Šajā sezonā, pateicoties labvēlīgiem zvejas apstākļiem, Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos bijusi ļoti laba reņģu zveja ar stāvvadiem, tādēļ šīs sugas nozvejas 2018. gada limits jau ir pilnībā apgūts līča Austrumu ģeogrāfiskajā rajonā (Limbažu un Salacgrīvas novadu administratīvo teritoriju piekraste), informē Zemkopības ministrija.

Šī iemesla dēļ šajos ūdeņos šogad ir nācies apturēt tālāko stāvvadu zveju. Tajā pašā laikā citos Rīgas jūras līča piekrastes rajonos zvejnieki turpina aktīvi zvejot reņģes ar stāvvadiem un, iespējams, pavisam drīz tiks apgūts arī tiem noteiktais nozvejas limits.

2018. gadā zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos tika noteiktas 2341 tonnas reņģu zvejas iespējas, no kurām 487 tonnas reņģu zvejas iespējas tika iedalītas Austrumu ģeogrāfiskajam rajonam - Limbažu un Salacgrīvas novadam. Kopējā Rīgas jūras līča reņģes nozvejas kvota 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, Latvijai bija par 7% mazāka, kas arī papildus veicināja ātrāku reņģei iedalītā nozvejas apjoma piekrastes ūdeņos apgūšanu.

Šā gada reņģu nozvejas kvota stāvvadu zvejā Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos Dienvidu ģeogrāfiskā rajonā ir pilnībā izmantota, tāpēc pieņemts lēmums apturēt reņģu zveju ar stāvvadiem 2016. gadā šajā rajonā, informē Zemkopības ministrija.

Jau vairākus gadus pēc kārtas pilnībā tiek apgūts Rīgas jūras līča Dienvidu ģeogrāfiskajam rajonam noteiktais stāvvadu reņģu nozvejas limits. 2016. gadā zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos tika noteikti 2705 tonnas reņģu zvejas iespējas, no kurām 949 tonnas reņģu zvejas iespējas tika noteiktas Dienvidu ģeogrāfiskajam rajonam – Saulkrastu novadam, Carnikavas novadam, Rīgas pilsētai un Jūrmalas pilsētai.

Arī šogad piekrastes zvejnieki turpina veiksmīgi zvejot reņģes ar stāvvadiem un apgūt tiem noteiktos nozvejas limitus. Saskaņā ar jaunāko informāciju, kas saņemta no Valsts vides dienesta, reņģu nozveja Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos Dienvidu ģeogrāfiskajā rajonā 2016. gada 7. jūnijā sasniedza 945 tonnas. Tādejādi tika konstatēts, ka zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos Dienvidu ģeogrāfiskajā rajonā noteiktās 949 tonnas reņģu zvejas iespējas ir gandrīz pilnībā izmantotas. Ņemot vērā stāvvadu zvejas aktivitāti, reņģu zveja Rīgas jūras līča piekrastē Dienvidu ģeogrāfiskajā rajonā ir pārtraucama, lai noteiktais nozvejas apjoms netiktu pārsniegts.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Singapūrā tiek veikti pēdējie sagatavošanas darbi, lai vasarā varētu atklāt daļu no paredzētā projekta, kura ietvaros valsts tiks padarīta par «pilsētu dārzā».

Lielākais no Singapūras plānotajiem iespaidīgajiem Līča dārziem (Gardens by the Bay) - Dienvidu dārzs (Bay South Garden), plašākai publikai tiks atvērts jau šā gada 29. jūnijā.

Dienvidu dārzā izvietoti 18 «superkoki» - mākslīgi veidoti vertikālie dārzi, kuros izvietoti dažādi eksotiski augi. «Superkoki» izmantos saules enerģiju, lai nodrošinātu apgaismojumu un uzkrās lietusūdeni, kas tālāk tiks izmantots strūklakām un augu laistīšanas sistēmām.

Objektā izvietoti arī divi milzīgi ziemas dārzi (Flower Dome un Cloud Forest), kuros paredzēts audzēt augus, kas atvesti no citām pasaules daļām. Flower Dome tiks izvietota Vidusjūrai raksturīga flora, bet Cloud Forest būs aplūkojami kalnainos apvidos augoši augi un mākslīgs kalns.

Rijādā, Saūda Arābijā 7.jūnijā ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) un Saūda Arābijas ekonomikas un plānošanas ministrs Faisals bin Fadel Alibrahims parakstīja līgumu par ekonomisko sadarbību, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Šis līgums turpmāk regulēs abu valstu divpusējo ekonomisko sadarbību, palīdzot Latvijas uzņēmējiem eksporta veicināšanā un investīciju piesaistē.

Indriksone norāda, ka divpusējās ekonomiskās sadarbības līguma noslēgšana paver vēl plašākas iespējas abu valstu ekonomisko un tirdzniecības sakaru attīstībai, kā arī dod papildu impulsu uzņēmējiem jaunu sadarbības projektu realizācijai. "Interese no abu valstu uzņēmējiem pastāv, un ceru, ka drīzumā tā īstenosies konkrētos sadarbības projektos," pēc līguma parakstīšanas norādīja ekonomikas ministre.

Latvijas un Saūda Arābijas ekonomiskās sadarbības līgums ir svarīgākā divpusējo ekonomisko sadarbību regulējoša vienošanās, kas aptver sadarbību tirdzniecībā, ieguldījumos, finanšu nozarē, rūpniecībā, lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā, transportā un loģistikā, zinātnē, tehnoloģijās un inovācijās, tūrismā, farmācijā un kosmētikā, informācijas un sakaru tehnoloģijās un citās kopīgo interešu jomās, kas veicinātu abu valstu ekonomisko sadarbību.

Gandrīz izpildītas kvotas dēļ apturēta reņģu zveja Rīgas jūras līča Dienvidu rajona piekrastes ūdeņos, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

ZM šogad zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos noteica 3131 tonnas reņģu zvejas iespējas, no kurām 809 tonnas reņģu zvejas iespējas tika noteiktas Dienvidu ģeogrāfiskajam rajonam Saulkrastu novadam, Carnikavas novadam, Rīgas pilsētai, Jūrmalas pilsētai.

Saskaņā ar ministrijas rīcībā esošo informāciju, kas iegūta Latvijas zivsaimniecības integrētajā kontroles un informācijas sistēmā un operatīvo informāciju, kas saņemta no Valsts vides dienesta, reņģu nozveja Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos Dienvidu ģeogrāfiskajā rajonā šī gada 6.jūlijā sasniedza 790 tonnas.

Tādējādi ministrija konstatē, ka zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos Dienvidu ģeogrāfiskajā rajonā noteiktās 809 tonnas reņģu zvejas iespējas ir gandrīz pilnībā izmantotas. Tāpēc, ņemot vērā stāvvadu zvejas aktivitāti, ministrija secina, ka šīs sugas zveja Rīgas jūras līča piekrastē ir pārtraucama, lai noteiktais nozvejas apjoms netiktu pārsniegts.

1. oktobrī Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) tiks atklāta Pasaules izstāde EXPO 2020, kurā piedalīsies vismaz 192 valstis un tiek gaidīti vairāk nekā 25 miljoni viesu.

Tur patiešām būs visi – arī Latvija, kuras paviljons atradīsies "Iespēju" kvartālā. Tuvo Austrumu uzņēmēju kartē Latvija kā potenciāls biznesa partneris ir parādījusies nesen – pirms 5–6 gadiem. Mums vēl ir daudz, ko mācīties, bet vienlaikus arī brīvas rokas zīmēt šo karti tā, kā mēs gribam. Dubaijā mēdz teikt – ja tev ir ideja, kas šķiet neiespējama, te ir īstā vieta pierādīt, ka tā ir reāla! Iespēja sevi parādīt EXPO ir patiešām lieliska iespēja, kas jāizmanto, un ne tikai labu attiecību vārdā.

Uz Dubaiju – ar attieksmi

Dalība EXPO ir Latvijas un AAE pēdējo sešu gadu savstarpējo attiecību loģisks turpinājums: Latvija ir pirmā Baltijas valsts, kas atvēra vēstniecību AAE, pirmā, kas atvēra ekonomisko pārstāvniecību, un mēs joprojām esam vienīgā Baltijas valsts, kam ir tiešie lidojumi ar AAE. Savukārt AAE vēstniecība Latvijā līdz šim brīdim ir vienīgā Persijas līča valstu vēstniecība Baltijas valstīs.

Jūrmalas dome pieņēmusi lēmumu, kas ļauj Remam Karginam piederošajai firmai SIA Adlera turpināt būvniecību Bulduru kāpās līdz pašai pludmalei.

Dome nolēma atļaut SIA Adlera izstrādāt detālplānojumu zemesgabaliem 4.līnija 1A (platība 1858m2), Bulduri 1206, (platība 37390m2), Bulduri 1304. Zemesgabali atrodas Bulduros, krasta kāpās starp 2.līniju un 5.līniju. Teritorija atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā un daļēji - Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas daļā bez apbūves.

Īpašuma tiesības uz zemesgabalu 4.līnija 1A, Jūrmalā, Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā SIA Adlera. Īpašuma tiesības uz zemesgabalu Bulduri 1204 nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, nomas tiesības uz zemesgabalu 37390 kvadrātmetru platībā nostiprinātas SIA Adlera līdz 2030.gada 25.jūnijam. Zemesgabals Bulduri 1304, Jūrmalā, ir Jūrmalas pašvaldībai piekritīgs zemesgabals, kas nav reģistrēts zemesgrāmatā. Lokālplānojuma izmaksas (355,72 eiro pirms dokumenta izstrādes un tikpat pēc tās, papildus maksājot arī PVN) segs Adlera.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) nākamnedēļ dosies vizītē uz ASV, kur tiksies ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu, enerģētikas sekretāru Ernestu Monicu un potenciālajiem investoriem, informē Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.

Vizīte ASV notiks no 28.aprīļa līdz 2.maijam, un tās mērķis ir stiprināt abu valstu sadarbību drošības jomā, veicināt politisko dialogu gan ASV nacionālajā līmenī, gan štatu līmenī, kā arī attīstīt sadarbību ekonomikā un stiprināt saiknes ar latviešu diasporu ASV.

Saistībā ar NATO Straujuma ar ASV amatpersonām runās par alianses prioritārajiem stratēģiskajiem jautājumiem, kā arī par ASV spēku klātbūtnes nostiprināšanu Baltijas jūras reģionā.

Viens no vizītes būtiskākajiem mērķiem būs ekonomisko attiecību stiprināšana. Lai gan līdz šim Latvija jau ir daudz paveikusi dialoga stiprināšanā ar ASV, tomēr šīs valsts tirgum ir lielas perspektīvas un abu valstu uzņēmējiem ir neizmantots sadarbības potenciāls. Vizītes laikā puses meklēs iespējas, kā to attīstīt.

Latvijas uzņēmēji dosies uz Kijevu un Odesu, lai uzņēmēju delegācijas sastāvā piedalītos Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa oficiālā vizītē uz Ukrainas Republiku.

Vizīte Ukrainā notiks 14. un 15. martā, un tajā piedalīsies 50 uzņēmēji no pārtikas pārstrādes, transporta un loģistikas, IT un komunikāciju tehnoloģiju, izglītības, mašīnbūves un metālapstrādes, farmācijas un kosmētikas, kokapstrādes, biznesa konsultāciju, finanšu un tieslietu nozaru kompānijām.

14. martā Kijevā notiks biznesa forums un Latvijas un Ukrainas uzņēmēju kontaktbirža, individuālas un nozaru biznesa tikšanās ar Ukrainas uzņēmējiem kā arī uzņēmumu, valsts institūciju un tirdzniecības veicināšanas organizāciju apmeklējumi. 15. martā vizīte turpināsies Odesā, kur plānota apaļā galda biznesa tikšanās pa nozarēm, uzņēmumu apmeklējumi un jaunu kontaktu dibināšana ar Odesas uzņēmējiem, kā arī individuālās tikšanās.

Rosinot pārcelt Krievijas pareizticīgās baznīcas galvas patriarha Kirila vizīti Latvijā uz rudeni, Latvijas prezidents Andris Bērziņš pierādījis, ka «dziļi sirdī tic labajam Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam» un tam, ka viņš līdz rudenim būs mainījis savu politisko un militāro stratēģiju, šādu uzskatu pauž Latvijas Universitātes (LU) politiskās komunikācijas profesors Ojārs Skudra.

Skudra norādīja, ka ar patriarha Kirila vizīti saistīti vairāki faktori, par kuriem nav skaidra Bērziņa nostāja. Krievijā baznīca ir vienota ar valsti, turklāt tā nav distancējusies no Krimas aneksijas, atzīmēja eksperts. Patriarhs Kirils iepriekš arī paudis, ka eiropeiskās vērtības viņam nav pieņemamas, un šāda Kirila pozīcija liek vaicāt, kādi ir Krievijas pareizticīgās baznīcas mērķi Latvijā.

Tāpat nav skaidrs, kad īsti rudenī notiktu pārceltā vizīte - pirms vai pēc Saeimas vēlēšanām. «Prezidentam jādefinē sava pozīcija, citādi sabiedrības aicinājumā paustās bažas par Bērziņa atbilstību prezidenta amatam nav kliedētas,» sacīja Skudra.

No 4. līdz 14. decembrim vēstnieks Andris Teikmanis uzturējās vizītē Austrālijā un Jaunzēlandē, lai piedalītos politiskajās konsultācijās Kanberā un Velingtonā, un tiktos ar latviešu diasporu. Līdztekus politiskajām konsultācijām notika arī Latvijas uzņēmēju delegācijas vizīte.

Politiskajās konsultācijās Kanberā A. Teikmanis tikās ar Austrālijas Ārlietu un tirdzniecības departamenta pārstāvjiem, lai pārrunātu aktuālos divpusējos, kā arī reģionālos un drošības politikas jautājumus. Sarunā vēstnieks uzsvēra Latvijas interesi padziļināt ekonomisko sadarbību, paplašināt līgumtiesisko bāzi, noslēdzot Konvenciju par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem un Darba brīvdienu shēmu līgumu. Vēstnieks arī interesējās par Austrālijas ekspertīzi sadarbībai ar Okeānijas salu valstīm.

Lai pārrunātu Austrālijas pieredzi aktuālajos migrācijas jautājumos, A. Teikmanis apmeklēja arī Austrālijas Imigrācijas departamentu.

Lai piedalītos Ministru Prezidenta Valda Dombrovska vizītē, uz Azerbaidžānu devusies pēdējo gadu laikā viena no lielākajām uzņēmēju delegācijām. Vizītes mērķis ir paplašināt divpusējo sadarbību - meklēt jaunus eksporta tirgus Latvijas ražotājiem un piesaistīt Latvijai jaunas investīcijas.

Biznesa delegācijas sastāvā ir vairāk kā 80 Latvijas uzņēmumi, pārstāvot izglītības, finanšu, IT, kokapstrādes, transporta un loģistikas, projektēšanas un celtniecības, būvniecības un nekustamā īpašuma, enerģētikas, metālapstrādes, pārtikas ražošanas, dizaina, vides un lauksaimniecības, un citas jomas, informē Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kas organizē uzņēmēju delegāciju un biznesa programmu.

Latvijas biznesa delegācijai Azerbaidžānā notiks biznesa forums un divpusējās tikšanās abu valstu uzņēmējiem, nozaru apaļā galda diskusijas, darba grupu un individuālās tikšanās. Vizītes ietvaros plānotas tikšanās arī ar dažādām tirdzniecības veicināšanas organizācijām.

Latvijas vēstniecības atvēršana Abū Dabī un Apvienoto Arābu Emirātu vēstniecības atvēršana Latvijā norāda uz abpusēju vēlmi paplašināt divpusējās attiecības, tikšanās laikā ar pirmo Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) vēstnieci Latvijā Hananu Halfanu Obaidu Ali Al Madhani sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Tālākas sadarbības pastiprināšanai šī gada 25.-28. februārī plānota Latvijas Valsts prezidenta, ministru un pavadošās uzņēmēju delegācijas vizīte AAE. Vizītes laikā plānotas Raimonda Vējoņa tikšanās ar augstākajām AAE amatpersonām.

Paredzēts, ka vizītē Valsts prezidents apmeklēs pārtikas un viesmīlības izstādi Gulfood 2017, kurā ar nacionālo stendu jau ceturto reizi piedalīsies Latvijas pārtikas ražotāji. Tāpat plānots paplašināt Latvijas un AAE līgumtiesisko bāzi un stiprināt ekonomiskās attiecības.

AAE vēstniece tikšanās laikā norādīja, ka plānotā vizīte notiks labvēlīgā laikā, lai abas valstis attīstītu ekonomiskās un biznesa saites. Viņa izteica gandarījumu, ka AAE kā pirmā no Līča reģiona valstīm atvērusi Latvijā vēstniecību, cerot, ka tas pamudinās arī citas reģiona valstis rīkoties līdzīgi.

Šonedēļ Rīgā viesojas Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) uzņēmēju delegācija.

Šā gada 6.jūnijā, tiekoties ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu, AAE uzņēmēji apliecinājuši interesi iepazīt Latvijas uzņēmējdarbības vidi, potenciālos sadarbības paplašināšanas virzienus, kā arī attīstīt ciešāku sadarbību ar Latvijas uzņēmējiem, informē Ekonomikas ministrija.

AAE uzņēmēji, kuri pārstāv finanšu, nekustamā īpašuma, enerģētikas un tehnoloģiju, būvmateriālu ražošanas un investīciju jomas, šonedēļ ieradušies Latvijā iepazīšanās vizītē, kā arī, lai tiktos ar Latvijas uzņēmējiem un dibinātu jaunus sadarbības sakarus Latvijā.

Šā gada 25.-28. februārī Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa oficiālās vizītes ietvaros ekonomikas ministrs A.Ašeradens darba vizītē apmeklēja Dubaiju Apvienotajos Arābu Emirātos. Vizītes ietvaros notika AAE – Latvijas biznesa forums, kā arī abu valstu uzņēmēji tikās kontaktbiržā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Līdz 15. maijam sievietes tehnoloģiju jaunuzņēmumu dibinātājas var pietiekties konkursā Start Tel Aviv 2016; uzvarētāja dosies pieredzes vizītē uz Telavivu

Jauno startup uzņēmumu konkurss Start Tel Aviv 2016 ir starptautisks pasākums, kura galvenie iniciatori un organizatori ir Izraēlas Ārlietu ministrija un Telavivas municipalitāte un kas šogad paralēli notiek 23 valstīs. Konkursa galvenā balva ir mācību un pieredzes apmaiņas brauciens uz jauno tehnoloģiju zemi Izraēlu un līdzdalība septembrī notiekošajā DLD Tel Aviv Innovation Festival 2016 (http://dldtelaviv.com/), kas ir starptautiska augsto tehnoloģiju tikšanās vieta simtiem startup uzņēmumu, riska kapitāla, biznesa eņģeļu un vadošajiem starptautiskajiem tehnoloģiju nozares līderiem ar iespēju satikt daudzsološus startup uzņēmumus, tehnoloģiju ekspertus, dizainerus, māksliniekus, zinātniekus un investorus kā no Izraēlas, tā arī visas pasaule, stāsta Jolanta Pelle, Izraēlas vēstniecības Ekonomisko sakaru nodaļas vadītāja.

Lai gan jau pirms vairākām nedēļām notikušas veiksmīgas pārrunas ar potenciāliem sadarbības partneriem Baltkrievijā par piena produkcijas eksportu, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) joprojām nav panācis Baltkrievijas inspektoru nepieciešamo vizīti Latvijā, informēja uzņēmuma Latvijas piens valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Viņa arī norādīja, ka tikmēr Polijas veterinārais dienests ir jau veicis nepieciešamās darbības un poļu piena produkti jau tiek eksportēti uz Baltkrieviju.

«Krīzes situācijā, ko patlaban piedzīvo piensaimnieki, nepieciešama operatīva valsts institūciju līdzdalība jaunu tirgu apgūšanā. Polijas pārtikas drošību uzraugošā iestāde rīkojusies operatīvi, sazinoties ar Baltkrievijas kolēģiem, kas jau ieradušies un sertificējuši produktu ražošanu. Diemžēl Latvijas PVD vadība joprojām sola sazināties,» sacīja Skudra.

Viņa atzina, ka Latvijas piena interesēs ir eksportēt uz Baltkrieviju ievērojamu pasterizētā piena apjomu.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens no šā gada 25. līdz 28. oktobrim darba vizītē apmeklēs Čikāgu un Silīcija ieleju Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), lai veicinātu Latvijas atpazīstamību un jaunus tirdzniecības sakarus starp Latvijas un ASV uzņēmējiem, kā arī pārrunātu iespējas nodrošināt Latvijas start-up ekosistēmas pārstāvību Silīcija ielejā.

Šajā vizītē piedalās arī plaša, vairāk nekā 50 Latvijas uzņēmēju delegācija. Vizītes ietvaros, ceturtdien, 26. oktobrī, Čikāgā ekonomikas ministrs piedalīsies Latvijas ekonomikas konferencē Spotlight Latvia, kurā pulcēsies vairāk kā 200 ASV un Latvijas uzņēmēji. Konference ir lieliska iespēja Latvijas uzņēmējus iepazīstināt potenciālos sadarbības partnerus ASV ar saviem produktiem un pakalpojumiem, tādejādi sekmējot jaunu sadarbības sakaru dibināšanu.

Savukārt piektdien, 27. oktobrī ekonomikas ministrs dosies vizītē uz Silīcija ieleju ASV Kalifornijas štatā. «Šogad, paralēli likumdošanas pilnveidošanai, daudz strādājam pie Latvijas start-up vides popularizēšanas jeb mārketinga. Šogad kopā ar jaunuzņēmumiem un tos pārstāvošo asociāciju dodamies vizītēs uz stratēģiski svarīgām vietām start-up globālajā kartē – septembrī apmeklējām Izraēlu, savukārt Silīcija ielejā plānojam pārrunāt iespējas kā labāk palīdzēt Latvijas jaunuzņēmumiem integrēties augstākās līgas investoru vidē,» norāda A. Ašeradens.

Katru gadu PwC globālajā vadītāju aptaujā PwC CEO Survey tiek pētīts, kā globālās tendences ietekmē uzņēmējus visā pasaulē. Šogad, lai pievērstu uzmanību Latvijas un Baltijas valstu biznesa vides salīdzinājumam, PwC Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tika veikta atsevišķa aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot, kā biznesa vidi vērtē uzņēmēji Baltijā, ņemot vērā izaugsmes iespējas, konkurences apstākļus, attiecības ar valsti un nodokļu sistēmas novērtējumu.

PwC valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska uzsver, ka aptaujas rezultāti pauž gan kopīgo, gan atšķirīgo: «Redzam, ka Baltijas valstīm ir kopīgi ārējās vides izaicinājumi – kvalificēta darbaspēka trūkums un nenoteiktība, ko rada ģeopolitiskā situācija, taču Latvijas uzņēmēji krietni vairāk raizējas par iekšējās vides nesakārtotību, kamēr kaimiņvalstīm bažas vairāk saistās ar savstarpējo konkurenci, patērētāju uzvedības maiņu un citiem biznesa faktoriem. Vienlaikus, es vēlos norādīt, ka aptaujā parādījās arī vairākas pozitīvas lietas, kā piemēram, - mūsu valsts uzņēmēji ir gatavi sadarboties, sevišķi ar valsts institūcijām, lai kopīgiem spēkiem šo vidi uzlabotu.»

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma darba vizītē apmeklēs Gruzijas Republiku, kur apspriedīs iespējas uzlabot abu valstu sadarbību tirdzniecībā ar pārtikas un citām lauksaimniecības, kā arī kokrūpniecības precēm, uzsverot, ka Latvijas pārtikas produktu un koksnes izstrādājumu ražotājiem ir iespējams kāpināt saražotā apjomus un palielināt eksportu uz Gruziju.

Ministre vizītē uz Gruziju dosies 26. un 27. jūlijā. Vizītes laikā ministre tiksies ar Gruzijas lauksaimniecības ministru Zazu Goroziu (Zaza Gorozia) un kopā ar Latvijas uzņēmējiem apmeklēs vairākus Gruzijas pārtikas ražošanas uzņēmumus un potenciālos sadarbības partnerus, informē ministrija.

«Latvijas un Gruzijas nozares tirdzniecības rādītāji ir stabili, taču pagaidām to apjomi ir nelieli. Latvija var Gruzijas tirgum piedāvāt augstas kvalitātes piena produktus, zivju konservus un gaļas izstrādājumus, tāpat arī dažādus koksnes izstrādājumus,» norādīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Kopā ar zemkopības ministri uz Gruziju dosies arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta BIOR vadītājs un vadības pārstāvji no vairākiem Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumiem: SIA Latvijas Piens, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Piena ceļš un SIA Rēzeknes gaļas kombināts.

Rīgas ostā savā pirmajā vizītē 11.maijā piestāja kruīzu kompānijas “Holland America Line” kuģis “Rotterdam”. Uz Rīgu tas atveda 2457 pasažierus no vairāk nekā 40 pasaules valstīm, no kuriem gandrīz puse ir ASV pilsoņi, tāpat ievērojams skaits pasažieru ir no Nīderlandes, Kanādas, Austrālijas u.c.

“Rotterdam” ir liels (299 metri) un jauns kuģis, tas palaists ūdenī 2020. gada rudenī, taču pandēmijas dēļ pirmajā kruīzā tas devās vien 2021. gada rudenī. “Rotterdam” ir luksusa klases kruīza laineris, tam ir 12 klāji, uz kuģa ir 6 restorāni, spa centrs, plašas sporta un rekreācijas zonas, bibliotēka, mākslas galerija, teātra un koncertu zāle un citas atpūtas iespējas kuģa pasažieriem.

Kuģis Rīgā ieradies no Rostokas un tālāk dosies uz Tallinas ostu. 14 dienu kruīzs Baltijas jūrā sākās un arī noslēgsies Amsterdamā.

Šī ir pirmā kuģa “Rotterdam” vizīte Rīgas ostā, kas šodien tika atzīmēta ar īpašu ceremoniju, Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietniekam Edgaram Sūnam un kuģa kapteinim Bas van Dreumel uz kuģa komandtiltiņa apmainoties ar piemiņas zīmēm.

Irāna apsolījusi iesūdzēt tiesā ASV interneta gigantu Google, jo kompānija savā karšu servisā Google Maps izvairījusies no Persijas līča nosaukuma lietošanas, vēsta AFP.

Teherāna brīdinājusi, ka Google riskē ciest «nopietnus zaudējumus», ja turpinās kartēs nelietot Persijas līča nosaukumu. «Ja Google savu kļūdu neizlabos tuvākajā laikā, mēs pret Google iesniegsim oficiālu sūdzību,» klāstīja Irānas ārlietu ministrs Ramins Mehmanparasts (Minister Ramin Mehmanparast).

Viņš arī uzsvēra, ka Google darības ir daļa no sazvērastības, kas vērsta pret Irānu.

Savukārt arābu valstis, kuru krastus apskalo līcis, uzskata, ka tas būtu jādēvē par Arābijas līci, vai arī kartēs jāizmanto abi nosaukumi. Tomēr Irāna uzsver – vēstures avoti liecinot, ka līcis vienmēr saukts par Persijas līci un ir daļa no valsts teritorijas.