Makroekonomiskā stabilitāte ir sasniegta, un Latvijas ekonomika aug. Tomēr reformu plāniem trūkst ambīciju, Baltijas jūras reģiona indekss Latvijai neuzrāda uzlabojumu, ekonomikas strukturālā kvalitāte joprojām ir zem reģiona vidējā, pauž Swedbank, pamatojoties uz Swedbank Baltijas Jūras reģiona apskatu.
Apskatā norādīts: «Ir nepieciešamas plašas reformas, veicinot ražīguma kāpumu un mazinot darba tirgus pārkaršanas riskus, jāreformē izglītība un jāuzlabo tās saikne ar inovācijām, jāveido paredzama nodokļu politika. Bez tā izaugsmes temps un ienākumu kāpums būs lēns. Stratēģiskie plāni un reformu iniciatīvas ir jāīsteno, nevis jānoglabā plauktos.»
Bankas galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks norāda, ka «daudzas reformas var īstenot tikai tad, ja vienlaikus tiek mainīts arī budžeta naudas plūsmas un finansēšanas mehānisms».
Tāpat ekonomists uzsver – ministru prezidenta Valda Dombrovska lēmums demisionēt nozīmē, ka jāveido jauna valdība, kas vēl vairāk novērš uzmanību no strukturālo reformu īstenošanas.
Kopumā reģions šogad audzis vājāk, nekā Swedbank prognozēja pērnā gada apskatā. Uzlabojoties pasaules ekonomikai, ārējam pieprasījumam un noskaņojumam, reģiona izaugsme 2014. un 2015.gadā atkal kļūs spējāka un sasniegs 2.4% (šogad ap 1%). Tomēr temps joprojām būs zemāks nekā vidēji pēdējo desmit gadu laikā, turklāt lielākajai daļai valstu izaugsme vēl arvien būs zem potenciāla.
Bankas pārstāvji norāda, ka reģiona konkurētspēju un izaugsmi var uzlabot, ciešāk integrējoties un specializējoties. Lai tas notiktu, ir svarīga ekonomiku strukturālā kvalitāte. Swedbank veidotais Baltijas jūras reģiona indekss (BSI) rāda, ka strukturālās kvalitātes ziņā reģions vidēji ir starp 27% konkurētspējīgākām valstīm pasaulē. Tomēr piecu gadu laikā reģiona indekss nav mainījies − salīdzinājumā ar konkurentiem esam turpat, kur bijām.
Lai ienākumi Latvijā straujāk tuvotos attīstīto ES valstu līmenim, vajadzīgs ražīguma kāpums, ir secinājuši ekonomisti.
Pēdējo pāris gadu laikā ES izaugsme ir bijusi vārga, un Latvijas IKP kāpumam pārsniedzot 4% gadā, ienākumu plaisa ar ES vidējo ir diezgan strauji mazinājusies. Pērn Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju (pēc pirktspējas) pakāpās līdz 62% no ES vidējā līmeņa, iepretim 58% 2008.gadā (pirmskrīzes maksimums).
Ja Latvijas izaugsme nekļūs spējāka (Swedbank prognoze ir mazliet virs 4% nākamajos divos gados), Eiropas ekonomikai atveseļojoties, izaugsmes tempu atšķirības saruks. Bez ražīguma kāpumu atbalstošām reformām ienākumi augs gausi un izlīdzināšanās ar attīstītākām valstīm kļūs lēnāka. Tas rada risku, ka, līdz ar ekonomikas atgūšanos un augošu darbaspēka pieprasījumu Eiropā, augs emigrācija, samazinot Latvijas darbaspēku un izaugsmes potenciālu.
Pēdējā gada laikā investīciju aktivitāte ir noplakusi, bet bez pienācīgām investīcijām ražošanas jaudās un produktu/ pakalpojumu attīstībā ražīguma pieaugums, visticamāk, būs visai bikls. Lai gan pašreizējā investīciju piebremzēšanās lielā mērā ir dēļ vāja ārējā pieprasījuma un bažām par situāciju pasaulē, daudzos gadījumos uzņēmumi jau ir veikuši lielāko daļu no tā, kas iespējams pašu spēkiem, un ir nepieciešams politikas veidotāju atbalsts – proti, ražīgumu veicinošas sistēmiskas reformas.
Apskatā secināts, ka nav ātra un vienkārša risinājuma, jo uzlabojumi nepieciešami visās jomās. Ir viegli zaudēt pamatu zem kājām, ja uzlabojumu temps nav vismaz tikpat ātrs kā konkurentiem. Detalizētas politikas receptes jau formulētas neskaitāmos esošās un iepriekšējo valdību stratēģijas dokumentos. Tās vienkārši jāievieš dzīvē. Swedbank ekonomisti pievērš uzmanību trim jomām, kas, viņuprāt, līdz šim nav guvušas pienācīgu uzmanību un ir īpaši svarīgas izaugsmes veicināšanai īsā un vidējā termiņā.
Šīs jomas ir darba tirgus, izglītība, zinātne un inovācijas, kā arī nodokļu politika.
«Bezdarbam samazinoties, spiediens celt algas augs. Lai algu kāpums būtu straujš (tā mazinot emigrācijas riskus) un ilgtspējīgs (nepieļaujot darba tirgus pārkaršanu un «burbuļa» scenāriju), īpaši svarīga ir ražīguma kāpumu veicinoša politika. Tas attiecas ne tikai uz investīciju veicināšanu, bet arī labāku esošo resursu izmantošanu, t.sk., palielinot iedzīvotāju aktivitāti darba tirgū un mazinot strukturālo bezdarbu (veicinot fizisko mobilitāti, uzlabojot ilgstošo bezdarbnieku motivāciju un prasmes ar pabalstu sistēmas un pārkvalifikācijas palīdzību utt.). Darba tirgus pārkaršana ir viens no galvenajiem riskiem sabalansētai un spējai ekonomikas attīstībai.»
Runājot par izglītību, zinātni un inovācijām, tiek norādīts, ka praktiski neiespējami ir krasi kāpināt ražīgumu bez inovācijām. Latvijas rezultāti radošuma ziņā ir labi, taču realizēt inovācijas dzīvē tik labi neizdodas. Zinātnes un inovāciju saikne ir vāja; patentu sistēma nemotivē zinātniekus sadarboties ar uzņēmējiem. Ja pamata, vidējā un arodizglītībā ir īstenots samērā daudz reformu (piemēram, nesen pēc Vācijas parauga iesākts duālās izglītības sistēmas pilotprojekts arodskolās, kas teorētisko izglītību saista cieši ar praktisko izglītību uz vietas uzņēmumos), tad augstākajā izglītībā un zinātnē tādu ir bijis visai maz. Jomai noteikti vajadzīgs lielāks finansējums, bet tas vien sistēmu neglābs – tā jāatver starptautiskai konkurencei, finansējums jāsaista ar starptautiski atzītu kvalitāti, iestāžu skaits jāsamazina (piemēram, Latvijā ir 56 augstākās izglītības iestādes, kamēr Somijā tādu ir 48 un tās iedzīvotāju skaits ir divas reizes lielāks nekā Latvijā).
Savukārt biežas un haotiskas nodokļu izmaiņas apgrūtina investīciju plānošanu. Darbaspēka nodokļu samazinājums ir nepieciešams, bet tas mazina nodokļu ieņēmumus un finansējuma iespējas citām nepieciešamām reformām. Ir risks, ka, papildus ieņēmumus meklējot, tiek celti nodokļi, kas negatīvi ietekmē aktivitāti un darbavietu radīšanu mazākās „nišas” nozarēs. Labāks risinājums iegūt papildu līdzekļus ir mazināt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krasi palielināt ieņēmumus no nekustāmā īpašuma nodokļa mājoklim. Nekustāmā īpašuma nodoklim dzīvojamām platībām ir vairākas priekšrocības, salīdzinot ar citiem nodokļiem: (i) nevar izvairīties; (ii) negatīvā ietekme uz konkurētspēju un izaugsmi ir neliela; (iii) palīdz risināt ienākumu nevienlīdzības problēmas. Nekustamā īpašuma un darbaspēka nodokļu izmaiņas jāveic vienlaicīgi un līdz ar atbilstošām izmaiņām pašvaldību izlīdzināšanas fondā, kā arī izveidojot attiecīgus kompensācijas mehānismus mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, t.sk., pensionāriem.