Mikroķirurgs Mārtiņš Kapickis tic, ka darbs Latvijā ir perspektīvs un kreatīvāks nekā daudz turīgākajās rietumvalstīs.
«Var teikt, ka pirms vairākiem gadiem es kā ārsts ar savu rīcību esmu veicinājis noziedzību,» smej mikroķirurgs, Latvijas plastiskās un mikroķirurģijas centra līdzīpašnieks Mārtiņš Kapickis. Pie viņa ieradies kāds vīrs, kuram sadzīves traumas rezultātā bija amputēts īkšķis – to piešuva, un roka tādējādi saglābta. Tiesa gan, pirms operācijas pacients apgalvojis, ka īkšķi viņam nemaz nevajagot, jo par attiecīgo pakalpojumu viņš nevarēšot samaksāt. Tad paskaidrots, ka par operāciju samaksās valsts. Saruna norisinājusies krievu valodā, un to, izdzirdot, viņš atbildējis: «Operacija na haļavu? Vaļajķe!»*
«Apmēram pusgadu vēlāk skatījos televīzijas raidījumu Kriminform, kurā tika stāstīts, ka šis pats cilvēks ir notverts par 25 sivēnu zādzību no kaimiņu kūts. Tad es sapratu, ka acīmredzot viņam tas pirksts darbojas normāli, ja jau varēja tik daudz sivēnu aiznest,» saka M. Kapickis.
Sešas reizes lētāk
Faktiski tas, uz kā rēķina Latvijas mikroķirurģijas pakalpojumi var konkurēt ar rietumvalstu piedāvājumu, ir pakalpojuma cena. Pie mums speciālisti, salīdzinot ar kolēģiem Rietumos, par savu darbu prasot aptuveni sešas reizes mazāk. Ņemot vērā, ka tehnoloģijas maksā vienu un to pašu naudu visā pasaulē, skaidrs, ka ekonomija notiek uz speciālistu darba algu rēķina. Tajā pašā laikā, ja mūsu ārsts brauc strādāt uz ārzemēm, viņam tur tiks maksātas apmēram divas trešdaļas no tās algas, ko saņemtu vietējais speciālists. Tāda nu ir realitāte.
Rodas visai loģisks jautājums – kāpēc gan Latvijas mikroķirurgi nebrauc strādāt uz ievērojami attīstītākajām rietumvalstīm, ņemot vērā, ka pat divas trešdaļas no turienes ārstu algām ir ievērojami lielāka samaksa, nekā var nopelnīt šeit? Izrādās, arī šajā sfērā nav maizītes bez garoziņas. M. Kapickis ir strādājis ASV un Singapūrā. Amerikā viņa gada ienākumi bijuši ap 80 tūkst. dolāru. Jāpiebilst gan, ka apdrošināšana visai ģimenei vien izmaksājusi 12 tūkstošus dolāru gadā. «ASV medicīna – tā ir vide, kas cilvēku nežēlo. Strādājot tur, cilvēks nevar būt kreatīvs, ir jāiekļaujas noteiktā vidē, un nevienam neinteresē, kā viņš jūtas. Protams, ja ārsts ir gatavs strādāt daudz un smagi, nopelnīt var ļoti labi. Tomēr pienāk brīdis, kad kļūst skaidrs, ka šāda peļņa vairs nav tik svarīga. Izaicinājumi, strādājot ASV, ir daudz primitīvāki un pat riebīgāki, nekā varētu šķist,» uzsver ārsts. Piemēram, kā izvilkt līdz galam 12 dienu dežūru, kad vienlaikus ir 60 pacienti. Tajā brīdī rodoties sajūta, ka fiziski gribas dzīvot – aiziet ar ģimeni uz zoodārzu, vienkārši pastaigāties. «Tādā darba režīmā nevienam no ASV «dokiem» normālas dzīves nav. Ja viņu sievas ir ļoti izturīgas, tad ģimeni ir iespējams saturēt uz viņu pleciem, bet, ja nav… Tās vienkārši izjūk. Un to es nevēlos!» tā M. Kapickis.
Turklāt, kā zina teikt daudz ko pieredzējušais ķirurgs, pastāv vēl arī sava veida tēvzemes faktors – neraugoties uz Latvijas politisko situāciju un tamlīdzīgām lietām, velk atpakaļ uz mājām. Šeit tomēr ir tik plašs darba lauks, kurā ir iespējams strādāt un to attīstīt, kāda nav daudzās citās valstīs. Princips šeit ir vienkāršs: ja mēs strādājam, mums ir nauda, ja nestrādājam – mums nemaz nav naudas. Jau tagad no nodaļas, kas vienkārši šuj cilvēkiem klāt atrautās ķermeņa daļas, viņa pārstāvētais centrs ir kļuvis par organizāciju, kas nodarbojas arī ar sēžaudu onkoloģiju, ārstē augšdelma nervu bojājumus, apakšstilbu puvi, veic krūšu rekonstrukciju pēc audzējiem utt.
Kvalitāte ir, bet imidža pietrūkst
Jēdziens «eksports» cilvēkiem parasti saistās ar utilitārām precēm, kuras var dažādi izmantot. Mikroķirurģijas pakalpojumi tiek eksportēti vairākos veidos. Viens no tiem lielā mērā ir attīstības stadijā – tiek mēģināts piesaistīt ārzemju pacientus, lai viņi brauktu uz Latviju un ārstētos. Šādu pakalpojumu izmaksas pie mums ir nesalīdzināmi zemākas par cenām Rietumeiropā. Turklāt ES ir regula, kas paredz, ka gadījumā, ja iedzīvotājam mājasvalstī uz plānveida medicīnas pakalpojumu ir jāgaida vairāk par trīs gadiem, bet var atrast valsti, kur to iespējams izdarīt ātrāk un tas maksā līdzvērtīgi vai mazāk, tad attiecīgā valsts to apmaksā.
Šis darbības lauciņš lielā mērā ir saistīts ar valsts imidžu. «Latvijas speciālistu prezentētie rezultāti dažādos starptautiskos pasākumos ir līdzvērtīgi citiem, bet atsevišķos gadījumos pat labāki. Taču braukt uz šejieni ārstēties cilvēki ir ar mieru vai nu caur personīgo pazīšanos, vai tie, kas šajā valstī jau kādreiz ir bijuši, vai arī tie cilvēki, kuri šeit kādreiz ir dzīvojuši, bet tagad mitinās ārvalstīs,» skaidro M. Kapickis. Ir mēģināts atrast klientūru arī plašākā publikā, taču tas izrādījies vismaz pagaidām nereāli, jo Latvijai nebūt nav tāda imidža kā, piemēram, Taizemei, kuras vārdu izdzirdot, cilvēkiem prātā uzreiz nākot trīs jēdzieni – «tūrisms», «prostitūcija» un «medicīna».
Var to, kā igauņiem nemaz nav
Aktīvi tiek mēģināts piesaistīt Latvijai kaimiņvalsts Igaunijas pacientus, kam ir nepieciešami akūtās ķirurģijas pakalpojumi, un šajā jomā jau esot iestrādnes.
«Lietas būtība ir tāda, ka Igaunijā akūtās mikroķirurģijas nav un tā nekad nav bijusi. Latviešiem ir ļoti daudz informācijas par to, ko mēs nevaram, bet maz par to, ko varam. Savukārt igauņiem šajā jomā viss ir otrādāk – to, kā viņiem nav, viņi ļoti labi māk noklusēt. Medicīnā igauņi vairākās jomās atpaliek no Latvijas,» piebilst M. Kapickis.
Bez radošas pieejas nevar
Īpaši laba sadarbība izveidojusies ar Skandināvijas valstīm. Iemesls tam ir vienkāršs – dažādu iemeslu dēļ, piemēram, darba traumu skaits Somijā ir būtiski mazāks nekā Latvijā. Rezultātā dažādās ekstremālās situācijās somiem trūkstot radošas pieejas, lai problēmu atrisinātu.
«Salīdzināt šo situāciju var ar tiem procesiem, kas notiek būvniecībā. Ja meistaram ir jāiesit nagla sienā, bet nav āmura, Somijas gadījumā viņš pateiks, ka darbu izdarīt nevar, jo nav vajadzīgā instrumenta. Taču to pašu naglu sienā var iedzīt ar instrumentu kastē esošajām «plaķenēm», un to viņi nesaprot. Mēs mēģinām parādīt somiem, kā ar salīdzinoši zemākām izmaksām, ar ko ikdienā ir jārēķinās mums, ir iespējams sasniegt vajadzīgo rezultātu,» tā M. Kapickis.
«Perspektīva ir tad, kad cilvēki ir gatavi attīstīties, ieraudzīt savu mērķi un iet uz to. Virziens mums ir pareizs. Skaidrs, ka mums būs grūti, bet mēs izdzīvosim, jo mums ir ļoti laba komanda,» piebilst M. Kapickis.
* Operācija par brīvu? Strādājiet!