Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas ekonomikas gada izaugsme bija 4,6% – tuvu pagājušā gada rekordiem. Ekonomikas izaugsme ir cikliska, un to zināmā mērā var pielīdzināt pārmaiņām termometra stabiņā, mainoties gadalaikiem dabā. Esam aizvadījuši ļoti karstu vasaru, un silti pēdējos pāris gadus ir gājis arī ekonomikā, teikts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.
Eksporta sniegums uz labvēlīgā pasaules izaugsmes fona joprojām ir ļoti labs, lai gan ne tik spilgts kā pērn.
Galvenie izaugsmes stūrmaņi ir investīciju aktivitāte, kas aug tandēmā ar būvniecības apjomiem, un mājsaimniecību patēriņš, ko veicina pirktspējas kāpums. Izaugsme ir ne tikai strauja, bet arī plaša, proti, aug visas nozares, izņemot finanšu nozari. Lai gan nerezidentu banku biznesa samazināšanās notiek lēnāk, nekā varēja spriest pēc amatpersonu izteikumiem gada sākumā, šis process tuvākajā laikā turpinās ietekmēt nozares sniegumu un piebremzēs ekonomikas izaugsmi kopumā. Šobrīd kritumu vairāk nekā kompensē ātrais būvniecības skrējiens, kam būtiskāko impulsu sniedz nedzīvojamo ēku un inženierbūvju būvniecība, bet pieaugums ir atgriezies arī dzīvojamo ēku segmentā. Kopējais būvniecības nozares gada izaugsmes temps pārsniedz 30%. Tās gan daļēji ir sekas būvniecības apjomu kritumam 2015.-2016. gadā un straujākai ES struktūrfondu ieplūdei šobrīd. Kapacitātes ierobežojumu un strauji augošo izmaksu ietekmē būvniecības apjomu kāpums, visticamāk, jau nākamgad kļūs lēnāks.
Uzrāviens būvniecībā var vēl vairāk saasināt darbaspēka pieejamības problēmu, radot papildu spiedienu uz algām arī citās nozarēs. Augošās ekonomikas aktivitātes un negatīvo demogrāfisko tendenču ietekmē bezdarba līmenis turpinās sarukt no vidēji 7.6% šogad līdz 7.1% nākamajā gadā. Vidējā bruto darba samaksa šogad augs par aptuveni 9%, bet nākamgad, izzūdot minimālās algas celšanas efektam, prognozējam vidēji 7% kāpumu. Patēriņa cenu kāpums palēnināsies no 2.6% šogad līdz 2.3% 2020. gadā, ņemot vērā naftas cenas pakāpenisku samazināšanos pasaulē un lēnāku akcīzes nodokļa kāpumu tepat Latvijā.
Latvijas ekonomikas izaugsme arvien ir spēcīga. Tomēr līdz ar akūtāku darbaspēka trūkumu un izaugsmes palēnināšanos tirdzniecības partnervalstu ekonomikās, izaugsmes temps kļūs lēnāks. Šogad prognozējam 4% izaugsmi, kas palēnināsies līdz 3% un 2,5% attiecīgi 2019. un 2020. gadā.
Ekonomikas izaugsmes temperatūra, lai gan vēl arvien ir stabilos plusos, dažādu ierobežojošu faktoru ietekmē sāks lēnām atdzist. Līdz ar to biežāk izskan jautājums par to, kad tad nāks ziema un kāda tā būs. Ziema noteikti nāks ne tikai dabā, bet arī ekonomikā, un tā izpaudīsies kā lēnāka izaugsme, bet tas nebūt nenozīmē, ka noteikti būs arī mīnusi.
Latvijas ekonomikas pamati šobrīd ir daudz stabilāki nekā tie bija tā dēvētajos «treknajos» gados pirms 10 gadiem. Privātā sektora parādu slogs ir ļoti mazs, arī valdības parāds Eiropas kontekstā ir zems. Mājokļu pieejamība, ņemot vērā straujo vidējās algas kāpumu, zemās procentu likmes un mēreno mājokļu cenu kāpumu, ir ļoti laba. Vairs nedzīvojam pāri saviem līdzekļiem. Ārējās tirdzniecības bilance, lai arī joprojām negatīva, ir tuvu nullei – proti, eksporta un importa plūsmas ir praktiski sabalansētas. Ierobežotie darbaspēka resursi veicina strauju vidējās darba samaksas pieaugumu, kas apsteidz ražīguma kāpumu, radot riskus konkurētspējai. Tomēr šī problēma nav ne tuvu tik akūta, kāda tā bija «treknajos» gados.
Ekonomikas izaugsme pamazām atkāpsies no termometra stabiņa augstākās atzīmes. Palēninājums noteikti būs, bet svārstības gaidāmas krietni mazākas, nekā pieredzēts iepriekš, norāda eksperti.