«Pirmās pozitīvās pārmaiņas vienā no svarīgākajiem tautsaimniecības rādītājiem - darba ražīgumā - varētu kļūt par tālāko labvēlīgo pārmaiņu liecību mūsu valstī,» uzskata Latvijas Bankas eksperts Oļegs Krasnopjorovs.
Viņš atzīmē, ka divi no darba tirgus rādītājiem - brīvās darbavietas un darba ražīgums - jau pirms ekonomikas lejupslīdes parādīja, ka tā drīzumā sāksies. Skatot 2009. gada 2. ceturkšņa datus, darba ražīgums pirmo reizi ir būtiski pieaudzis kopš 2008. gada 1. ceturkšņa, kas līdz šim bija pēdējais ceturksnis ar pozitīvām IKP gada pārmaiņām, norāda Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas vecākais ekonomists O. Krasnopjorovs bankas biļetenā Averss un Reverss.
«Tas ir labvēlīgs signāls gan tāpēc, ka darba ražīguma pārmaiņas parasti apsteidz ekonomiskā cikla pārmaiņas, gan tāpēc, ka darba ražīguma pieaugums ļaus ātrāk pārvarēt iepriekšējos gados radušos plaisu starp algām un darba ražīgumu, turklāt, mazinot nepieciešamību tālāk samazināt darba samaksu,» uzsver ekonomists.
Latvijas ekonomika ir maza un atvērta, un tās atlabšana lielā mērā ir saistīta ar ārējā pieprasījuma pieaugumu, tātad, ar ekonomikas atveseļošanos mūsu tirdzniecības partnervalstīs. Pasaulē šie procesi jau ir sākušies - tie aizsākās Āzijas valstīs un pēdējos mēnešos arī eirozonas valstīs un ASV.
«Latvija no šīm pārmaiņām būs ieguvēja tikai tad, ja atjaunos konkurētspēju, kuras divi komponenti ir izmaksas un darba ražīgums. Konkurētspējas atjaunošana lielā mērā jābalsta uz darba ražīguma pieaugumu,» atzīmē eksperts.