Kafijas namiņš «Kurts coffee» ir ģimenes bizness, kuru izveidoja Ketija un Ēriks Karlsoni. Kafijas namiņa mērķis ir ziedot tā peļņu savam sešus gadus vecajam Kurtam. Kurts ir bērns ar īpašām vajadzībām, jo viņš nestaigā, nerunā, bet mācās noturēt rokās priekšmetus. Ar «Kurts coffee» Kurtam varēs nodrošināt ikdienu, rehabilitāciju, atpūtu un veidot arī savu nākotnes uzkrājumu.

Krišjāņa Barona ielā 78A pagājušajā nedēļā tika atvērts kafijas namiņš «Kurts coffee». Ketija pēc profesijas ir skaistumkopšanas speciāliste, savukārt Ēriks ir interjera dizaineris. «Šis mums ir kaut kas jauns un svešs. Gribēju atrast hobiju, jo ikdiena ir smaga un piepildīta. Gribēju darīt kaut ko savam priekam. Sākumā biju izdomājusi, ka iešu mācīties metināšanu, bet visi par mani smējās. Beigās ar vīru nonācām pie tā, ka mēs varētu izveidot kaut ko savam dēlam Kurtam,» stāsta K. Karlsone.

Ideja radās Ērikam un, kā Ketija saka, viņa ir pielikusi klāt tikai klāt «putukrējumu» jeb kafijas namiņu padarījusi mājīgāku. «Kurts coffee» tapa no pašu līdzekļiem, taču kafijas namiņa atvēršana nav bijusi vienkārša. «Process virzījās diezgan ilgi, jo namiņu izīrējām jau pagājušā gada augustā/septembrī, bet sanāca tā, ka ātrāk nevarējām to atvērt. Strādāšanas laikā arī dabūju traumu, taču sapratu, ka padoties nevar. Šis kafijas namiņš Kurtam ir vajadzīgs, jo Kurts sevi nevar nodrošināt un ja viņam dzīvē kaut kas notiks, viņam nebūs nekādu līdzekļu. Valsts atbalsts šādiem bērniem ir ļoti niecīgs. Ja bērnu atstāj valstij, tad katram bērnam mēnesī piešķir 1000 eiro, bet, ja bērns paliek pie vecākiem, valsts piešķir 200 eiro mēnesī,» savās bažās dalās K. Karlsone.

Atšķirībā no lietuviešiem un igauņiem, kuriem liels fokuss ir uz to, kā investēt un nopelnīt, Latvijā bieži vien ir sajūta, ka vairāk ir fokuss uz to, kā skaisti iztērēt. Bet no kurienes tā nauda nāks, un kas par to maksās? Nozarē ir izteikts vietējā kapitāla attīstītāju trūkums, kā arī veikts pārāk maz investīciju, kas tagad ir jāatgūst. Un tam ir tieša saistība ar to, kādos mājokļos cilvēki dzīvo, kādos birojos viņi strādā, kādas mums ir ražošanas un loģistikas platības.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums saka Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Fragments no intervijas

Lai gan pieprasījums ir liels, mājokļu būvniecībā kā aktivitātē, tā cenās atpaliekam no Tallinas un Viļņas. Kas kavē straujāku jaunu mājokļu attīstību Latvijā?

Mājokļu tirgus ir atdzīvojies pēdējos divos, trīs gados. Būtu akadēmiskas intereses vērts jautājums, kāpēc bija tā, ka Lietuvā katru gadu uzbūvēja 5000 dzīvokļu, Rīgā - 1500. Arī tagad. Nupat izskatās, ka šogad Rīgā būs kādi 2000 dzīvokļu uzbūvēti. Nav vienas atbildes uz šo jautājumu. Ja parunā ar bankām, tad vēl nesen trešdaļa vai pat puse atteikumu kredītam bija tāpēc, ka cilvēki nespēj pierādīt ienākumu legālu izcelsmi. Kā jau minēju, arī vietējā kapitāla attīstītāju trūkums, ko ārvalstu investori veiksmīgi aizpilda ar lietuviešiem un igauņiem līderībā. Bet tirgus pamazām atdzīvojas, uzņem apgriezienus.

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Mūsdienu sabiedrībā aizvien aktuālā kļūst vegānisma ideja un tāda dzīvesveida piekopšana, kurā no ēdienkartes tiek izslēgti dzīvnieku izcelsmes produkti.

Daudzi ir kategoriski pret šādu ideju, uzsverot, ka tādā veidā netiek uzņemtas organismam nepieciešamās uzturvielas, taču, daudzi ir pieņēmuši izaicinājumu un kļūst par vegāniem, uzsverot, ka vairāki pētījumi noliedz jebkādu veselības problēmu rašanos šāda uztura rezultātā. Ar vegānu restorāna Fat Pumpkin izveidi cenšos parādīt apkārtējiem vegānu dzīvesveida pozitīvo ietekmi uz dzīves kvalitātes paaugstināšanos. Vairāki pasaulē slaveni sportisti izvēlējušies savā uzturā nelietot gaļu un piena produktus, pierādot, ka vegānisms ir apvienojams arī ar sportu un lielu fizisko slodzi.

Pievēršoties vegānismam, pēc laika sapratu, ka šāds dzīvesveids ir ļoti aizraujošs un saistošs. Agrāk savu ikdienu nespēju iedomāties bez gaļas produktiem, šķita, ka nav iespējams dzīvot citādi, bet pierādījās diametrāli pretējais. Pirms kāda laika, ieraugot pārdošanā jau esošo vegānu restorānu Fat Pumpkin, kopā ar draugu nolēmām to pārņemt, vēršot to lielām pārmaiņām, kā galveno mērķi uzstādījām sabiedrības informēšanu par šāda dzīvesveida pozitīvajiem aspektiem, dzīvi bez dzīvnieku produktiem, iesakot to izmēģināt arī citiem. Restorānā mēs parādam, ka arī vegāni ēd ļoti garšīgi un daudzveidīgi. Tas ir ļoti maldīgs priekštats, ka ēdam tikai salātus trīs reizes dienā, tā nebūt nav. Pie mums var nobaudīt dažādas uzkodas, burgerus, salātus, zupas, kā arī vrapus un citus ēdienus. Konkurence šajā nozarē pagaidām nav ļoti liela, ir tikai daži šāda tipa restorāni, bet ir vairākas ēdināšanas vietas, kur ēdienkartes piedāvājumā pieejamas maltītes veģetāriešiem un vegāniem.

Tējas dzērienu D’Tea ražotājs SIA Dabas dots ar nākamo gadu plāno uzsākt eksportu uz Somiju un attīstīties Skandināvijas virzienā, piedāvājot gan esošos tējas dzērienus, gan izstrādājot jaunas garšas.

Uzņēmums savu pirmo eksportu uz Vāciju uzsāka šā gada jūnijā. Kā norāda SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis, tad Vācija ir pietiekami liels un svarīgs tirgus, jo Vācijai ir lielākā ekonomika Eiropā un liels iedzīvotāju skaits. Uzņēmuma vadītājs gan norāda, ka šobrīd atgriezenisko saikni novērtēt ir grūti, jo Vācijas tirgū atrodas nesen un atkārtotie pirkumi palēnām sākas tikai tagad. «Ja mēs skatāmies, cik daudz ir ietirgots Vācijā un Latvijā, tad Vācija jau tagad veido 80%,» stāsta R.Briņķis.

Lai ievietotu produktus Vācijas veikalos, uzņēmums saražojis divas partijas produktu četru mēnešu laikā. Latvijā gada laikā uzņēmums notirgo vienu partiju. R.Briņķis cer, ka būs arī atkārtotie pasūtījumi un produkts aizies tirgū, jo viens ir iekļūt veikalā un otrs ir noturēties un iegūt patērētāju uzticību, taču eksporta apjomi ar Latviju ir nesalīdzināmi. «Ar to vien mums ir gana daudz darba un izaicinājumu. Tagad skatāmies arī uz citiem tirgiem, tikko bijām izstādē Vācijā un vienojāmies, ka ar nākamā gada janvāri, februāri sāksim eksportu uz Somiju. Vēlamies sākt ar Skandināviju, Somiju, Zviedriju un Dāniju, tad skatīties, bet plāni jau ir būt visur,» komentē R. Briņķis.

No septembra vidus Rīgā ir atvērta pirmā automatizētā diennakts picērija, informē The Pizza Mood” idejas autors un realizētājs Andris Pētersons.

“Pirmajā automatizētajā picērijā apvienojam visas modernā rīdzinieka vēlmes, proti, iespēju baudīt restorāna cienīgu, uz vietas gatavotu, augstas kvalitātes picu, vienlaikus netērējot daudz laika ēdiena pasūtīšanas un piegādes procesam. Mēs izmantojam viedo tehnoloģiju sniegtās iespējas, tai skaitā patentētu picas pagatavošanas krāsni. Apmaksas brīdī picērijas automāts ievieto izvēlēto picu krāsnī. Kad tā ir gatava, pica tiek ievietota kartona kastē un izsniegta klientam. Viss process kopā aizņem trīs minūtes,” stāsta A. Pētersons.

Viņš uzsver, ka picu sagataves netiek saldētas, bet uzreiz piegādātas picērijai, kur tās glabājas īpašās aukstuma kamerās.

Latvijā vienus no lielākajiem pacientu izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem veido tieši maksa par zālēm

Lai spriestu, kā zāles padarīt pieejamākas pacientiem, DB uz apaļā galda diskusiju Kā veidojas cenas zālēm aicina farmācijas jomas pārstāvjus. Diskusijā piedalās Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, Farma Balt aptieka valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes loceklis Imants Sinka, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.

Starptautiskās organizācijas Health Action International 2014. gada pētījuma, kurā analizētas dažādu zāļu cenas astoņās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, secinājums ir gana skarbs – Latvijā ģimene maksā desmit reizes dārgāk par ārstēšanu ar oriģinālām amoksicilīna zālem nekā ģimene Francijā un 20 reizes dārgāk nekā ģimene Vācijā. Mājsaimniecība Latvijā no saviem ikmēneša ienākumiem par medikamentiem tērē vairāk nekā mājsaimniecības citās ES valstīs. Kā jūs komentētu pētījuma secinājumus?

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Jaunākais kulinārijas blogeris Rojs Puķe savos 16 gados jau radījis vairākus veiksmīgus biznesus, vienlaicīgi palīdzot arī bērniem ar īpašām vajadzībām.

Nesen viņš atvēris savu maiznīcu Laba maize, kas daļu no ienākumiem novirza bērniem ar īpašām vajadzībām.

"Ideja par maiznīcu radās, kad sapratu, ka man ir nepieciešams tāds projekts, kurš spēj pats sevi uzturēt. Līdz tam vairāk nekā gadu īstenoju savu projektu Laba soma, kura ietvaros tiek pārdoti auduma maisiņi. To dizainus veido bērni ar īpašām vajadzībām un daļa no nopelnītās naudas nonāk konkrētā mākslinieka, bērna, rehabilitācijai. Projekts darbojas ļoti veiksmīgi gada beigās, kad uzņēmumi izvēlas šādus maisiņus dāvināt saviem darbiniekiem un korporatīvajiem klientiem, taču gada sākumā un vasarā pieprasījums ievērojami samazinās. Tā kā esmu kulinārijas blogeris, nolēmu radīt produktus, pēc kuriem pieprasījums būs visu gadu. Cilvēki ēd vienmēr, tāpēc atradu sadarbības partnerus un atvēru maiznīcu,” atklāj R.Puķe.

Sākti aktīvi darbi pie autostāvvietu izbūves Zolitūdē, Imantā un Pļavniekos - šo apkaimju iedzīvotājiem būs pieejamas 519 bezmaksas autostāvvietas, informē Rīgas domē.

Zolitūdē autostāvvietu izbūve notiek Rostokas ielā, posmā no Zolitūdes līdz Jāņa Endzelīna ielai. Plānots, ka darbi varētu ilgt aptuveni četrus mēnešus, bet pēc to pabeigšanas iedzīvotājiem būs pieejamas vairāk nekā 90 labiekārtotas un ērtas bezmaksas stāvvietas, tai skaitā trīs stāvvietas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Savukārt Pļavniekos autostāvvietu izbūve notiek A. Keldiša ielā, posmā no Ilūkstes ielas līdz Ulbrokas ielai. Arī šeit darbus plānots veikt četru mēnešu garumā, pēcāk iegūstot aptuveni 260 jaunas stāvvietas, tostarp 15 stāvvietas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Tostarp Kurzemes prospektā, Slokas ielas posmā un posmā no Bebru ielas līdz Jūrmalas gatvei, būvdarbu ietvaros paredzēts izbūvēt kopā 169 autonovietnes, tajā skaitā deviņas autonovietnes cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Būvdarbu pabeigšana Imantā plānota 2021. gada būvdarbu sezonā.

Saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību Latvijā no 16. marta "Rimi Latvia" turpina ieviest papildu līdzekļus, lai pasargātu pircējus un darbiniekus, un izsludina iepirkšanās stundas tikai vecāka gadagājuma cilvēkiem, topošajām māmiņām un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Lai pasargātu no inficēšanās cilvēkus ar augstāko saslimšanas risku, no rītdienas, 18. marta, "Rimi" veikalos tiek ieviestas iepirkšanās stundas vecāka gadagājuma cilvēkiem, topošajām māmiņām un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Šie pircēji tiek aicināti pirkumus visos "Rimi" tīkla veikalos veikt katru dienu plkst. 8.00–10.00.

"Ir cilvēki, kuri šobrīd saslimšanas riskam pakļauti vairāk nekā citi. Mūsu valstī ir daudz vecāka gadagājuma cilvēku, tostarp tādi, kuriem nav radinieku vai citu tuvu cilvēku, kas varētu nodrošināt ikdienā nepieciešamo produktu iegādi. Tā kā topošās māmiņas, vecāka gadagājuma cilvēki un cilvēki ar īpašām vajadzībām šajā situācijā ir visneaizsargātākie, aicinām pārējo sabiedrību šo "Rimi Latvia" lēmumu respektēt un saviem pirkumiem izvēlēties citu dienas laiku," informē "Rimi Latvia" pārstāve Kristīne Ciemīte.

Apģērbu zīmola Owa dibinātāja Natālija Jermolajeva pārstāv cilvēkus ar īpašām vajadzībām un ar savu piemēru vēlas parādīt, ka iespējas ir plašas

«Mēs nedarbojamies kā sociālais uzņēmums ar labdarības piesitienu, bet kā klasisks modes uzņēmums, ko vienkārši vada cilvēks ar īpašām vajadzībām. Esam definējuši savu sociālā uzņēmuma statusu, to esam ierakstījuši arī statūtos. Esam iestājušies arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijā. Tur sevi konkrēti pozicionējam kā darba integrācijas uzņēmumu, gan arī kā piemēru un motivācijas uzņēmumu, jo tādu ir maz. Es pati kā cilvēks ar īpašām vajadzībām pārstāvu šo uzņēmēju grupu, kas ir maza, tāpēc gribu parādīt citiem, ka bizness ir iespējams,» saka Natālija.

Topā kaķi

Owa sadarbojas ar divām māksliniecēm – Alisu Ādamsoni un Veru Bondari. Līdz šim uzņēmuma apģērbos ir bijuši dažādi zīmējumi – ziedi, dzīvnieki. Populārākie ir apģērbi ar kaķu zīmējumiem, kā arī noteikta veida zaķiem. «Mums ir 12 zaķi, un ir tādi, ko pasūta visu laiku, bet ir arī tādi, ko nepasūta nemaz. Suņus pērk tikai to šķirņu īpašnieki, kuri attēloti uz apģērba. Kaķiem tā nav,» stāsta Natālija.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Neviens vasaras izklaides pasākums nav iedomājams bez vēderpriekiem; ēdinātājiem dalība festivālā ir kā ugunskristības – jāspēj strādāt ātri un paēdināt daudzus

«Tirgotājam ir jārada vislabākais cenas un kvalitātes piedāvājums un tas atraktīvi ir jāpiedāvā apmeklētājiem. Tā arī ir formula. Ir daudzi komersanti, kas jau vairākus gadus atgriežas festivālā, – acīmredzot viņiem pasākums ir rentabls,» saka Alise Pabērza, festivāla Summer Sound pārstāve. Festivāla Positivus komunikācijas vadītāja Elva Lorence norāda, ka pasākumos tirgotājam jābūt īpašām prasmēm un iemaņām, jāstrādā ātri un garas stundas, jābūt elastīgam piedāvājumam, kas piemērots laika apstākļiem, kā arī pievilcīgām cenām un laipnai apkalpošanai. Tas nav viegls darbs un ne visiem uzņēmējiem ir piemērots. Tajā pašā laikā piedalīšanās lielā, interesantā pasākumā prasmīgiem uzņēmējiem ne vien ļauj nopelnīt, bet arī parādīt savu kompāniju un tās piedāvājumu jauniem klientiem, kā arī motivēt darbiniekus, kuri, iespējams, brīvajā laikā apmeklē festivāla koncertus.

Skujkoku konstrukciju materiālu ražotāji sastapušies ar būtisku izstrādājumu pieprasījuma un līdz ar to arī cenu kritumu Eiropas un Āzijas tirgos, savukārt to ražošanai nepieciešamos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāja spiesti iegādāties par labo laiku cenām, kā rezultātā zaudēta konkurētspēja un tiek zvanīti trauksmes zvani, cerot uz ministru un valdības iesaisti situācijas normalizēšanai.

Stāvokli vēl skarbāku padara fakts, ka citās Latvijas zāģētās produkcijas ražotāju konkurentvalstīs to pašu izejvielu – skujkoku zāģbaļķi - varot iegādāties par būtiski zemākām (pat par 40%) cenām, nekā tos atbilstoši noslēgtajiem līgumiem piegādājot AS Latvijas Valsts meži (LVM). Rezultātā uzņēmumi cenšas superdārgos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāju mežiem jaukt ar lētākajiem, kas iegādāti no privātmežu īpašniekiem, un vai tos importēt no Skandināvijas. Vienlaikus par šo problēmu apspriedes tiek rīkotas ne tikai nozares uzņēmēju organizācijās, bet nu jau arī citā līmenī, jo pagājušajā nedēļā par šo jautājumu sprieda arī Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kamerā.

Kā liecina SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskata „Nordic Outlook” atjauninātās prognozes, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu.

Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti COVID-19 pandēmijas laikā, tostarp, izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība. IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%.

Kamēr turpinās būtiskas problēmas saistībā ar inflāciju, energoapgādi un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, situācija būs sarežģīta. Pārkarsušie darba tirgi un joprojām augstā inflācija ir bijuši vieni no iemesliem, kāpēc ASV Federālo rezervju sistēma (The Federal Reserve – Fed) pēdējā laikā vairākkārt ir pievīlusi tirgus, norādot, ka cīņa pret inflāciju joprojām ir tās galvenā prioritāte. Spēcīgi ASV ražošanas un nodarbinātības dati tādējādi tikai palielina nenoteiktību par to, cik Fed ir jāpaaugstina galvenā procentu likme, lai nodrošinātu pietiekamu ekonomikas atdzišanu. Eiropā dabasgāzes cenas pēdējā laikā ir būtiski samazinājušās. Taču tās, visticamāk, šoziem atkal pieaugs un saglabāsies augstā līmenī ilgu laiku. Turklāt Krievija var turpināt izmantot enerģijas kārti.

Jo mazāk cilvēku dzīvo Latvijā, jo lielāks kļūst vispārējās valdības parāds (Māstrihtas kritērijiem). Šādu ainu rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai arī katrs no šiem rādītājiem dzīvo savu dzīvi, tomēr to pretēji vērstā dinamika vedina uzdot jautājumu – kurp dodamies un kāds būs iznākums?

Parāds – mazs vai liels?2021. gada nogalē valsts parāds sasniedza lielumu 14,74 miljardi eiro, un tas ir 17,8 reizes augstāks nekā 2000. gada nogalē. Iedzīvotāju skaits šā gada sākumā, pēc CSP datiem, bija vairs tikai 1,878 miljoni, kas ir par aptuveni 20% mazāks, nekā tas bija tūkstošgades mijā.

Šodienas pasaulē valsts parāds nav nekas tāds, ar kuru varētu pārsteigt, jo vairums pasaules valstu dzīvoja, dzīvo un turpina dzīvot ar budžeta deficītu, tādēļ aizņemas. Latvija nav izņēmums un uz parāda dzīvo visu laiku, proti, vienmēr iztērē vairāk, nekā pati spēj nopelnīt, un tas ir jāsedz ar aizņēmumiem. Starptautiskā sabiedrība Latviju pat slavē par to, ka tās valsts parāda apmērs ir salīdzinoši neliels, rēķinot pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), un vēl jo vairāk, kad salīdzina Latvijas parādu ar citu valstu parādiem pret IKP.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar uzņēmumiem AgroPlatforma un Mozello ir izveidojusi labdarības interneta veikalu, kurā iespējams iegādāties Latvijas ražotāju preces par ziedojuma cenām - pašizmaksu vai zem tās.

Iegādātās preces tiek centralizēti nosūtītas Ukrainas atbalstam.

Šobrīd labdarības veikalā www.latvijapalidz.lv ir pieejamas šādu Latvijas uzņēmumu preces: SIA “Gemoss”, SIA “Felici”, SIA “Rāmkalni”, SIA “Kronis”, SIA “Chocolette confectionary”, AS “Cēsu Alus”, SIA “MILZU!”’ un SIA “Dimdiņi”.

Jau tuvākajā laikā būs pieejama arī SIA “Venden,” SIA “Karavela” un AS “Rīgas Dzirnavnieks” produkcija.

LTRK aicina citus Latvijas uzņēmumus, kuri ir gatavi daļu no savas produkcijas ziedot labdarībai par ziedojuma cenām (pašizmaksu vai zem tās), piedalīties labdarības veikalā. Šobrīd pieejami tikai pārtikas produkti, bet plānots ietvert arī situācijai atbilstošas nepārtikas preces. Tāpat aicināti pieteikties pārvadātāji, kuri gatavi par ziedojuma cenām nodrošināt pārvadājumus. Kontaktinformācija intereses gadījumā: [email protected].

Man par milzu pārsteigumu Latvijas portālā "Diena" parādījās tulkots raksts "Kāda ir dzīvības cena? Runājot par zālēm, tā ir ļoti atšķirīga visā pasaulē. Tā atšķiras arī Eiropā".

Tas ir izcils žurnālistisks pētījums, ko veicis "Investigate Europe", patiesi jaudīga sociāli politiska pētniecība, sadarbojoties 20 valstu organizācijām. Pētījumu es jau biju lasījis oriģinālā, to man bija ieteicis Igaunijas Ārstu biedrības valdes loceklis, kurš ar rakstu bija iepazīstinājis arī Igaunijas Veselības jomas vadību un pacientus. Tiesa, nav cerību, ka Latvijas Ārstu biedrība varētu iepazīstināt ārstus un pacientus ar sarežģītiem medicīnas tematiem.

Es katram iesaku izlasīt šo rakstu, kura galvenās atziņas ir:

Daudzus potenciālos pircējus šokējošās augstās un joprojām īsti nesarūkošās produktu cenas veikalos nav tirgotāju uzskrūvētas ar pārmērīgu uzcenojumu, bet gan valsts politiķu pieņemto un nepieņemto lēmumu sekas komplektā ar produktu ražotāju un importētāju paaugstinātajām piegādes cenām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Elvi Latvija izpilddirektore Laila Vārtukapteine. Viņa uzsver, ka tirgotāju piecenojums ir ekonomiski pamatots, tas netiek noteikts voluntāri un tā apmēri nebūt nav tādi (300%), kādus tos mēdz nosaukt cilvēki savā sašutumā, ko izraisa pircēja maka biezuma neatbilstība visa kārotā iegādei. To apliecinot arī tirgotāju rentabilitāte, ko skaudri rāda gada pārskati, kuros no daudzu desmitu vai simtu miljonu peļņas nav ne vēsts.

Fragments no intervijas

Runājat par pieaugošo konkurenci, tirgotāji nereti tiek vainoti pie augstajām produktu cenām, jo īpaši situācijā, kad Latvija ilgstoši ir viena no inflācijas pieauguma čempionāta laureātēm visā Eiropas Savienībā, un neviens īsti nevar izskaidrot, kā tas iespējams!

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Jo tuvāk nāk brīdis, kad noslēgsies konkurss par pasažieru pārvadājumiem Latvijā, jo skarbāki ir pārmetumi Autotransporta direkcijai un tās vadītājam Kristiānam Godiņam.

Situācija ir gluži kā pie pokera galda, kad kārtis vēl nav redzamas, bet apkārt sēdošie izrunājas un slēpj dūžus piedurknēs, un visi spēlētāji vienlaikus nekad nesēž pie galda. Proti, Satiksmes ministrija, kas dod finansējumu, pārvadātāji, kuri piedalīsies konkursā, un šoferu arodbiedrības sarunājas pa stūriem, divatā, bet pie galda visi blefo.

Šoferi grib 10 eiro

5. jūlijā pie Autotransporta direkcijas (ATD) notika Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības (LAKRS) rīkots pikets, kura galvenā prasība skanēja vienkārši: «10 eiro par nobraukto stundu autobusu šoferiem!» Bija aicinājums: «Godiņ, nāc ārā!» Bija citi saukļi, tomēr cauri visam vijās neapmierinātība par to, ka valsts vēl 2030. gadā autobusu šoferiem paredzējusi 6,05 eiro par nobraukto stundu.

Vārdu salikums “čaulas veidojums” un “čaulas kompānija” jeb angliski “shell company” cilvēkam, kas ikdienā nav saistīts ar finanšu nozari vai jurisprudenci, visbiežāk asociējas ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas kādā valstī vai noziedzīgi iegūtas naudas “atmazgāšanu”.

Šāds uzskats kļuvis par valdošo arī Latvijā. Taču cilvēki aizmirst, vai drīzāk nezina, ka čaulas veidojumi var būt dibināti arī pilnīgi legāli, piemēram, kā starpnieki ar mērķi attīstīt jau esoša uzņēmuma darbību, t.i., atvieglot kādas komercdarbības veikšanu vai dažkārt pat sākotnēji padarīt to vispār par iespējamu.

Kas tad īsti ir šis mistiskais “čaulas veidojums”? Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) 1. panta 151. punktā no 2017. gada 26. oktobra grozījumiem ir ieviesta “čaulas veidojuma” definīcija. Vienkāršoti sakot, tā ir juridiskā persona, kurai piemīt viena vai vairākas no šīm pazīmēm: 1) neveic faktisku saimniecisko darbību vai tās darbība neveido ekonomisko vērtību, 2) reģistrācijas valstī tā nesniedz nodokļu administrācijai finanšu pārskatus par savu darbību, 3) reģistrācijas valstī tai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas (telpas).

Latvijas uzņēmēji arvien skaļāk zvana trauksmes zvanus par darbaspēka trūkumu. Diemžēl vai par laimi tā nav tikai uzņēmēju problēma – jo mazāk nodarbināto, jo mazāk ieņēmumu valsts budžetā, jo lēnāka valsts izaugsme. Lai likvidētu problēmu kopumā, iespējams, nepieciešami dziļāki un asāki skalpeļa griezieni, taču tūrisma nozarē, ņemot vērā tās izteikto sezonalitāti, bez tiem var arī iztikt, vien nedaudz pamainot jau spēkā esošos normatīvos aktus.

Tūrisma nozare pandēmijas laikā cieta visvairāk, darbu zaudējot simtiem cilvēku. Tagad šīs nozares uzņēmēji būtu gatavi daudzkāršot pakalpojumu eksportu, ja vien būtu iespējas. Diemžēl uzņēmēji atturas strādāt vairāk, jo nav darbinieku, turklāt viņus ir grūti noturēt, un situācija ar katru mēnesi kļūst arvien sliktāka.

Šīs samērā nelielās izmaiņas likumdošanā ļautu tūrisma nozarei neatteikties no savām ambīcijām – veikt pakalpojumu eksportu 2 miljardu eiro apjomā, kam nākamajos 2–3 gados būtu nepieciešams līdz 5000 darbinieku. To vidū varētu būt gan mūsu pašu, gan ārvalstu studenti, tos nodarbinot sezonas laikā, piemērojot jauna veida īstermiņa risinājumus nodarbinātībai (līdzīgi kā tas jau šobrīd ir lauksaimniecībā), gan pensijas vecuma cilvēki, radot arī viņu nodarbināšanai pievilcīgākus noteikumus.