Eiropas Savienības (ES) valstu parlamenti ir padevušies vilinājumam veidot tādu politiku, kas rada papildu valsts izdevumus un samazina nodokļu ieņēmumus. Šādas politikas sekas jūtam šodien pilnā mērā, un fiskālais līgums ir nepieciešams, lai šo praksi apturētu, finanšu ministra Andra Vilka vārdā par ceturtdien Saeimas ratificēto ES fiskālās disciplīnas līgumu, pauž Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji, uzsverot, ka ratificētais līgums veicinās ekonomikas izaugsmi.

Jau vēstīts, ka 2011. gada 9. decembrī Eiropadomē eirozonas valstu vadītāji lēma, ka nepieciešams jauns starpvaldību līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā. FM norāda, ka tas ir uzskatāms par līdzšinējā darba turpinājumu Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanā. Līguma centrālais elements ir dalībvalstu budžeti jeb fiskālā disciplīna, un tas paredz veidu, kā iespējami laicīgi konstatēt, ja kāda valsts bīstami pietuvojas Māstrihtas kritēriju noteiktajai budžeta deficīta robežai 3% no IKP.

Līgums paredz stiprināt fiskālo disciplīnu un uzlabot ekonomikas pārvaldību gan eirozonā, gan tajās ES dalībvalstīs, kas izvēlēsies piemērot daļu līguma, neesot eirozonā. Līguma mērķis ir atturēt dalībvalstis no pārmērīga budžeta deficīta un valsts parāda veidošanas, skaidro ministrijas pārstāvji.

Valdība ir salīdzinoši veiksmīgi tikusi galā ar Covid-19 pandēmija pirmā viļņa radītajām sekām un Covid-19 otrajā vilnī krīzes pārvarēšanai ir jāīsteno elastīga fiskālā politika. To jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 9 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst Fiskālās disciplīnas padome.

"Visa pasaule, Eiropa un arī Latvija ar bažām seko Covid-19 straujajai izplatībai un valstu noteiktajiem ierobežojošiem pasākumiem, kas ietekmēs arī ekonomikas attīstības palēnināšanos. Par laimi, attīstoties Covid-19 otrajam vilnim, Latvijā ir radīts zināms fiskālais spilvens, ko veido relatīvi zems valsts parāds pirms krīzes, konservatīvais valsts budžets 2020. gadam un piesardzīgi veidotais budžets nākamajam gadam. Tas ir priekšnoteikums elastīgas fiskālās politikas īstenošanai arī pandēmijas otrajā vilnī," uzsver Fiskālās disciplīnas padomes (Padome) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Piektdien, 6.novembrī, valdība lems par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā. Kā atzīst Padome, diemžēl patlaban epidemioloģiskā situācija pasliktinās un izskatās, ka no valsts puses būs nepieciešams papildus fiskālais stimuls. Šajā situācijā Padome uzteic salīdzinoši konservatīvo valsts budžeta projektu 2021. gadam - budžeta prioritātes ir sociāli orientētas, ar potenciālu fiskāli stimulēt kopējo iekšējo pieprasījumu, uzlabot veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un mazināt sociālo nevienlīdzību. Kopumā nākamā gada budžets varētu pieļaut izdevumu palielinājumu, taču plānotais fiskālais stimuls pārmērīgi neapdraud valsts fiskālo ilgtspēju, norāda Padome.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Lai uzraudzītu fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanu, Latvijā plānots veidot jaunu neatkarīgu padomi.

Finanšu ministrijas (FM) iesniegtie priekšlikumi Fiskālās disciplīnas likumprojekta (FDL) otrajam lasījumam paredz, ka Fiskālajā padomē darbosies septiņi cilvēki un tā uzraudzīs, vai valsts budžets tiek izstrādāts un īstenots atbilstoši FDL noteiktajiem fiskālās disciplīnas nosacījumiem. Priekšlikumus atbalstījusi valdība. Iepriekš likumprojekts paredzēja, ka fiskālās disciplīnas normu ievērošanu nodrošina valdība. Jāatgādina, ka pērnā gada nogalē izveidot FM paspārnē Fiskālo padomi aicināja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti. Par to, kā tieši Fiskālā padome darbosies, vēl gaidāmas diskusijas.

Pēdējo mēnešu laikā ir atklāti vairāki gadījumi, kad sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos tiek veiktas manipulācijas ar kases aparātu datiem, kā rezultātā netiek veikta nodokļu nomaksa valsts budžetā pilnā apjomā, taču klientiem, saņemot čekus, rodas maldīgs iespaids par darījuma likumību, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Sabiedrisko attiecību daļa.

Pagājušajā nedēļā VID Finanšu policijas pārvalde jau informēja, ka kāds sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, veicot nelikumīgas manipulācijas ar kases aparātu datiem, izvairījies no nodokļu nomaksas liela apmērā.

VID amatpersonas laikā no šī gada septembra līdz novembrim, veicot kontroles pasākumus vairākos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, konstatēja, ka pircējiem par saņemto ēdināšanas pakalpojumu tiek izsniegts pirmčeks (starprēķins jeb klienta rēķins), bet pēc norēķinu saņemšanas netiek izsniegts fiskālais čeks. Atšķirībā no fiskālā čeka, kas ir patiesais darījumu apliecinošais dokuments, pirmčeks kalpo tikai kā rēķins samaksai, taču tajā norādītā summa netiek uzrādīta uzņēmuma ienākumos.

ASV valdība šogad varētu sasniegt rekordaugstu budžeta deficītu - 3,3 triljonus ASV dolāru, prognozē Kongresa Budžeta birojs.

Valdības fiskālais gads noslēdzas 30.septembrī.

"Šajā pārskatā ietvertie brīdinājuma zvani neliek pirms laika pārtraukt aizņemšanos, taču liek domāt par apņemšanos tikt galā ar šo aizdevumu piemērotā laikā," norāda par budžetu atbildīgā Maja Makgvineja.

Oficiālie rezultāti varētu tikt paziņoti oktobrī.

Jaunākie rezultāti gan parāda nelielu uzlabojumu nekā tika gaidīts aprīlī, jo tad tika prognozēts budžeta deficīts 3,7 triljonu dolāru apmērā. Nākamajā gadā budžeta deficīts varētu sasniegt 1,81 triljonu dolāru.

Tādējādi fiskālais deficīts varētu būt lielākais kopš 1945.gada, sasniedzot 16% no IKP, un, ņemot vērā attiecību pret ekonomiku, šis būtu ceturtais lielākais budžeta deficīts pēc 1945.gada.

Saeima ceturtdien, 16.februārī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) valdības līgumu par sadarbību aizsardzības jomā.

Līgums nosaka ietvaru Latvijas un ASV sadarbībai aizsardzībā, kā arī detalizēti noteic ASV bruņoto spēku un tiem piederošo personu, kā arī līgumdarba izpildītāju tiesību un pienākumu apjomu, uzturoties Latvijā.

Latvijas aizsardzības interesēm sabiedroto spēku, tostarp ASV, militārā klātbūtne ir ļoti būtiska. ASV jau šobrīd sniedz ievērojamu atbalstu Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā, tajā skaitā īstenojot Eiropas valstu drošības atbalsta iniciatīvu un paredzot būtisku finansējumu aizsardzības infrastruktūras attīstīšanai. Pastāvīgas un paredzamas ASV bruņoto spēku un tam piederošo personu uzturēšanās tiesiskās bāzes izveidošana ir uzskatāma par priekšnosacījumu, lai turpinātu saņemt ASV sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas un nodrošinātu ASV spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijā.

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Vācija izslēgusi iespēju, ka varētu tikt pārskatīts tā sauktais Eiropas Savienības (ES) finanšu disciplīnas līgums, kā to ierosina jaunais Francijas prezidents Fransuā Olands, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

«Nav iespējams pārskatīt finanšu disciplīnas līgumu,» norādīja Vācijas valdības pārstāvis Stefans Zeiberts. Viņš uzsvēra, ka līgumu jau parakstījušas 25 no 27 ES valstīm. Arī Vācijas kanclere Angela Merkele izslēgusi iespēju, ka fiskālās disciplīnas līgums varētu tikt pārskatīts. «Mēs Vācijā pieturamies pie viedokļa, ka fiskālais līgums ir nepārskatāms,» uzsvēra kanclere.

Berlīne arī norāda, ka Vācija nepieņems izaugsmes veicināšanu ar budžeta deficīta palielinināšanu un stingri tic strukturālu reformu veicinātai izaugsmei. Vācija arī apgalvo, ka atšķirīgie viedokļi jautājumā par fiskālās disciplīnas līgumu neizraisīs nopietnu sadursmi ar tuvāko sabiedroto – Franciju un Berlīne esot gatava «atvērtam dialogam».

Trešdien Eiropas Parlamenta (EP) deputāti balsojumā apstiprināja 20 komiteju un divu apakškomiteju sastāvu, un EP deputāti no Latvijas strādās astoņās dažādās komitejās.

Budžeta komitejā strādās bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs (S). Savukārt bijušais galvaspilsētas vicemērs Andris Ameriks darbosies Transporta un tūrisma komitejā, kur strādās arī politiķis Roberts Zīle (VL-TB/LNNK). Zīle kopā ar politiķi Inesi Vaideri (JV) strādās arī Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejā.

Zīle iepriekš bija paudis vēlmi strādāt Lauksaimniecības komitejā, taču pašlaik vietu tur nav saņēmis. Kā informēja EP deputāta pārstāvis Kārlis Būmeisters, politiķis par vietu komitejā vēl cīnīties pēc «Breksit» un Apvienotās Karalistes deputātu pozīciju maiņām.

EP deputāts kopā strādās trīs komitejās, jo būs aizstājējs Budžeta komisijā. Zīle arī ievēlēts par savas politiskās grupas Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas (ECR) pirmo viceprezidentu.

Valdība pirmdien ārkārtas sēdē atbalstīja Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes panākto pēcbreksita vienošanos.

Sēdē tika izskatīta Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā Latvijas pozīcija par ES un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vienošanos par nākotnes attiecībām.

ĀM sniegtā informācija liecina, ka Latvija ir gandarīta, ka ES un Apvienotajai Karalistei ir izdevies panākt vienošanos par abu pušu attiecībām pēc pārejas perioda beigām šogad 31.decembrī.

ES un Apvienotās Karalistes vienošanās ietver trīs līgumus - abu pušu tirdzniecības un sadarbības līgumu, līgumu par drošības procedūrām klasificētās informācijas apmaiņai un aizsardzībai, kā arī Apvienotās Karalistes valdības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (EURATOM) līgumu par sadarbību kodolenerģijas drošā izmantošanā miermīlīgiem mērķiem.

Atzīmējot Rudens Rīgas restorānu nedēļas tuvošanos un turpinot aizvadītajā gadā aizsākto tradīciju , nedēļas nogalē dažādās Rīgas vietās darbosies mobilais restorāns, kurā Rīgas labākie šefpavāri, kas vienlaicīgi ir Restorānu nedēļas dalībnieki, apmeklētājiem pasniegs komplimentus jeb nelielas uzkodas, informē Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) pārstāve Anna Blaua.

Īpašais Restorānu nedēļas busiņš darbosies no 2. līdz 4.oktobrim. Attiecīgi 2.oktobrī tas no plkst. 12 līdz 16 darbosies Dzirnavu un Alberta ielas krustojumā pie viesnīcas Albert hotel, un tajā savu sniegumu demonstrēs restorāni KID, MUUSU, Internatonal/Melnā Bite un Bestseller.

3.oktobrī no plkst. 11 līdz 16 tas piestās Kalnciema ielā, kur restorānu Olive Oil, Valtera restorāns, Elements, Le Dome un Benjamiņš šefpavāri iepriecinās Kalnciema tirdziņa apmeklētājus.

Savukārt 4.oktobrī no 12 līdz 15 tas durvis vērs t/c SPICE apmeklētājiem, Sajā dienā savus sarūpētos komplimentus pasniegs šefpavari no restorāniem Steiku Haoss, Ribs&Rock un Kaļķu vārti. Katrs restorāns attiecīgajā vietā darbosies vienu stundu.

59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka testaments ir labākais formāts mantojuma jautājumu sakārtošanai – tā atklāj Swedbank Finanšu institūta veiktās aptaujas rezultāti. Savukārt 41% iedzīvotāju vērtējumā par tādu uzskatāma savlaicīga īpašumu «pārrakstīšana» izvēlētajai personai.

Līdzīgu tendenci rāda arī Latvijas zvērinātu notāru pieredze. Testamentu izveido vidēji 3000 cilvēku katru gadu. «Tā kā mūsu valstī testaments joprojām var tikt izveidots un glabāts arī mājās, reālais cilvēku skaits, kas rakstiski atstāj informāciju par savu pēdējo gribu, visdrīzāk ir lielāks,» uzsver Jānis Skrastiņš, zvērināts notārs un Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs.

Tajā pašā laikā ļoti daudzi cilvēki dažādu iemeslu dēļ nekustamo īpašumu izvēlas atdot bērniem vēl savas dzīves laikā. Viens no izplatītākajiem veidiem, ko šādās situācijās cilvēki izvēlas, ir nekustamā īpašuma dāvināšana. Vidēji gadā pie zvērinātiem notāriem Latvijā tiek taisīti aptuveni 2 500 dāvinājuma līgumi. «Populārs tas ir tāpēc, ka ar dāvinājumu nekustamo īpašumu var atdot bez atlīdzības. Taču vienlaikus jāņem vērā, ka dāvinājuma līgumu var apstrīdēt neatņemamās daļas tiesīgie. Piemēram, ja īpašnieks māju uzdāvinājis vienam no bērniem un pārējiem bērniem neatliek viņiem pienākošās neatņemamās daļas, pēc tēva nāves viņiem ir tiesības prasīt, lai tās tiktu izmaksātas. Tāpat būtisks ir jautājums par dāvinātāja tiesībām, jo visbiežāk māja vai dzīvoklis, piemēram, kādam no mazbērniem tiek uzdāvināts ar nodomu, ka vecvecāki tajā turpinās dzīvot līdz mūža galam. Tad līgumā noteikti jāparedz dzīvokļa tiesība, kā arī jāiekļauj aizliegums mazbērniem bez rakstiskas vecvecāku piekrišanas rīkoties ar īpašumu – piemēram, pārdot, ieķīlāt vai izīrēt. Diemžēl daudzos gadījumos tas netiek izdarīts, un pie notāriem nonāk ļoti skaudri stāsti par to, kā cilvēki vecumdienās palikuši gan bez mājokļa, gan bez aprūpes,» stāsta Jānis Skrastiņš.

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Trešdien Ārlietu ministrija (ĀM) pa diplomātiskajiem kanāliem saņēmusi oficiālu apstiprinājumu, ka Krievija izpildījusi tās normatīvajos aktos noteiktās procedūras, lai no šā gada 6. novembra stātos spēkā abu valstu valdību līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem.

Saskaņā ar līgumā paredzētajiem nosacījumiem, tā oficiāla piemērošana tiks sākta no 2013.gada 1.janvāra, informēja ĀM Preses un informācijas departamentā.

«Šī svarīgā divpusējās sadarbības dokumenta stāšanās spēkā ir lieliska ziņa kā Latvijas, tā Krievijas uzņēmējiem. Tas mums dos papildus impulsu attīstīt uzņēmējdarbību ar mūsu kaimiņvalsti un neapšaubāmi veicinās Latvijas un Krievijas ekonomiskās attiecības, kas šogad kopumā ir attīstījušās veiksmīgi,» par saņemto ziņu gandarījumu pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

ĀM skaidro, ka līgums ir vērsts uz to, lai abu valstu fiziskajām un juridiskajām personām nebūtu jāveic dubultā nodokļu nomaksa no viena un tā paša ienākuma vai kapitāla. Līgums garantē nodokļu diskriminācijas nepieļaušanu, paredz informācijas apmaiņas kārtību līguma nosacījumu izpildei, nosaka procedūras, kā tiek izskatīti nodokļu uzlikšanas strīdu gadījumi, kā arī nosaka nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas metodes.

Aizvadītajā nedēļā panāktais Eiropas Savienības (ES) fiskālais līgums būtu jāpārskata, pavēstījis Francijas Sociālistu partijas prezidenta amata kandidāts Fransuā Olāndu. Viņš arī uzsvēra savu apņemšanos rīkoties tādā veidā.

F. Olāndu norādīja, ka panāktais līgums nav pareizais krīzes risinājums, kas nepieciešams ES, un viņš mēģinās panākt lielākas pilnvaras Eiropas Centrālajai bankai (ECB) un tiesības dalībvalstīm izsniegt kopīgas eiroobligācijas. Pret šiem risinājumiem iebilst Vācija, vēsta AFP.

«Ja es tikšu ievēlēts par prezidentu, es pārskatīšu šo līgumu un iekļaušu tajā to, kas tur pašlaik trūkst,» klāstīja F. Olāndu. «Es gribētu redzēt to, ka mēs pievienojam ECB iesaisti, eiroobligācijas un finanšu glābšanas fondu, kas atbildēs tirgu spiedienam,» norādīja N. Sarkozī konkurents.

Izaugsmes sastāvdaļas pievienošana vienā vai otrā veidā pašreizējam fiskālās disciplīnas līgumam, ko parakstījušas 25 ES dalībvalstis, ir neizbēgama. Uz to norāda arī šodien Florencē notiekošā konference par situāciju Savienībā – savdabīgs daudzbalsīgs ekvivalents ASV prezidenta gadskārtējai The State of Union uzrunai.

Sevišķi Francijas sociālistiski noskaņotais elektorāts, kura nosvēršanās par labu Fransuā Olandam bija paredzama, ar jaunā prezidenta izvēli šo izaugsmes aktualizēšanas procesu ir paātrinājis un licis Eiropas amatpersonām par to runāt skaidrāk un noteiktāk. Lielā mērā tā uzskatāma par nepieciešamu pretimnākšanu F. Olandam jeb viņa vēlētājiem, kuriem jaunais prezidents varēs atskaitīties, ka izdarījis solīto – kaut visai nosacīti un lielā mērā retoriski. Tai pašā laikā rosīšanās ap izaugsmes jautājumu ir ES fiskālās disciplīnas rosinātāju savu jau panākto pozīciju aizstāvība.

Vācu Spiegel citē kancleri Angelu Merkeli, ka «fiskālais līgums nav apspriežams». Attiecīgi ir paredzams, ka maija vidū nākamajā dienā pēc oficiālās stāšanās amatā Berlīnes tikšanās laikā gan Merkele varēs palikt pie sava, gan Olands – dabūt savu. Proti, ir neticami, ka pats līgums varētu tikt grozīts, bet ir visnotaļ paredzams, ka tam blakus parādīsies kāds vai vairāki programmatiski dokumenti, un kuru pamata Olands un varbūt vēl kāds apķērīgāks politiķis, piemēram, Grieķijā, varēs vēlētāju priekšā sev uzsist pa plecu. Un neatkarīgi no tā, kurš kurā gadījumā tiek traktēts kā vilks un kaza, visi būs dzīvi un paēduši. Tiesa, pēcgarša daudziem izrādīsies rūgta. Proti, blakus citiem izaugsmes pasākumiem nepieciešamas ir strukturālās reformas «Vidusjūras kluba» valstu darba tirgū, Franciju ieskaitot.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Kopīga fiskālās disciplīnas ietvara veidošana ir ļoti daudzšķautņains jautājums gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses, tā ir politiskā saspēle, kur arī Latvijai jāpieliek pūliņi, lai mūsu balsi Eiropā sadzirdētu un izveidotu mehānismu, kas nodrošina atbildīgu dalībvalstu budžeta politiku.

No otras puses, protams, fiskālās disciplīnas īstenošanu, pirmkārt, jāsāk savās mājās ar pavisam praktisku mērķi – pieejamā naudas apjoma saprātīga tērēšana, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk vajadzību un dzīvotu labāk. Šajā rakstā pievērsīšos fiskālās disciplīnas padomes lomai un iespējām uzlabot fiskālo disciplīnu Latvijā un apskatīšu Eiropas Savienības fiskālās padomes līdzšinējo veidošanas gaitu.

Sabiedrībai no publiski pieejamās informācijas, kas mēdz būt arī virspusēja un politiski motivēta, ne vienmēr ir viegli saprast, vai īstenotā budžeta politika patiesi ved uz lielāku labklājību. Turklāt pat politikas īstenotājiem arvien grūtāk ir saprast, vai nosacījumi tiešām tiek izpildīti un cik objektīvi ir Eiropas Komisijas (EK) pieņemtie lēmumi, izvērtējot konkrētu dalībvalstu atbilstību regulās definētajiem atbildīgas budžeta politikas nosacījumiem. Ir vairāki ceļi, kā turpināt attīstības ceļu arī šajos apstākļos: var atņemt valstīm iespējas radoši lavierēt pa disciplīnas kritēriju džungļiem un budžeta lēmumu pieņemšanu centralizēt vai tomēr censties risināt pastāvošā mehānisma problēmas.

Neskatoties uz nespēju izpildīt vienu stratēģiski svarīgu projektu, būvnieku karteļa skandālā iesaistītā būvfirma SIA Velve pretendējusi uz citu apjomīgu, stratēģisku valsts iepirkumu.

Pagājušās nedēļas sākumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība nāca klajā ar satraucošu, publisku paziņojumu, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo būvuzņēmums SIA Velve (kuru savulaik Konkurences padome (KP) pieķēra un arī sodīja tā sauktajā būvnieku karteļa lietā) turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu. 2023. gada 31. decembrī SIA Velve kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms bija 26 miljoni eiro.

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

2014. gada februārī Ziemas olimpisko spēļu hokeja turnīrā Latvijas komanda līdzvērtīgi spēkojās ar vienu no favorītēm – Kanādas izlasi. Latvijas izlasei tikai spēles noslēgumā nācās piekāpties, zaudējot vien ar minimālu rezultāta starpību 1:2.

Latvijas hokeja izlase, un it īpaši vārtsargs Kristers Gudļevskis, tovakar nokļuva pasaules mediju uzmanības centrā.

Iespējams, tieši tad daudziem kanādiešiem pirmoreiz mūžā arī radās vēlme uzzināt ko vairāk par Latviju. Ja tovakar Latvijā kāds būtu apgalvojis, ka spēlēt hokeju ar Kanādu nav jēgas, jo uzvarēt tāpat nevaram, viņu viennozīmīgi uzskatītu par jukušu. Sportā ir pašsaprotami, ka vērtīgāka par uzvaru var būt godīga sacensība. It īpaši ar spēcīgu pretinieku, jo tā palīdz iegūt pieredzi un uzlabot sniegumu nākotnē.

Absolūtais vairākums ekonomistu ir vienisprātis, ka līdzīgs princips darbojas arī starptautiskajā tirdzniecībā. Tirgoties savā starpā ir saprātīgāk nekā norobežoties no pārējās pasaules, pat ja viena valsts otrai pārdod vairāk nekā nopērk no tās.

ASV un Klusā okeāna valstu noslēgtais brīvās tirdzniecības līgums ir mēģinājums samazināt Ķīnas ietekmi; ES jāpieņem stratēģiski lēmumi

ASV un Klusā okeāna valstu noslēgtais brīvās tirdzniecības līgums ir vērtējams kā ASV Baraka Obamas ārpolitikas panākums. Šis līgums gan vēl ir jāratificē tā dalībvalstīm, taču vienota tirdzniecības telpa ar ekonomisko jaudu 77,3 triljoni ASV dolāru, kurā sadarbosies ASV, Japāna, Kanāda, Austrālija, Meksika, Malaizija, Singapūra, Čīle, Peru, Jaunzēlande, Vjetnama un Bruneja, nenoliedzami ir vērienīgs projekts. Jautājums, protams, kā šī sadarbība izpaudīsies praksē, jo nevar noliegt, ka šajā līgumā ir apvienotas ļoti dažādas valstis ar ļoti atšķirīgu sociāli ekonomisko vidi. Malaizija, piemēram, tiek dēvēta par cilvēku tirdzniecības centru, Vjetnama apņēmusies atļaut brīvo arodbiedrību darbību, taču tas var nopietni satricināt tās komunistiskās partijas varu, savukārt Bruneja ir pilnībā autokrātiska valsts, kur visa vara pieder sultānam. Tāpēc vēl ir pāragri spriest, kā izveidotā šo valstu partnerība funkcionēs, taču tas vismaz ir solis uz priekšu ASV brīvo tirdzniecības līgumu jomā, jo īpaši tāpēc, ka sarunas ar Eiropas Savienību par līdzīgu līgumu rit smagi un pagaidām nekas neliecina par to, ka B. Obamas valdīšanas laikā šāds līgums ar ES tiks parakstīts.

Ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) 21.oktobrī parakstīts jauns dzelzceļa projekta "Rail Baltica" finansēšanas līgums par vairāk nekā 353 miljoniem eiro, informē dzelzceļa projekta "Rail Baltica" kopuzņēmuma "RB Rail" pārstāvji.

Kopējais budžets līgumā ir 422,6 miljoni eiro, no kuriem Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ieguldījums būs 353,9 miljoni jeb maksimāli 85%, savukārt atlikušo finansējumu nodrošinās trīs Baltijas valstis.

Līgumu parakstīja CINEA, Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrija, Latvijas Satiksmes ministrija, Lietuvas Transporta un sakaru ministrija un "RB Rail".

Finansējuma līgums paredz atlikušo "Rail Baltica" pamattrases posmu projektēšanu Lietuvā, tai skaitā posmam no Kauņas līdz Lietuvas-Polijas robežai, Kauņas centrālajā mezglā, kā arī posmam starp Kauņu un Viļņu. Piešķirtais finansējums tāpat segs arī daļu no zemju atsavināšanas kompensācijām.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.