Pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšana, precīzāk, teju dubultošana, viesu izmitināšanas pakalpojumiem sarežģīs dzīvi tūrisma mītnēm Latvijā, novirzot tūristus pie igauņiem un leišiem
Topošā nodokļu reforma, meklējot visas iespējas, kā aizpildīt samazinātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes radīto sūci, grasās uzvelt baļķi tūrisma nozares plecos. PVN likmes ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem palielināšana, kas formāli skaitītos samazinātās likmes atcelšana, tiek likta uz nodokļu reformas altāra kā viens no pasākumiem, lai kompensētu IIN likmes samazināšanu un neapliekamā minimuma palielināšanu.
Kā presē jau izraudājušies tūrisma nozarē strādājošie, PVN likmes pletne īpaši lips klāt lauku tūrisma uzņēmēju mugurām. Turklāt tas ietekmētu arī dārdzības dēļ zaudēto tūristu tēriņu apjomu ne tikai par nakts pārlaišanu vien. Nozare jau tagad žēlojas par to, ka cenām jābūt zemā līmenī, lai vispār uzturētu viesu plūsmu. Cenu palielināšana novestu pie tukšākiem viesu namiem, brīvdienu mājām un viesnīcām. Dzimtās zemes apceļotāji par pašreizējo cenu varētu būt arī citās domās, taču nozarei nopietni jārēķinās ar reģionālo kontekstu – jau pašlaik izmitinātāji valsts budžetā atstāj lielāku PVN šķiņķa kumosu nekā konkurenti Lietuvā un Igaunijā. Sadārdzinoties šī pakalpojuma izmaksām Latvijā, igauņu un leišu viesmīlības bizness iegūtu jaunu elpu gan no biznesa tūristiem, gan privātajiem ceļotājiem un droši vien arī no Latvijas atbraukušajiem atpūtniekiem, kam savas zemes apceļošana būtu kļuvusi sālītāka nekā tūrista deguna izbāšana ārpus tēvzemes. 1930. gados valsts iekšējā tūrisma propagandai tika pievērsta liela nozīme, tika iegriezts Latvijas apceļošanas propagandas rats. Pie viena tas kalpoja par patriotiskās audzināšanas paņēmienu, kas jaundibinātai valstij nebija mazsvarīgi. Tolaik skandēja aicinājumus apceļot dzimto zemi, bet tagad nodokļu reformas kaldinātāji spriež par veidiem, kā nevis veicināt apceļošanu, bet to apcirpt.
No otras puses, arī pašlaik, līdzīgi kā pirms astoņdesmit gadiem, dzimtās zemes apceļošanas popularizēšana Latvijas kā vienotas valsts (nevis Rīgas ūdensgalvas un no tās atrautas perifērijas) apziņas veidošanai par skādi nenāktu, īpaši pašiem politikas veidotājiem un likumprojektu jaunražiem, kas, ar vienu roku pazeminot IIN, ar otru tūristu izmitināšanas pakalpojumiem grib atņemt PVN pazemināto likmi. Tikmēr, turpinot par plašāku kontekstu, pamatlikme šiem pakalpojumiem tiek piemērota tikai trijās no 28 valstīm (plašāk DB 03.04.2017.). Latvija, nosakot 21% PVN likmi, tiks pie otra augstākā viesu izmitināšanas nodokļa ES. Par stabilu nodokļu politiku to gribēdams nenosauksi.
Atgriežoties trīsdesmitajos, tālaika Sabiedrisko lietu ministrijas Tūrisma nodaļas vadītājs Kārlis Vanags rosināja meklēt ceļojumos «skaisto Latviju, strādājošo un radošo Latviju, latvju sētu, latvju darbu, latvju sirdi, tikumu un tautu». Tātad – ne tikai kaifot ezermalā vai muižas restorānā, bet arī novērtēt citas dzīves jomas Latvijā, tostarp strādāšanu un darba tikumu. Nu nevajadzētu šīs kvalitātes apcirpt, īpatnā veidā mēģinot salāgot nodokļu politikas dalītos burkānus un pātagas sitienus.