#Kazkopībā dzīvnieku skaitam ir tendence palielināties; aug pieprasījums pēc kazas piena produktiem.

Kazkopībā dzīvnieku skaitam ir tendence palielināties; aug pieprasījums pēc kazas piena produktiem, bet aizvien novērojams šī piena trūkums, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ir tikai trīs kazas piena pārstrādes uzņēmumi – SIA Līcīši Ltd, Madonas novada z/s Līvi, kā arī a/s Cesvaines piens, kura pagājušajā gadā sāka kazas piena pārstrādi un puscietā siera ražošanu rūpnieciskos apjomos; pārējie ir mājražotāji. Līcīši Ltd ir vienīgā saimniecība, kas tirdzniecības tīkliem piegādā tieši svaigu kazas pienu.

Ozolnieku novada bioloģiskā saimniecība SIA Līcīši Ltd ir viena no tām, kas pārvarējusi vairākas krīzes un joprojām ražo kazas pienu un sieru. Saimniecību 1992. gadā nodibinājis saimnieks Aivars Liepiņš, kurš pamazām saimniekošanu nodod meitas Līgas Marcinkonienes rokās.

AS Cesvaines piens augustā uzsākusi ražot puscieto kazas sieru, kļūstot par pirmo piena pārstrādes uzņēmumu Latvijā, kas rūpnieciski ražo šādu produktum, informē uzņēmumā.

«Puscietais kazas siers patlaban pasaulē ir modes kliedziens. Tas ir veselīgs produkts ar lielisku eksporta potenciālu. Uzsākot šī siera ražošanu, Cesvaines piens ir devis ļoti labu stimulu Latvijas kazu audzētājiem straujāk attīstīt šo perspektīvo nozari,» norāda Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja Kristīne Piliena.

Uzņēmumā informē, ka jaunā siera receptes izstrāde uzņēmumā aizsākās 2016.gada vasarā un tapa garu eksperimentu gaitā. Tās autoram un siera meistaram ir liela pieredze kazas siera gatavošanā, viņam piederējusi arī kazu saimniecība.

Patlaban Latvijā pieejamais kazas piena daudzums uzņēmumam ļauj saražot līdz vienai tonnai puscietā kazas siera mēnesī. Uzņēmumā atzīmē, ka Latvijā pēdējos gados ir būtiski augusi patērētāju interese par kazas piena produktiem. To apliecina arī kazu ganāmpulku pieaugums - 2016.gada beigās Latvijā bija reģistrēts aptuveni 13 000 kazu, bet šogad kazu skaits jau pārsniedz 14 000.

Zemnieku saimniecībā Līvi apgrozījums 2017. gadā audzis par 20%, bet šogad tā plāno apgrozījumu kāpināt par 15%

Madonas novada zemnieku saimniecībā Līvi ir viens no lielākajiem kazu ganāmpulkiem Latvijā. Kazkopība ir nozare ar milzīgu perspektīvu un potenciālu, uzskata saimniecības īpašnieks Raimonds Melderis.

«Lai gan sākotnēji viegli negāja, šobrīd sūdzēties nevaru. Tagad cilvēki meklē kaut ko eksotiskāku, un tas ir tas, ko mēs piedāvājam, – kazas piena produktus. Šie produkti ir citādāki, un nevar salīdzināt, kas ir veselīgāks vai garšīgāks. Pieprasījums pēc šiem produktiem aug, un esmu laimīgs par to,» atzīst R. Melderis.

ZS Līvi ganāmpulkā ir vairāk kā 400 kazu – 260 no tām ir slaucamās, bet 150 kazas ir paredzētas gaļai. Uzņēmums ražo dažāda veida kazas piena sierus. No vienas kazas gadā var iegūt vidēji 600 litru piena. Kazu šķirnes ir dažādas – Anglo, Alpu, Vācu baltā un brūnā, Tīringas. Uz jautājumu, kādi ir saimniecības produkcijas realizācijas apjomi, saimnieks vien nosaka – pietiekami.

Šobrīd visi plānotie pasākumu "Svētku pilī" ir atcelti, tāpēc uzņēmums nolēmis klientiem piedāvāt ko nebijušu – pārnakšņot pilī divvientulībā.

"Šis ir veids, kā nodrošināt kaut nelielus ieņēmumus un darbu dažiem darbiniekiem, kā arī lai pašiem būtu prieks kaut vienu vai divas reizes nedēļā uzburt kādam jauku vakaru un pozitīvas emocijas," biznesa portālam db.lv stāsta Līga Balode, "Svētku pils" vadītāja.

Šī brīža situācija uzņēmumu ir būtiski ietekmējusi, jo visi plānotie pasākumi no marta vidus nu jau līdz maija beigām ir atcelti. 95% no tiem bija kāzas. Liela daļa klientu izvēlas pārcelt savas kāzas – uz rudeni vai nākamo vasaru. Ir arī tādi pāri, kas šobrīd vispār atceļ plānotos pasākumus.

"Mūsu klientu vidū ir arī pāri, kas nedzīvo Latvijā vai kuriem ir daudz viesu no ārvalstīm. Šīs kāzas šobrīd tiek atceltas vai pārceltas jau visas vasaras garumā, saprotot, ka šobrīd nevar plānot paši savu un viesu ierašanos. Kāzas ir pasākums, kam jaunie pāri gatavojas pusgadu vai gadu iepriekš," viņa teic.

70% balto baložu, kurus kāzās palaiž gaisā, mirst, un tikai 30% pieredzējušāko baložu spēj atgriezties savā mītnē, intervijā portālam rus.db.lv pastāstīja kāzu vadītāja un iluzioniste Jeļena Paļčevska.

Viņa precizēja, ka tiek runāts par dūjām, kurus speciāli izmanto kāzās. «Es ar to nenodarbojos, jo man ir žēl dūju, turklāt putniem ir ļoti trausli spārni – ja to brīvībā palaiž svešs cilvēks, viņš var putnam spārnus sabojāt, un izārstēt putnu vairs nevar,» viņa skaidro. Kā liecina viņas pieredze, kāzās ne visi pāri izvēlas laist gaisā dūjas, to dara aptuveni katrs trešais pāris. Dūjas kāzās parasti tiek palaistas gaisā pēc kāzu ceremonijas vai reģistrācijas.

Pati J. Paļčevska baložus parasti izmanto kāzu fotosesijās vai reklāmas klipu uzņemšanai, kā arī, protams, triku veikšanai. «Ir stereotips, ka balodis parādās no cilindra cepures. Iluzionistiem baloži parasti izlido no šalles, bumbām, gleznām vai no tukša gaisa. Tas ir viens no skaistākajiem ilūziju veidiem, bet šovs ar putniem ir viens no populārākajiem šoviem pasaulē,» viņa atzīmē.

Korporatīvo pasākumu un svinību viesiem bieži vien ir maldīgs priekšstats, ka viss norit bez aizķeršanās, bet tas ir mīts.

Lai cik profesionāli pasākums būtu izplānots, vienmēr var notikt neiespējamais – sākot no skudru populācijas un beidzot ar situāciju, kad pasākuma galvenā organizatore pašā atbildīgākajā brīdī iesprūst labierīcībās.

Vairāki pasākumu organizatori dalījās ar saviem pieredzes stāstiem par likstām, misēkļiem un katastrofām, kas notikušas vai veiksmīgā kārtā tika novērstas pasākumu laikā.

Inese Lukaševska, aģentūras Luka dibinātāja:

Pasākumu organizatoram ir jāsaprot, ka, lai cik augstas klases profesionālis viņš būtu, vienmēr pastāv tā saucamie force majeure jeb ārkārtas neparedzamie apstākļi, kas var pilnībā apdraudēt pasākumu gaitu. Piemēram, mums ir bijis, ka zālājā, kurā paredzēts ekskluzīvs pasākums, pēdējā naktī uzrodas skudru populācija. Būtiski ņemt vērā, ka pasūtītājiem vienmēr var rasties vēlme pēdējā brīdī ko mainīt, piemēram, mums ir bijis gadījums, kad pēdējā naktī paprasa nobetonēt 50 metru celiņu no telts līdz jūras krastam, kā iemeslu minot nevēlēšanos sasmērēt ar smiltīm kurpes. Mums ir bijušas prasības pat izpūst lietus mākoņus. Pasākuma organizatoru uzdevums ir izvērtēt vēlmju adekvātumu un spēju to nodrošināt, lai tas nekaitētu pašam pasūtītājam, attiecīgi piedāvājot labāko alternatīvo risinājumu.Mums ir jāspēj prognozēt neprognozējamo – laika apstākļus, spējot nodrošināties pret tiem neatkarīgi no sezonalitātes. Jāsaprot, ka situācijās, kad pasākums notiek ārā, laika apstākļi ne tikai ietekmē tehnisko nodrošinājumu, vizuālo noformējumu, bet arī viesu vēlmi apmeklēt vai neapmeklēt kādu pasākumu. Jāspēj paredzēt cilvēku noskaņojumu un no tā izrietošo darbību vai bezdarbību, proti, būt pārāk pārdrošiem vai gluži pretēji – kūtriem, neiesaistoties nekādās darbībās. Tomēr nav iespējams paredzēt jautājumus, kas ietilpst force majeure kategorijā. Ne vienmēr var paredzēt cilvēku rīcību, un pat pēc 20 darba gadiem šajā lauciņā pārsteigumu netrūkts. Tāpat ir grūti paredzēt uzvedību, piemēram, zvēru vai putnu, ja tādus ir paredzēts iesaistīt pasākumos. Piemēram, mums ir bijis pasākums, kurā līgavas tērpu kolekcijas laikā bija paredzēts, ka virs podiuma lidos balti baloži, kuri skates beigās skaisti nosēžas modelēm uz rokām. Mums par prieku baloži visu izdarīja mēģinājuma laikā, taču varēja būt arī citādi. Toreiz gan dizainere uzstāja, ka baložiem skatē ir jābūt un sliktākajā gadījumā katram viesim tiktu uzšūts jauns uzvalks vai tērps.

Jaunākās tehnoloģijas sniedz iespēju gan pabūt kāzās kaut no aizokeāna, gan pēc daudziem gadiem atkal izdzīvot saviļņojošos notikumus.

Pārsteigt jauno pāri un kāzu viesus kļūst aizvien grūtāk – pateicoties socializācijas portāliem neskaitāmās variācijās redzēta gan pirmā valša pārtapšana akrobātiskā dejā, gan 3D printera izdrukātas tortes ar līgavas un līgavaiņa atveidojumu, gan visvisādas viesu izdarības.

Tomēr tehnoloģijas turpina sagādāt jaunas iespējas, un šogad par kāzu «karstāko inovāciju» solās kļūt virtuālā un papildinātā realitāte. Tehnoloģiju avangardisti jau paspējuši izmēģināt virtuālo realitāti (VR) visai ekstremālās formās. Portāls Wired apraksta Priscilas un Marka gadījumu, kuri iepazinās VR čata telpā Rec Room. Vairākus mēnešus pļāpājuši tiešsaistē ar VR brillēm uz acīm un dzīvē satikušies tikai dažas reizes, abi amerikāņi pēc pāris gadiem apprecējās ceremonijā turpat Rec Room. Pie altāra gan nedevās viņi paši, bet tikai sapucējušies virtuālās pasaules avatāri, kamēr jaunais pāris sēdēja katrs savā mājoklī pie datora četru tūkstošu kilometru attālumā. Priscila un Marks tiek uzskatīti par pirmo pāri, kas iepazinies un apprecējies virtuālajā realitātē.

Piena pārstrādes uzņēmums Cesvaines piens varētu sākt siera ražošanu no kazas piena, šobrīd tiek meklēti kazu audzētāji, taču atsaucība ir neliela, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Cesvaines piens plāno sākt puscietā kazas siera ražošanu gan pašmāju, gan eksporta tirgum. Ir bijušas un vēl turpinās pārrunas ar kazu audzētājiem tuvākajā apkārtnē, apstiprina AS Siera nams (Cesvaines piena produkcijas ekskluzīvais izplatītājs) padomes priekšsēdētāja vietniece Dace Ozola. Lēmums par to, vai projektu realizēt jau drīzumā vai atlikt, tiks pieņemts pēc Jāņiem atkarībā no tā, vai būs iespējams nodrošināt nepieciešamās izejvielas. Lai sāktu ražošanu, būtu vajadzīga viena tonna kazas piena katru otro dienu. Latvijā šobrīd 2,5 tūkst. saimniecību tiek audzēti teju 13 tūkst. kazu, no tām 90% ir piena kazas, bet 10% – gaļas mājlopi. Tikai divas zemnieku saimniecības – Līcīši, kas atrodas Jelgavas novadā, un Līvi (Madonas novadā) – ir reģistrētas kā pārstrādes uzņēmumi un piegādā sieru veikaliem, pārējie kazu audzētāji nav pārauguši mājražošanas līmeni.

Siguldas Jaunajā pilī pēc vērienīgās rekonstrukcijas notiek labiekārtošanas darbi, lai, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, tā atkal vērtu durvis apmeklētājiem, informē Siguldas novada pašvaldība.

Siguldas Jaunā pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tāpēc pils restaurācijas laikā īpaša vērība pievērsta tieši unikālā pils interjera saglabāšanai un atjaunošanai, jo Latvijas arhitektūras vēsturē tas vērtējams kā unikāla nacionālā romantisma interjera pērle. Siguldas Jaunās pils pastāvēšanas laikā tā pārbūvēta vairākas reizes, taču šobrīd tā atjaunota kā precīza kopija 1937. gada pārbūvei, kas noritēja izcilā arhitekta Alfrēda Birkhāna vadībā, pilī saimniekojot Latvijas preses biedrībai. Tolaik pils interjera veidošanā tika iesaistīti zināmi Latviešu mākslinieki, kuru darbi pilī skatāmi vēl šobrīd. Pils svētku zāles četrās koka intarsijās skatāmi latviešu glezniecības vecmeistara Niklāva Struknes darbi, savukārt sienu gleznojumu vidū ir tādi autori kā Kārlis Sūniņš un Teodors Ozoliņš.

Siguldas pils kvartālā pēc četru gadu ilgušas rekonstrukcijas durvis vērusi Siguldas Jaunā pils, kas turpmāk būs atvērta apmeklētājiem nacionālā romantisma interjera, mūsdienīgu ekspozīciju un daudzveidīgu kultūras norišu apmeklēšanai, kā arī tajā notiks svinīgas laulību ceremonijas.

Turpmāk pils apmeklētājiem būs pieejama ekspozīciju apskatei, ievērojot muzejvietās noteiktos pulcēšanās ierobežojumus, taču uzlabojoties epidemioloģiskai situācijai pilī tiks veidotas īpašas salonmūzikas vakaru programmas, kurā uzstāsies akadēmiskie dueti, džeza kamersastāvi, plānoti dzejas lasījumi, moderno deju performances un citi notikumi.

Zināms, ka pagājušā gadsimta 30. gados pils tika dēvēta par skaistāko un modernāko rakstniecības pili Eiropā.

Siguldas Jaunā pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tāpēc pils restaurācijas laikā īpaša vērība pievērsta tieši unikālā pils interjera saglabāšanai un atjaunošanai, jo Latvijas arhitektūras vēsturē tas vērtējams kā unikāla nacionālā romantisma interjera pērle. Siguldas Jaunās pils pastāvēšanas laikā tā pārbūvēta vairākas reizes, taču šobrīd tā atjaunota kā precīza kopija 1937. gada pārbūvei, kas noritēja izcilā arhitekta Alfrēda Birkhāna vadībā, pilī saimniekojot Latvijas preses biedrībai. Tolaik pils interjera veidošanā tika iesaistīti zināmi latviešu mākslinieki, kuru darbi pilī skatāmi vēl šobrīd. Pils svētku zāles četrās koka intarsijās skatāmi izcilā latviešu glezniecības vecmeistara Niklāva Strunkes darbi, savukārt sienu gleznojumu vidū ir tādi autori kā Kārlis Sūniņš un Teodors Ozoliņš.

Preiļiem ir ambīcija ieņemt vienu no redzamākajām vietām Latgales tūrismā – jaunie Preiļi dzimst līdz ar vācbaltiešu pils rekonstrukciju.

Attīstot pili ar muižas apbūves kompleksu un parku, Preiļu pašvaldība cer pilsētu padarīt pievilcīgāku tūristiem. Pili nav paredzēts piedāvāt kā statisku apskates objektu, bet gan nodot biznesam – lai vecā ēka strādā un pelna. Paralēli Preiļi attīsta arī veselības uzlabošanas un rehabilitācijas tūrisma pakalpojumus. Pašvaldība iegādājusies veco baseina ēku Liepājas ielā, kurā veido veselības uzlabošanas un rekreācijas kompleksu ar viesnīcu, ko pēc būvdarbiem izsoles kārtībā nodos uzņēmējiem. «Preiļi būs reāla alternatīva atpūtai Jūrmalas sanatorijās. Mums ir ekoloģiska vide, pils, keramikas darbnīcas, vīngliemežu audzētava, vīna darītava, aktīvās atpūtas iespējas. Kādi tur vairs Vaivari? Preiļi – restarts dzīvei!» novada tūrisma potenciālu saredz Preiļu novada uzņēmējdarbības konsultante Ineta Liepniece. «Un būtiski, ka mums ir labākā dzemdību nodaļa Latgalē,» viņa piebilst. «Vēlamies tūristam nodrošināt pilnu servisu,» piebilst Preiļu novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Meļko. Tomēr pils ir tūrisma attīstības stratēģijas pirmais un arī galvenais posms.

Rīgas pils senākās daļas jeb kastelas būvdarbu gaitā atklāts jauns objekts. Eksperti lēš, ka tas varētu būt ap 600 gadus vecs pils virtuves pavards jeb krāsns.

Šobrīd notiek vēsturiskā atraduma atsegšanas un attīrīšanas darbi, pēc tiem tiks uzsākta padziļināta izpēte, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Rīgas pilī R korpusā pagraba atsegtās konstrukcijas šobrīd ir otrs nozīmīgākais atklājums pēc iepriekš pils D korpusā atklātajiem sienu gleznojumiem.

“Lai saglabātu Latvijas kultūras mantojumu, pret katru atradumu izturamies atbildīgi. Būvdarbi Rīgas pilī ir izaicinājumiem bagāts un tehniski sarežģīts process, jo viscaur ir vēsture, tāpēc paralēli būvdarbiem turpinās pētniecības darbi. Tas ir intensīvs, nepārtraukts darbs cieši pasūtītājiem sadarbojoties ar būvnieku, arhitektiem un kultūras mantojuma saglabāšanas ekspertiem. Pēc projekta īstenošanas tam būtu jāieņem 1.vieta Latvijas kultūras pieminekļu rangā restaurācijas kvalitātes ziņā,” norāda R. Griškevičs.

Pēc ziemas pauzes Bauskas pilī kafejnīca šopavasar darbu neatsāks, apstiprinājis SIA «Demora» pārstāvis Edgars Kozlovskis, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Uzņēmējs atzinis, ka ar pašreizējo kārtību un prasībām ēdināšanas bizness pilī nav iespējams.

To ierobežo pils darba laiks, kas nepieļauj strādāšanu vēlās vakara stundās. Muzejs vasarās strādā līdz septiņiem vakarā, pēc tam tiek slēgti pils vārti. Tas liedz kafejnīcai viesus apkalpot ilgāk, nav iespēju nodrošināt apmeklētāju uzturēšanos slēgtajos pasākumos.

Bauskas novada domes sociālo, izglītības, kultūras un sporta lietu komitejas sēdē 14. martā deputāti sprieduši par iespēju organizēt Bauskas pils kafejnīcas telpu nomas tiesību izsoli. Līdzšinējais ar SIA «Demora» noslēgtais pils kafejnīcas telpu nomas līgums izbeigts, savstarpēji vienojoties.

Šodien VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) kopā ar Valsts prezidenta kancelejas pārstāvjiem izvērtēja Rīgas pilī novērstos defektus un kancelejas pārstāvjiem vairs nav būtisku pretenziju, aģentūrai LETA sacīja VNĪ pārstāvis Arnis Blodons.

Palikuši daži sīkumi, tas ir pāris dienu jautājums. Visi iepriekš kancelejas minētie defekti ir novērsti, prezidenta kanceleja ir gatava sākt pārcelšanos uz pili, un domāju, ka, vēlākais, līdz maijam tas arī notiks, skaidroja Blodons.

Blodons jau iepriekš sacīja, ka visus defektus pils būvnieki - pilnsabiedrība SBRE - novērsuši par saviem līdzekļiem un valsts budžeta nauda nav tērēta.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidenta kanceleja 8.aprīlī saņēmusi vēstuli no VNĪ par visiem trīs Rīgas pilī konstatētajiem defektu sarakstiem un to novēršanas gaitu, aģentūrai LETA apliecināja Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme.

Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās šobrīd notiek būvdarbi, tiek konservēti senie mūri, restaurēta daļa no vecās Livonijas ordeņa laika pils konventa ēkas, kā arī izbūvēts jauns apjoms, kur atradīsies multifunkcionāla izstāžu zāle, ekspozīcijas un skatu laukums. Vienlaikus ar būvdarbiem turpinās arī arheoloģiskās izpētes darbi, kas aprīļa beigās ir nesuši vērtīgus jaunieguvumus.

Veicot būvdarbus, pie ieejas kapelas pagrabā atklāts neskarts kultūrslānis, kas atklāja zemgaļu laika senlietas pat no 13./14. gadsimta, informē AS "RERE Grupa".

Atradumu vidū ir gredzeni, saktas, zvārgulīši, piekariņi, spirāle, važiņrotas fragmenti, rokas aproces fragments, krelles, sprādzes, spieķadatas, šķēpu gali, arbaleta bultas, īlens, adatas, atslēga, smilšakmens galodas fragmenti, makšķerāķis, svina gremdiņi un pat lazdu rieksti. Arheologiem izdevies atrast arī viduslaiku monētu jeb artigu ar Tērbatas bīskapa Johana Bertkova (Johannes Bertkow, 1473–85) uzrakstu un Osnabrikā kaltu bīskapa Balduina fon Russela (Baldewin von Russel 1259-1264) feniņu.

Rīgas pils senākajā daļā notiek aktīvi būvdarbi un restaurācijas darbi, pielāgojot to Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) vajadzībām. Ievērojot būvniecības tradīcijas. Pils kastelas daļas sienā iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākotnes sabiedrībai.

Kapsula ievietota vēsturiskajos mūros – vietā, kur muzejam atgriežoties pilī, atradīsies vestibils - apmeklētāju uzņemšanas zona, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas darbu mērķis ir saglabāt vēstures mantojumu, izcelt Rīgas pili kā nozīmīgu vēsturisku vietu un izveidot telpas mūsdienīgam muzejam. Šobrīd tiek atjaunota pirmā daļa no apjomīgā Rīgas pils konventa (kastelas) ēkas pārbūves projekta, kura atdalīta atbilstoši valsts budžeta iespējām, lai 2024. gadā pabeigtu darbus un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varētu atgriezties vēsturiskajā mājvietā, sākt iekārtot un atvērt sabiedrībai daļu ekspozīciju. Nākamajā projekta kārtā tiks restaurētas un pārbūvētas atlikušās kastelas telpas, lai pilī iekārtotu arī Latvijas vēstures pamatekspozīciju.

Miljards elementu summa. Tā Imants Lancmanis raksturo mūsdienu demokrātiju, un tā varētu apzīmēt arī viņa mūža darba vietas – spožās Rundāles pils – restaurācijas un iekārtošanas pabeigšanu tieši valsts simtgadē

Pašlaik Imants Lancmanis Rundāles pils direktora amatā vada pēdējās nedēļas, turpmāk viņš ir iecerējis pievērsties rakstīšanai un gleznošanai.

Fragments no intervijas, kas publicēta 16. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Nosauciet dažas pilis vai muižas, kuras tagad būtu jāglābj par katru cenu!

Labi zinu, ko maksā atjaunot ēku. Un tāpēc neloloju lielas cerības kaut ko izglābt. Viens piemērs ir Kaucmindes muiža – tā ir postaža. Esmu gan redzējis – olalā! – veselu rindu muižu glābēju ar lielām idejām. Arī tajā pašā Kaucmindē, kad 1990. gadā šeit ieradās grāfs Seržs fon der Pālens ar mērķi muižu atjaunot. Taču viņam nepatika līdzās uzceltās balto ķieģeļu mājas. Pēc tam sekoja Māris Gailis seniors un Māris Gailis juniors, tagad atkal īpašnieki un beidzot ar labu ieceri. Būtībā neviens ieguldījums kādā pilī, lai ierīkotu viesnīcu, nekad nevar atmaksāties. Mālpils un Rūmene ir gadījumi, kad īpašnieki var atļauties sev to kā prieku. Viņi nekad neatgūs visu, kas ieguldīts. Pie manis ir braukuši daudzi cilvēki mirdzošām acīm. Pf! Kaucminde ir spoža, un tagad ir iecere tur veidot medicīniska tipa iestādi senioriem, kādas ir ļoti izplatītas Vācijā. Bet! Vispirms ir jāiegulda liela nauda, taču rentēšana sāksies tikai ar ļoti lielu gaidīšanu.

Pēdējos gados jaunie pāri laulību gredzenus izvēlas rūpīgāk un ir gatavi par tiem maksāt vairāk – vidēji ap 500 eiro.

Aktuāli ir tādi gredzeni, kas izceļ individualitāti, tomēr visvairāk pirktie joprojām ir klasiski laulību gredzeni, kuri pārsvarā atšķiras ar krāsu un platumu, norāda DB aptaujātie juvelierizstrādājumu ražotāji un tirgotāji. Aktuāli ir arī baltā, dzeltenā un kombinētā zelta gredzeni ar dārgakmeņiem, kā arī dažādu zelta krāsu salikumi.

Modes tendences šajā jomā lielā mērā nosaka kino industrija un mediji, kas atspoguļo, kādus juvelierizstrādājumus izvēlas slavenības, tādējādi zināmā mērā veidojot sabiedrības viedokli, gaumi, kā arī tendences tirgū, atklāj Grenardi produktu attīstības vadītāja Alīna Spriņģe. «Agrāk visbiežāk pāri izvēlējās vienas zelta krāsas stīpiņu, bet tagad priekšroka nereti tiek dota laulību gredzeniem ar briljantiem. Tāpat novērojama tendence, ka klienti savās kāzu jubilejās izvēlas gredzenus atjaunot. Šobrīd laulību gredzens vairs nav tikai simbols, bet arī ilgtermiņa mūža investīcija,» pauž A. Spriņģe.

SIA Ivonna veic galdu klāšanu Rīgas apkārtnē. Piedāvājumā ēdieni visām gaumēm par ļoti draudzīgām cenām. Arī siltu ēdienu piegāde līdz 50 personām.

Katrs bankets un viesības tiek veidotas, iekārtotas un apkalpotas atbilstoši klientu vēlmēm un pasākuma veidam, piemeklējot un pielāgojot ēdienkarti. Mēs parūpēsimies par Jūsu svētku noskaņu, lai svētki Jums un viesiem izdotos lieliski.

Kāzas

Piedāvājam noorganizēt ēdināšanu kāzās atbilstoši jūsu vēlmēm un iespējām izstrādājot un pielāgājot ēdienu karti. Piedāvājam gan nelielu uzkodu galdu pie baznīcas, gan arī gardus un plašus svētku mielastus. Pasākumi tiek apkalpoti visā Latvijas teritorijā, kā arī varam piedāvāt izmantot mūsu telpas. Nepieciešamības gadījumā palīdzam ar piemērotu telpu piemeklēšanu.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saņēmis informāciju, ka Krievijas Federācijas Pleskavas apgabalā, Puškinogradas rajonā, 1 000 aitu lielā novietnē ir apstiprināta saslimšana ar aitu un kazu bakām.

Minētā novietne atrodas aptuveni 50 km no Latvijas Republikas robežas, tādēļ PVD aicina ievērot piesardzības pasākumus, lai šī bīstamā slimība nenonāktu Latvijā, informē PVD pārstāve Anna Joffe.

Aitu un kazu bakas ir ļoti lipīga vīrusu izraisīta saslimšana ar augstu letalitāti līdz 80% dzīvniekiem. Slimībai raksturīgs drudzis, iztecējumi no deguna un specifiski ādas izsitumi. Tā ir sevišķi bīstama dzīvnieku infekcijas slimība, kas, saskaņā ar Starptautiskā Epizootiju biroja (OIE) norādījumiem, ir obligāti ziņojama. Aitu un kazu bakas nav ārstējama slimība.

Saslimšanai ar aitu un kazu bakām ir uzņēmīgas visu šķirņu aitas un kazas. Ja rodas aizdomas par aitu vai kazu saslimšanu, PVD aicina nekavējoties sazināties ar praktizējošu veterinārārstu vai informēt PVD teritoriālo struktūrvienību.

Lai atpūtinātu prātu un domas no ikdienas, Sanita Spilve sākusi mezglot un izveidojusi Mezglotavu, kas piedāvā gan kāzu dekorus, gan interjera elementus

«Mezglotava ir pavisam «svaiga»,» saka S. Spilve. Pavisam nesen viņa reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja un patentmaksas maksātāja. «Pērn rudenī pavisam nejauši apmeklēju mezglošanas meistarklasi, jo meklēju kaut ko, kur atpūtināt prātu un novērst domas no ikdienas ar bērniem. Tas man likās kaut kas jauns, sāku meklēt informāciju par šo jomu, un vienīgais, ko iepriekš biju dzirdējusi, ka padomju laikos gandrīz visiem dzīvokļos bija mezglotās pūcītes. Nebija teju nevienas mājas, kur tādas nebija,» apgalvo S. Spilve.

Par vēlmēm nevajag kautrēties, kāzu viesi būs priecīgi, ja jaunais pāris dos mājienu, ko vēlas saņemt kā dāvanu kāzās, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut arī jaunajam pārim ir prieks par glīti iesaiņotu dāvanu kasti ar ikdienā noderīgu priekšmetu tajā, vairāk gaidīta mūsdienās ir tieši finansiālā dāvana, ko arī var skaisti noformēt. Ārvalstīs dara vēl vienkāršāk – norāda konta numuru, uz kuru pārskaitīt dāvanai paredzēto naudu. Vēl viena no iecienītām metodēm, kas pagaidām Latvijā nav īpaši populāra, ir īpašas mājaslapas izveide ar nepieciešamo dāvanu sarakstu, kur aicinātie viesi izvēlas, kuru no tām viņi dāvinās.

Senos laikos latvieši kāzās dāvāja tādas lietas kā maizes kukuli vai citus produktus, vēl iecienītas bija villaines, krekli un citas svētku drēbes, liecina dažādos avotos apkopotā informācija. Laika gaitā tradīcijas ir mainījušās un priekšroka tiek dota citām dāvanām.

Tiešsaistes kāzu plānotājs "Wedded Society" sāk ar Latviju, bet ar laiku vēlas piedāvāt pakalpojumus arī Lietuvā un Igaunijā, lai kāzas jebkur Baltijā varētu plānot viedtālrunī.

"Šobrīd portāls ir inovācija Latvijā un mūsu komandas veiktā izpēte liecina, ka tas ir jaunums arī pārējās Baltijas valstīs. Plāni ir lieli un ideja neapstājas tikai pie portāla," norāda Santa Felkere, "Wedded Society" idejas autore.

Ideja par šādu kāzu plānotāju tiešsaistē radās saistībā ar to, ka viņa ir strādājusi par kāzu fotogrāfi un vēlāk pievērsās digitālajam mārketingam, kur saprata, ka vairāk nekā puse auditorijas mūsdienās izmanto internetu viedierīcēs. "Vairākus gadus sekojot līdzi dažādiem Eiropas kāzu medijiem, pašmāju un citu Eiropas valstu kāzu profesionāļiem, radošajām darbnīcām un pasākumiem, kā arī apzinoties interneta lietotāju paradumus, izlēmu notestēt savu ideju," teic S. Felkere.

Autobūves uzņēmumu «Nissan Motor» un «Renault» bijušais padomes priekšsēdētājs Karloss Gosns un viņa sieva pērn ielūdza draugus uz 260 ASV 000 dolāru vērtu izklaides pasākumu Brazīlijā un rēķinu par šī pasākuma izdevumiem izrakstīja saviem darba devējiem, liecina ziņu aģentūras AFP rīcībā nonākuši dokumenti.

Šajos dokumentos teikts, ka Gosns pērn februārī ielūdza astoņus pārus, lai no luksusa viesnīcas noskatītos karnevāla gājienu Riodeženeiro.

Lai arī viesi paši maksāja par lidojumiem, ielūgumos tika norādīts, ka par transporta, dzīvošanas un citiem izdevumiem nebūs jāmaksā.

«Nissan» Brazīlijas struktūrvienība vēlāk nosūtīja rēķinu par 257 872 dolāriem (apmēram 227 000 eiro) Nīderlandē bāzētai «Renault-Nissan» holdingkompānijai, kas koordinē «Nissan» un «Renault» alianses darbību.

Jau ziņots, ka šomēnes arī tika ziņots, ka Gosns guvis personīgu labumu no korporatīva sponsorēšanas darījuma - 2016.gadā sarīkojis savas kāzas Versaļas pilī pie Parīzes. Laikraksts «Figaro» vēsta, ka šīs pils pārvaldnieki starp Versaļas pili un «Renault» noslēgta sponsorēšanas darījuma ietvaros atcēluši ierasto 50 000 eiro maksu par viesu uzņemšanu.

Latvijas nacionālā ekspertu komisija nobalsojusi par filmu, kas pārstāvēs Latviju ikgadējā sacensībā par nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars kategorijā Labākā ārzemju filma / Best Foreign Language Film. No astoņām vērtēšanai pieteiktajām filmām eksperti gandrīz vienprātīgi izvēlējās Latvijas dokumentālā kino klasiķa Ivara Selecka darbu Turpinājums, kas tapis studijā Mistrus Media un atbalstīts Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei, informē Nacionālais Kino centrs.

Uz nomināciju šajā kategorijā atbilstoši ASV Kinoakadēmijas balvas nolikumam, var pretendēt pilnmetrāžas filma, kas pirmizrādi savā valstī piedzīvojusi laika periodā no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. septembrim, ir vismaz nedēļu pabijusi kinoteātru repertuārā un tās pamatvaloda nav angļu valoda; ASV Kinoakadēmijas biedru vērtējumam šajā kategorijā var pieteikt arī pilnmetrāžas dokumentālo filmu vai pilnmetrāžas animāciju.

Šogad Oskara sacensības kritērijiem atbilst vairāk nekā 10 Latvijas filmu un komisijas izvērtēšanai producenti pieteica astoņas pilnmetrāžas. Četras no pieteiktajām ir Simtgades filmas – Madaras Dišleres Paradīze ’89, Ivara Selecka Turpinājums, Ināras Kolmanes Bille un brāļu Ābeļu Baltu ciltis –, kopīgā konkurencē nonāca arī Oskara Rupenheita Kriminālās ekselences fonds, Aigara Graubas Nameja gredzens, Jāņa Norda spēlfilma Ar putām uz lūpām un Latvijā filmēta krievu režisora Sergeja Ļivņeva spēlfilma Van Gogi.