Latvijā degvielas cena pirms nodokļu nomaksas ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā.

Tā rāda Eiropas Komisijas (EK) degvielas cenu monitorings. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA) gan apstrīd izmantoto metodoloģiju. Latvijā degviela ir salīdzinoši lētāka nekā pārējā Eiropā tikai pateicoties zemākajiem nodokļiem, liecina EK apkopotie dati. EK katru nedēļu publicē visu ES valstu benzīna un dīzeļdegvielas bruto un neto cenas. Katras valsts degvielas cenas aprēķina pēc vidējās cenas uz tablo valstī. Bruto cenā ietilpst produkts, kura cena Eiropā ir plus, mīnus 10% vienāda, pārdošanas izmaksas, akcīzes nodoklis un PVN. Datu apkopotājiem ir zināms katrā valstī noteiktais akcīzes nodoklis un PVN, kurus atņemot no bruto cenas, iegūst neto cenu katrā ES valstī.

Runājot par degvielas cenu dažādos pasaules reģionos, bieži tiek piesauktas izteiktas atšķirības. Piemēram, oficiāli dārgākais benzīns ir Norvēģijā, kur viens galons (3,79 litri) benzīna maksā 10,12 ASV dolārus (1 litrs maksā aptuveni 1,5 Ls).

Savukārt vislētākais benzīns meklējams Venecuēlā, kur valsts prezidents Ugo Čavess parūpējies, ka viena galona benzīna cena ir vien 0,09 ASV dolāri (1 litrs maksā aptuveni 1,3 santīmus). Šajā sakarā Bloomberg veicis interesantu pētījumu: kamēr Norvēģijā, lai pilnībā pielietu 39 galonu ietilpīgu Chevrolet Suburban bāku, būs jārēķinās ar maksu 394,68 ASV dolāru apjomā, Venecuēlā šādas bākas uzpildīšana izmaksātu vien 3,51 ASV dolāru.

Protams, jārēķinās, ka dzīves līmenis dažādā pasaules valstīs ir ļoti atšķirīgs. Tādēļ ļoti interesants ir rādītājs, kas mēra, kāa daļa no konkrētās valsts vidējiem iedzīvotāja ienākumiem aiziet viena galona benzīna nopirkšanai šajā pašā valsī. Bloomberg šo rādītāju nosaucis par «Pain at pump», ko varētu tulkot kā aktuālās «cenas sāpīgumu» konkrētās valsts iedzīvotājiem. Piemēram, Norvēģijā, kur, kā jau minēts, ir dārgākais benzīns pasaulē, viena galona iegādei aiziet tikai 3,7% vidējo dienas ienākumu (statistikas dati liecina, ka Norvēģijas iedzīvotāja ienākumi vidēji dienā ir 272 ASV dolāri). Jāsecina - vairums Norvēģijas iedzīvotāju nav jālauza galva par benzīna dārdzību, salīdzinājumā ar ienākumiem varētu teikt, ka Norvēģijā benzīns uzskatāms par vienu no lētākajiem pasaulē.

Darbaspēka izmaksas stundā gada laikā līdz šī gada otrajam ceturksnim Eiropas Savienības (ES) valstīs palielinājās par 3.4%. Vislielākais darbaspēka izmaksu pieaugums reģistrēts Latvijā, kur darbaspēka izmaksas stundā gada laikā palielinājušās par 24.8%, liecina Eurostat dati.

Vismazākais darbaspēka izmaksu pieaugums gada laikā reģistrs Vācijā (0.7%), Maltā (1.8%) un Zviedrijā (2.2%), savukārt vislielākais - Latvijā (24.8%), Rumānijā (23.0%) un Bulgārijā (21.9%).

Lietuvā un Igaunijā darbaspēka izmaksu pieaugums pēdējā gada laikā bija attiecīgi 18.2% un 16.9%.

Tabula. Darbaspēka izmaksu izmaiņas salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada.

Latvijā joprojām ir dārgākie produkti Baltijas valstīs, turklāt, iespējams, pircēji pārmaksā neefektīvas tirdzniecības dēļ, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā Lietuvā ļoti būtiski ir pieaugušas pārtikas produktu cenas, jau ilgu laiku Baltijas valstīs lētākā pārtika nopērkama Viļņas veikalos, savukārt dārgākā - Rīgas veikalos. No apskatīto vairāk nekā 40 produktu saraksta jūnijā Viļņā bija 21 Baltijā lētākais pārtikas produkts un septiņi dārgākie, Tallinā - 14 lētākie un 18 dārgākie, bet Rīgā - septiņi lētākie un 21 dārgākais produkts.

«Liela loma šajās augstajās Latvijas cenās ir tirdzniecībai, kas, iespējams, nav pietiekami efektīva. Tirgotāji bieži pārmet Latvijas ražotājiem, ka tie nespēj saražot produktus par konkurētspējīgām cenām un viņi ir spiesti tirgot lētākus importa produktus. Tikmēr cenu novērojumi rāda, ka Latvijā ir dārgāki arī daudzi importa produkti, kurus neražo nevienā Baltijas valstī, piemēram, augļi, dārzeņi, tēja, graudu pārslas, importa piena produkti,» sacīja Gulbe.

Degvielas tirgotāji pirmdien ievērojami samazinājuši degvielas cenas, novēroja Db.lv.

Degvielas tirgotāja Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijās (DUS) 95. markas benzīns pirmdien pusdienlaikā maksāja 93,9 santīmus litrā, 98. markas benzīns maksāja 96,9 santīmus litrā, bet dīzeļdegviela – 95,9 santīmus litrā.

Cenas degvielai samazinājušās arī uzņēmuma Neste Latvija pilna servisa DUS. Pirmdien pusdienlaikā 95. markas benzīns Neste DUS maksāja 92,5 santīmus litrā, 98. markas benzīns – 94,1 santīmu litrā, bet dīzeļdegviela – 93,1 santīmu litrā.

Tikmēr degvielas tirgotāja Virši-A pilna servisa DUS 95. markas benzīns maksāja 96,2 santīmus, 98. markas benzīns– 99,2 santīmus, bet dīzeļdegviela – 96,2 santīmus. Degvielas tirgotāja Lukoil pilna servisa DUS 95. markas benzīna cena bija 94,7 santīmi, 98. markas – 97,7 santīmi un dīzeļdegvielas 93,8 santīmi.

Rīgā degvielas cena samazinājusies par vienu santīmu. Otrdienas rītā Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijās (DUS) Rīgā 95. markas benzīna cena bija 0,914 lati litrā, 98. markas benzīns maksāja 0,944 latus litrā, savukārt dīzeļdegviela – 0,889 latus litrā.

Vakar Statoil DUS degviela bija par santīmu dārgāka - 95. markas benzīns maksāja 0,929 latus litrā, 98. markas benzīns - 0,954 latus litrā un dīzeļdegviela - 0,899 latus litrā.

Lukoil DUS Rīgā 95. markas benzīna cena otrdienas rītā bija 0,917 lati par litru, 98. markas benzīns maksāja 0,947 latus litrā, bet dīzeļdegviela – 0,892 latus litrā.

Neste DUS Rīgā 95. markas benzīns maksāja 0,912 latus litrā, 98. markas benzīns – 0,942 latus litrā, savukārt dīzeļdegviela – 0,887 latus litrā.

Nordea līzinga garāžā, Kr. Valdemāra ielā 62 nedēļas laikā sava auto kaitīgo izmešu daudzumu izmērījuši jau 137 auto īpašnieki. Pozitīvo rekordu tabulas augšgalā pirmās trīs vietas dala japāņu un vācu auto, kamēr lielāko CO2 izmešu daudzumu uzrāda Amerikas ražojums. Vidējais CO2 izmešu daudzums pagājušajā nedēļā bija nedaudz virs 200 g/km.

Zemākie CO2 izmeši:

1. Toyota Prius, benzīns/hibrīds, 89.00 g/km

2. Honda Insight, benzīns/hibrīds, 101.00 g/km

3. Ford Fiesta, benzīns, 107.00 g/km

Augstākie CO2 izmeši:

1. Chrysler 300C, benzīns, 466.00 g/km

2. Mazda MPV, benzīns, 370.00 g/km

3. Audi 80, benzīns, 346.00 g/km

Pagājušajā nedēļā naskākie uz auto atgāzu mērīšanu bija VW auto markas īpašnieki. Kopā izanalizēti 22 spēkrati ar vidējo atgāzu daudzumu 192,48 g/km; BMW (13 gab.) 213,00 g/km; Audi (12) 220,00 g/km un Mercedes-Benz (12) 221,75 g/km.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Janvārī notika kārtējā ārpuskārtas Eiropas Savienības (ES) līderu sanāksme, kurā tika spriests par cīņu pret parādu krīzi eirozonā. Šī sanāksme atkal tika nodēvēta par likteni izšķirošu.

Galvenais šīs sanāksmes rezultāts, uz kuru tiek liktas cerības izejai no esošās krīzes un tās atkārtošanās nepieļaušanai nākotnē, bija gala redakcijā pieņemtais «Fiskālais līgums». Tiesa, pret līgumu kategoriski noskaņotajai Lielbritānijai sanāksmē negaidīti pievienojās arī Čehija.

Pārējās ES dalībvalstis, tai skaitā arī visas eirozonas dalībnieces, pauda gatavību (lai arī dažas ar atrunām) pievienoties piedāvātajai «budžeta stabilitātes» savienībai. Galvenais līguma uzstādījums ir valsts budžetu deficīta ierobežošana ar likumu konstitucionālā līmenī 0,5% apmērā no IKP. Ja deficīts pārsniegs 3%, tad ir paredzēta automātiska finansiālu soda sankciju piemērošana valstij, kura pārkāpj šo līmeni. Soda apmērs var būt līdz 0.1% no IKP un soda nauda tiks iemaksāta Eiropas stabilizācijas mehānismā. Ir iespējama arī soda apmēra samazināšana, ja valsts parāds nepārsniedz 60% no IKP, kā arī gadījumos, ja valsts pārdzīvo nopietnu ekonomisko kritumu un citos «neparastos gadījumos».

Uzņēmuma Latvija Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijās (DUS) Rīgā 95. markas benzīna cena 13. aprīlī bija 0,928 lati litrā, kas ir par santīma desmitdaļu mazāk nekā dienu iepriekš.

Par santīma desmitdaļu samazinātas cenas arī 98. markas benzīnam un dīzeļdegvielai, līdz ar ko 98. benzīns Statoil DUS tagad maksā 0,958 latus litrā, bet dīzeļdegvielas cena ir 0,923 lati litrā. Savukārt Statoil 1-2-3 automātiskajās DUS 95. markas benzīns maksā 0,916, 98. markas benzīns – 0,946, bet dīzeļdegviela 0,911.

Neste DUS Rīgā 95. markas benzīna cena 13. aprīļa pēcpusdienā bija 0,916 lati litrā, 98. benzīna cena bija 0,946 lati litrā, savukārt dīzeļdegviela maksāja 0,911 latu litrā. Līdz ar to arī Neste samazinājusi degvielas cenu savās DUS par santīma desmitdaļu.

Lukoil DUS Rīgā 95. markas benzīns 13. aprīļa pēcpusdienā maksāja 0,921 lats litrā, savukārt 98. benzīns un dīzeļdegviela attiecīgi 0,951 latu litrā un 0,916 latus litrā.

Degvielas cenas ir kārtējo reizi pieaugušas, pārsniedzot nu jau 93 santīmu robežu. Ceturtdienas pēcpusdienā Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijās (DUS) Rīgā 95. markas benzīns maksāja 0,934 latus litrā.

98. markas benzīns Statoil DUS Rīgā maksāja 0,964 latus litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena bija 0,914 lati litrā.

Kā Db.lv apliecināja SIA Latvija Statoil komunikācijas konsultante Margrieta Akmens, degvielas cena ir sasniegusi visu laiku augstāko līmeni Latvijas vēsturē.

Neste DUS Rīgā 95. markas benzīns maksāja 0,922 latus litrā, 98. markas benzīns – 0,952 latus litrā un dīzeļdegviela – 0,902 latus litrā.

Lukoil DUS Rīgā 28. aprīļa pēcpusdienā 95. markas benzīns maksāja 0,922 latus litrā, 98. markas – 0,952 latus litrā, savukārt dīzeļdegviela – 0,907 latus litrā.

98. markas benzīna cena pirmdienas rītā pārsniegusi lata atzīmi.

Degvielas tirdzniecības kompānijas Lukoil pilna servisa Degvielas uzpildes stacijās (DUS) litrs 98. markas degvielas maksāja 1,002 latus. Tikmēr 95. markas degviela maksāja 0,971 santīmu, bet dīzeļdegviela – 0,931 santīmu par litru.

Lata atzīmi 98. markas benzīns pārsniedzis arī Statoil DUS. Pirmdienas rītā Statoil pilna servisa DUS 98. markas benzīns maksāja 1,004 latus par litru. Tikmēr 95. markas benzīns maksāja 0,974 santīmus par litru, bet dīzeļdegviela – 0,949 santīmus par litru.

Uzņēmuma Virši-A DUS degvielas 98. markas benzīns maksāja 0,994 santīmus, 95. markas – 0,964 santīmus, bet dīzeļdegviela – 0,922 santīmus. Savukārt Neste Latvija pilna servisa DUS 98. markas benzīns maksāja 0,982 santīmus, 95. markas – 0,962 santīmus, bet dīzeļdegviela – 0,922 santīmus.

Daļai autoīpašnieku, neskatoties uz pozitīvām izmaiņām risku izvērtēšanas sistēmas Bonus-Malus klasēs, šogad strauji augušas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) cenas, novēroja aģentūra LETA. Vienlaikus aptaujātie apdrošinātāji prognozē cenu kāpumu arī turpmāk.

Tostarp, piemēram, 2007.gada izlaiduma automašīnai Škoda Octavia, kurai OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 37,73 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 81,9 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā uzlabojoties no 12 līdz 13. Savukārt 2002.gada izlaiduma automašīnai Volvo S80, kurai OCTA pirms gada varēja iegādāties par 56,30 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 86,40 eiro, riska klasei pieaugot no 6. līdz 7, bet 2011.gada izlaiduma automašīnai Hyundai i-30, kuras OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 36,84 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 54,82 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā augot no 16 līdz 17.

Aplokšņu algas varot izskaust, motivējot uzņēmējus maksāt nodokļus. Tā paziņojis ekonomikas ministrs Artis Kampars, ar to saprotot svaigi ieviesto normu, kas paredz, ka valsts iepirkumos varēs piedalīties tikai tie uzņēmumi, kas saviem darbiniekiem maksā vismaz 70% no vidējās algas konkrētajā nozarē.

Šāda norma, protams, ir vismaz kaut kāds solis pretī tam, lai lielākās priekšrocības dažādos valsts un pašvaldību tenderos nebūtu tieši nodokļu nemaksātājiem. Ir taču dzirdēts pietiekami daudz stāstu par to, ka brīdī, kad uzņēmums tāmē iekļauj visus iespējamos nodokļus, viņa piedāvājums vairs nekādi nesanāk lētākais. Dažādu nodokļu nemaksāšanas shēmu piekritējiem, startējot konkursos, ir lielāka konkurētspēja, jo viņu piedāvātais pakalpojums sanāk lētāk. Tāpēc minētais solis varētu būt vērsts vismaz godīgas konkurences atjaunošanas virzienā. Turklāt likumdevējs šajā jomā varēja spert vēl radikālāku soli, nosakot, ka šim algas apmēram ir jābūt 100% apmērā no vidējā atalgojuma nozarē.

Eiropas Komisijas (EK) ziņojums par telekomunikāciju nozari Eiropas Savienības (ES) valstīs liecina, ka vidējam Latvijas mobilā telefona lietotājam lētāk ir izmantot Tele2 sniegtos pakalpojumus nekā LMT.

Ar Tele2 tarifa plānu Brīvais iepriekš raksturotais mobilā telefona lietotājs par sniegtajiem pakalpojumiem 2007. gadā maksāja 14,15 eiro mēnesī, savukārt ,lietojot LMT tarifa plānu Formula 8, iepriekš raksturotais mobilā telefona lietotājs pērn maksāja 17,88 eiro mēnesī.

Jāpiemin, ka Latvijā ir vieni no dārgākajiem mobilo sakaru pakalpojumiem Baltijas valstīs. Piemēram, Igaunijas divu lielāko mobilo operatoru Ylicool un Tele2 Estonia lētāko tarifu plānu maksa vidējam lietotājam pērn bija attiecīgi 17,14 eiro un 6,80 eiro mēnesī. Savukārt Lietuvas diviem lielākajiem mobilo sakaru operatoriem Omnitel un Tele2 - attiecīgi 16,66 eiro un 8,67 eiro mēnesī.

Interneta aptaujā (WAPI), ko pēc Galactico pasūtījuma veica pētījumu centrs SKDS, izvaicājot 1000 Latvijā iedzīvotājus vecumā no 15 – 64 gadiem, skaidroja vai iedzīvotāji zina, kādi dokumenti ir nepieciešami, lai gadījumos, kad nopirktā prece nav kvalitatīva, to divu gadu laikā varētu apmainīt.

Tikai 16% iedzīvotāju zināja, ka dokuments, kas ir pierādījums par to, ka noticis pirkums pie konkrētā pārdevēja, ir kases čeks un ka ar to ir pietiekami, lai nekvalitatīvo preci apmainītu. 75% aptaujāto domā, ka bez pirkuma čeka ir nepieciešams uzradīt garantijas dokumentu, bet 6% domā, ka pietiek, ja var pārdevējam uzrādīt garantijas dokumentu. 3% aptaujāto nezināja, kādi dokumenti nepieciešami, lai nekvalitatīvo preci apmainītu.

Aptauja parādīja, ka iedzīvotāji nesaglabā visus čekus par pirkumiem, kurus ir veikuši. Visbiežāk ilgāk kā gadu tiek glabāti čeki par sadzīves tehniku, precēm mājoklim un apģērbiem un apaviem. Visretāk iedzīvotāji saglabā čekus par bērnu precēm, rotaļlietām, grāmatām, kancelejas precēm. 4% aptaujāto vispār nesaglabā pirkumu čekus.

Lielāko nodokļu parādnieku antitopā iekļuvusi uzņēmēja Rita Tovanceva.

Otrais lielākais nodokļu parādnieks savas saistības pret valsti turpina audzēt kopš pavasara - SIA WTW-Pro aprīlī bija pats lielākais nodokļu parādnieks ar valsts budžetā nenomaksātu 2.1 milj. Ls. Tagad uzņēmuma parādsaistības pārsniedz 2.2 milj. Ls.

Trešais nodokļu parādnieks ir «antitopa» veterāns - Agris Krūze - pirmā privātpersona, kas par milzīgajiem nodokļu parādiem nonāca lielāko nodokļu parādnieku desmitniekā. Viņa parāds valstij jau ilgi balansē uz divu miljonu sliekšņa. Tikmēr bijušajam lielākajam privātajam zemes īpašniekam Gatim Saknītim parādnieku sarakstā izdevies iekļūt gan kā privātpersonai, gan kā SIA GS Nekustamie Īpašumi pietuvinātai personai.

Valsts atbalsts Covid-19 krīzes mazināšanai līdz šim veido aptuveni 3,69 miljardus eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) publiskotie aprēķini par atbalsta pasākumiem un to ietekmi uz valsts vispārējā budžeta bilanci 2020.gadā un 2021.gadā.

Pēc FDP aprēķiniem, valsts atbalsts Covid-19 krīzes mazināšanai sasniedzis aptuveni 3,69 miljardus eiro, lielāko atbalstu novirzot uzņēmumiem, kā arī valsts kapitālsabiedrībām. Uzņēmumu atbalstam Covid-19 krīzē novirzīti 1,45 miljardi eiro, bet valsts kapitālsabiedrībām - 1,72 miljardi eiro.

Krīze ieilgst, situācija ir ekstremāla, tāpēc jākoriģē atbalsta instrumenti 

Valsts ekonomikas atbalsta pasākumus, visticamāk, vajadzēs turpināt vēl vairākus mēnešus, taču...

Iedzīvotājiem un darbaspēkam atbalsts aplēsts 522,95 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus FDP uzteic konservatīvo valsts budžetu 2021.gadam, kas ļauj būtiski fiskāli stimulēt ekonomiku vienlaicīgi nodrošinot valsts fiskālo ilgtspēju. Kā valdības tuvāko prioritāti FDP iezīmējusi Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma ātru un efektīvu izmantošanu tuvākajos divos gados, lai stiprinātu Latvijas ekonomikas potenciālu.

Šobrīd turpinās 2. Covid-19 vilnis un Ministru kabinets ir pagarinājis ārkārtas situāciju Latvijā līdz 2021. gada 7. februārim. Ņemot vērā vakcinācijas lēno gaitu un inficēto skaitu, ir liela varbūtība, ka ārkārtas situācija varētu vēl tikt pagarināta arī pēc 7. februāra.

Jaunais Rīgas teātris (JRT) līdz 31.augustam Lāčplēša ielas 25, Rīgā, ēkas vajadzībām iegādājies aprīkojumu 937 574 eiro vērtībā, liecina Kultūras ministrijas (KM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kas pieejams Tiesību aktu portālā (TAP).

KM budžetā JRT aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai pērn bija paredzēts finansējums, kas nepārsniedz 1,5 miljonus eiro. Par atlikušo finansējumu 562 426 eiro apmērā kapitālsabiedrība veiks iepirkumu līdz 2024.gada 1.martam, kad JRT ēku Lāčplēša ielā plānots nodot teātrim ilgtermiņa nomā.

Informatīvajā ziņojumā iekļautajā tabulā norādīts, ka līdz 31.augustam lielākā finansējuma daļa jeb 724 068 eiro ieguldīta mēbeļu iegādei. Šo pakalpojumu JRT sniedza SIA "Rīgas krēslu fabrika".

SIA "AD production" JRT samaksājis 281 eiro, lai eksperti sagatavotu tehnisko specifikāciju kokapstrādes iekārtu iepirkumam. Savukārt par 140 353 eiro teātris no SIA "Inflekss" iegādājies kokapstrādes iekārtas dekorāciju darbnīcām. Tāpat par 45 441 eiro JRT no SIA "Moller Auto" iegādājies automašīnu.

Godātā redakcija, drīz būs mēnesis kopš vēlēšanām, bet jaunās valdības veidošana plašākai sabiedrībai sāk šķisties aumež dīvaina. Cilvēku grupas rīko sanākšanas krustiskos sastāvos un dažādās grupās, bet tām sekojošie paziņojumi par to, kas ir runāts un kas sarunāts, rādās līdzīgi kā viena metiena žurkuļi.

Kā zināms, visos laikos ir bijusi mode ne tikai uz apģērbiem un dejām, bet arī uz īpašiem mīļvārdiņiem un izteicieniem. Un līdzīgi, kā pa gabalu var uzpazīt no dzīves atpalikušu indivīdu pēc kļošenēm vai aveņkrāsas žaketes, līdzīgi ir arī ar sarunu vārdnīcu. Atcerēsimies, ka ap 6. Saeimas vēlēšanu laiku uz žurnālistu jautājumu par kandidāta lielāko trūkumu smalka atbilde skanēja: «Es esmu pārāk godīgs.» Šobrīd retardētus pusstulbeņus izdod gadsimtu mijas frāzes «nekļūdās tas, kas neko nedara» un «mēs gribam būt daļa no risinājuma, nevis problēmas».

Tā kā sarunu festivāls iegājis jaunā cēlienā, kura rezultāti vēl ne tik drīz gaidāmi, piedāvāju caur Jūsu plaši iecienītā laikraksta slejām dot zināmu atbalstu aktuālo politisko paziņojumu tulkošanā. Tas būtu tāds kā ceļvedis šīgada politizteicienu modes jaunumos ar skaidrojošās vārdnīcas elementiem. Tabulas kreisajā stabiņā – kas reāli noticis, runāts un apspriests, labajā – kas pēc tam paziņots.

Kas ir stundu lapa?

Stundu lapa ir datu tabula, ko darba devējs izmanto, lai gūtu pārskatu par katra konkrēta darbinieka nostrādāto laiku.

Uzņēmumi izmanto stundu lapas, lai reģistrētu veiktos uzdevumus un projektos vai ar klientiem pavadītā laika uzskaitei. Mūsdienās izmanto šādas metodes:

Daudzi uzņēmumi liek darbiniekiem aizpildīt stundu lapas, lai mēneša beigās gūtu pārskatu par iepriekšējā periodā nostrādātajām stundām.

Uz stundu lapu pamata darbiniekiem tiek izmaksātas algas, kā arī tiek veikti projektu izdevumu aprēķini. Teorijā tas ir vienkārši, un nostrādātās stundas var aprēķināt dažos mirkļos, taču realitāte nav tik rožaina.

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Pirmdienas pusdienlaikā pieaugušas 95. un 98. markas benzīna cenas. Statoil skaidro, ka benzīna cenu kāpumu veicina pieprasījuma palielināšanās Āzijā un Rietumeiropas valstīs.

Degvielas mazumtirgotāja Statoil degvielas uzpildes stacijā (DUS) Muitas ielā 95. markas benzīns pirmdienas pusdienlaikā maksāja 1,039 latus par litru, novēroja Db.lv.

Savukārt 98. markas benzīns maksāja 1,069 latus litrā, bet dīzeļdegviela 0,99 latus litrā. Kā norāda Latvija Statoil Degvielas kategorijas vadītājs Kaspars Skrābāns, aizvadītajā nedēļā benzīna cenas Eiropā joprojām turpināja palielināties, sasniedzot jaunus rekordus.

«Šobrīd degvielas cena par tonnu ir virs 1180 ASV dolāriem. Janvāra sākuma benzīna cena bija ap 950 dolāriem. Savukārt dīzeļdegvielas cena nepalielinājās un patlaban ir nepilni 1060 ASV dolāru atzīmi. Janvārī cena bija 950 ASV dolāri par tonnu,» skaidroja K. Skrābāns.

Degvielas cenu kāpumu pavisam drīz izjutīs patērētāji veikalos, jo pieaug transporta pakalpojumu izmaksas, vienlaikus straujas cenu izmaiņas negatīvi ietekmē arī mazos kravu pārvadātājus, kuri līgumus slēdz mēnešus uz priekšu.

Starptautisko autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto prezidents Valdis Trēziņš skaidro, ka kravu pārvadātājiem 30%-40% no izdevumu kopapjoma aizņem degvielas izmaksas. Līdz ar to, ja degvielas cenas paaugstinās, piemēram, par 10%, tad pakalpojuma cena attiecīgi kāpj par 3%-4% un šo cenu pieaugumu izjūt gala patērētāji. Turklāt transporta pakalpojumu maksa aug kā vietējiem kravu pārvadātājiem, tā starptautiskiem.

Sākumperiodā sāpīgāko sitienu saņemot mazie kravu pārvadātāji, jo līgumi slēgti uz ilgāku laiku un tajos ietverta zemāka degvielas cena. Latvijā lielākā daļa - 70% līdz 80% - esot mazie kravu pārvadātāji. Straujš cenu kāpums varot mazos uzņēmējus novest arī līdz bankrotam. Turklāt patlaban kravu pārvadātāju tirgū turpinoties klusums un pakalpojuma cena jau tā ir zema.

Kamēr valstī kopumā ceturto mēnesi pēc kārtas novērojams cenu kritums, 95E markas benzīns kļuvis par santīmu dārgāks, Latvija Statoil uzpildes stacijās tuvojoties 75 santīmu atzīmei.

Latvija Statoil pilna servisa uzpildes stacijās 95E benzīns nopērkams par 72.9 santīmiem litrā, savukārt Neste Latvija benzīntankos – par 71.7 santīmiem litrā, novēroja Db.lv. Cenu kāpumam pagaidām nav sekojis Lukoil, saglabājot 95E benzīna cenu – 71.2 sant./l, liecina kompānijas informācija. Par santīmu dārgāka kļuvusi arī dīzeļdegviela, pakāpjoties līdz 66.9 santīmiem litrā (D fortis, Latvija Statoil), bet 98 Ultima benzīns tagad maksā jau 75.9 santīmus (Latvija Statoil).

95E markas benzīns vairumā nopērkams par 67.3 santīmiem litrā, liecina Mažeiķu naftas Tirdzniecības nama Latvijā informācija.