Notikusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reformas uzraudzības padomes sēde, kurā pārrunāja VID reformas norises gaitu, aktualitātes, un izstrādāto VID reformas likumprojektu paketes saskaņošanas rezultātus, informē Finanšu ministrija.

Pašlaik reformas ievešana notiek atbilstoši grafikam, un šā gada 30. maijā ir noslēdzies sešu VID reformas ietvaros izstrādāto tiesību aktu projektu starpinstitūciju saskaņošanas process Tiesību aktu projektu (TAP) portālā. Padome nolēma atbalstīt likumprojektu paketes iesniegšanu Ministru kabinetā.

VID reformas uzraudzības padome atbalstīja VID digitālās attīstības vadības komitejas darbības detalizēta regulējuma noteikšanu Valsts ieņēmumu dienesta likumprojektā, tai skaitā tās uzdevumus un regulējumu neatkarīgu Latvijas un ārvalstu ekspertu piesaistei. Komitejas uzdevums būs identificēt inovāciju iespējas VID digitālās transformācijas jomā, noteikt VID digitālās transformācijas prioritātes un virzienus atbilstoši tā stratēģiskajiem mērķiem, kā arī izvērtēt VID informācijas tehnoloģiju attīstības stratēģijas īstenošanas gaitu un sniegt ieteikumus. Komitejas darbība ļaus VID virzīties uz priekšu digitālās transformācijas jomā, sasniedzot pasaules digitālajā jomā attīstītāko nodokļu administrāciju līmeni.

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Spānija pašlaik ir ceturtā lielākā eiro zonas ekonomika. Vēl nesenā vēsturē, pirms apmēram 4-5 gadiem, šī valsts kopā ar Portugāli, Itāliju, Īriju un Grieķiju tika uzskatīta par vienu no eiro zonas nestabilākajiem posmiem jeb iekļauta tā saucamajā PIIGS valstu grupā.

Spānijas vārds tika piesaukts pat kā iespējamais vienotās valūtas eiro sabrukšanas iemesls. Tomēr laiks iet, reformas no papīriem pārvēršas realitātē un 2015. gadā Spānijai veicās labi un tās izaugsme ievērojami pārsniedza pat eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstības tempus (un sagaidāms, ka arī 2016. gadā).

Spānijas tautsaimniecības atkopšanās gan 2015. gadā, gan 2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos balstījās uz privāto patēriņu, eksportu un investīciju pieaugumu. Pozitīvi tautsaimniecību ietekmēja šādi faktori:

auguši iedzīvotāju ienākumi pēc nodokļu un citu maksājumu veikšanas;

Nodokļu reformas «ziediņi» jau kļūst redzami, bet «odziņas» vēl nav ienākušās, un par to, cik «saldas» vai «skābas» tās būs, varēs diskutēt tikai pēc vairākiem gadiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņaprāt, Latvijā joprojām nav īsti skaidrs, kāds bija un joprojām ir nodokļu reformas mērķis. Piemēram, Latvijā ir būtiskas atšķirības no ASV, kur valsts prezidents Donalds Tramps būtiski palielināja ar nodokļiem neapliekamo ienākumu apmēru un samazināja uzņēmumu ienākuma nodokli.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat nodokļu reformas pirmo gadu?

Lai vērtētu, ir vajadzīgs atskaites punkts un arī jāsaprot, kāds tad ir bijis nodokļu reformas mērķis Latvijā un cik daudz izdevies ceļā uz to sasniegt 2018. gadā. Reformas diskusiju laikā daudz tika runāts par ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, par uzņēmējdarbības attīstību, par nodokļu vienkāršošanu, bet ar šo labi izvirzīto mērķu sasniegšanu nemaz tik spoži nav veicies, lai neteiktu, ka esam nonākuši «purvā» vai, labākajā gadījumā, savdabīgā «muklājā». Tā vien šķiet, ka nodokļu reformas īstenošanai nu jau aizejošajai valdībai drosmes pietika, bet vienlaikus kaut kā pietrūka, lai neapmaldītos ilūzijās ieraudzīto piena upju ķīseļa krastos. Nodokļu sistēma ir sava veida valsts attīstības virzītājspēks vai arī tieši otrādi - bremzētājs, un šo jēgu šī vārda patiesā nozīmē saprot ASV, arī Lielbritānija, kur samazina uzņēmumu ienākuma nodokli uzņēmējiem laikā, kad varētu būt (ar vai bez vienošanās) Brexit. Savukārt Latvijā nodokļu sistēma visus pēdējos 25- 28 gadus ir kalpojusi nevis kā ekonomiskās attīstības regulators, bet gan vairāk kā naudas savācējs instruments valsts makā. Vēl jo vairāk, pašlaik var sacīt, ka to nodokļu masu, ko samaksāja 2007. gadā vismaz par 25- 30% lielāks maksātāju skaits, šodien pat daudz lielākā apmērā samaksā mazāks cilvēku daudzums. Faktiski turpinās Latvijā dzīvojošo cilvēku skaita erozija. Tāda paradoksāla situācija – no augstām tribīnēm vārdos Latviju dēvē par veiksmes valsti, bet realitātē – cilvēki turpina to pamest. Vai tad veiksmīgās un labklājīgās valstīs dzīvojošie tās pamet?! Vai tie, kuri joprojām dodas pelnīt naudu svešumā, «nebalso» ar kājām, atšķirībā no Francijas dzelteno vestu protestiem, un rezultātu, kad šīs valsts prezidents Emanuels Makrons atkāpās no iecerētajiem akcīzes (ekoloģisko) nodokļu paaugstināšanas plāniem jeb, citiem vārdiem sakot, no nodokļu reformas.

Viena no valdības prioritātēm ir tautsaimniecības attīstība, un šī mērķa sasniegšanā būtiska nozīme ir jaunajai nodokļu reformai, kurai jāsāk darboties 2018.gada 1.janvārī, aģentūrai LETA sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Kučinskis nodokļu reformas nepieciešamību pamatoja ar to, ka Latvijā patlaban ir vērojams ekonomikas pieaugums - par to liecina gan makroekonomiskie rādītāji, gan arī iekasētie nodokļi. Tomēr attīstības tempa palielināšanai Latvijai ir nepieciešama vienkārša, atraktīva un ilglaicīga nodokļu sistēma - instruments, kas stimulētu vietējos uzņēmumus ieguldīt savā attīstībā un rosinātu ārvalstu investoru interesi.

Mums vajadzīgi jauni uzņēmumi un labi apmaksātas darbavietas. Jauna nodokļu sistēma mums ir nepieciešama, lai sasniegtu valdības izvirzīto mērķi par 5% ekonomikas pieaugumu gadā, uzsvēra premjers.

Kā vēl vienu iemeslu reformai viņš minēja nepieciešamību mazināt sociālo nevienlīdzību. Tas nozīmē ienākumu izlīdzināšanu starp mazo un lielo algu saņēmējiem. "Te svarīgs instruments ir ar nodokļiem neapliekamā minimuma būtiska paaugstināšana, jo līdz ar tā ieviešanu zemu un vidēju algu saņēmēju ienākumi pieaugs. Vēl divi būtiski virzieni sociālas nevienlīdzības izskaušanā ir tā saukto aplokšņu algu saņēmēju legalizēšana un arī progresīvās iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieviešana. Par progresivitāti vēl būs debates, bet tai noteikti ir jābūt," uzskata Kučinskis.

Ekonomikas transformācija ir veids, kā pārvarēt Latvijas strukturālo atpalicību, šodien uzrunājot Saeimas deputātus pēdējā pavasara sesijas sēdē, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš atzīmēja, ka īstermiņā tas nozīmē atgūt konkurētspēju, bet ilgtermiņā - kalpot Latvijas ilgtspējīgai attīstībai Eiropas un globālās ekonomikas kontekstā. Prezidenta ieskatā, ilgtspējīga attīstība ir atslēga nevienlīdzības mazināšanai.

"Nevienlīdzība Latvijā ir ievērojami augstāka kā vidēji Eiropā, taču risinājums nav esošā kopprodukta pārdale. Tas var būt tikai plāksteris. Risinājums nevienlīdzības mazināšanai var būt vienīgi ievērojams kopprodukta pieaugums, un tam ir jābūt straujākam kā mūsu Baltijas kaimiņvalstīs un straujākām kā Eiropā vidēji," pauda valsts pirmā persona.

Levits sacīja, ka tas ir iespējams tikai un vienīgi rūpīgi piestrādājot pie katra no elementiem un to sazobes. Šie elementi ir skolas izglītība, augstākā izglītība, zinātne, pētniecība, inovācija, ražošana un eksports. Prezidents akcentēja, ka tieši šādā kārtībā galarezultāts ir pastāvīgi augošs nacionālais kopprodukts.

Nodokļu ieņēmumi Latvijā 2017. gada pirmajos sešos mēnešos par procentu pārsnieguši plānoto, liecina Valsts Kases apkopotie dati. Ar šādu ziņu Ministru kabinets nedēļas sākumā laipni svētīja presi. Pēc premjera Māra Kučinska domām pārsnieguma procents liecina par augošo ekonomiku un «veiksmīgu Valsts ieņēmumu dienesta darba reorganizāciju».

Var jau būt. Pēc premjera paustā jāturpina darbs pie nodokļu reformas, «lai nākotnē šie dati būtu ar vēl lielāku plus zīmi». Uz brīdi abstrahējoties no būtībā nu jau salūzušās reformas pašlaik aktuālākajām niansēm un principiāli jaunajiem uzstādījumiem un uzsvariem, jāpiezīmē, ka valsts budžeta pārpildīšana nevar būt reformas augstākais mērķis. Gan tāpēc, ka tas (ja ne formāli, tad dabā «gan») tā vai tā notiktu uz uzņēmēju un citu iedzīvotāju kabatu žmiegšanas rēķina (vienlaikus nenoniecinot iespējas brašāk ņemt pie dziesmas ēnu ekonomiku). Gan tāpēc, ka sabiedrībā ir zems uzticības līmenis veidam, kādā tiek izlietoti kopbudžetā saraustie eiro. Reformas brāķis šo līmeni nekādā veidā necels spārnos. Šajos apstākļos pa virsu iekasētais procents varbūt ir kā muļķa mierinājums, bet nekas vairāk.

1.jūlijā apritēja gads kopš noslēdzās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteiktais pārejas periods, kad tirgotājiem bija jāsāk lietot jaunajām prasībām atbilstoši kases aparāti un sistēmas, tomēr vairums Latvijas tirgotāju joprojām nav apmierināti ar kases aparātu reformas īstenošanas gaitu, aģentūrai LETA atzina tirgotāju pārstāvošajās asociācijās.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izpilddirektore Zane Štolcere aģentūrai LETA norādīja, ka šā gada februārī 3% tirgotāju bija pielāgojušies jaunajām kases aparātu prasībām. Patlaban, pēc viņas paustā, minētais tirgotāju īpatsvars varētu būt pieaudzis līdz 4%.

Viņa skaidroja, ka valstī ir 65 000 kases aparātu, tomēr valsts institūcijas vairumam uzņēmēju joprojām nav devušas atļauju pielāgoties jaunajām prasībām. Štolcere sacīja, ka VID reformas īstenošanas gaitā nevadās atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kas, pēc viņas teiktā, arī ir pavirši izstrādāti, jo tiem atstātas dažādas interpretācijas iespējas. «Tiem būtu jābūt nepārprotamiem. (..) Tur ir daudz aptuvenību, kādēļ šobrīd reforma ir »uzkārusies«,» sacīja LTA izpilddirektore.

Neraugoties uz vairāku pašvaldību izteiktajiem iebildumiem, valdība otrdien pēc dažu stundu ilgām diskusijām atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu līdzšinējo 119 vietvaru vietā izveidot 36 pašvaldības un ļāva ministrijai turpināt nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Neskatoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, valdība akceptēja ministrijas konceptuālo ziņojumu «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» un tajā iekļauto risinājumu, kas paredz izveidot 36 pašvaldības, nosakot VARAM par atbildīgo šī ziņojuma īstenošanā.

Vienlaikus ministrijai uzdots sagatavot un līdz šī gada 21.novembrim iesniegt valdībā likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Saskaņā ar Saeimas lēmumu likumprojekts izskatīšanai parlamentā jāiesniedz līdz 1.decembrim.

Diskusiju laikā virkne pašvaldību pārstāvju kritizēja VARAM izstrādāto informatīvo ziņojumu. Piemēram, Rūjienas novada pašvaldības un uzņēmēju pārstāvji kritizēja ideju pievienot Rūjienu Valkai, nevis Valmierai, ar ko Rūjienai esot ciešākas ekonomiskās attiecības.

Ar tādu pieeju pasaulē nākusi Saeimas akceptētā sabiedrību un ziņu lentes nogurdinājusī nodokļu reforma, kuras ambīcijas, gribi negribi, būs jāapmierina sabiedrībai, biznesam un arī nākamā gada valsts budžetam.

Nodokļu reformas gaita lielā mērā atspoguļo politiskā ķēķa nesavākto skatu. Izlietnē pūst lupata, bet ledusskapim raustās strāva. Lai gan sākotnēji reforma slīdēja cauri nevainojami kā slapja caurule ūdensprieku parkā, temps bija uzņemts par strauju un galā tā nonāca, līdz nepazīšanai mainījusies. Reformas fani nāca un gāja, vairāk gan gāja, zaudējot rozā brilles pēc šādu tādu solījumu makā nekrišanas. Tostarp par sevi ne sevišķi attaisnojušo solidaritātes nodokli, kuru izravēt tika solīts, bet – nekā, tas stīdzēs tālāk.

Straujajā, bet grūtajā reformas ceļā izbira un pazuda arī sākotnējie virsmērķi, bet ilgtermiņa vīzijas tā aizmiglojās, ka nu nodokļu reformas likumprojektu paketē konstatētie trūkumi būs jāvērš par labu arī caur 2018. gada valsts budžeta projektu. Protams, finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu var nokaitināt Saeimas balamušu izspļauti konstatējumi par to, ka nodokļu reformas būtība ir kā seja ar divām mutēm – kamēr viena smaida, otra kož. Uzņēmēju plecu reformas virzītāji zaudēja mirklī, kad valdība apmaldījās, nodokļu revolūcijas jēgu meklējot. Akmenī cirstie solījumi nepaaugstināt darbaspēka nodokļus izrādījās tikai vadošo politiķu tādi grafiti līmeņa izteikumi. Tas Latvijas biznesa mikropasaulei lika uzdot pamatotu jautājumu – vai pirms nodokļu celšanas nevajadzētu beidzot kritiski pārskatīt valsts aparāta tēriņus un budžeta caurumus lāpīt šādā veidā, nevis apkarot uzņēmējus, ķeroties pie meslu palielināšanas. Ar vienu roku politiķi dod, bet ar otru ņem, kamēr iedzīvotājiem un uzņēmējiem būs tas gods būt izmēģinājuma trusīšiem, testējot uz sava kažoka visas apjomīgās izmaiņu masas utis, blaktis un blusas. Politiķu cenšanās ar reformu mazināt ienākumu nevienlīdzību, stiprināt Latvijas uzņēmēju konkurētspēju un piedevām biezināt valsts maku, iespējams, ir dažos aspektos tik nesaderīgi mozaīkas gabali, ka tos savietot ir no tiesas ārkārtīgi grūti un politisko sviedru izdalīšanos sevišķi veicinoši. Diemžēl reformas jezgu šoreiz nevar īsti novērtēt, par mērauklu ņemot šī trādirīža finišu, kad kaut kāds kopsaucējs tomēr tika rasts. Lai vai kā, būs ja ne labāk, tad citādi noteikti, jau sākot ar tādām izmaiņām kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitātes ieviešana un lielo algu saņēmēju «aplikšana» ar ievērojamu 31,4 procentu likmi, IIN no kapitāla ienākumiem celšanu, straujāku par solīto minimālās algas pieaugumu, biznesam bīstamo un mājsaimniecību budžetiem netīkamo degvielas sadārdzināšanos, maksimālā apgrozījuma samazināšanu mikrouzņēmumiem, 0% likmi reinvestētajai peļņai, palielinātu socnodokļa likmi utt.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

2018.gads iezīmēsies ar būtiskām nodokļu pārmaiņām, kas skars lielu daļu nodokļu. Šāda vērienīga nodokļu reforma, kas apskata nodokļu politiku caur dažādiem nodokļiem un to mijiedarbību, Latvijā nav pieredzēta sen. Kopumā reforma vērtējama pozitīvi un ir uzteicama politiskā drosme šādai kompleksai pieejai.

Nodokļu izmaiņas – platforma dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai

Šīs nodokļu reformas mērķu saraksts ir bijis diezgan garš - mazināt sociālo plaisu, apkarot ēnu ekonomiku, mazināt darbaspēka nodokļu slogu, palielināt darba tirgus konkurētspēju, finansēt medicīnas aprūpi – sarakstu varētu turpināt. Taču uzreiz jāmin, ka nodokļu izmaiņas nav zāles visām problēmām, tomēr tās var kalpot par labu platformu dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai.

Kopumā praktiski lielākā daļa sabiedrības pārmaiņas savos naudas maciņos izjutīs jau janvārī. Protams, izjūtas būs dažādas, tomēr naudas tēriņiem būs vairāk. Galveno ietekmi radīs būtiska minimālās algas celšana, atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošām personām, neapliekamā minimuma maksimālā sliekšņa celšana un progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieviešana, mazinot bāzes likmi. Iedzīvotāji, kuri līdz šim saņēma minimālo algu, ‘uz rokas’ izjutīs teju 58 eiro pieaugumu, kas ienākumus palielina par piektdaļu.

Viena no valdības prioritātēm ir tautsaimniecības attīstība, un šī mērķa ietvaros būtiska nozīme ir jaunajai nodokļu reformai, kurai jāsāk darboties 2018.gada 1. janvārī. Acīmredzot ir pienācis laiks atbildēt uz tiem jautājumiem, kuri katru dienu ir atrodami medijos, sociālajos tīklos un atbildes uz kuriem gaida sabiedrība.

Kādēļ ir vajadzīga nodokļu reforma?

Latvijā pašreizējā brīdī ir vērojams ekonomikas pieaugums – par to liecina gan makroekonomiskie rādītāji, gan arī iekasētie nodokļi. Tomēr, vai mūs apmierina attīstības temps un vai šādi turpinot mēs varam sasniegt Eiropas Savienības (ES) vidējo labklājības līmeni? Attīstības tempa palielināšanai Latvijai ir nepieciešama vienkārša, atraktīva un ilglaicīga nodokļu sistēma – instruments, kas stimulētu vietējos uzņēmumus ieguldīt savā attīstībā un rosinātu ārvalstu investoru interesi. Mums vajadzīgi jauni uzņēmumi un labi apmaksātas darbavietas. Jauna nodokļu sistēma mums ir nepieciešama, lai sasniegtu valdības izvirzīto mērķi par 5% ekonomikas pieaugumu gadā.

Satiksmes ministrija (SM) vēlas noslēgt 2,5 miljonus eiro vērtu līgumu ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) par divpusējo sadarbības projektu iecerētās satiksmes nozares reformas izstrādei un ieviešanai, liecina SM sagatavotais un Tiesību aktu portālā iesniegtais informatīvais ziņojums par satiksmes nozares ilgtspējīgas pārvaldības reformu.

Ziņojumā norādīts, ka SM ir sākusi neformālas konsultācijas ar OECD par tās līdzdalību divpusējā projektā par reformas izstrādi un ieviešanu, kas paredz sadarbības tvērumu un sasniedzamos rezultātus vairākās prioritārajās jomās.

Divpusējā projekta ar OECD mērķis un sasniedzamie rezultāti paredz stiprināt ministrijas un tās padotības iestāžu un kapitālsabiedrību institucionālo kapacitāti, praktiski iesaistot OECD speciālistus ne tikai reformas izstrādes posmā, bet arī tās ieviešanā un īstenošanā, kā arī nodrošinot SM un nozares iestāžu darbinieku īslaicīgas darba vietas OECD galvenajā birojā reformas izstrādes laikā to kvalifikācijas un pieredzes paaugstināšanai.

Valdības uzvedība jaunās nodokļu reformas apspriešanā un īstenošanā sāk atgādināt ziloņa viesošanos porcelāna izstrādājumu veikalā. No sākotnēji plānotā varianta palikusi vairs tikai atblāzma, savukārt ik pa laikam izziņotie «uzlabojumi» ik reizi izsauc sašutuma vilni no iesaistītajām pusēm. Kur vien pagriezies – plīst trauki.

Pirmkārt, apšaubāma jau bija sākotnējā ideja strauji mazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli par 3 procentpunktiem līdz 20%. Skaidrs, ka iedzīvotāji no tā būtu ieguvēji un valdība iegūtu pozitīvāku vērtējumu par savu darbu, taču, vai brīdī, kad ekonomika attīstās samērā labi ar vidēji 3% IKP pieaugumu gadā, ir nepieciešams papildu stimuls ekonomikai?

Otrkārt, nodokļu likmes diferencēšana, ienākumiem virs 55 000 eiro, nosakot 31% likmi, nav atbilstoša konkurētspējas veicināšanas uzstādījumiem, turklāt nekādā veidā nerisina ienākumu nevienlīdzības problēmu. Ienākumu nevienlīdzības samazināšana, protams, ir laba lieta, taču progresīvā nodokļa ieviešana valstī, kuras attīstības līmenis labākajā gadījumā ir trīs ceturtdaļas no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, ir apšaubāma. No sākuma mums kopā ir jārada nodokļu masa, jārada vēlme maksāt jau esošos nodokļus, nevis jānodarbojas ar apšaubāmas kvalitātes jaunradi, pārdalot jau esošos ieņēmumus. Interesanti arī būtu saprast, tieši kādu problēmu valdība gatavojas risināt ar 31% nodokļa likmi mazāk kā vienam procentam no kopējā darba ņēmēju skaita?

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Biedrība Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) ir nosūtījusi atklāto vēstuli valsts prezidentam Egilam Levitam, ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, kultūras ministram Naurim Puntulim, finanšu ministram Jānim Reiram, ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam, tieslietu ministram Jānim Bordānam un visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām, pieprasot valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu ar 2021.gada 1.jūliju.

Nosūtītajā vēstulē LPIA norāda, ka pēc uzstājīga Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) lūguma šī gada 28. maijā Kultūras ministrija noorganizēja izdevēju un autoru tiešsaistes tikšanos ar Finanšu Ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktori Astru Kaļāni un Īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodaļas vadītāju Andu Orehovu, VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galveno nodokļu inspektori Sandru Podnieci, VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecāko eksperti Anitu Jaksebogu, lai uzdotu neskaidros jautājumus par šī gada 1. jūlijā plānoto nodokļu reformu. Diemžēl pēc šīs tikšanās ne tikai palika virkne joprojām neatbildētu praktisku jautājumu, bet semināra klausītājiem (izdevēji, grāmatveži, autori) kļuva skaidrs, ka reforma ir vēl sarežģītāka, kā iepriekš licies, norāda LPIA.

Gandrīz pusmiljardu eiro lielais potenciālais iztrūkums valsts budžetā kā nodokļu reformas sekas, protams, ir paprāva sauja skudru biksēs tiem, kas atbildīgi par reformas ceļa gludināšanu.

Negludumu jau netrūkst, ceļā gadās dažādi akmeņi un akmentiņi, krūmos ūjinātāji un sejā spļāvēji. Tomēr kopējā apņēmība nospiest nodokļu reformas sarkano pogu ir pietiekami liela. Parasti latviešiem pārmet nespēju sadarboties un kooperēties, bet te, lūk, pierādījums tam, ka vecie mīti jāsašķiro atkritumos. Latvieši spēj «lielajās līnijās» ieturēt apbrīnojamu vienprātību visos līmeņos no premjera līdz uzņēmēju organizāciju oficiālajai retorikai. Vajag reformu, un viss. Domājams, ka starpcēlienu žesti, lai pakaitētu karsto dzelzi, izmantojot situāciju, nav nekas vairāk par puišelniecisku amzierēšanos ar «pretēja dzimuma» politiskajiem spēkiem. Politiskais teātris īsti nepacieš garlaicīgas izrādes, bet fināla uznāciens pieprasa pārsteigumu, tādēļ Vienotības ministru kurnēšana un prasība reformu piefrizēt nāca tieši laikā. Uz spēles likts daudz, un te arī sakāpinātā dramatisma mirklis – savu amatu uz reformas altāra novietojusi arī nodokļu reformas seja - finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Atcerēsimies viņai piešķirto starptautisko novērtējumu, nosaucot par gada labāko finanšu ministri Eiropā. Tiesa, lauru kronis tika vīts, atskatoties uz aizvadīto gadu, bet tagad, maija sākumā, pie mums zied lielākoties pienenes...

Šodien ārkārtas sēdē Ventspils novada domes deputāti nobalsoja pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto administratīvi teritoriālās reformas modeli, informē Ventspils novada pašvaldības pārstāve Marlena Zvaigzne.

Deputāti lēmumā norāda, ka VARAM piedāvātais modelis izveidot jaunu administratīvo teritoriju ar centru Ventspilī ir juridiski nekorekts un netaisnīgs.

Ventspils novada deputāti aicina VARAM izpildīt Saeimas šā gada 21.martā paziņojumā «Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu» uzdoto uzdevumu par konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu konsultēties ar Ventspils novada pašvaldību, tādējādi ievērojot Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5.pantu un respektējot Ventspils novada pašvaldības iedzīvotāju konstitucionālās tiesības piedalīties pašvaldības darbā, sacīja Zvaigzne.

Deputāti neatbalsta un atzīst Ministru kabineta konceptuālā ziņojuma «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» projektā paredzēto priekšlikumu par jaunas administratīvas teritorijas ar jaunu administratīvo centru izveidošanu par nepamatotu, nekvalitatīvu un virspusīgi izstrādātu un Ventspils novada pašvaldības iedzīvotāju interesēm neatbilstošu.

Lai veiksmīgi īstenotu administratīvi teritoriāli reformu, trīs gadu laikā pašvaldību autoceļu sakārtošanai vajadzētu atvēlēt 300 miljonus eiro, izriet no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā un valsts sekretāru sanāksmē pieteiktā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma projekta anotācijas.

Šos līdzekļus ceļos plānots investēt laika posmā no 2021. līdz 2023.gadam.

Savukārt 2020.gadā reformas īstenošanai būs nepieciešami 1,11 miljoni eiro, aplēsusi VARAM. No šīs summas 226 028 eiro tiktu tērēti reformas pabeigšanas organizēšanai, informatīvai kampaņai un komunikācijai, tai skaitā 160 000 eiro socioloģiskiem pētījumiem un ekspertu atzinumiem, 25 000 eiro novadu izveides rokasgrāmatas izstrādei, 10 000 eiro informatīvai kampaņai un komunikācijai par reformu, bet vēl 30 528 eiro reformas koordinācijai un komunikācijai.

Pašvaldībām reformas īstenošanai 2020.gadā tiktu atvēlēti 892 500 eiro. No tiem dažādu darbu veikšanai saistībā ar reformu, piemēram, novadu apvienošanās projektu izstrādei, kopumā tiktu piešķirti 367 500 eiro, bet attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādei - 525 000 eiro.

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā, otrdien pavēstīja EK pārstāvji.

Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu vēl būs jāapstiprina Eiropas Padomē.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns izskatīšanai EK tika iesniegts 2021.gada 30.aprīlī par visu atbalsta grantu daļu 1,826 miljardu eiro apmērā. Plāns paredz atbalstu sešās jomās - klimata mērķu sasniegšanā, digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās, veselības nozarē un likuma varas stiprināšanā.

Plānā ir 85 pasākumi, tostarp 24 reformas un 61 investīciju elements.

Tostarp pasākumos klimata mērķu sasniegšanai (ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi un elektrotīklu dekarbonizācija, pielāgošanās klimata pārmaiņām) paredzēti 676,2 miljoni eiro, digitālajā transformācijā (publiskā un privātā sektora digitalizācija, e-pārvaldes pakalpojumi, datu pārvaldība, digitālās prasmes, 5G un pēdējā kilometra savienojamība) paredzēti 365,3 miljoni eiro, bet nevienlīdzības mazināšanai (ceļu atjaunošana, skolu infrastruktūra, mājokļi par pieņemamu cenu, rūpniecības parki, sociālie pakalpojumi, ilgtermiņa aprūpe, prasmju pilnveide) plānoti 370 miljoni eiro.

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

VID norādīja, ka patlaban jau 49% no visām dienestā reģistrētajām ierīcēm un iekārtām ir nomainītas.

«VID no savas puses dara visu iespējamo, lai padarītu šo procesu vienkāršāku gan tiem uzņēmējiem, kuri jau ieguldījuši savus līdzekļus jauno kases aparātu iegādē, gan tiem, kuri to plāno izdarīt. Regulāri notiek aktīvas diskusijas ar visām iesaistītajām pusēm. Lai vērtējumi būtu objektīvi, esam piesaistījuši arī neatkarīgu ekspertu,» uzsvēra iestādē.

Vienlaikus VID pauda gatavību skaidrot nianses, kā tiek interpretēti Ministru kabineta (MK) noteikumi, gadījumā, ja atsevišķiem uzņēmējiem rodas jautājumi vai viedoklis, kā atbilstoši tiem tiek īstenota kases aparātu sistēmas maiņa. «Reformas nepieciešamību ir noteicis augstais ēnu ekonomikas īpatsvars valstī, un, sastopoties ar grūtībām tās īstenošanas gaitā, ir būtiski nezaudēt šo fokusu. Ir svarīgi, lai ar jaunajiem kases aparātiem nevarētu krāpties,» pauda iestādē.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pieprasa vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) demisiju, tādējādi paužot neapmierinātību ar reģionālās reformas gaitu, pirmdien nolemts LPS ārkārtas sēdē.

Par šādu pieprasījumu balsojuši 90 sanāksmes dalībnieki, četri balsoja pret, bet divi atturējās.

Tāpat šādam pieprasījumam pievienots aicinājums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) veidot darba grupu viņa vadībā, kurā strādātu LPS un citas ministrijas, tādējādi izstrādājot reģionālās reformas modeli, kas paredzētu apriņķa ieviešanu.

LETA jau vēstīja, ka šodien Rīgas domē notiek LPS ārkārtas sēde, kuru rosinājuši sasaukt 19 pašvaldību vadītāji. Galvenais jautājums sēdē ir plānotā pašvaldību reforma.

Pašvaldību vadītāji rosinājuši ārkārtas sēdē skatīt jautājumu par «nesagatavotas, nepārvaldītas» administratīvi teritoriālās reformas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātajā redakcijā, virzības apturēšanu.

Nepārdomātas un sasteigtas reformas vienmēr noved pie reformējamās nozares krīzes, tajās nodarbināto cilvēku dzīves līmeņa krišanās, nodokļu ieņēmumu sarukuma valsts budžetā un kārtējā emigrācijas viļņa. Šobrīd uz šādas reformas sliekšņa stāv Latvijas trīs lielās ostas.

Šajās ostās strādā tūkstošiem darbinieku, un ikvienam no viņiem ļoti svarīga ir nākotnes prognozējamība, pārliecība, ka arī rīt viņiem būs darbs, un uzņēmums, kurā viņi strādā, jau tā strauji rūkošajos kravu apstākļos spēs turpināt darbu. Tas, kāda būs Latvijas ostu nākotne un kāds ir to ilgtermiņa attīstības plāns, ir viens no galvenajiem jautājumiem, uz kuriem visi ostās strādājošie – gan stividori, gan celtņu operatori, noliktavu darbinieki, dokeri un citi, vēlas saņemt skaidru atbildi. Diemžēl atbildes vietā tik vien ir kā paziņojums, ka reforma būs, un 1. aprīlī grozījumi “Likumprojektā par ostām” tiks skatīti valdībā.

Jau tagad ir skaidrs, ka ostu reforma nav pienācīgi izdiskutēta, mēs neesam dzirdējuši, ka būtu veikts reformas ekonomiskais izvērtējums un skaidri pateikts, kādas sekas tā atstās uz ostās strādājošajiem cilvēkiem. Vai reformas rezultātā tiks piesaistītas jaunas investīcijas, attīstīti jauni pakalpojumi un darba vietu skaits palielināsies, vai arī tās ietekmē potenciālie investori un kravu īpašnieki izvēlēsies kaimiņvalstu ostu pakalpojumus? Ostu industriālajās zonās nav iespējams radīt tik daudz jaunu ražotņu, lai tās spētu nodrošināt ar darba vietām visus, kuri nepārdomātas valsts tranzīta politikas un arī ostu reformas ietekmē zaudēs darbu. Tikai viens piemērs.

Eiropas Komisija (Briselē) Latvijas fiskālo līkloču un tostarp nodokļu reformas izvērtējumā paudusi līdzīgas bažas, kas nav noslēpums arī Rīgā. Proti, pēc EK izplatītā dokumenta, valsts budžets pakļauts nopietnam riskam – budžeta deficīta palielinājumam. EK tonis ir brīdinošs – ja nepratīsimies samazināt budžeta deficītu, tad nākamā gada valsts budžetu EK varot nesaskaņot.

Būtiskākais komisijas arguments, kāpēc reforma sit pa budžeta deficītu, pašsaprotami ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājums trīs procentu vērtībā. Tāpat neapliekamā minimuma palielināšana un citi reformas pasākumi, EK ieskatā, mūsu valsts budžetam godu nedara. EK mūsu politiķu un sociālo partneru izloloto reformu nozākājuši, apsaucot to par dārgu, prociklisku, regresīvu. Kamēr EK apsmej mūsu valsts vadītāju pārliecību, ka labākais kompensējošais pasākums būs ekonomiskā izaugsme, pašmāju valstsvīri ir sevišķi pieķērušies šai tēzei. Tikmēr EK uzsver, ka, neliekot pretim nodokļu reformas pasākumu īstenošanai pietiekamus kompensējošos mehānismus, pieņēmumi par ekonomikas un fiskālo prognozi var izrādīties atrauti no realitātes. Zināmā mērā EK pat pauž bažas, ka Latvijas ekonomiku, kas izrāda zināmu aktivitātes līmeni, reforma varētu piededzināt. Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas noteikumi pieprasa, lai Latvijas strukturālais deficīts 2018. gadā nepārsniegtu 1,7% no iekšzemes kopprodukta, taču līdz ar reformas īstenošanu bez kompensējošo mehānismu spilvena strukturālais deficīts nākamgad var uzrāpties līdz 2,4% no IKP (šogad – 1,1%). Tādējādi Finanšu ministrijai atkal tiek bāzti acīs kompensējošie mehānismi, par kuriem troksni taisa arī pašvaldības.