Latvijā daļēji netiek ievērotas gaisa satiksmes pasažieru tiesības atbilstoši ES normām, kā rezultātā galvenais cietējs ir aviopasažieris.
Jau kopš 2005. gada sākuma spēkā ir Eiropas Savienības aviosatiksmes pasažieru tiesību direktīva, kas paredz virkni pasākumu pasažieru tiesību aizsargāšanai. Dalībvalstis un tajās strādājošās aviokompānijas pēc Eiropas komisijas pasūtīta pētījuma rezultātiem vēl šā gada sākumā nebija iedzīvinājušas direktīvas prasības dzīvē, kas realitātē nozīmē, ka netiek ievērotas visas pasažieru tiesības. Dalībvalstīm, ieskaitot Latviju, un aviokompānijām tika doti vēl seši mēneši nepilnību novēršanai. Tas beidzās oktobra sākumā, taču dati par aviokompāniju un dalībvalstu paveikto vēl nav apkopoti.
Sodi uzreiz nesekos
«EK informācija par dalībvalstu un aviokompāniju paveikto direktīvas prasību izpildīšanā tiks apkopota, un sabiedrība par rezultātiem tiks informēta novembrī. Kaut arī pastāv iespēja, ka par ES saistošo normatīvo aktu neieviešanu tiek ierosināta pārkāpumu procedūra, tas ir ļoti radikāls solis, visticamāk, komisija meklēs citus risinājumus, kā pamudināt dalībvalstis pakļauties direktīvai. Tas ir atkarīgs no katras dalībvalsts un aviokompānijas paveiktā,» Db teica ES transporta lietu komisariāta pārstāve Marja Killinana-Meilande (Marja Quillinan-Meilan). Satiksmes ministrijā Db gan norāda, ka Latvijā problēmas neesot fiksētas, un Latvija uz ES fona neesot «grēkāžu» vidū. Tiesa, sūdzības par aviopakalpojumu kvalitāti Latvijā kļūst par arvien biežāku parādību un speciālisti uzsver - nākotnē situācija neuzlabosies, jo, attīstoties avionozarei kopumā, «sastrēgumi» gan lidostās, gan gaisa telpā tikai pieaugs. Tas savukārt nozīmē, ka arvien biežāk tiks pārcelti, atlikti un kavēti avioreisi.
Problēmas airBaltic
Viena no aviokompānijām, kas visasāk izjūt straujā avionozares pieauguma «sekas», ir Latvijas nacionālā aviosabiedrība airBaltic, kuras pasažieri arvien biežāk sūdzas par kavētiem un pārceltiem lidojumiem. Tā pie Db bija griezušies vairāki uzņēmēji, kuri bija nokavējuši svarīgas biznesa tikšanās dažādu pārcelto un kavēto lidojumu dēļ. «Biju rezervējis biļeti uz ļoti svarīgu lidojumu. Ierados lidostā, bet lidojums bija par vairāk nekā stundu pārcelts. Es netiku nedz brīdināts pa telefonu, nedz e-pastu. Tikšanās tika nokavēta, un tādējādi nenoslēdzu svarīgu darījumu,» Db norādīja kāds uzņēmējs. Līdzīgas likstas pēdējo mēnešu laikā gadījušās daudziem uzņēmējiem.
airBaltic strādās
Tiesa, problēmas nenoliedz arī airBaltic vadība, kas norāda, ka kompānijas galvenais uzdevums šobrīd esot strādāt pie kvalitātes uzlabošanas. «Mums ir krietni vairāk jācenšas panākt to, lai airBaltic lidmašīnas lidotu tikpat laicīgi kā iepriekšējos gados. Mums ir jāpastiprina pūles, lai noturētu kvalitāti,» norāda airBaltic prezidents Bertolts Fliks, piebilstot, ka aviokompānijas attīstība pēdējos gados bijusi ārkārtīgi strauja, kā rezultātā milzīgi audzis darba apjoms. B. Fliks uzsver, ka aviokompānija ir uzsākusi vairākus projektus, kā uzlabot lidojumu kvalitāti un mazināt lidojumu pārcelšanu un kavēšanos. Viens no šobrīd skatītajiem variantiem ir rezerves lidmašīnu un apkalpju uzturēšana uz zemes gan Rīgas, gan Viļņas lidostās, kuras varētu izmantot tādā gadījumā, ja dažādu iemeslu dēļ kāda no lidmašīnām kavētos. «Ir ļoti daudz dažādu ārkārtējo apstākļu, kurus nevar prognozēt. Ja uzzināsim, ka kaut kad kādā lidostā ir notikusi kāda aizķeršanās, šīs rezerves lidmašīnas varētu palīdzēt,» uzsver B. Fliks. Šobrīd gan nav zināmi konkrēti termiņi, kad šāds pasākums varētu tikt ieviests. Tāpat airBaltic grasās pastiprināt darbinieku apmācību dažādām ārkārtas situācijām, lai viņi varētu precīzāk un labāk reaģēt uz attiecīgām ārkārtas situācijām. B. Fliks sola, ka tikšot pastiprināts darbs arī ar airBaltic partneriem, piegādātājiem un lidostām, lai mazinātu lidojumu kavēšanos un rindas pie reģistrēšanās. Vienlaikus airBaltic vadītājs uzsver, ka dažādu procedūru paātrināšana nedrīkst samazināt drošības nozīmi. «Drošībai ir jābūt prioritātei nr.1. Nedrīkst apiet drošības procedūras, lai paātrinātu lidojumu,» viņš piebilst.
Lidostas kapacitātes
«Diemžēl jāsaka, ka visā Eiropā lielā izaugsme avionozarē novedusi pie tā, ka ir lielas problēmas ar lidostu un gaisa kontroles kapacitāti. Rīgas lidosta nav izņēmums, un jāsaka, ka ir arī nokavēta lidostas infrastruktūras attīstība,» norāda B. Fliks, piebilstot, ka pirms gada vēl neviens neņēmis nopietni apgalvojumus, ka ir nepieciešams būvēt jaunu lidostas termināli, taču tagad katram esot skaidrs, ka šāda būvniecība bija nepieciešama jau sen. «Tuvākajā laikā jauns terminālis netaps. Mums būs problēmas gan ar telpām, gan ar rindām,» atzīst B. Fliks. Tāpat problēma ir darbaspēka trūkums. «Mēs savās operācijās jūtam katru dienu visas šīs problēmas. Lidojumu laiki ļoti kavējas, piemēram, Polijā, jo tur gaisa kontroles kapacitāte ir ļoti nepietiekama,» norāda B. Fliks. Nākotnē liela problēma un izaicinājums būšot bagāžas apstrāde. «Arvien vairāk un vairāk bagāžas netiek iekrautas pat uz tiešajiem lidojumiem. Tāpēc mēs jau šobrīd ar lidostu strādājam pie šiem jautājumiem,» nākotni ieskicē B. Fliks. Sevišķi šīs problēmas saasināšoties pēc Latvijas pievienošanās Šengenai. Būs daudz vairāk cilvēku, kas izmantos Latviju kā tranzītpunktu, jo ar vienu Šengenas vīzu varēs lidot uz visām Šengenas valstīm. Tādējādi strauji pieaugšot pasažieru tranzīta plūsma caur Rīgas lidostu.
Elektroniskā čekošana
airBaltic šobrīd ļoti cer, ka rindu problēmas palīdzēs atrisināt interneta reģistrācijas (check-in) ieviešana. Db jau ziņoja, ka airBaltic ieviesusi interneta reģistrāciju tiešajiem lidojumiem, kas ļauj internetā reģistrēties lidojumam, izraudzīties vēlamo sēdvietu un izdrukāt iekāpšanas karti.