Reti kuras kompānijas šefs būs veicis savas organizācijas restrukturizāciju un zīmola identitātes maiņu bruņuvestē, jo veicamās reformas ir tik apjomīgas un tik ļoti pretējas organizācijas vēsturiskajai pieredzei, ka daudzi tās locekļi pašu reformatoru gribētu redzēt aukstu. Šis noteikti pretendē uz trakāko organizācijas reformas un zīmolvedības stāstu, kāds db.lv ir bijis lasāms.

Antonio Fernandess jeb King Tone bija ASV skaitliski lielākās bandas Latin Kings dekriminalizācijas un sociālās iekļaušanās reformas sludinātājs. 1996. gadā Ņujorkas bandas atzara dibinātājs King Blood, būdams mūža ieslodzījuma priekšā vieninieka kamerā, nodeva savu varu King Tone, kurš reorganizēja bandu pēc ļoti izstrādāta hierarhijas plāna ar mērķi kontrolēt, lai viņa nevardarbības, dekriminalizācijas un sociālā taisnīguma vēsts jeb, kā viņš pats saka, vēsts, «kā mīlestība izskatās bandā», tiktu sludināta, piekopta un rituāli godināta.

Ņujorkas Latin Kings banda King Tone vadībā (viņš sevi sauc par CEO – kompānijas šefu) divu gadu laikā pieauga par vairāk nekā 1000 piederīgajiem. Varas iestādes nenoticēja latīņamerikāņu bandas labprātīgajai dekriminalizācijai un tās pārejai no noziedzības uz «vienkāršu» civilo nepakļaušanos sociālo un politisko netaisnību priekšā. Tālaika mērs Rūdolfs Džuliani apsolīja King Tone «iesēdināt», un 1999. gadā viņam piesprieda no 12,5 gadu cietumsodu par konspirāciju un līdzdalību narkotiku tirdzniecībā. Par labu uzvedību viņu atbrīvoja pēc 10 gadiem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Maxima Latvija valdes locekle Jeļena Kondrašova. Lietuvā 2007.gadā tika reģistrēts uzņēmums MAXIMA GRUPĖ, UAB, kam šobrīd pieder tirdzniecības tīkli Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Bulgārijā un Polijā. Starptautiskās audita un biznesa konsultāciju kompānijas Deloitte ekspertu CE TOP 500 (500 lielākās kompānijas 18 Centrāleiropas valstīs) pagājušajā gadā veidotajā pārskatā MAXIMA GRUPĖ ieņēma 57.vietu.

Latvijā uzņēmums Maxima Latvija darbību uzsāka 2001.gadā, atverot pirmos veikalus.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šis uzņēmums attīstās ļoti dinamiski. Uzņēmuma vadība velta lielu uzmanību darbinieku apmācībai un kvalifikācijas celšanai visos līmeņos. Tāpat viena no lielākajām priekšrocībām, strādājot šajā uzņēmumā, ir iespēja strādāt gan lokālā, gan starptautiskā mērogā.

Romas Katoļu baznīcas pāvests Francisks pirmdien sūrojās par cilvēku alkatību un patērētāju kultūru, tradicionālajā Ziemassvētku vakara dievkalpojumā Vatikāna Svētā Pētera katedrālē atgādinot, ka «dzīvības ēdiens nav materiālie labumi, bet mīlestība».

«Mūsdienās daudzi cilvēki dzīves jēgu rod tajā, ka viņu īpašumā ir materiālo lietu pārpilnība,» sprediķī sacīja pāvests.

«Negausīga alkatība iezīmē visu cilvēces vēsturi, pat šodien paradoksālā kārtā daži grezni vakariņo, kamēr citiem nav dienišķās maizes, lai izdzīvotu,» viņš piebilda.

Ja mēs domājam par silīti, kur piedzima Jēzus, «mēs saprotam, ka dzīvības ēdiens nav vis materiālie labumi, bet mīlestība, nevis nesātība, bet žēlsirdība, nevis ārišķība, bet vienkāršība,» sacīja pāvests.

Ziemassvētkos «mēs nedrīkstam zaudēt pamatu zem kājām vai ieslīgt pasaulīgumā vai patērētāju kultūrā», un mums sev ir jāvaicā - «vai es dalos savā maizē ar tiem, kam tās nav», norādīja Francisks.

Laika posmā no 2004. līdz 2022. gadam vēlme pēc bērniem, pati motivācija, griba pēc tiem ir sarukusi no vidēji trīs bērnu ģimenes ieceres uz vidēji divu bērnu ieceri, liecina Latvijas Universitātes speciālistu pētījums Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte.

Bērni daudz mazākam skaitam cilvēku Latvijā nozīmē dzīves jēgu un piepildījumu.

Pētījuma statistiskā bāze

Pētījuma autores norāda, ka pētījums veikts pēc līdzīgiem principiem 2004. un 2022. gadā, turklāt visā šajā laikā Latvijas dzimstības rādītāji ir vērtējami kā kritiski zemi, gluži tāpat kā tas ir visā Eiropā. «Tomēr, ja vērtē pēc summārā dzimstības koeficienta, kam normālai paaudžu nomaiņai būtu jābūt 2,1–2,2, tad 2004. gadā tas bija 1,29, bet 2021. gadā tas bija pieaudzis līdz 1,57,» secina pētījuma autores. Proti, arī izmiršanas bezdibenī ir dziļuma atšķirības.

Tāpat bāzes datiem pieder secinājums par mātes vidējā vecuma pieaugumu. Latvijā tāpat kā visā pasaulē mātes vidējais vecums, kad dzimst pirmais bērns, palielinās. 2000. gadā pirmais bērns vidēji pasaulē dzima 24 gadus vecai māmiņai. 2021. gadā vidējais pasaules rādītājs ir pieaudzis līdz 27,8 gadiem, bet Latvijā pirmā jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021. gadā bija 30,2 gadi. Līdztekus pētījuma autores kā pozitīvu faktoru min aizvien lielāku jaundzimušo skaitu likumīgi noslēgtās laulībās. 2021. gadā 10 872 bērni jeb 62,4% no visiem jaundzimušajiem ienāca oficiāli reģistrētās ģimenēs. 2011. gadā laulībā dzimušo īpatsvars bija tikai 55,4%. Tiesa gan, bērnu bija krietni vairāk kopumā. Situācija patlaban nedaudz atgādina Eduarda Veidenbauma dzejoļa «Ej un dzenies tik pēc naudas» vārsmas, kas noslēdzas ar vārdiem: «Papriecāties tikumīgi, bērnus radīt likumīgi.»

Diemžēl ne vienmēr darbinieki aiziet, lai meklētu jaunus izaicinājumus vai tāpēc, ka atraduši labāku darba vietu. Reizēm tā vienkārši ir nespēja sastrādāties ar savu vadītāju.

Darbinieku noturēšana ir problēma, ar kuru saskaras visi vadītāji. Atalgojums vai pat darba pienākumi šajā gadījumā neatsver to, kā darbinieki tiek vadīti un kā tie jūtas attiecībās ar savu priekšnieku. Vai viņi jūtas novērtēti? Vai saņem kompānijas atbalstu un regulāras atsauksmes par padarīto?

Labi zināmajā amerikāņu psihologa Abrahama Maslova vērtību piramīdā ir trīs vajadzību līmeņi, kuros spēj darboties arī vadītājs – drošība, mīlestība un piederība un atzinība. Šie trīs līmeņi pārstāv dažādus darba vides elementus. Pirmais, drošība, attiecas uz darba un karjeras stabilitāti, kā arī sociālo un veselības apdrošināšanu. Vai darbiniekam nenākas dzīvot nepārtrauktās bailēs par algas samazināšanu? Vai viņš zin, ka vadītājam rūp gan viņa darbs, gan labklājība?

Foto: Evija Trifanova/LETA

Bizness ir veiksmīgs, jo mēs un darbinieki esam iedziļinājušies detaļās, domā "Vīnkalni" Pils mājas saimnieki Evija un Artis Žentiņi.

Ģimene pēc vairāk nekā desmit gadu ilgas darbošanās gan piemājas saimniecībā "Vīnkalni", gan izbraukumos plāno atvērt picēriju Rīgā.

Aizvadītā gada septembrī apritēja desmit gadi, kopš Žentiņi sāka cept picas un brīvdabas picērijā "Vīnkalnos", Beverīnas novadā, piedāvā tās meistarklašu veidā, sākot no skolēnu grupām līdz pat premjerministriem, taču mīlestība uz Itāliju aizsākās jau 1993. gadā.

Ģimene aizbrauca uz Itāliju, jo Vīnkalnu Pils Mājas saimniekam Artim Žentiņam tur noritēja BMX sacensības. Katru reizi, kad Žentiņi apceļoja Eiropu, piedaloties sacensībās, viņi devās arī uz Itāliju, tur ciemojās pie ģimenes draugiem, kuri viņus iepazīstināja ar Itālijas kultūru. Viņiem bija iespēja redzēt Itāliju no sētas puses, nevis kā tūristiem, kuri brauc un nakšņo viesnīcās.

Tieši šāda doma ienāca prātā, iepazīstoties ar tikko publiskoto Latvijas (un nu jau arī Baltijas) Mīlētāko zīmolu topu. Tajā ar jūtamu pārsvaru pār citiem pirmajā vietā ir Google. Man personiski pret Google nav nekas iebilstams, tomēr – vai tad, ja es kaut ko lietoju ik dienu tāpēc, ka īsti nav citas, ērtākas un labākas alternatīvas, es to īpaši mīlu?...

Protams, līdzās Google meklētājam cilvēki lieto arī Google Docs, Google kalendāru, Google uzturētu e-pasta programmu, Google Chrome interneta pārlūku un visdažādākos citus instrumentus, kas darbojas visnotaļ pieklājīgi un veic dažādas funkcijas pietiekami ātri un efektīvi, salīdzinot ar citām līdzīgām programmām. Tam varētu piekrist. Turklāt daudz laba dzirdēts arī par Google personāla politiku un darba vidi, kas mūs Baltijā īpaši neskar, bet – jauki taču.

Tomēr turpat tālāk, topa 2.vietā Latvijā ir Inbox, bet nedaudz zemāk, saraksta otrajā desmitā – ss.lv. Vai tiešām cilvēkiem ir īpaši siltas jūtas pret visparastākajiem e-pastu un foto apmaiņas vai sludinājumu serveriem? Izklausās nedaudz jocīgi…

Vai nebija jauks pasākums – grāmatu draugu ķēde? 13 tūkstoši rokās sadevās, ziemas salā un spelgoņā padeva grāmatas no rokas rokā, tādējādi apliecinot, kāda mēs liela lasītāju tauta. Un tas nekas, ka Gaismas pili nepieņēma ekspluatācijā un nekādas grāmatas tur krāmēt nemaz nedrīkst.

Vēl vairāk - aizkulisēs runā, ka tajā pašā vakarā ar kravas busiņiem visas aizvestas atpakaļ, no kurienes nākušas. Galvenais, ka jauks mārketinga pasākums izdevās - pa visiem medijiem plaši izrādīts, bija gan ierindas tautai laiku kur pakavēt, gan politiķiem apgrozīties. Un sīkums, ko par Gaismas pili runāja vēl tikai pirms dažiem mēnešiem vai gadiem. Kurš tad vēl atceras, ka tas bija nīstākais projekts, kura dēļ ne tikai politiskās karjeras ir aizgājušas nebūtībā, bet dažs pat dzīvību diezgan burtiskā nozīmē atdevis. Tagad viss pēkšņi izrādījies jauki, un tie paši, kas vēl pirms neilga laika bibliotēku interneta komentāros un publiskos pasākumos sauca par «tautas asiņu izsūcēju», «veikalu Maxima», «aizgājušo oligarhu laikmeta simbolu» un ko tik vēl ne, tagad draudzīgi sadodas ap to rokās kā ap svētāko simbolu. Pamēģiniet tikai kaut ko teikt!

Mēs viņu gribējām pieteikt Ginesa rekordam, smej Valentīnas Georgijevskas kolēģes. Joks nav tālu no patiesības: diez vai vēl kaut kur Kurzemē, Latvijā un pat visā Eiropā turpina strādāt meistare ar tik ievērojamu – 58 gadus lielu – darba stāžu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Frizētavā viņa sastopama ik dienu, un pastāvīgie klienti pat nedomājot no 86 gadus vecās manikīres pakalpojumiem atteikties. «Ar dzirdi tā pašvakāk, bet redze ar brillēm man ir laba, cenšos būt rūpīga, jo darbs patīk - tas man dod spēku un enerģiju. Bez darba es būtu pilnīgi beigta,» teikusi Valentīna.

Satiekot jebkuru cilvēku, viņa vispirms profesionāli uzmet aci nagiem. Neesmu no lielām runātājām, kautrīgi iebildusi meistare, tomēr līdz nākamajam pierakstam atradusi brīdi sarunai. «Gadu no gada viņi pie manis nāk. Galvenokārt Jaunliepājas iedzīvotāji, viens otrs regulāri brauc no citiem pilsētas rajoniem, piemēram, no Zaļās birzes, kur nav frizētavu, paretam - arī no laukiem,» viņa stāstījusi par saviem klientiem.

Zanes Bluķes vēlme radīt savam bērnam saistošu nodarbi īstenojusies grafiskā dizaina projektā ar estētisku un izglītojošu ievirzi

Zīmola ZedBi kolekcijā ir līmplēves plakāti ar oriģināliem un dekoratīviem zīmējumiem, skaitļiem vai alfabētu dažādās valodās, kas sakārtoti Gaišajā jeb kārumnieka lāča, Tumšajā jeb brīnumzemes un Rokenrola jeb «mīlestība, draugs un rokenrols» sērijā (variācija bērniem par tēmu sex, drugs&rock’n’roll). Vēl ir krāsojamās lapas, «tetovējumu» uzlīmes, pastkartītes, tostarp ar uzrakstu Liepāja, taču ieturētas bērniem piemērotā stilistikā. Zane savā interneta lapā piedāvā gan izstrādāt individuālu plakāta maketu, gan arī izgatavot plakātus un kartītes. Sadarbībā ar citiem Liepājas māksliniekiem, kuri arī rada stilīgas grafiskā dizaina lietiņas, pamazām tiek auklēta ideja par interneta veikalu. «Es saprotu, ka jāapvienojas, lai radītu kādu jaudīgāku projektu,» atzīst Z. Bluķe.

Režisors Uldis Cipsts šobrīd aktīvi strādā pie sava gara darba - seriāla Šķiršanās formula, kam jākļūst par jaunās TV3 rudens sezonas sensāciju un būs skatāms no 27. septembra.

Seriāls ir par mīlestību, ģimeni un to, kāpēc nešķirties, par lielākajām dzīves izvēlēm un par to, cik ilgi jāpierod vienam pie otra, par piedošanu saviem tuvākajiem. Seriāla galveno varoni tēlo Intars Rešetins.

Par seriāla tematiku U. Cipsts sācis domāt, redzot, cik bieži cilvēki šķiras, pat tādi, kuri ir šķietami paraugi citām ģimenēm. Viņš esot daudz domājis par to, kāpēc cilvēki šķiras un nevēlas mainīties kopā, tāpat veicis pietiekami apjomīgu pētniecisko darbu par šo tēmu.

Režisors nelielā intervijā biznesa portālam db.lv stāsta par seriāla tapšanas finansiālo pusi:

Cik izmaksā seriāla uzņemšana? Kas prasa vislielākās izmaksas?

Šajā nedēļas nogalē, 28.jūlijā ar vērienīgām sacensībām ekstrēmajos sporta veidos Ventspilī tiks atklāts lielākais jauniešu ielu sporta un kultūras festivāls Eiropā Ghetto Games, dēvēts arī par GGFEST. Festivālā par uzvaru dažādos sporta veidos – sākot ar BMX, skeitbordu, “inline” un beidzot ar strītbaik frīstailu un SUP - sacentīsies sportisti no vairākiem kontinentiem.

Festivāls Ghetto Games soļo līdzi laikam, modernās tehnoloģijas iekļaujot arī savā programmā – pirmo reizi šogad festivāla ietvaros noritēs arī Latvijas dronu jeb bezpilota tālvadības gaisa kuģu sacensības. Savukārt tie, kuri nevarēs ierasties Ventspilī, varēs vērot pārraides no dažādu sporta veidu sacensībām interneta vietnē Ghetto.lv.

Pirmajā festivāla dienā, 28.jūlijā sacensības noritēs vairākos sporta veidos – GGFest Warm-up pulcēs amatierus, kuri sacentīsies scoot, inline un BMX freestyle disciplīnās, šajā dienā notiks arī Baltijas čempionāts veikbordā, starptautiskās BMX dirt sacensības, tiks vērtēti arī labāko triku meistari veikbordā, notiks arī starptautiskās BMX flatland sacensības. Piektdienas vakars noslēgsies ar filmu izrādīšanu un dronu paraugdemonstrējumiem.

Mēdz teikt, ka valoda spēj atvērt visas durvis. Tas ir tiesa arī tad, ja tiek runāts par uzņēmumiem un iespējām. Apgūt jaunas valodas vai uzlabot esošas zināšanas var vienmēr un jebkurā vecumā. Drošākais veids, kā iegūt noturīgas un kvalitatīvas zināšanas – valodu kursi. Lasiet tālāk un uzziniet, kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola un kādus kursus tā piedāvā!

##Kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola?

Skrivanek Baltic ir viens no lielākajiem tulkošanas uzņēmumiem Baltijas valstīs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Mīlestībā pret valodu un cieņā pret valodas kopējiem tika izveidota Valodu skola, kurā tiek piedāvāts plašs valodas kursu klāsts dažādiem zināšanu līmeņiem.

Valodu skolā pieejamie valodu kursi:

- Angļu valodas kursi

- Dāņu valodas kursi

- Franču valodas kursi

- Itāliešu valodas kursi

- Krievu valodas kursi

- Norvēģu valodas kursi

- Spāņu valodas kursi

- Vācu valodas kursi

- Zviedru valodas kursi

Visi kursi ir pieejami dažādiem sagatavotības līmeņiem, piemēroti gan iesācējiem, gan tiem, kuriem jau ir noteiktas priekšzināšanas. Arī kursu norises laiks ir īpaši ieplānots tā, lai tos būtu ērti apmeklēt arī tiem, kuri strādā vai mācās. Kursi notiek gan regulārās, gan intensīvās grupu nodarbībās, tāpat ir iespējams izvēlēties mācīties no rīta, vakarā vai nedēļas nogalē.

Liepājniece Ilze Šupstika pamet labi atalgotu darbu, lai no sirds nodotos tam, par ko kādreiz teica «nekad», radījusi bērnu apģērbu zīmolu Little lion

Ilze nekad apzināti nav mācījusies šūt, bet vidusskolas laikā apmeklējusi dažādus pulciņos. Kleitas Ilze savai meitai nekad nav pirkusi veikalos, vienmēr šuvusi pati, tomēr nebija iedomājusies, ka šūšana varētu kļūt par pamatnodarbošanos. «Kad man kādreiz teica – tev ir tik skaistas kleitas, vajadzētu ar to nodarboties, man likās – nu nē, negribu būt šuvēja. Valdīja stereotips – ja ir augstākā izglītība, tad taču nestrādā par šuvēju, » viņa stāsta.

Viņa strādājusi algotu darbu, saņēmusi labu atalgojumu, taču kādā brīdī radusies sajuta, ka vairs nejūt piepildījumu, kaut kas ir jāmaina. Arī Ilzes vīrs viņu atbalstīja un mudināja iet prom no darba, nopirka sievai audumus, un viņa sāka darboties. Sākotnēji viņa sprieda, ka varētu strādāt ar trikotāžas audumu, jo tas ir vienkāršāk. «Sāku skatīties, ko dara citi, un darīju pilnīgi pretējo. Tie, kas mājas apstākļos kaut ko šuj, lielā mērā izmanto trikotāžu, taču šis audums nebija īsti manējais. Man ir svarīgi, ka manām kleitām ir kokvilnas oderīte, skaistas podziņas un auduma pogu cilpiņas, lai kleitas ir svinīgas, taču lai ir arī viegli mazgājamas. Citi vecāki saka – galvenais, lai kleitas nebūtu jāgludina, tāpēc cenšos izmantot šādus audumus,» stāsta Ilze. Visbiežāk apģērbu radīšanai tiek izmantota kokvilna, mākslīgais zīds, zīds, samts, bet oderēm pārsvarā tiek izmantota kokvilna.

Mālpilieti Gundegu Vanagu – Janbergu uz sava uzņēmuma SIA Emily Textil Studio radīšanu mudināja mīlestība uz linu – apģērbā, mājās.

«Visur kur gāju, uzreiz pievērsos linam,» atzīstas Gundega. «Vienkārši gribēju sākt un nodibināju uzņēmumu. Pilnīgi neraksturīgi biznesam – nerakstīju nekādu biznesa plānu – vienkārši sāku,» viņa atceras.

Lai gan pēc pasūtījuma drēbniece šuj apģērbus no klienta izvēlētā materiāla, savas kolekcijas viņa veido tikai no dabīgiem materiāliem. Tā radītas divas dizaina līnija – zīmols Emily Textil Studio jeb mājas tekstila lietas – dvieļi, gultas komplekti, spilveni, paklāji un zīmols Natural Design – dabā atrastas lietas – amatnieka Rinalda Dundura dizainētas un darinātas koka lietas – mēbeles un interjera priekšmeti, kā arī Gundegas darinātās biroja lietas – lielie sēžamspilveni ar griķu pildījumu, griķu spilveni biroju krēsliem un roku balsti, ko izmanto strādājot ar datorpeli, - dabīgu materiālu blīves starp biroja darbinieku un sintētiskajiem materiāliem, kas to ieskauj.

Būtiska loma sportistu un sporta komandu atbalstīšanā ir azartspēļu uzņēmumiem. Kā zināms, pēc likumdošanas izmaiņām ātrajiem kredītiem “skābeklis ir piegriezts”. Tāpēc tagad sportā liels devums ir tieši azartspēļu biznesa pārstāvjiem. Lai arī kādi zemūdens akmeņi neslēptos zem vārda “azartspēles”, šeit domājot atkarību un no tās izrietošās sekas, sportisti noteikti ir pateicīgi par devumu viņu attīstībā un atbalstā.

Svarīgi piebilst, ka likumdošana Latvijā neatļauj azartspēļu uzņēmumiem izvietot reklāmas - “Azartspēļu reklāma ir aizliegta ārpus azartspēļu organizēšanas vietām”. Tāpēc jāmeklē citi veidi, kā sasniegt potenciālo auditoriju. Ar sportistu palīdzību tas izdodas. Publicitātes noklājums skaidrs, ka ir liels. Bet, vai atdeve arī? Iespējams, ka šie uzņēmumi nemaz to nedarītu, ja ieguvuma nebūtu.

Latvijas tirgū jaunākais online sporta likmju un kazino uzņēmums Pafbet, kura saknes meklējamas Somijas Ālandu salās, jau no paša sākuma steidza atbalstīt Latvijas sportistus un komandas. Tā ir jaudīga iespēja ātri gūt atpazīstamību. Viņu paspārnē ir pasaulslavenā tenisiste Aļona Ostapenko, rallijkrosa braucējs Reinis Nitišs, pludmales volejbola pāris Mārtiņš Pļaviņš / Edgars Točs, Latvijas ātrākā sieviete Sindija Bukša, motokrosists Kaspars Stupelis, trīssoļlecējs Elvijs Misāns. Dibinātas arī sadarbības, kuru ietvaros Pafbet izcelts vēl vērienīgāk. Sporta laukumi O-Sands uzsākot sadarbību ar Pafbet mainīja nosaukumu un kļuva par Pafbet / O-Sands. Sadarbība noslēgta arī ar Latvijas hokeja līgu, kuras mājas lapas domēna nosaukumā parādās Pafbet vārds. Var spriest, ka sadarbība ir cieša un abām pusēm apmierinoša. Vēl viena spilgta un pavisam jauna sadarbība ir atbalsts Latvijas - Igaunijas basketbola līgai, kas ieguvusi nosaukumu Pafbet Latvijas - Igaunijas līga.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu piemērot 3000 latu naudas sodu ātro kredītu uzņēmumam AS 4finance par negodīgas komercprakses īstenošanu.

Kā skaidro PTAC, komersants šī gada sākumā izplatīja reklāmu par iespēju smscredit.lv klientiem, kuri aizņemsies vismaz 150 latu lielu kredītu, saņemt dāvanā ielūgumu divām personām uz 18. februāra koncertu «Mīlestība īstajā brīdī».

PTAC konstatēja, ka īstenotā prakse uzskatāma par profesionālajai rūpībai neatbilstošu, kas veicināja bezatbildīgu aizņemšanos, jo piedāvātā dāvana varēja būt izšķirošs faktors patērētājam, pieņemot lēmumu par kreditēšanas pakalpojumu izmantošanu.

PTAC 7. februārī uzsāka AS 4finance īstenotās komercprakses izvērtēšanu. Veicot lietas izpēti, PTAC secināja, ka reklāmas izplatīšanas laikā kredītus ir saņēmis plašs patērētāju loks. Daļa patērētāju, kuri vēlējās saņemt biļetes uz koncertu, izmantojot kreditēšanas pakalpojumus, tās nesaņēma. Ar reklāmas starpniecību tika veicināta jauno klientu piesaistīšana, tiešā veidā popularizējot komersanta piedāvātos kreditēšanas pakalpojumus, vienlaikus tika mudināti arī esošie klienti saņemt jaunus kredītus.

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Jubka mēbeles top no pašu radīta materiāla, papildinot tās ar detaļām no savu laiku nokalpojušām lietām.

Jubka ir uzņēmuma nosaukums, bet tā tiek saukts arī materiāls, ko radījuši uzņēmuma īpašnieki – Ieva Veita, Didzis Breidaks un Ginta Bormane. Sis materiāls ir auduma un finiera sakausējums. Mēbeļu korpuss tiek izgatavots no šī materiāla savienojumā ar vecām mēbeļu detaļām. «Izmantojam vecas detaļas (atvilktnes un kājiņas). Dodam līdzi stāstu, ko zinām par detaļu iepriekšējo dzīvi – no kurienes tās nākušas, kādā stāvoklī bija mēbele, kad tā nonāca pie mums utt. Žēl skatīties, kā mēbeles aiziet bojā nerestaurētas un nesakoptas. 70. gadu lietām varbūt nav antikvariāta vērtība, bet pietiek tās sapucēt un pasniegt jaunā veidolā – tās iegūst citu skatu. Tā ir mūsu cieņa un mīlestība pret veco,» saka Ieva. Šobrīd Jubka izgatavo kumodes, bet uzņēmums ir iecerējis ražot arī cita veida mēbeles, piemēram, galdus. Uzņēmums ir dibināts pērn, bet līdz tam tā īpašniekiem ir bijuši eksperimenti piecu gadu garumā. «Nav tā, ka katru dienu ar to strādājām – radās ideja, padomājām, kā to izdarīt, kā uzlabot. Pārbaudījām, kā materiāls kalpo, piemēram, vienu sezonu noturējām ārā, lai paskatītos, ko saule un lietus nodara mēbelēm,» saka Didzis. Uzņēmums apsolījis no katras pārdotās mēbeles atgriezumiem saremontēt soliņu Rīgas mikrorajonos. «Daļa materiāla paliek pāri un roka neceļas sviest to ārā. Pirmo soliņu nolikām netālu no mūsu darbnīcas,» viņš stāsta.

Animācijas režisore un māksliniece Signe Baumane savu jaunāko filmu, Oskara balvas nomināciju fināla divdesmitniekā iekļuvušo pilnmetrāžas animāciju Akmeņi manās kabatās (2014) finansēja ar plašas sabiedrības palīdzību un arī tās izplatīšanā izmēģina jaunu konceptu – ikviens visā pasaulē var kļūt par šīs filmas izplatītāju un saņemt procentus par tās izrādīšanu.

«Jocīgā filma par depresiju» ir Ņujorkā dzīvojošās Signes Baumanes pirmā pilnmetrāžas animācijas filma. Četru gadu garumā veidotās ASV un Latvijas kopražojuma filmas finansēšanai tika izmantota arī tā sauktā «pūļa finansēšanas / crowd-funding» sistēma, ar kuras palīdzību Signes filmu atbalstīja arī vairāki simti Latvijas iedzīvotāju. Autore aicina arī filmas popularizēšanā un izplatīšanā apvienot spēkus un izmantot interneta jaunieveduma iespējas, ko piedāvā online platforma Yekra.

«Spēles noteikumus» pati Signe Baumane izklāsta 3 minūtes garā videoinstrukcijā (https://www.youtube.com/watch?v=d8z8QGm3ldA) – potenciālajam filmas izplatītājam jāreģistrējas kā filmas oficiālajam pārstāvim («affiliate»), un platforma Yekra nosūta speciāli viņam izveidotu linku, kuru iespējams tālāk izplatīt visos iespējamos veidos – mājaslapās, blogos, e-pasta vēstulēs, Facebook profilos un tamlīdzīgi. Šajā linkā iespējams filmu noskatīties par maksu, un katrā noskatīšanās reizē 10% no samaksas nonāk izplatītāja PayPal kontā.

30. jūlijā Rīgā durvis vēris Lietuvā lielākā žalūziju ražošanas un pārdošanas uzņēmuma Domus Lumina salons. Atklāšanā piedalījās arī pazīstamā lietuviešu grafiķe Jurate Rekevičūte, pasākumā prezentējot ekskluzīvu rullo žalūziju autorkolekciju Yes, kas tapusi sadarbībā ar Domus Lumina.

«Man ir liels prieks, ka tagad arī Latvijā ir pieejama kolekcija, ar kuru ļoti lepojos,» gandarījumu pauda Jurate, kas pazīstama ar savām drosmīgi radošajām idejām un neparastajiem dizaina risinājumiem. «Dzīvesprieks, mīlestība, viss, kas ap mums. Tāda ir manis radītā kolekcija. Jā jāsaka vienmēr – šodien, rīt, vakarā, naktī, no rīta! Un, lai to neaizmirstu, palīdzēs Yes!. Ikviens cilvēks ir savs dzīves radītājs, un Yes! rosina fantāziju, rada vēlmi darīt ko jaunu!»

Lietuvā lielākā žalūziju ražošanas un pārdošanas uzņēmuma Domus Lumina sauklis – prātīgi risinājumi stilīgiem logiem! Plašs produktu klāsts, individuāli pielāgotas produktu sistēmas vai mehānismi, plaša audumu krāsu palete – viss, kas nepieciešams katram klientam, kurš meklē risinājumu savām mājām. Ekstravagantās Rekevičūtes veidotā autorkolekcija tapusi, meklējot jaunas idejas, ko piedāvāt strauji augošā uzņēmuma klientiem, norāda Domus Lumina komercdirektors Mantas Kelpšas. «Kurš teicis, ka gleznu īstā vieta ir pie sienas vai mākslas galerijās? Katrs no Jurates veidotās autorkolekcijas variantiem ir brīnišķīgs mākslas darbs, kurš ne tikai piešķir telpai individuālu un radošu noskaņu, bet arī pilda funkcionālu lomu – sargā no svešiem skatieniem un saules,» skaidro Kelpšas.

Fizikas doktors, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes asociētais profesors, kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs ir pārliecināts, ka a priori nevar aizstāvēt nevienu apgalvojumu, arī to, ka vairs neko nozīmīgu nav iespējams atklāt.

Fragments no DB intervijas:

Pēdējā laikā izskan gūzma negatīvas informācijas, proti, zinātnieki sēž uz koferiem, augstskolās tiek samazinātas budžeta vietas... Vai tiešām viss ir tik traki?

Ciest nevaru šādus izteikumus! Trūkums sākas prātā, pat vēl pirms prāta – iekšējā garīgā motivācijā. Ja mēs akcentējam tikai ziņu, ka viss ir slikti, tad tā arī būs. Nesen piedalījos nodokļu maksātāju forumā. Lai arī man kā zinātniekam ir maz sakara ar nodokļu maksātājiem, drīzāk piederu nodokļu saņēmējiem, tiku uzaicināts, minot argumentu, ka Vjačeslavs jau vienmēr ir optimists. Pozitīvā domāšana nav pašmērķis un tā nenozīmē bēdīgu lietu ignorēšanu. Katrā solī ir jāspēj saredzēt, kādas ir iespējas, ko es varu izdarīt lietas labā. Ja kādam liekas, ka viņam kaut kas pienākas, un viņš ilgstoši saduras ar realitāti, ka viņam nekas netiek piešķirts, tad kaut kas nav pareizs pašos pieņēmumos. Ir jāspēj realizēt to, kas tev ir dots, tādos apstākļos, kādi tev tie ir. Tie var būt nenoteiktības, tie var būt trūkuma vai netaisnīgu iespēju apstākļi, taču mums ir jācenšas būt atvērtiem dzīves izaicinājumu priekšā. Jo atvērtāki būsim, jo lielākas ir iespējas, ka mēs virzīsimies pa īsto taku un kaut ko sasniegsim šajā dzīvē. Optimistisks skatījums man gluži vienkārši palīdz nezaudēt enerģijas avotu arī brīžos, kad realitāte, diemžēl, ir visnotaļ skaudra. Ja negatīvismu un sarūtinājumu padod tālāk, tas sāk vairoties.

Arvien plašākā mērogā vērojama tendence izvēlēties pēc iespējas individualizētus produktus un risinājumus – arī bērnu apģērbos

Tā novērojusi bērnu apģērbu ražotāja SIA Tiny Bunny īpašniece Ilva Kauliņa, tieši tāpēc viņa saskata nišu savam zīmolam.

«Ideja no sapņa realitātē pārtapa tikai pirms gada. Man jau sen bija šāda ideja, un šobrīd ir izdevies to īstenot,» viņa saka. Idejai saknes meklējamas pirms septiņiem gadiem, kad Ilva strādāja liela apģērbu koncerna bērnu apģērbu nodaļā. Tur dzima viņas mīlestība pret bērnu apģērbu. Viņa domāja par to, ka kādreiz varētu izveidot savu bērnu apģērbu līniju, bet nekad neticēja, ka varētu ar to pelnīt naudu. «Ticība radās tad, kad atnāca nosaukums. Sāku par to arvien vairāk domāt. Vēlāk man piedzima bērniņš, sāku viņam šūt drēbītes, arī draudzenēm iepatikās. Draugu atbalsts mudināja mani turpināt iesākto. Pēc bērna piedzimšanas es neatgriezos darbā, bet izvēlējos riskēt un iet pretim savam sapnim,» atklāj Ilva.

Jo ikviena balss, kas atdota par kādu politisko partiju, ietekmēs to, kāds būs Saeimas sastāvs un kādi cilvēki tajā iekļūs. Tā ir iespēja izvēlēties labāko, nevis sliktāko.

Jo nav taisnība sazvērestības teorijām, ka viss jau ir izlemts iepriekš un vienkāršais vēlētājs neko neietekmē. Jo pašlaik nevienam - nedz politiķiem, nedz kādiem ietekmīgiem cilvēkiem - ne tuvu nav zināms vēlēšanu iznākums, kuru noteiks katra atdotā balss. Jo Latvijas vēsture liecina, ka daudzas kādreiz ļoti ietekmīgas partijas ir aizgājušas pa skuju taku tieši mūsu dēļ, jo mēs vēlēšanās pateicām: stop, pietiks. Jo mēs nebijām kūtri un nepalikām mājās.

Jo vēlēšanas ir laba iespēja pateikt politiķiem, ko tu par viņiem domā, turklāt to var izdarīt ļoti personīgi, politiķu uzvārdus svītrojot vai liekot klāt plusiņu. Jo nav jāmeklē ideālā partija, ar kuru simtsprocentīgi saskan visos jautājumos, bet domubiedri, ar kuriem var arī diskutēt. Jo tos politiķus, kas galīgi neiet pie sirds, var izsvītrot, tādējādi samazinot to iespējas sēdēt parlamenta krēslos. Jo nākamo četru gadu liktenis ir atkarīgs no mums katra, no mūsu saprāta, no mūsu spējas izvērtēt to, kas nāks par labu mums, mūsu bērniem un mūsu valstij. Jo lēmumus valstī nepieņem kāds abstrakts spēks, bet mūsu pašu ievēlēti politiķi. Jo visi politiķi nav vienādi, nav zagļi un korumpanti, daudzi ir godīgi cilvēki, kuri nāk ar savām idejām un redzējumu par valsts attīstību.