Eiropas Savienība ir izvirzījusi priekšlikumu dalībvalstīm, aicinot nodrošināt koordinētu pieeju brīvākiem pārvietošanās ierobežojumiem.
Veselība un drošība jebkurā brīdī ir un būs galvenā prioritāte, bet aviācijas nozares uzņēmumi, kas vēsturiski ir raduši strādāt stingri kontrolētā vidē, ir gatavi risinājumiem brīvākai ceļošanai, nekompromitējot galveno prioritāti – veselību un drošību.
Jau pēdējo 10 mēnešu laikā aviācijas nozares profesionāļi ir spēcīgi demonstrējuši to, kā spēj pielāgoties strauji mainīgai videi, padarot to vēl drošāku un ieviešot virkni jaunu veselības piesardzības pasākumu. Pateicoties visaptverošai un rūpīgai pieejai, redzam, ka tieši tādēļ ir izdevies ierobežot vīrusa izplatību nozarē.
Saskaņā ar EASA/ECDC vadlīnijām Covid-19 testēšanai un karantīnai ceļotājiem, kuri izmanto gaisa satiksmes pakalpojumus (pielikumu aviācijas veselības drošības protokolam) – ceļotāji, kuri izmanto šo transporta veidu, veido mazāk nekā 1% no visiem konstatētajiem Covid-19 gadījumiem un tie nepalielina Covid-19 izplatības rādītājus. To apstiprina arī Latvijas SPKC dati, kas norāda, ka kopš pandēmijas sākuma ar lidmašīnām Latvijā ir ievesti tikai 1% saslimušo gadījumu, kas ir 223 no 21 313. Papildus tam Civilās aviācijas aģentūras dati norāda, ka Latvijā Covid-19 saslimšana konstatēta 1 no 4 148 ieceļotājiem.
To, ka Covid-19 izplatības rādītājus nepalielina gaisa satiksme, apstiprina arī vairāki pētījumi. Piemēram, ACI Europe lidostu pasažieru datu analīze par 2020. gada trešo ceturksni viennozīmīgi noraida jebkādu saikni starp gaisa satiksmi un Covid-19 izplatības rādītāju pieaugumu. Papildus tam Oxera pētījums apstiprina, ka infekcijas ievešanas risks ar starptautiskajiem ceļojumiem ir jāizvērtē attiecībā pret iekšzemes infekcijas līmeni. Pētījumā prognozēts, ka ik nedēļu no ES Lielbritānijā ielidojušajiem 409 800 pasažieriem tikai 0,01% gaisa ceļotāju varētu būt inficēti un nonākt starp Lielbritānijas iedzīvotājiem. Tas ir līdzvērtīgi vienai inficētai personai uz 10 000 ceļotāju.
Savukārt McMaster HealthLabs Kanādā arī publiskojusi starpziņojums par savu ielidojošo starptautisko pasažieru Covid-19 pētījumu, kas arī apstiprina, ka 99% pasažieru bijuši negatīvi testa rezultāti. Laboratorija norāda, ka šis ir jaudīgs rīks, lai pieņemtu “uz zinātni balstītus politiskus lēmumus”, un noraida karantīnu kā atbilstošāko pieeju vīrusa izplatības ierobežošanai. Lidsabiedrības un lidostas turpina uzskatīt, ka starp augsta un zema riska zonām ceļojošo pasažieru ātrā testēšana var veicināt un atbalstīt saslimšanas gadījumu noteikšanu starp asimptomātiskiem ceļotājiem.
Kaut arī pandēmijas sākumā tieši aviopasažieri bija tie, kas Covid-19 infekciju ieveda pirmie, laika gaitā situācija ir radikāli mainījusies un šobrīd tieši aviācijas nozare ir uzskatāma par salīdzinoši drošāko pārvietošanās veidu, bet ceļotāji – par zema riska grupu. Neraugoties uz to, aviācijas nozare vēl joprojām kļūdaini tiek uzskatīta par vienu no lielākajiem riska faktoriem, uz kuru attiecina vislielākos ierobežojumus. Jāuzsver – ieviestie ierobežojumi aviācijas nozarē ir ārkārtīgi dārgi un kopējā zaudētā pievienotā vērtība ir mērāma simtos tūkstošos eiro.
Jau redzam, ka arī Latvijā veiksmīgi ir ieviesta elektroniskā pašdeklarēšanās sistēma, kas būtiski pilnveido jaunu gadījumu izsekojamību ceļotāju vidū, līdz ar to uzlabojot drošību. Tomēr piemērotais pašizolācijas nosacījums pats par sevi nav efektīvākais risinājums un to apstiprina arī nozares eksperti.
Diemžēl karantīnas noteikšana ceļotājiem ir pierādījusi sevi kā neefektīvu risinājumu, tādēļ nesen Eiropas un starptautiskās aviācijas asociācijas aicināja Eiropas valstu valdības nekavējoties atcelt karantīnas pasākumus un citus ceļošanas ierobežojumus, ņemot vērā jaunas rekomendācijas, kuras publiskojusi Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (European Union Aviation Safety Agency (EASA)) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (European Centre for Disease Prevention and Control (ECDC)).
Pašizolācija pati par sevi ir ne tikai neefektīvs rīks, bet tas arī negatīvi ietekmē nozares atveseļošanos. Ceļotāji apzināti izvēlas doties turp, kur pašizolācija nav prasība, kas ir ļoti skaidrs signāls, ka aviācijas nozare neatkopsies, kamēr mēs nevarēsim atrast alternatīvu, efektīvu risinājumu, kas nodrošina vismaz ekvivalentu epidemioloģisko drošību karantīnas vai pašizolācijas pasākumiem.
Pašreizējie ierobežojumi būtiski ietekmē Eiropas Savienības pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, lielā mērā ietekmējot pasažieru izvēli doties pārrobežu ceļojumā.
Lai Eiropas un pasaules ekonomika funkcionētu, ir jādomā par ilgtermiņa risinājumiem, kā, piemēram, droša vakcīna pret vīrusu vai efektīvi testēšanas pasākumi. Eiropas Komisijas paziņojumos rosināts izmantot elastīgu, pakāpenisku pieeju, nolūkā atjaunot neierobežotu pārvietošanās brīvību, no vispārējiem ierobežojumiem pārejot uz mērķtiecīgākiem pasākumiem, kas papildinātu fiziskās distancēšanās pasākumus, gadījumu izsekošanu un testēšanu.
Papildus tam globālā līmenī IATA aicina izstrādāt un ieviest ātras, precīzas, cenas ziņā pieejamas, viegli izmantojamas, pielāgojamas un sistemātiskas Covid-19 testēšanas metodes visiem pasažieriem pirms izlidošanas kā alternatīvu pašizolācijas pasākumiem, lai atjaunotu globālo gaisa satiksmi. 88% no starptautiskās aptaujas respondentiem apliecina, ka būtu gatavi veikt testēšanu, ja tā būtu alternatīva karantīnai vai pašizolācijas pasākumiem. IATA sadarbojas ar Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju (ICAO) un veselības autoritātēm, lai spētu ātri ieviest šādu risinājumu.
Aviācijas nozare, kas pērn pārsniedza 3% ietekmi uz Latvijas iekšzemes kopproduktu (IKP) un ir cieši saistīta ar tūrisma, viesmīlības nozarēm, ir kritiskā stāvoklī neelastīgo ceļošanas ierobežojumu dēļ. Tie ne tikai negatīvi ietekmē ekonomisko situāciju, bet arī ierobežo cilvēku tiesības brīvi ceļot, ne vienmēr sasniedzot epidemioloģiskos mērķus, it īpaši, kad Covid-19 valstī jau ir nokļuvis un izplatās iekšēji.
Globālās savienojamības sabrukšana un tās dēļ radušās ekonomiskās sekas ir svarīgi argumenti, lai valdības investētu šāda veida testēšanā, kas palīdzētu atkal atvērt robežas. Šīs krīzes radītās cilvēku un globālās ekonomikas ciešanas tiks paildzinātas, ja aviācijas nozare, no kuras ir atkarīgi vismaz 65,5 miljoni darbavietu, sabruks pirms pandēmijas beigām. Un valstu atbalsta apmērs, lai šādu sabrukšanu novērstu, aizvien palielinās. Ekonomikai un iestādēm ir jāstrādā kopīgi, lai rastu pareizo līdzsvaru, kas samērīgi veicina ekonomikas atveseļošanos, bet nodrošina arī sabiedrības veselības aizsardzību.
