tā ir jāveic nekavējoties, bez liekas vilcināšanās," norādīja Kalniņš, piebilstot, ka asociācija noteikti aktīvi piedalīsies Ekonomikas ministrijas (EM) izveidotajā darba grupā, lai kopīgi definētu, kādi ierobežojoši nosacījumi vai prasības būtu piemērojamas attiecībā uz īstermiņa īres mītnēm kā izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas atsevišķu sektoru.

Kalniņš skaidroja, ka šādai iecerei ir potenciāls izskaust negodīgos tirgus spēlētājus, kas nozīmē godīgu konkurenci starp tradicionālajiem izmitinātājiem, piemēram, viesnīcām, un personīgo apartamentu īstermiņa izīrētājiem.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Pēdējos gados Latvijā darbinieku algas un vietējo piegādātāju cenas ir augušas straujāk nekā darba ražīguma pieaugums uzņēmumos, informē Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets".

Rezultātā ir pieaugušas eksporta preču ražošanas izmaksas, apgrūtinot Latvijas eksportētāju konkurenci, šogad eksporta apjomam krītoties par 6 procentiem un radot stagnāciju valsts ekonomikā. Līdz ar to šobrīd Latvijas ekonomikas izaugsme ir zemākā visā ES (Oksfordas/Havera ekonomikas pētījums, salīdzinot 2024. gada otro ceturksni ar 2023. gada ceturto ceturksni). Līderos ir izvirzījusies Polija un Lietuva, pateicoties spēcīgai rūpniecības un eksporta attīstībai un aktīvai uzņēmējdarbības atbalsta politikai.

Eksporta attīstībai ir nepieciešams samazināt ražotāju izmaksas. Lai saglabātu algas “uz rokas” esošajā līmenī vai kāpinātu tās, vienlaikus saglabājot konkurētspēju, Latvijas algu nodokļiem ir jābūt vismaz vienādiem ar pārējās Baltijas valstīs noteiktajiem. Lai sasniegtu konkurētspēju ar pārējo Baltiju un veicinātu vietējo patēriņu, Latvijas algu nodokļi ir jāsamazina vidējo un zemo algu grupā, nemainot tos augsto algu sektorā.

Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Latvijas bankas pēdējos piecos gados piedzīvojušas nozīmīgas pārmaiņas. Lielākā daļa banku pakalpojumu klientiem ir pieejami digitāli, piedāvājot modernākas maksājumu iespējas. Stiprināta arī starptautiskā reputācija, veidojot ilgtspējīgākus biznesa modeļus un aizejot no transakciju “nauda ienāk, nauda aiziet” pieejas, ko joprojām dažreiz kāds aplami mēdz saukt par “investīcijām”.

Pēdējos divos gados darbs ieguldīts, lai no formālas pieejas, kas plaši un pamatoti kritizēta savas neelastības dēļ, risku pārvaldībā pārietu uz riskos balstītu pieeju. Pozitīvās pārmaiņas bijušas labas sadarbības rezultāts starp nozari un atbildīgajām iestādēm Latvijā un arī starptautiski.

Latvijas finanšu iestādes dažādās diskusijās bieži tikušas salīdzinātas ar kaimiņvalstīm, norādot gan uz atšķirīgām prasībām, gan dažādiem pieejamajiem resursiem prasību izpildei. Uzsvērta pārlieku stingra un formāla pieeja, negatīva ietekme uz konkurētspēju reģionā, rezultātā mazinot investīciju piesaistes iespējas. Finanšu nozares asociācija sadarbībā ar Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas un Polijas partnerorganizācijām veica pētījumu, kas salīdzina Latvijas risinājumus finanšu pakalpojumu pieejamībā un atbilstības nodrošināšanā ar kaimiņvalstīm un starptautiskajiem standartiem. Pētījumā vērtētas un apkopotas minēto partnerorganizāciju sniegtās atbildes par dažādiem ar finanšu pakalpojumu sniegšanu saistītiem segmentiem – depozīti un finansēšana, aizdevumi, parādu atgūšana, maksājumu pakalpojumi, neklātienes identifikācija, it īpaši naudas atmazgāšanas novēršanas un sankciju izpildes prasību īstenošana.

Viena no iespējām, kā mazināt akcīzes nodokļa celšanas negatīvo ietekmi uz Latvijas konkurētspēju, ir atjaunot ceļu fondu - nevis tikai autoceļu, bet kā ceļu fondu, jo ceļš ir ceļš – vienalga, vai tas ir dzelzceļš, vai autoceļš. Tas būtu viens no risinājumiem, par kuru vistuvākajā laikā diskutēsim gan ar privātajiem pārvadātājiem, gan ar tranzīta biznesa asociāciju, saka VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš.

Fragments no intervijas

Kā akcīzes nodokļa celšana degvielai ietekmēs LDz konkurētspēju?

Tas krietni vien pasliktinās ne tikai uzņēmuma konkurētspēju, bet visu dzelzceļa nozares pārvadātāju konkurētspēju, tajā skaitā privāto pārvadātāju konkurētspēju, jo tas sadārdzina transporta koridoru mūsu virzienā. Jau gada sākumā, kad runāja par kravu samazinājumu, viens no apgalvojumiem bija, ka Latvijas tranzīta koridors esot dārgāks nekā, piemēram, Lietuvas virzienā, kaut gan tas tā nav. Tagad, ņemot vērā akcīzes nodokļa celšanu, mūsu tranzīta koridors tiešām sadārdzināsies par noteiktu procentu. Transporta koridora izmaksas būtībā ir visas izmaksas, ko sedz kravu īpašnieks, kurš grib nogādāt savu preci. Tā ir gan infrastruktūras maksa, gan pārvadājumu maksa, gan nodokļi. Pašreiz visas kravas Latvijā tiek pārvadātas ar dīzeļlokomotīvēm, un akcīzes nodokļa celšana sadārdzinās šo pārvadājumu kā tādu. Protams, dīzeļdegvielas sadārdzināšana padara vēl pievilcīgāku nākotnē gaidāmo dzelzceļa elektrifikāciju. Pašlaik rēķinām, ka elektrifikācija ļaus pārvadātājiem ietaupīt ap vienu eiro uz pārvadāto tonnu. Ja akcīze tiks palielināta, šis ieguvums ilgtermiņā būs vēl lielāks.

Vecumdienas mums parasti asociējas ar divām izpausmēm – aktīvo darba gaitu beigām jeb pensijas vecuma sasniegšanu un veselības sarežģījumiem.

Abas šīs lietas ir cieši saistītas, jo vesels un aktīvs cilvēks var turpināt darba gaitas arī pensijas vecumā, vairojot savus ienākumus un paaugstinot pensiju. Tomēr var gadīties, ka darba gaitas turpināt tomēr nav iespējams un ikdienas tēriņi būs jāpakārto summai, kas veidojas no agrāk veiktajiem sociālās apdrošināšanas maksājumiem un uzkrājumiem 2. un 3. pensiju līmeņos. Kādam šī summa sasniegs šodienas algas līmeni, taču daudziem tā var būt vien puse, citiem – vien ceturtā daļa no šodienas algas. Tāpēc domājot par savām vecumdienām, ļoti svētīgi būtu iztēloties vienu mēnesi, kurā mums nākas iztikt ar 250 eiro ierastā tūkstoša vietā.

Jo mazāk dzims, jo ilgāk būs jāstrādā

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Martin Gruell sacīja:

«No transparency, no trust;

no trust, no credit;

no credit, no investment;

no investment, no growth!

So there is a simple logic: financial reporting is an essential building block for financial intermediation, foreign investment, and sustainable economic development.»

Šis īsais, bet ļoti precīzais izteiciens, rosināja mani mazliet vairāk pavērties Latvijā notiekošajā.

Finanšu sistēmas nozīme ekonomikas attīstībai

Visiem labi zināms, ka finanšu sistēma ir viens no pamatiem valsts ekonomikas attīstībai un stabilitātei un tās ietekme var būt izšķiroša gan tautsaimniecības augšupejas un kritumu tempiem (apmēriem), gan attīstības virzieniem. Efektīvs finanšu institūciju darbs var nest būtisku ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanos, bet tieši to augstās ietekmes dēļ, pastāv arī būtiski riski valsts finanšu sistēmas stabilitātei, kuru ignorēšana, gan likumdevēju, gan izpildvaras līmenī, var radīt nozīmīgas negatīvas sekas un nodarīt neatgriezeniskus postījumus ne tikai tuvākajā, bet arī tālākajā valsts attīstības perspektīvā. Risku vadības nozīmi finanšu sistēmā akcentē arī Eiropas Centrālā Banka: «Lai aizsargātu finanšu sistēmu un nodrošinātu finanšu stabilitāti, jānoskaidro galvenie risku avoti un vājās vietas un jāpanāk, lai visas iesaistītās puses, piemēram, finanšu institūcijas un uzraudzības institūcijas apzinātos šos riskus.» (skatīt šeit)

"Šī nav krīzes vadība, un man ir zināma pieredze un zināšanas par šiem procesiem. Es to drīzāk sauktu par koordinēšanu, viedokļu izlīdzināšanu, ja vēlaties, moderēšanu – jebko, bet tā nav vadība. Jo krīzē jābūt kādai personai, organizācijai, kas vada procesus uz kaut kādu konkrētu mērķi".

Tā intervijā laikrakstam Diena saka Krīzes vadības nodaļas vadītājs Kaspars Druvaskalns.

Fragments no intervijas

Jūs dažādu krīžu vadīšanā asistējat, iespējams, jau kādu desmito valdību. Vai šī valdība tiešām tik dramatiski atšķiras, vai vienkārši krīze ir nepieredzēta, ka mums tik slikti sokas ar tās vadību?

Nu te droši vien ir komplicēti jāatbild. Krīze neapšaubāmi ir nebijusi, tas ir jāatzīst. Bet atšķirības, protams, arī ir. Salīdzinot ar citām valdībām, šajā valdībā, ja es tā tīri subjektīvi varu vērtēt, nav vadības, process netiek vadīts. Šī nav krīzes vadība, un man ir zināma pieredze un zināšanas par šiem procesiem. Es to drīzāk sauktu par koordinēšanu, viedokļu izlīdzināšanu, ja vēlaties, moderēšanu – jebko, bet tā nav vadība. Jo krīzē jābūt kādai personai, organizācijai, kas vada procesus uz kaut kādu konkrētu mērķi. Šobrīd bieži vien ir grūti saprast un izdibināt, kāds ir mērķis, sasniedzamais rezultāts.

Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rezultāti liecina, ka digitālo prasmju jomā Latvijas rezultāts ir zemāks par vidējo Eiropas Savienībā.

Aptuveni pusei iedzīvotāju nav digitālo pamatprasmju, un tendence, salīdzinoši ar citām Baltijas valstīm, ir negatīva. Vienlaikus jāņem vērā, ka digitālās prasmes šobrīd ir gandrīz tikpat svarīgas kā elpošana – tās palīdz veidot kontaktus, atrast darbu vai darbiniekus un sasniegt mērķus gan profesionālajā, gan privātajā sfērā. Runājot par šo prasmju pilnveidi, jāuzsver, ka patiesībā nav nekādu šķēršļu, kas mūs kavētu attīstīt digitālās prasmes, un visbūtiskāko virzību attīstībā var sniegt tieši uzņēmēji. Ja darba devēji motivēs darbiniekus attīstīt savas digitālas prasmes, tad konkurētspēju paaugstinās ne tikai darbinieks, bet arī uzņēmums kopumā.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Ņemot vērā ekonomikas prognožu uzlabošanos, 2024.gadā Latvijai ir pamatota mazāk ekspansīva fiskālā nostādne, savukārt vidēja termiņa līdz ilgtermiņa fiskālajā stratēģijā būtu jārada fiskālā telpa, lai atbalstītu valsts ieguldījumus un risinātu ilgtermiņa izdevumu spiedienu, secināts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas provizoriskajā vērtējumā.

SVF misijas eksperti atgādina, ka 2023.gadā Latvijas ekonomika saruka par 0,3%, ko īpaši veicināja Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā un ar to saistītā ģeoekonomiskā fragmentācija, kas papildināja ilgstošās Latvijas problēmas ražīgumā, investīcijās un darbaspēkā, ko pastiprināja vairākas reformas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, enerģiju, sabiedrības novecošanos, darbaspēka trūkumu un pieaugošām aizsardzības izmaksām.

Neskatoties uz finanšu sektora stabilitāti, ir jāturpina uzraudzīt makrofinansiālās ievainojamības un blakusefekti. "Strukturālajā politikā galvenā uzmanība būtu jāpievērš ieguldījumu un produktivitātes veicināšanai, risinot jaunās problēmas, ko rada Krievijas karš Ukrainā un notiekošās daudzās pārejas, vienlaikus turpinot nodrošināt sociālo atbalstu un politikas prognozējamību," ieteikts SVF misijas vērtējumā.

Lai arī kopumā ekonomikas izaugsme palēninās, tomēr vairāk nekā trešā daļa Baltijas valstu lielo uzņēmumu ir pozitīvi noskaņoti savās prognozēs par biznesa vides attīstību nākamajos 12 mēnešos.

SEB bankas veiktā Baltijas valstu lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptauja liecina, ka uzņēmumi nākamā gada laikā plāno fokusēt savu uzmanību attīstībai, turklāt puse Latvijas lielo uzņēmumu ir gatavi investēt tieši mājas tirgū.

Plānojot savu finanšu resursu izlietojumu, 50% Latvijas lielo uzņēmumu finanšu direktoru atzīst, ka plāno turpināt investēt vietējā tirgū. Līdzīga situācija ir arī kaimiņvalstīs, kur investēt mājas tirgū plāno 45% Lietuvas un 51% Igaunijas lielo uzņēmumu. Vienlaikus Latvijā ir lielākais uzņēmumu īpatsvars, kas plāno dividenžu izmaksas (10%), un zemākais, kas plāno investēt eksporta tirgus paplašināšanā (6%).

“Latvijas uzņēmēji mazāk nekā kaimiņvalstīs ir ieņēmuši nogaidošu pozīciju, proti, tikai 9% Latvijas lielo uzņēmumu plāno nedarīt neko, kamēr Lietuvā un Igaunijā tie ir 14% lielo uzņēmumu. Aptaujas dati rāda, ka kopumā Baltijas lielo uzņēmumu finanšu vadītāji ir samērā pārliecināti par uzņēmumu spēju tikt galā ar šī brīža izaicinājumiem un nākamo 12 mēnešu laikā plāno fokusēt savu uzmanību attīstībai,” skaidro SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Laikā, kad biržā novērojam vienu elektroenerģijas cenu rekordu pēc otra, būtu īstais brīdis attīstīt vēja elektrostacijas, kuru izbūve diversificētu ražošanas jaudas un ilgtermiņā stabilizētu elektroenerģijas izmaksas, mazinot nekontrolētu elektroenerģijas cenu kāpumu.

Eiropas Savienības (ES) apstiprinātais ES zaļais kurss ietver pasākumu kopumu, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti. Tas paredz elektroenerģijas nozares attīstīšanu, kura galvenokārt izmanto atjaunīgos resursus. Latvijas nacionālais enerģētikas un klimata plāns no 2021. līdz 2030. gadam nosaka skaidrus virzienus Latvijas atjaunīgo energoresursu efektīvai un ilgtspējīgai izmantošanai. Tas prasīs ievērojamu vēja elektrostaciju (VES) jaudu ieviešanu, t.i., ģenerācijas jaudu pieaugumu vismaz 25 %.

Tā kā Latvijā pēdējo 10 gadu laikā nav uzbūvēts neviens VES parks, ir skaidrs, ka VES attīstībai Latvijā ir vairāki nopietni šķēršļi, kas bremzē vēja enerģijas attīstību. AS "Latvenergo" VES pilotprojektā Priekulē un uzsākot darbu ar lieljaudas VES attīstības, konstatējusi šķēršļus, kas sastopami ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūrās. Būtiskākie no tiem – īpaši aizsargājamo savvaļas putnu aizsardzības nodrošināšana un vietējās sabiedrības (t.sk. pašvaldību) noskaņojums. Tomēr šīm problēmām ir iespējami sekmīgi risinājumi.

Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļaus jaunāku mežu izciršanu.

Grozījumu anotācijā norādīts, ka lēmums pieņemts, izvērtējot normatīvo regulējumu par galvenās cirtes caurmēru Latvijā, Igaunijā un citās Baltijas jūras valstīs un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā, kuros konstatēts, ka nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju.

Vienlaikus, mainot galvenās cirtes caurmēru, paredzēts arī palielināt prasības saistībā ar galvenās cirtes izpildi un meža atjaunošanu pēc kailcirtes, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

Piektdien Nasdaq Riga un Pārresoru koordinācijas centra diskusijā par kapitāla tirgus attīstību tika pārrunāti ieguvumi no daļējas valsts kapitālsabiedrību akciju kotēšanas biržā. Tas veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi, jauna finansējuma piesaistes iespējas un labu pārvaldības principu nostiprināšanu uzņēmumos un būtu ieguvums nākotnes pensionāru labklājībai, informē biržas pārstāvji.

Finanšu sektora attīstības plāns (FSAP 2017. - 2019. gadam) paredz palielināt uzņēmumu skaitu, kas izmanto kapitāla instrumentus finansējuma piesaistei, kā arī veicināt investoru aktīvāku iesaisti vērtspapīru tirgū. Arī Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītās valdības deklarācijā kā viena no prioritātēm norādīta - finanšu un kapitāla tirgus sektora mērķtiecīga aktivizēšana, kur minēts arī plāns aktivizēt vērtspapīru tirgus izmantošanu alternatīvu finanšu resursu piesaistei valsts kapitālsabiedrībām.

Valsts uzņēmumu kotācija biržā, jauna attīstības kapitāla piesaiste un papildu finanšu resursu ieplūšana uzņēmumā, valstij saglabājot kontroli, bet vienlaikus, dalot uzņēmējdarbības risku ar privāto sektoru, veicinātu Latvijas ekonomisko izaugsmi. Šāda prakse tiek plaši pielietota attīstītajās valstīs ekonomikas izaugsmes veicināšanai, tādējādi nodrošinot jauna attīstības kapitāla ieplūšanu valstij piederošajos uzņēmumos un vienlaikus radot papildu stimulu un iekustinot privātā sektora uzņēmumus, izmantot alternatīvas kapitāla piesaistes iespējas, samazinot savu atkarību no banku finansējuma un veicinot inovatīvu produktu un pakalpojumu, kā arī darba vietu ar augstu pievienoto vērtību radīšanu. Kotējot valsts uzņēmumu akcijas biržā, kontrolpaketi iespējams saglabāt valsts īpašumā.

Laiku pa laikam Dienas Biznesa lappusēs un ziņu portālu slejās ievietotie raksti saasina uzmanību attiecībā uz bīstamu problēmu Latvijas biznesa vidē – reiderismu. Ar to parasti saprotama kontroles pārņemšana pār uzņēmuma kapitāla daļām vai aktīviem, kas notiek pretēji uzņēmuma esošo īpašnieku interesēm.

Metodes var būt visdažādākās – no klaji kriminālām darbībām, kā dokumentu viltošana un fiziska varas pārņemšana uzņēmumā, līdz rīcībai nepārkāpjot likumu, bet mērķtiecīgi izmantojot uzņēmuma vājās vietas.

Kā saredzēt briesmas

Neskatoties uz vairākām skaļām publikācijām par notikušiem reiderisma gadījumiem, jāsecina, ka uzņēmēju vidū vispārējas izpratnes par tipiskākajiem reiderisma riskiem, to identificēšanu un novēršanu ir maz. Šoreiz rakstā par svarīgo, kam būtu pievēršama uzmanība, lai reiderisma riskus savlaicīgi pamanītu, mazinātu to iestāšanās iespēju, un ko sagaidāmie grozījumi Komerclikumā varētu mainīt.

It kā ar nāciju uz nervu sabrukuma robežas nemitīgi turošo salīdzināšanu ar Igauniju vēl nepietiktu, šogad populāra kļuvusi algu pieauguma salīdzināšana Latvijā un Lietuvā. Šajā sacensībā mums klājas labāk. Šī gada 1.ceturksnī algu pieaugums dienvidu kaimiņvalstī bija ievērojami lielāks, taču 2.ceturksnī esam viņus noķēruši, algām gada griezumā pieaugot par 8.7%.

Tātad Latvija «nosargāja» bruto algu līmeņa starpību, kas ir gandrīz simts eiro, vidējā bruto darba samaksa Latvijā sasniedza 927 eiro.

Kā jau ierasts, interesantas un ilustratīvas ir algu dinamikas atšķirības nozarēs. Visstraujāk samaksa auga zinātnisko, tehnisko un profesionālo pakalpojumu nozarē, par 13.5%, tai pārsniedzot 1000 eiro robežu. Tas ir rezultāts iepriekšējos gados augošajam biznesa pakalpojumu eksportam, kas gan šogad ir piebremzējies, kaut kādā ziņā tieši ierobežotas darbaspēka pieejamības dēļ. Ļoti strauji, par 13.0% auga algas izglītībā, to vidējam līmenim (780 eiro) gan paliekot zem vidējā, kas diez vai ir ilgtspējīga situācija. Ievērojami, par 11.0% augusi arī alga lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, iespējams, atspoguļojot cilvēku aizplūšanu no retāk apdzīvotajiem apvidiem, palielinot tur palikušo darbinieku iespējas panākt sev labākus nosacījumus. Atskaitot operācijas ar nekustamo īpašumu, visās nozarēs darba samaksa auga straujāk nekā cenas.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.