Mēs viņu gribējām pieteikt Ginesa rekordam, smej Valentīnas Georgijevskas kolēģes. Joks nav tālu no patiesības: diez vai vēl kaut kur Kurzemē, Latvijā un pat visā Eiropā turpina strādāt meistare ar tik ievērojamu – 58 gadus lielu – darba stāžu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Frizētavā viņa sastopama ik dienu, un pastāvīgie klienti pat nedomājot no 86 gadus vecās manikīres pakalpojumiem atteikties. «Ar dzirdi tā pašvakāk, bet redze ar brillēm man ir laba, cenšos būt rūpīga, jo darbs patīk - tas man dod spēku un enerģiju. Bez darba es būtu pilnīgi beigta,» teikusi Valentīna.

Satiekot jebkuru cilvēku, viņa vispirms profesionāli uzmet aci nagiem. Neesmu no lielām runātājām, kautrīgi iebildusi meistare, tomēr līdz nākamajam pierakstam atradusi brīdi sarunai. «Gadu no gada viņi pie manis nāk. Galvenokārt Jaunliepājas iedzīvotāji, viens otrs regulāri brauc no citiem pilsētas rajoniem, piemēram, no Zaļās birzes, kur nav frizētavu, paretam - arī no laukiem,» viņa stāstījusi par saviem klientiem.

Vaicāta, kā izvēlējusies profesiju, Valentīna neslēpj, ka vienmēr apbrīnojusi frizētavā strādājošo veiklību. Pirmās darba iemaņas guvusi vienā no frizētavām Liepājas centrā, tur uz vietas apmācīta. «Brīvības ielā par frizieri strādāja manas nākamās kolēģes brālis. Jauna biju smuka meitiņa ar spožām acīm, iepatikos, un viņš mani pieņēma par mācekli. Pirtī Ukstiņa ielā tolaik atvēra mazu frizētavu, kur kopā ar vīriešu meistari praktizēju divus gadus.» Kad pirts beigusi pastāvēt, jaunā manikīre nosūtīta strādāt uz frizētavu Raiņa ielā. Laika gaitā iegūts arī sieviešu frizieres diploms.

«Ar matiem man tā nesanāk, bet pie nagiem redzu, kur ko vajag. Skaistums - tā, bet galvenais ir iztīrīt, apstrādāt. Agrāk sakopt rokas nāca virsnieki no kuģiem, arī viens sirms kungs, kurš savulaik dzīvojis Amerikā. Pēdējā laikā neviens vīrietis gan nav nācis. Pieaudzētos nagus neatzīstu un jaunās tehnoloģijas neapgūstu. Lielākoties manējie izvēlas vienkāršu manikīru, gaišu laku. Ir arī ar perlamutru, spīdumiņiem. Jauniem cilvēkiem lielākoties iekrāsoju skropstas un uzacis, jo man ir vecā krāsa, kas labi turas,» Kursas Laikam skaidrojusi Valentīna.