Viena no valdības prioritātēm ir tautsaimniecības attīstība, un šī mērķa ietvaros būtiska nozīme ir jaunajai nodokļu reformai, kurai jāsāk darboties 2018.gada 1. janvārī. Acīmredzot ir pienācis laiks atbildēt uz tiem jautājumiem, kuri katru dienu ir atrodami medijos, sociālajos tīklos un atbildes uz kuriem gaida sabiedrība.
Kādēļ ir vajadzīga nodokļu reforma?
Latvijā pašreizējā brīdī ir vērojams ekonomikas pieaugums – par to liecina gan makroekonomiskie rādītāji, gan arī iekasētie nodokļi. Tomēr, vai mūs apmierina attīstības temps un vai šādi turpinot mēs varam sasniegt Eiropas Savienības (ES) vidējo labklājības līmeni? Attīstības tempa palielināšanai Latvijai ir nepieciešama vienkārša, atraktīva un ilglaicīga nodokļu sistēma – instruments, kas stimulētu vietējos uzņēmumus ieguldīt savā attīstībā un rosinātu ārvalstu investoru interesi. Mums vajadzīgi jauni uzņēmumi un labi apmaksātas darbavietas. Jauna nodokļu sistēma mums ir nepieciešama, lai sasniegtu valdības izvirzīto mērķi par 5% ekonomikas pieaugumu gadā.
Vēl viens iemesls ir nepieciešamība mazināt sociālo nevienlīdzību. Tas nozīmē ienākumu izlīdzināšanu starp mazo un lielo algu saņēmējiem. Te svarīgs instruments ir ar nodokļiem neapliekamā minimuma būtiska paaugstināšana, jo līdz ar tā ieviešanu zemu un vidēju algu saņēmēju ienākumi pieaugs. Vēl divi būtiski virzieni sociālas nevienlīdzības izskaušanā ir tā saukto aplokšņu algu saņēmēju legalizēšana un arī progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieviešana. Par progresivitāti vēl būs debates, bet tai noteikti ir jābūt. Dažādu amatpersonu jau šogad iesniegtās ienākumu deklarācijas un statistiskā informācija par minimālo un vidējo algu valstī vēlreiz pārliecina par progresīvā ienākuma nodokļa nepieciešamību. Ja lielāki ienākumi, tad lielāki nodokļi, tad vienlīdzīgāka sabiedrība. Bez jau minētajiem iemesliem nodokļu reformas nepieciešamībai, noteikti jāmin arī tie, kurus gadiem ilgi piesauc investori un eksperti. Tie ir dārgās darbaspēka izmaksas Latvijā, kā arī samudžinātā nodokļu atlaižu un izņēmumu sistēma, kura daudzos gadījumos nav nedz pamatota, nedz taisnīga. Visus nodokļu atvieglojumus atcelt nevar, bet par daudziem var diskutēt. Visbeidzot. Nodokļu reforma nav kādas partijas vai dažu ministru iegriba, par tās nepieciešamību ir vienojusies trīs partiju koalīcijas veidotā valdība. Nodokļu reformu atbalsta darba devēji, arodbiedrības, Latvijas Banka un nozares eksperti. Vēl ir lietas, par kurām jāvienojas, jāsaskaņo dažādo pušu intereses, bet reforma jāvirza uz priekšu.
Kāpēc tieši tagad?
Šogad ir īstais brīdis nodokļu reformas īstenošanai Latvijā. Ja lēmums par reformu netiks pieņemts šogad, tad pie tā mēs varēsim atgriezties labi ja tikai pēc vairākiem gadiem. Iemesls tam ir vienkāršs – faktiski jau ir sācies ES struktūrfondu līdzekļu ieguldījumu periods, kas turpināsies līdz 2020.gadam. Fondu līdzekļi būtiski stimulēs Latvijas tautsaimniecības pieaugumu un tā lielums jau tagad ir prognozējams. Reformēta nodokļu sistēma var kļūt par būtisku papildus stimulu ekonomikas attīstībai, jo iepriekšējais fondu darbības periods pierāda, ka bez ES līdzekļiem investīcijas Latvijas ekonomikā ir minimālas. Nākotnē tā turpināt vairs nevarēs.
Kas būs galvenie ieguvēji?
Pirmie īstenotās nodokļu reformas ieguvēji, būs mazo algu saņēmēji, jo palielinātais ar nodokļiem neapliekamais ienākumu minimums vairos viņu rīcībā esošo naudas daudzumu. Ieguvēji būs tie darba ņēmēji, kurus var pieskaitīt vidusšķirai un kuru darba alga nav lielāka par divām statistiski vidējām darba algām. Noteikti ieguvēji būs tie, kuri savu algu saņem aploksnē, jo darba devējam vairs nebūs izdevīgi izņemt dividendes, samaksāt par tām nelielu nodokli un izmantot naudu aplokšņu algu maksāšanai, tādejādi, nemaksājot citus nodokļus. Reformas mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus no darba devēju patvaļas. Nedrīkst būt situācija, kad darba ņēmējs nesaņem slimības pabalstu vai, beidzot darba gaitas, spiests dzīvot no sociālā pabalsta. Skaidrs, ka ne uzreiz viss izdosies, tomēr, radot jaunas darbavietas, palielinot konkurenci, ieguvēji būs visi tie, kuri grib strādāt, godīgi maksājot nodokļus. Panākot to, ka ekonomika gada laikā Latvijā pieaug par 5%, faktiski tiktu nodrošināts, ka šādiem darba ņēmējiem alga gadā palielinātos par 5%-7%, kas ir jūtams ģimeņu budžeta papildinājums.
Kas varētu būt tie, kuriem reforma nav izdevīga?
Ja kāda reforma patīk visiem, tā noteikti nav reforma. Mūsu gadījumā reforma nepatīk tiem, kuri ir pieraduši, ka var tikt pie lielas naudas, neveicot lielus ieguldījumus. Ar to es domāju plānotās izmaiņas uzņēmumu ienākumu nodoklī (UIN), piedāvājot ieviest vienotu likmi 20% apmērā visām naudas izmaksām, ieskaitot gan dividendes, gan naudas pārskaitīšanu uz citām valstīm. Tajā pašā laikā uzņēmumi, kuri savu peļņu investēs attīstībā, UIN par attiecīgo periodu nemaksās vispār, un te mēs atkal nonākam pie stāsta par jaunu uzņēmumu un labi apmaksātu darbavietu radīšanu. Ir ļoti svarīgi, lai katrs uzņēmums būtu ieinteresēts izaugsmē, jo tad pelnīsim mēs visi.
Sākotnēji reformas ietvaros bija iecerēts atcelt dažāda veida nodokļu atvieglojumus, kas dotu būtisku pienesumu budžetam. Dažādu atvieglojumu rezultātā valsts ik gadu neiegūst ap diviem miljardiem eiro, kas ir aptuveni ceturtā daļa no kopējā Latvijas valsts budžeta. Tomēr vairumā gadījumu tos atcelt faktiski nav iespējams, jo kurš gan teiks, ka nodokļu atvieglojumus nevajag lauksaimniekiem, medikamentiem, iedzīvotāju saņemtajiem izglītības un veselības aprūpes pakalpojumiem un tamlīdzīgi. Tāpēc par spīti dažādām baumām, Latvijas iedzīvotāji nenonāks reformas zaudētāju sarakstos.
Nodokļu reformas ietvaros atsevišķās pozīcijās ir plānots arī nodokļu likmju palielinājums, tomēr galvenokārt tas skar produktus, kuri iedzīvotājiem nav vitāli nepieciešami – tiks palielināts akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. Palielināta tiks arī akcīze degvielai, taču tikai tādā apmērā, lai tam nebūtu jūtama ietekme uz tautsaimniecību. Turklāt tas ļaus ik gadu novirzīt papildu 25 miljonus eiro ceļu atjaunošanas fondā, tādējādi liekot pamatus ceļu programmai, kas turpmākajos gados tiks tikai attīstīta.
Reformas riski un neatbildētie jautājumi?
Strādājot ar jauno nodokļu reformu, valdībai būs jāpierāda Eiropas Komisijai un arī visiem skeptiķiem, ka šī darba rezultātā tautsaimniecības izaugsme valstī gaidāma jau pēc diviem gadiem. Tas jādara, jo sākotnēji būs nepieciešamība nedaudz palielināt valsts budžeta deficītu. Jāuzsver, ka šis budžeta deficīta pieaugums paliks ES pieļauto normu robežās. Tas nepārsniegs 2% robežu jeb skaitļos no 100 līdz 170 miljoni eiro. Turklāt jau trīs gadu laikā Latvijai nepieciešamība dzīvot neliela budžeta deficīta apstākļos pazudīs, jo savus augļus būs devuši ekonomikas izaugsmei veltītie pasākumi. Protams, bez šī papildu deficīta arī sākotnējā periodā varētu iztikt, bet tādā gadījumā būtu jāpalielina nodokļu slogs. Tāpat ir jānorāda, ka reforma paredz pašvaldībām kompensēt neiekasēto nodokļu apjomu – no valsts kopējā budžeta tās saņems 19,5%, kas ir objektīvā pašvaldību iztērētā summa. Jebkurā gadījumā valdībai nav mērķis panākt pašvaldību ienākumu samazināšanu.
Viens no neatrisinātajiem jautājumiem ir nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN). Te vairāk jādiskutē par īpašuma kadastra vērtības aprēķināšanu un nevis NĪN likmēm. Jautājums ir problemātisks, jo īpaši Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā. Šogad jau ir apturēts tālāks kadastrālo vērtību pieaugums, un tiek meklēts risinājums šim jautājumam. Nav normāli, piemēram, ja diviem līdzās esošiem īpašumiem kadastrālās vērtības un tādējādi arī maksājamā NĪN apmērs būtiski atšķiras. Kadastrālās vērtības noteikšanas kritērijiem jābūt saprātīgiem, bet NĪN – samaksājamam. Daudzkārt dzirdēts apgalvojums, ka darbaspēka nodokļu slogu vajagot pārnest uz NĪN, taču par to nevar būt ne runas, kamēr šā nodokļa aprēķināšanas sistēma nav sakārtota.
Nodokļu reformas galvenais mērķis ir Latvijas iedzīvotāju drošība un labklājība.
