Viedokļi

Eksperts: Pārceļot pareizticīgo baznīcas patriarha Kirila vizīti, prezidents apliecinājis ticību «labajam Putinam»

LETA,03.04.2014

Jaunākais izdevums

Rosinot pārcelt Krievijas pareizticīgās baznīcas galvas patriarha Kirila vizīti Latvijā uz rudeni, Latvijas prezidents Andris Bērziņš pierādījis, ka «dziļi sirdī tic labajam Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam» un tam, ka viņš līdz rudenim būs mainījis savu politisko un militāro stratēģiju, šādu uzskatu pauž Latvijas Universitātes (LU) politiskās komunikācijas profesors Ojārs Skudra.

Skudra norādīja, ka ar patriarha Kirila vizīti saistīti vairāki faktori, par kuriem nav skaidra Bērziņa nostāja. Krievijā baznīca ir vienota ar valsti, turklāt tā nav distancējusies no Krimas aneksijas, atzīmēja eksperts. Patriarhs Kirils iepriekš arī paudis, ka eiropeiskās vērtības viņam nav pieņemamas, un šāda Kirila pozīcija liek vaicāt, kādi ir Krievijas pareizticīgās baznīcas mērķi Latvijā.

Tāpat nav skaidrs, kad īsti rudenī notiktu pārceltā vizīte - pirms vai pēc Saeimas vēlēšanām. «Prezidentam jādefinē sava pozīcija, citādi sabiedrības aicinājumā paustās bažas par Bērziņa atbilstību prezidenta amatam nav kliedētas,» sacīja Skudra.

Savukārt Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds vērtēja, ka patriarha vizīte varētu notikt, jo «sienu ar Krieviju neuzbūvēsim». Šāda vizīte būtu vienlaicīgi jābalansē ar stingriem prezidenta izteikumiem, ka Krievijas rīcība Ukrainā ir nepieņemama. «Ja Bērziņš to spēj, tad vizīte var notikt,» piebilda Sprūds.

Kā atzīmēja Sprūds, jāņem vērā, ka vizīte var ievirzīties neplānotā gultnē, kas neliecina par draudzību, un tad jādomā, kāda būtu šīs vizītes pozitīvā pievienotā vērtība. Ņemot to vērā, lēmums izvairīties no jebkāda veida attiecību saasinājuma vērtējams kā prātīgs. «Var saprast šo lēmumu. Prezidents pieņēmis pozitīvāko un korektāko lēmumu, kāds šajā situācijā iespējams,» sprieda eksperts.

Jautājot, vai pēc vēstules nodošanas var gaidīt arī kādu reakciju no Kremļa, Sprūds sacīja, ka Krievija ir svarīgs kaimiņš, ar kuru jāveido attiecības, taču vispirms jādomā par sevi un nav jāuztraucas, ko Krievija par katru Latvijas lēmumu padomās. «Nedomāju, ka šis lēmums īpaši ietekmēs Latvijas un Krievijas attiecības,» teica Sprūds, piebilstot, ka, protams, tas ir žests, ko var dažādi interpretēt.

Ārlietu ministrijas (ĀM) vēstnieks preses sekretārs Kārlis Eihenbaums apliecināja, ka Krievijas puse ir informēta par prezidenta ierosinājumu atlikt patriarha Kirila vizītes norisi uz atbilstošāku laiku.

Viņš arī pastāstīja, ka citu divpusēju politiska līmeņa kontaktu nepieciešamība patlaban tiek izvērtēta katrā gadījumā atsevišķi, ievērojot aktuālo starptautisko situāciju, kā arī Latvijas nacionālās intereses.

«Darba līmenī Latvija turpina kontaktus, kā arī aizsākto sadarbības projektu īstenošanu. Tas attiecas arī uz sadarbību dažādu komisiju un darba grupās,» teica Eihenbaums.

Savukārt Eiropadome nolēmusi atcelt jūnijā plānoto Eiropas Savienības (ES)-Krievijas samitu. ES valstu un valdību vadītāji vienojās atcelt arī ES dalībvalstu divpusējos samitus - augstākā līmeņa tikšanās ar Krieviju.

Bērziņš lūdzis patriarhu Kirilu nebraukt maijā uz Latviju, kā viņš to bija plānojis, un pārcelt vizīti uz vēlāku laiku.

Valsts prezidenta pārstāve Līga Krapāne norādīja, ka šis ierosinājums nav atteikums, bet gan lūgums pārcelt to uz vēlāku laiku, visticamāk, rudeni.

Krapāne atzina, ka šī rosinājuma pamatā ir pēdējā mēneša notikumi Krimā un Ukrainā, kas saistīti ar Krievijas politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) ierosinājusi piemērot sankcijas bijušajai krievu olimpiskajai čempionei mākslas vingrošanā Aļinai Kabajevai, kurai, kā tiek uzskatīts, ir tuvas attiecības ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, liecina ziņu aģentūras AFP rīcībā nonācis dokuments.

Tiek uzskatīts, ka Kabajeva ir māte vismaz trim Putina bērniem un ir iesaistīta Kremļa propagandas izplatīšanā.

Eiropas Komisija (EK) trešdien iesniedza apstiprināšanai ES dalībvalstīm jaunu pret Krieviju vērstu sankciju paketi, kas paredz pilnīgu embargo Krievijas naftai, kā arī sankcijas vairākiem desmitiem cilvēku.

Ungārija, Slovākija un vairākas citas valstis pagaidām iebilst pret šīm sankcijām, vēloties iegūt tiesības neievērot Krievijas naftas embargo.

Ja visas ES dalībvalstis spēs vienoties par jauno sankciju paketi, Kabajevai tiks aizliegts iebraukt ES un iesaldēti ES esošie līdzekļi.

ES sankciju projektā norādīts, ka Kabajeva ir priekšsēdētāja kompānijas "National Media Group" direktoru valdē. Šai kompānijai ir akcijas gandrīz visos lielajos Krievijas valsts medijos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja airBaltic iepirks Krievijā ražotās Sukhoi lidmašīnas, to varētu pat uzskatīt par Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju pret Krieviju atcelšanu, jo kompānija, kura ražo attiecīgās lidmašīnas, ražo iznīcinātājus un bumbvedējus, uzskata Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

Skudra sarunā ar aģentūru LETA skaidroja, ka tas nav noslēpums, ka Sukhoi pasažieru lidmašīnas sāktas ražot, saglabājot kompānijas galveno profilu - kara aviāciju. «Viņi ražo iznīcinātājus, bumbvedējus, triecienlidmašīnas un tamlīdzīgas lietas. Es gan pieņemu, ka juridiski civilo lidmašīnu nodaļa vai frakcija ir nodalīta no militāri rūpnieciskā koncerna, bet faktiski tas lietas būtību nemaina. Pazīstot to, kā lietas kārto Krievijā un kā tur tiek veikta pārvalde, varam iedomāties, ka tā nodalīšana notikusi vien pēc būtības,» skaidroja Skudra.

Pēc viņa domām, būtisks ir fakts, ka tieši vai netieši, ja tiek iepirktas šīs lidmašīnas, Latvija de facto piedalīsies Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa darbības atbalstīšanā vai finansēšanā. «Šajā gadījumā Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu, tāpat kā Krievijas Gazprom un Krievijas dzelzceļu, interesē, lai viņu rokas pirksti kā pagarinājums iestieptos Eiropas Savienības (ES) ekonomikā,» sprieda Skudra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eksperts: Turpmākās valdības veidošanas sarunas atkarīgas no tā, vai KPV LV «uzmetīs» Bordānu

LETA,14.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmākās valdības veidošanas sarunas atkarīgas no tā, vai partija «KPV LV» «uzmetīs» Ministru prezidenta amatam izvirzīto Jāni Bordānu un viņa pārstāvēto Jauno konservatīvo partiju (JKP), uzskata Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

Ņemot vērā valdības veidošanas gaitā radušos sarežģījumus, kā arī politisko spēku paziņojumus par attiekšanos startēt viena vai otra vadītā valdībā, patlaban ir būtiski nodrošināt iespējamo vairākumu, norādīja Skudra. Viens no tādiem varētu rasties, ja tā dēvētajam partiju apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) politiķa Arta Pabrika «četriniekam», kura sastāvā ir arī nacionālā apvienība, «Jaunā vienotība» un Zaļo un zemnieku savienība, savā pusē izdotos pārvilināt «KPV LV», kas gan iepriekš apliecināja atbalstu Bordāna veidojamajam Ministru kabinetam.

Politologs uzsvēra, ka pašlaik vērojamā situācija atgādina balsojumu par Saeimas priekšsēdētāju, kur vienā pusē kopā balsoja JKP un «KPV LV», bet otrā - «Pabrika četrinieks».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Politologs: Koļegova paglābusi valdību no krišanas

LETA,12.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsaucot savu kandidatūru uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu, Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova paglābusi valdību no krišanas, uzskata Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

Koļegovas skaidrojums par kandidatūras atsaukšanu saistībā ar pretrunām valdošajā koalīcijā ir saistāms ar to, ka viņa novērsusi valdības krišanu. Skudra sarunā ar aģentūru LETA pauda, ka viņam grūti iedomāties, ka nākamnedēļ valdības sēdē "Vienotība" atbalstītu Koļegovas kandidatūru. Līdz ar to, ja Vienotības ministri nobalsotu pret, bet Koļegovu tik un tā apstiprinātu amatā, tas novestu pie valdības demisijas.

Tāpat eksperts uzskata, ka pirms paziņojuma par kandidatūras atsaukšanu Koļegova ir konsultējusies gan ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), gan Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS). Vienlaikus tā esot arī piekāpšanās "Vienotībai", kas stingri iestājās pret viņas kandidatūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Politologs: Krievijas piedāvājums Ukrainai ir noraidāms

LETA,17.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija savu piedāvājumu Ukrainai kļūt par federālu valsti izteikusi, lai Ukraina varētu to noraidīt, šādu viedokli pauž Latvijas Universitātes (LU) politiskās komunikācijas profesors Ojārs Skudra.

Krievija šo ierosinājumu izteikusi, lai tai nevarētu pārmest, ka tā nav izteikusi nekādu piedāvājumu. «Taču tas ir noraidāms, jo tas principā norāda uz Krievijas iejaukšanos Ukrainas iekšējās lietās,» skaidroja profesors.

Turklāt, ja minēto piedāvājumu nav izteicis pats Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vai prezidents Vladimirs Putins, šo Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumu nevar uzskatīt par oficiālu Krievijas valdības piedāvājumu. «Šajā līmenī tas ir mēģinājums zondēt pozīciju,» piebilda Skudra.

«Krievija mēģina runāt par Ukrainas lietām, nerunājot ar pašu Ukrainu,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp labāk apmaksātajām Eiropas Savienības (ES) amatpersonām iekļuvuši arī četri Latvijas pārstāvji, liecina Eiroskeptiskās Apvienotās Karalistes partijas (UKIP) publicētais pētījums par 200 labāk apmaksātajām ES amatpersonām un to izmaksām nodokļu maksātājiem.

Kā vēsta Latvijas Avīze, sarakstā visaugstāk no Latvijas - 20.vietā - atrodams ES tiesas tiesnesis Egils Levits. Viņš Eiropas nodokļu maksātājiem gadā potenciāli izmaksā 313 108 sterliņu mārciņas (426 635 eiro), bet kā viņa alga norādītas 196 843 mārciņas (268 215 eiro).

32.vietā ierindojies Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, kura darbība izmaksājot 307 998 mārciņas (419 673 eiro), bet viņa oficiālā alga - 218 714 mārciņas (298 016 eiro).

Tālāk sarakstā atrodami vēl divi vārdi no Latvijas. Eiropas Vispārējās tiesas tiesnese Ingrīda Labucka, kura algā saņem 184 431 sterliņu mārciņu (251 302 eiro). Savukārt Eiropas auditoru tiesas vienas palātas vadītājs Igors Ludboržs ierindojies 102.vietā - viņš saņem 188 969 mārciņu algu (257 486 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru