Reti kuras kompānijas šefs būs veicis savas organizācijas restrukturizāciju un zīmola identitātes maiņu bruņuvestē, jo veicamās reformas ir tik apjomīgas un tik ļoti pretējas organizācijas vēsturiskajai pieredzei, ka daudzi tās locekļi pašu reformatoru gribētu redzēt aukstu. Šis noteikti pretendē uz trakāko organizācijas reformas un zīmolvedības stāstu, kāds db.lv ir bijis lasāms.

Antonio Fernandess jeb King Tone bija ASV skaitliski lielākās bandas Latin Kings dekriminalizācijas un sociālās iekļaušanās reformas sludinātājs. 1996. gadā Ņujorkas bandas atzara dibinātājs King Blood, būdams mūža ieslodzījuma priekšā vieninieka kamerā, nodeva savu varu King Tone, kurš reorganizēja bandu pēc ļoti izstrādāta hierarhijas plāna ar mērķi kontrolēt, lai viņa nevardarbības, dekriminalizācijas un sociālā taisnīguma vēsts jeb, kā viņš pats saka, vēsts, «kā mīlestība izskatās bandā», tiktu sludināta, piekopta un rituāli godināta.

Ņujorkas Latin Kings banda King Tone vadībā (viņš sevi sauc par CEO – kompānijas šefu) divu gadu laikā pieauga par vairāk nekā 1000 piederīgajiem. Varas iestādes nenoticēja latīņamerikāņu bandas labprātīgajai dekriminalizācijai un tās pārejai no noziedzības uz «vienkāršu» civilo nepakļaušanos sociālo un politisko netaisnību priekšā. Tālaika mērs Rūdolfs Džuliani apsolīja King Tone «iesēdināt», un 1999. gadā viņam piesprieda no 12,5 gadu cietumsodu par konspirāciju un līdzdalību narkotiku tirdzniecībā. Par labu uzvedību viņu atbrīvoja pēc 10 gadiem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Maxima Latvija valdes locekle Jeļena Kondrašova. Lietuvā 2007.gadā tika reģistrēts uzņēmums MAXIMA GRUPĖ, UAB, kam šobrīd pieder tirdzniecības tīkli Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Bulgārijā un Polijā. Starptautiskās audita un biznesa konsultāciju kompānijas Deloitte ekspertu CE TOP 500 (500 lielākās kompānijas 18 Centrāleiropas valstīs) pagājušajā gadā veidotajā pārskatā MAXIMA GRUPĖ ieņēma 57.vietu.

Latvijā uzņēmums Maxima Latvija darbību uzsāka 2001.gadā, atverot pirmos veikalus.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šis uzņēmums attīstās ļoti dinamiski. Uzņēmuma vadība velta lielu uzmanību darbinieku apmācībai un kvalifikācijas celšanai visos līmeņos. Tāpat viena no lielākajām priekšrocībām, strādājot šajā uzņēmumā, ir iespēja strādāt gan lokālā, gan starptautiskā mērogā.

Vai nebija jauks pasākums – grāmatu draugu ķēde? 13 tūkstoši rokās sadevās, ziemas salā un spelgoņā padeva grāmatas no rokas rokā, tādējādi apliecinot, kāda mēs liela lasītāju tauta. Un tas nekas, ka Gaismas pili nepieņēma ekspluatācijā un nekādas grāmatas tur krāmēt nemaz nedrīkst.

Vēl vairāk - aizkulisēs runā, ka tajā pašā vakarā ar kravas busiņiem visas aizvestas atpakaļ, no kurienes nākušas. Galvenais, ka jauks mārketinga pasākums izdevās - pa visiem medijiem plaši izrādīts, bija gan ierindas tautai laiku kur pakavēt, gan politiķiem apgrozīties. Un sīkums, ko par Gaismas pili runāja vēl tikai pirms dažiem mēnešiem vai gadiem. Kurš tad vēl atceras, ka tas bija nīstākais projekts, kura dēļ ne tikai politiskās karjeras ir aizgājušas nebūtībā, bet dažs pat dzīvību diezgan burtiskā nozīmē atdevis. Tagad viss pēkšņi izrādījies jauki, un tie paši, kas vēl pirms neilga laika bibliotēku interneta komentāros un publiskos pasākumos sauca par «tautas asiņu izsūcēju», «veikalu Maxima», «aizgājušo oligarhu laikmeta simbolu» un ko tik vēl ne, tagad draudzīgi sadodas ap to rokās kā ap svētāko simbolu. Pamēģiniet tikai kaut ko teikt!

Romas Katoļu baznīcas pāvests Francisks pirmdien sūrojās par cilvēku alkatību un patērētāju kultūru, tradicionālajā Ziemassvētku vakara dievkalpojumā Vatikāna Svētā Pētera katedrālē atgādinot, ka «dzīvības ēdiens nav materiālie labumi, bet mīlestība».

«Mūsdienās daudzi cilvēki dzīves jēgu rod tajā, ka viņu īpašumā ir materiālo lietu pārpilnība,» sprediķī sacīja pāvests.

«Negausīga alkatība iezīmē visu cilvēces vēsturi, pat šodien paradoksālā kārtā daži grezni vakariņo, kamēr citiem nav dienišķās maizes, lai izdzīvotu,» viņš piebilda.

Ja mēs domājam par silīti, kur piedzima Jēzus, «mēs saprotam, ka dzīvības ēdiens nav vis materiālie labumi, bet mīlestība, nevis nesātība, bet žēlsirdība, nevis ārišķība, bet vienkāršība,» sacīja pāvests.

Ziemassvētkos «mēs nedrīkstam zaudēt pamatu zem kājām vai ieslīgt pasaulīgumā vai patērētāju kultūrā», un mums sev ir jāvaicā - «vai es dalos savā maizē ar tiem, kam tās nav», norādīja Francisks.

Laika posmā no 2004. līdz 2022. gadam vēlme pēc bērniem, pati motivācija, griba pēc tiem ir sarukusi no vidēji trīs bērnu ģimenes ieceres uz vidēji divu bērnu ieceri, liecina Latvijas Universitātes speciālistu pētījums Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte.

Bērni daudz mazākam skaitam cilvēku Latvijā nozīmē dzīves jēgu un piepildījumu.

Pētījuma statistiskā bāze

Pētījuma autores norāda, ka pētījums veikts pēc līdzīgiem principiem 2004. un 2022. gadā, turklāt visā šajā laikā Latvijas dzimstības rādītāji ir vērtējami kā kritiski zemi, gluži tāpat kā tas ir visā Eiropā. «Tomēr, ja vērtē pēc summārā dzimstības koeficienta, kam normālai paaudžu nomaiņai būtu jābūt 2,1–2,2, tad 2004. gadā tas bija 1,29, bet 2021. gadā tas bija pieaudzis līdz 1,57,» secina pētījuma autores. Proti, arī izmiršanas bezdibenī ir dziļuma atšķirības.

Tāpat bāzes datiem pieder secinājums par mātes vidējā vecuma pieaugumu. Latvijā tāpat kā visā pasaulē mātes vidējais vecums, kad dzimst pirmais bērns, palielinās. 2000. gadā pirmais bērns vidēji pasaulē dzima 24 gadus vecai māmiņai. 2021. gadā vidējais pasaules rādītājs ir pieaudzis līdz 27,8 gadiem, bet Latvijā pirmā jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021. gadā bija 30,2 gadi. Līdztekus pētījuma autores kā pozitīvu faktoru min aizvien lielāku jaundzimušo skaitu likumīgi noslēgtās laulībās. 2021. gadā 10 872 bērni jeb 62,4% no visiem jaundzimušajiem ienāca oficiāli reģistrētās ģimenēs. 2011. gadā laulībā dzimušo īpatsvars bija tikai 55,4%. Tiesa gan, bērnu bija krietni vairāk kopumā. Situācija patlaban nedaudz atgādina Eduarda Veidenbauma dzejoļa «Ej un dzenies tik pēc naudas» vārsmas, kas noslēdzas ar vārdiem: «Papriecāties tikumīgi, bērnus radīt likumīgi.»

Diemžēl ne vienmēr darbinieki aiziet, lai meklētu jaunus izaicinājumus vai tāpēc, ka atraduši labāku darba vietu. Reizēm tā vienkārši ir nespēja sastrādāties ar savu vadītāju.

Darbinieku noturēšana ir problēma, ar kuru saskaras visi vadītāji. Atalgojums vai pat darba pienākumi šajā gadījumā neatsver to, kā darbinieki tiek vadīti un kā tie jūtas attiecībās ar savu priekšnieku. Vai viņi jūtas novērtēti? Vai saņem kompānijas atbalstu un regulāras atsauksmes par padarīto?

Labi zināmajā amerikāņu psihologa Abrahama Maslova vērtību piramīdā ir trīs vajadzību līmeņi, kuros spēj darboties arī vadītājs – drošība, mīlestība un piederība un atzinība. Šie trīs līmeņi pārstāv dažādus darba vides elementus. Pirmais, drošība, attiecas uz darba un karjeras stabilitāti, kā arī sociālo un veselības apdrošināšanu. Vai darbiniekam nenākas dzīvot nepārtrauktās bailēs par algas samazināšanu? Vai viņš zin, ka vadītājam rūp gan viņa darbs, gan labklājība?

Foto: Evija Trifanova/LETA

Bizness ir veiksmīgs, jo mēs un darbinieki esam iedziļinājušies detaļās, domā "Vīnkalni" Pils mājas saimnieki Evija un Artis Žentiņi.

Ģimene pēc vairāk nekā desmit gadu ilgas darbošanās gan piemājas saimniecībā "Vīnkalni", gan izbraukumos plāno atvērt picēriju Rīgā.

Aizvadītā gada septembrī apritēja desmit gadi, kopš Žentiņi sāka cept picas un brīvdabas picērijā "Vīnkalnos", Beverīnas novadā, piedāvā tās meistarklašu veidā, sākot no skolēnu grupām līdz pat premjerministriem, taču mīlestība uz Itāliju aizsākās jau 1993. gadā.

Ģimene aizbrauca uz Itāliju, jo Vīnkalnu Pils Mājas saimniekam Artim Žentiņam tur noritēja BMX sacensības. Katru reizi, kad Žentiņi apceļoja Eiropu, piedaloties sacensībās, viņi devās arī uz Itāliju, tur ciemojās pie ģimenes draugiem, kuri viņus iepazīstināja ar Itālijas kultūru. Viņiem bija iespēja redzēt Itāliju no sētas puses, nevis kā tūristiem, kuri brauc un nakšņo viesnīcās.

Tieši šāda doma ienāca prātā, iepazīstoties ar tikko publiskoto Latvijas (un nu jau arī Baltijas) Mīlētāko zīmolu topu. Tajā ar jūtamu pārsvaru pār citiem pirmajā vietā ir Google. Man personiski pret Google nav nekas iebilstams, tomēr – vai tad, ja es kaut ko lietoju ik dienu tāpēc, ka īsti nav citas, ērtākas un labākas alternatīvas, es to īpaši mīlu?...

Protams, līdzās Google meklētājam cilvēki lieto arī Google Docs, Google kalendāru, Google uzturētu e-pasta programmu, Google Chrome interneta pārlūku un visdažādākos citus instrumentus, kas darbojas visnotaļ pieklājīgi un veic dažādas funkcijas pietiekami ātri un efektīvi, salīdzinot ar citām līdzīgām programmām. Tam varētu piekrist. Turklāt daudz laba dzirdēts arī par Google personāla politiku un darba vidi, kas mūs Baltijā īpaši neskar, bet – jauki taču.

Tomēr turpat tālāk, topa 2.vietā Latvijā ir Inbox, bet nedaudz zemāk, saraksta otrajā desmitā – ss.lv. Vai tiešām cilvēkiem ir īpaši siltas jūtas pret visparastākajiem e-pastu un foto apmaiņas vai sludinājumu serveriem? Izklausās nedaudz jocīgi…

Mēs viņu gribējām pieteikt Ginesa rekordam, smej Valentīnas Georgijevskas kolēģes. Joks nav tālu no patiesības: diez vai vēl kaut kur Kurzemē, Latvijā un pat visā Eiropā turpina strādāt meistare ar tik ievērojamu – 58 gadus lielu – darba stāžu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Frizētavā viņa sastopama ik dienu, un pastāvīgie klienti pat nedomājot no 86 gadus vecās manikīres pakalpojumiem atteikties. «Ar dzirdi tā pašvakāk, bet redze ar brillēm man ir laba, cenšos būt rūpīga, jo darbs patīk - tas man dod spēku un enerģiju. Bez darba es būtu pilnīgi beigta,» teikusi Valentīna.

Satiekot jebkuru cilvēku, viņa vispirms profesionāli uzmet aci nagiem. Neesmu no lielām runātājām, kautrīgi iebildusi meistare, tomēr līdz nākamajam pierakstam atradusi brīdi sarunai. «Gadu no gada viņi pie manis nāk. Galvenokārt Jaunliepājas iedzīvotāji, viens otrs regulāri brauc no citiem pilsētas rajoniem, piemēram, no Zaļās birzes, kur nav frizētavu, paretam - arī no laukiem,» viņa stāstījusi par saviem klientiem.

Regeja mūzika ceturtdien iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, atzīstot to par nozīmīgu elementu starptautiskajā «sarunā» par tādiem jautājumiem kā netaisnība, pretošanās, mīlestība un cilvēcīgums.

Regeja mūzika radās pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Jamaikā, apvienojot sevī vairākus citus žanrus. Regejs ātri kļuva populārs ASV un Lielbritānijā, kur pēc Otrā pasaules kara bija pārcēlušies uz dzīvi daudzi jamaikieši.

Regejs bieži uzskatīts par apspiesto cilvēku mūziku un dziesmās tika runāts par sociālpolitiskiem jautājumiem un nevienlīdzību. Šis mūzikas stils tiek saistīts arī ar rastafariānismu.

Grupas «Toots and the Maytals» 1968.gada singls «Do the Reggay» bija pirmā populārā dziesma, kurā izskan vārds «regejs». Pēc tam Bobs Mārlijs un viņa grupa «The Wailers» radīja tādus regeja hitus kā «No Woman, No Cry» un «Stir It Up.»

Jamaika pieteica regeja iekļaušanu UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā šogad UNESCO sanāksmē Maurīcijā.

Ilggadējā Latvijas sieviešu valstsvienības spēlētāja un kapteine Gunta Baško nolēmusi beigt 23 gadus ilgās profesionālas basketbolistes gaitas un pieņēmusi izaicinājumu kļūt par Latvijas sieviešu basketbola valstsvienības ģenerālmenedžeri, informē Latvijas Basketbola savienība.

G. Baško komentē: «Lēmums beigt spēlētājas karjeru bija rūpīgi pārdomāts visas sezonas garumā. Par sevi lika manīt savainojumi, kā arī vēlos vairāk laika pavadīt ar saviem mīļajiem. Dzīvē sākas cits posms ar jauniem izaicinājumiem. Iespēja palīdzēt valstsvienībai jaunā statusā man ir liels izaicinājums un pagodinājums, un ceru, ka mana līdzšinējā pieredze un devums Latvijas basketbolam būs noderīgs mūsu komandai arī turpmāk.

Basketbols, jo īpaši spēlēšana valstsvienībā, ir kļuvis par daļu no manas sirds un dvēseles. Šajā ziņā nekas nemainīsies un arī turpmāk atbalstīšu sieviešu basketbolu un izlases komandu.

Jaunajā amatā par savu pirmo uzdevumu uzskatu izveidot labu komunikāciju un sadarbību ar spēlētājām, treneriem, atbalstītājiem, mediju pārstāvjiem un līdzjutējiem. Mūs visus vieno mīlestība uz basketbolu un lieli mērķi, tāpēc kopīga valoda būs divtik svarīga!

Eiropas mīlestība pret čūskādas modes precēm varētu apdraudēt pitonu izdzīvošanu, vēsta euronews.com.

Katru gadu tiek eksportēts gandrīz pusi miljona pitona ādu - lielākoties izmantošanai Eiropas modē. Šī tirgus vērtība ir vairāk nekā 1 miljards ASV dolāru (771 miljons eiro). Par to liecina jauns pētījums par pitonu ādu eksportu.

Daudzas no ādām pārtop par dizaineru veidotām somām, jostām, makiem un citiem aksesuāriem. Itālija, Vācija un Francija ir lielākās importētājas, bet lielākā daļa ādu nāk no Indonēzijas, Malaizijas un Vjetnamas.

Pitonu produktu tirdzniecību cieši vēro CITES, ar ANO saistīta organizācija, kurai uzdots aizsargāt apdraudētās sugas un citus dzīvniekus, kuru skaits sarūk.

Santas Pīlēnas kolorīts un radošais tvēriens ir pelnījis uzmanību. Vien tagad tas tiek likts lietā no jaunās dzīvesvietas Austrijā.

Nesenā pārcelšanās ir kā skaists, bet trausls porcelāns, ko pagaidām vēl negribas pamatīgi cilāt. Tai pašā laikā Santa pastāsta daudz.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikraksta Dienas Bizness izdevumā Dzīves Garša:

Kad uzrunāju intervijai, bijāt atsaucīga, tomēr uzreiz norādījāt, ka ar ģimeni esat pārcēlusies uz Austriju un nezināt, kad būsiet Rīgā. Lēmums ar lielu ģimeni pārcelties uz dzīvi citā valstī nav vieglprātīgs. Kas pabīdīja uz tik nozīmīgām pārmaiņām?

Lēmums par pārcelšanos nebija spontāns, bet rūpīgi izauklēts. Pirmo reizi šādu ideju mums piespēlēja dzīve pirms vairāk nekā diviem gadiem, sēžot slavenā mākslinieka Fernāna Ležēra bijušajā Parīzes ateljē. Tā soli pa solim nonācām līdz vietai, kur šobrīd esam.

"Airbnb" atlaiž apmēram 25% no sava darbaspēka, jo koronavīrusa pandēmija apturējusi tūrisma nozari un apdraud uzņēmuma pamatdarbību, ziņo "CNN".

Īstermiņa nomas uzņēmums paziņojis, ka gandrīz 1900 darbinieku tiks atlaisti visā pasaulē. Kopumā "Airbnb" nodarbina 7500 cilvēkus.

"Mēs kolektīvi pārdzīvojam visnopietnāko krīzi, kāda bijusi, un, kad tā sāka izvērsties, globālā tūrisma nozare apstājās," vēstulē darbiniekiem norāda "Airbnb" vadītājs un līdzdibinātājs Braiens Českis.

Viņš piebilst, ka "Airbnb" bizness ir "smagi skarts" un paredzams, ka ieņēmumi šogad būs mazāk nekā puse no tā, ko uzņēmums nopelnīja 2019. gadā.

Uzņēmums patlaban piedāvā "Airbnb Experiences" virtuālā vidē, kur dažādas aktivitātes maksā no 1 līdz 40 ASV dolāriem. Tās ietver, piemēram, tiešsaistes ekskursijas ar velosipēdiem, meditāciju ar japāņu mūku vai Marokas ēdienu gatavošanas nodarbību.

Kāzas ir ne vien svētki jaunajam pārim un viesiem, bet arī garantēts bizness kāzu aģentūrām, fotogrāfiem, svinību vietām, ēdinātājiem, floristiem un citiem kāzu rīkošanā iesaistītiem uzņēmējiem. Kāzu aģentūru vidū valda liela konkurence, un saskaņā ar portāla precos.lv datiem Latvijā ir 16 kāzu aģentūru un vairākas privātpersonas, kas piedāvā kāzu rīkošanas pakalpojumus, trešdien raksta laikraksts Diena.

Aptaujātās kāzu aģentūras stāsta, ka par klientu trūkumu sūdzēties nevar un, lai gan pārsvarā kāzu svinības tiek rīkotas no maija līdz septembrim, darba kāzu sagatavošanā netrūkst arī ziemā. Jāteic, ka Latvijas kāzu aģentūru pakalpojumus mēdz izmantot ne tikai mūsu valsts pāri, bet arī pāri no Skandināvijas, Krievijas, Vācijas un citām valstīm.

Kāzu aģentūras Mīlestība īpašniece un direktore Dace Miezīte stāsta, ka biznesu iespējams plānot, jo pāri līgumu ar aģentūru par svinību rīkošanu slēdz aptuveni pusotru gadu pirms kāzām. Aģentūra piedāvā pilnu pakalpojumu spektru, sākot no laulību gredzeniem, floristiem, fotogrāfiem un vakara vadītājiem līdz svinību vietas dekorēšanai un transporta organizēšanai. D. Miezīte stāsta, ka klienti, kas izvēlas kāzu rīkošanai piesaistīt aģentūru, parasti tai uztic visu kāzu organizēšanu. «Vidēji mēs sarīkojam līdz 50 kāzām gadā, vasaras vidū ir nedēļas nogales, kad mums ir piecas kāzas vienlaikus. Ja runājam par mūsu pakalpojumu izmaksām, tās sastāv no divām daļām: samaksa par pakalpojumiem un noteikts procents no kopējām izmaksām,» klāsta D. Miezīte.

Gluži kā pasakās, kāzas pilī ir nemainīga vērtība. Kāzu rīkošana tajās neiziet no modes, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Arī salīdzinoši lielās izmaksas nav šķērslis jaunajiem pāriem priecīgo notikumu atzīmēt kā princim un princesei. DB apkopotā informācija liecina, ka pilis un muižas izvēlas aizvien vairāk precēties gribētāju. Nepieciešamā budžeta minimums ir 5000 eiro. Tālāk – bez robežām.

«Viesu nami un pilis joprojām ir klasika,» stāsta pieredzējusī kāzu rīkotāja Dace Miezīte. Tieši pirmās viņas vadītās SIA Kāzu aģentūra Mīlestība organizētās precības bija pilī. Kā Dace pati smej, laikam tālab nekur tālu no tām nevar un negrib aizmukt. Gadā vismaz puse no uzņēmuma organizētajām kāzām notiek pilīs un muižās. Populārākās ir Mežotnes, Bīriņu, Dikļu, Jaunmoku un Mālpils. Taču ir arī tieši kāzām specializējušies viesu nami, piemēram, Debesu bļoda Ogres novadā, Bebru nams Ķekavas novadā, Brūtes Valmieras rajonā. No budžeta viedokļa pilis un šādi viesu nami ir viens no izdevīgākajiem risinājumiem, jo tajos uz vietas ir galdi, krēsli, ēdinātāji. Izvēloties skaistas telpas, ietaupās līdzekļi telpu dekorējumam.

Ja darba devēji zinātu, kas notiek augstskolās, viņi tos diplomus neņemtu pretī, DB akadēmijas seminārā par personālvadības jautājumiem stāstīja Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma.

«Loģiski domājot - ja mani paaicina novadīt kursu augstskolā, vai man ir motivācija kādu izmest laukā vai neiedot kādam diplomu? Tad kādēļ mēs kā darba devēji šos saņemtos diplomus vērtējam? Jo mēs kā darba devēji no Padomju laikiem, esam pieraduši, kad bija stingri pārbaudījumi un no septiņām grupām augstskolu beidza divas. Šobrīd situācija ir pilnīgi pretēja un augstskolas velk cauri visu ko var izvilkt, jo tas ir bizness. Bet mēs aizvien CV skatāmies, kāda ir cilvēka kvalifikācija, kur studējis un strādājis.

Taču bieži vien cilvēkiem ir skaisti dokumenti, bet nav mīlestība pret darbu un kaut ko palaižam garām. Tādēļ rosinu eksperimentēt un skatīties uz lietām savādāk,» viņa uzsver.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Kaspars Neivalds, Compensa Vienna Insurance Group ADB Latvijas filiāles vadītājs:

Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Compensa savu darbību Latvijā uzsāka no nulles un, ienākot Latvijas tirgū, bija pirmā apdrošināšanas kompānija, kas mainīja privātpersonu īpašuma apdrošināšanas periodu no viena uz trim gadiem. Ierindojamies starp tiem trim uzņēmumiem Latvijā, kas pārstāv Vienna Insurance Group koncernu. Latvijā šī ir nebijusi situācija, kad vienā nozarē ir vairāki uzņēmumi, kas pieder vienam akcionāram.

Viens no restorāniem, kas atrodas prom no Jūrmalas galvenajām ielām un kņadas, ir SIA Lauris Restaurant Service restorāns 36. līnija. Tam šogad ir sācies 11. darbības gads.

Restorāna līdzīpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs laikrakstam Dienas Bizness neslēpj, ka sākotnēji, kad viņam piedāvāts veidot kopīgi šeit biznesu, viņš bijis nedaudz skeptiski noskaņots, jo vieta ir tālu no sabiedriskā transporta un šeit nevar ieklīst nejauši garāmgājēji.

«Šobrīd esam izauguši līdz vērā ņemamam restorānam, bet vienotas veiksmes formulas nav. Varu pateikt, ka vienā katliņā ir jāber zināšanas, attieksme, mīlestība pret apkārtējo un daudz emociju, jo bez tām nekas nesanāktu. Mēs sākām strādāt kā izteikti vietējo cilvēku restorāns, un joprojām ir patīkami redzēt un apkalpot tos pašus cilvēkus. Gadiem ejot uz priekšu, restorāns nav kļuvis par tūristu restorānu, jo garām neviens nejauši nepaiet. Šis vairāk ir kā gala mērķis. Redzam vairāk krievu tautības cilvēkus, taču tendence ir tāda, ka arī Latvijas krievvalodīgie uz restorāniem iet vairāk nekā latviski runājošie. Laika gaitā par mums uzzina aizvien plašāks cilvēku loks, un vietējie sāk vest savus draugus un biznesa partnerus no tuvām un tālām ārzemēm. Ziemas sezonā esam izteikti vietējais restorāns, jo iedzīvotāji nāk apēst vienu vai divus ēdienus,» norāda L. Aleksejevs.

Vai tas sākas ar maģiskajiem vārdiem – Ziemassvētki nāk! vai ar Jaunā gada cerību žilbinājumu, taču ziemai raksturīgais sevis lutināšanas, mājokļa uzpošanas un uzlabošanas dzinulis ir tik spēcīgs, ka tam nav iespējams pretoties.

Un šim fenomenam ir loģisks izskaidrojums: tumsa, garie aukstuma un lietus periodi, ko uz dažām dienām pāršķeļ svētku drudzis, nogurdinoši un nomācoši iedarbojas uz cilvēku psihi. Tāpēc teju kā glābšanas salmiņi tiek meklēti aizvien jauni laimes hormonu, siltuma un mīlestības avoti. Dizaineri gluži kā psihologi un dzīves stila treneri iesaistās šai spēlē, piedāvājot vēlmju un sapņu piepildījuma objektus «perfektai» ziemai un svētkiem.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Gluži kā skaistumkopšanas un modes industrijā, arī Ziemassvētku un Jaunā gada dizains tiek klasificēts saskaņā ar jaunākajām tendencēm, iezīmējot trendīgās krāsas, stilus, dekorācijas. Šī gada svētku svinēšanai nozares varenie izvēlējušies vairākas interjera dizaina pasakas. Pirmā ir mirdzošā, kas tiešā veidā sasaucas ar modes industriju un astoņdesmitajos populārajiem, šodienai pielāgotajiem vai atjauninātajiem spīguļojošiem motīviem. Gaismas, mirdzuma un starojošie elementi kļūst par svētku dvēseli, ieskaujot cilvēkus vizuļojošā pasaku un burvības atmosfērā.

Bērnu mēbeļu ražotājs Iemīļotā koka mājiņa (SIA Beloved tree house) «laužas» eksporta tirgū.

Zīmola mēbeles aizceļo uz Eiropu vai Ameriku, Latvijā paliek vien 10%. Pašlaik Iemīļotā koka mājiņa ir mazs ģimenes uzņēmums, kuru kopš 2018. gada maija attīsta Ieva Sīpola kopā ar vīru Rolandu. Uzņēmums piedāvā izgatavot dabīgā koka mēbeles bērniem, kuras atbilst Montesori pieejai. Kokmateriāli tiek iepirkti Latvijā.

Visvairāk – gultu modeļu

«Sākotnējo ideju par to, ko un kā vēlamies ražot, esam īstenojuši pilnībā. Izgatavojam dizaina mēbeles pēc individuāla pasūtījuma, un mūsu piedāvātais klāsts šobrīd ir diezgan plašs. Taču mums noteikti vēl ir, kur augt, un piedāvājums tikai paplašināsies. Taču uz savu mērķu izpildi vēl esam ceļā. Tā kā visu darām paši, tad arī mērķu sasniegšanas process ir pakāpenisks un sistemātisks – kamēr nav izpildīts viens uzdevums, nākamo izpildīt nav iespējams. Savukārt, tiklīdz viens mērķis ir sasniegts, tā sev izvirzām nākamo, uz ko tiekties. Šobrīd strādājam pie tā, lai pabeigtu biroju, foto telpu un nostabilizētu ikmēneša pārdošanas apjomu,» stāsta I. Sīpola. Plašākais ir gultiņu modeļu piedāvājums, jo tas ir arī pieprasītākais. Šobrīd piedāvājumā ir vairāk nekā 30 gultiņu modeļi, tomēr katru ir iespējams personalizēt, pielāgojot to klientu vēlmēm un gaumei. Taču ir izgatavotas arī citas tematiskas bērnu mēbeles, piemēram, bērnu darbagalds ar magnētisku tāfeli un ar roku apgleznotiem magnētiem, kā arī pilns guļamistabas mēbeļu komplekts. Uzņēmēja stāsta, ka strauji palielinās ražotāju skaits gan Latvijā, gan Eiropā, taču pārdošanā tiek piedāvāti vien pāris vienkāršu modeļu, kas pēc dizaina ir gandrīz vienādi. Tendence ir šos modeļus izgatavot pēc iespējas īsākā laika periodā un pārdot par salīdzinoši mazāku cenu.

Pēc ķīniešu kalendāra 2013. gads skaitās melnās ūdens Čūskas gads. Latvijā tas sāksies 10. februārī plkst. 9.21 pēc Rīgas laika.

Austrumos čūska simbolizē gudrību, elastību, spēju sajust tuvojošās pārmaiņas. Tomēr tajā pašā laikā ūdens čūska tiek uzskatīta par vienu no mīklainākajiem un pretrunīgākajiem simboliem, tā ir viltīga un intuitīva, acumirklī pazīs melus un negodīgumu, tā necieš steigu un prot pacietīgi gaidīt.

Tādēļ nākamajā gadā uzvarētāji būs tie cilvēki, kas prot ieklausīties savā intuīcijā un pēc tam pacietīgi gaidīt piemērotu brīdi izlēmīgai rīcībai. Tiek uzskatīts, ka 2013. gads nesīs veiksmi visiem tiem, kas strādā intelektuālajā sfērā, cilvēkiem, kas strādā zinātnē un pētniecībā.

Čūskai piemīt vairākas īpatnības, piemēram, ikgadēja ādas nomešana un tās reģenerācija. Izsakoties saprotamākā valodā, biznesa cilvēkiem nākamgad lieti noderēs spēja ātri pielāgoties mainīgiem apstākļiem un atkal nostāties uz kājām ne pārāk veiksmīgu darījumu gadījumā, proti, 2013. gadā daudzkārt nāksies daudz ko sākt no sākuma, pārvērtēt un apdomāt, meklēt jaunus radošus risinājumus.

Monami Frost (īstajā vārdā Irēna Straume) karjeru veido vairākās jomās, turklāt dažādās realitātēs – interneta vidē un fiziskajā pasaulē.

Viņa ir modele, sava apģērbu zīmola un vegāniskā restorāna īpašniece, kā arī sociālo mediju zvaigzne ar brangu sekotāju pulku – 1,6 miljoniem Instagram un 709 tūkstošiem cilvēku Youtube kanālā. Tomēr visam pāri viņas dzīves lielākā kaislība, aizraušanās un sirds pieder ģimenei – vīram un divām meitiņām.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikraksta Dienas Bizness izdevumā Dzīves Garša:

Cik gadus jau jūsu mājvieta ir Liverpūle? Kādēļ no visām pasaules pilsētām tieši šo izvēlējāties kā savējo?

Nesen apritēja deviņi gadi, kopš Liverpūle kļuva par manām mājām. Izvēlējos to gandrīz vai nejaušības pēc, un stāsts, kā tas notika, ir nedaudz smieklīgs. Sākās ar to, ka divas nedēļas pirms manas pirmās meitas dzimšanas mana mamma pārvācās uz Londonu, lai atrastu darbu un mēs pēc tam arī varētu domāt par pārvākšanos. Mamma sāka strādāt mazā salā blakus Anglijai. Pēc pāris mēnešiem mēs ar ģimeni bijām gatavi pārcelties.

Zviedrijas mēbeļu gigants Ikea meties uz vienu roku ar ASV viesnīcu ķēdi Marriott saistībā ar plāniem attīstīt mazcenu viesnīcu ķēdi Eiropā, ziņo thelocal.se.

Ķēdei dots nosaukums Moxy, un tās «āķis» būšot mīlestība pret tehnoloģijām.

Nākamo desmit gadu laikā desmit dažādās valstīs tiks atvērtas 150 mazcenu viesnīcas, preses konferencē Berlīnē informējis Marriott priekšnieks Arne Sorensons.