Nodokļu ieņēmumi Latvijā 2017. gada pirmajos sešos mēnešos par procentu pārsnieguši plānoto, liecina Valsts Kases apkopotie dati. Ar šādu ziņu Ministru kabinets nedēļas sākumā laipni svētīja presi. Pēc premjera Māra Kučinska domām pārsnieguma procents liecina par augošo ekonomiku un «veiksmīgu Valsts ieņēmumu dienesta darba reorganizāciju».
Var jau būt. Pēc premjera paustā jāturpina darbs pie nodokļu reformas, «lai nākotnē šie dati būtu ar vēl lielāku plus zīmi». Uz brīdi abstrahējoties no būtībā nu jau salūzušās reformas pašlaik aktuālākajām niansēm un principiāli jaunajiem uzstādījumiem un uzsvariem, jāpiezīmē, ka valsts budžeta pārpildīšana nevar būt reformas augstākais mērķis. Gan tāpēc, ka tas (ja ne formāli, tad dabā «gan») tā vai tā notiktu uz uzņēmēju un citu iedzīvotāju kabatu žmiegšanas rēķina (vienlaikus nenoniecinot iespējas brašāk ņemt pie dziesmas ēnu ekonomiku). Gan tāpēc, ka sabiedrībā ir zems uzticības līmenis veidam, kādā tiek izlietoti kopbudžetā saraustie eiro. Reformas brāķis šo līmeni nekādā veidā necels spārnos. Šajos apstākļos pa virsu iekasētais procents varbūt ir kā muļķa mierinājums, bet nekas vairāk.
Piedevām spraust pie krūtīm pārsālīto procentu un dižoties ar to, neskatoties uz brūkošo reformas celtni aiz muguras, nešķiet labākais politiskās ētikas paraugdemonstrējums. Drīzāk pretēji – iemet acīs dzirksteles apžilbumam brīdī, kad visvairāk nepieciešams skaidrs skats uz notikumiem. Caurspīdīgums gan reformas virzīšanas gaitas pamatotībā, gan solījumu nepildīšanas iemeslos, gan virzienmaiņas manevru skaidrošanā un, pats galvenais, jēgas meklējumos, kāpēc iedzīvotājiem un uzņēmējiem vispār vajag šo reformu. Kāda beigās atklāsies reformas sīpola serde, nolobot nost visas nejēdzīgās zvīņas?
Vai tā nav īsta politdrāma, ka dienās, kad valdība sāk skatīt ar nodokļu reformu saistītos likumprojektus, ministrijas nākamgad prasa vairāk nekā par 800 miljoniem eiro lielāku publiskās naudas kumosu? Protams, liela daļa no šīs summas ir mediķu atalgošanai un ceļu uzturēšanai, bet tomēr. Apetīte rodas ēdot un tāpat pazūd balanss valsts «gremošanas» mikroflorā. Haotiski nauda tiek pieprasīta, tāpat dalīta, šī nevaldāmā «ēstgriba» ņēmusi virsroku pār saprātu, un nu šis «pacients» vairāk domā ar zarnām nekā ar galvu. Uztura bagātinātāji šai kaitei nepalīdzēs, reformas kleitu uzmaukt pieaugošam viduklim kļūs arvien grūtāk.
DB ieturēja uzmanīgu un kritisku pozīciju pret plānotajām nodokļu izmaiņām jau sākumā, kad valdīja jūsma par plānoto nodokļu revolūciju. Reformas «fanu teltī» bija ievilinātas arī lielākās uzņēmēju organizācijas, finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai šim pasākumam veltot ne mazums pūļu. DB pie reformas šūpuļa piesardzīgi pareģoja, ka varbūt tiek gatavots vien kārtējais nodokļu bumerangs, un atgādināja, ka valsts pastāvēšanas jēga nav nodokļu politikas pārbīdes, bet darbavietu radīšana, kas ir sinonīms cilvēku noturēšanai.
