Eiropas Savienības (ES) valstu parlamenti ir padevušies vilinājumam veidot tādu politiku, kas rada papildu valsts izdevumus un samazina nodokļu ieņēmumus. Šādas politikas sekas jūtam šodien pilnā mērā, un fiskālais līgums ir nepieciešams, lai šo praksi apturētu, finanšu ministra Andra Vilka vārdā par ceturtdien Saeimas ratificēto ES fiskālās disciplīnas līgumu, pauž Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji, uzsverot, ka ratificētais līgums veicinās ekonomikas izaugsmi.
Jau vēstīts, ka 2011. gada 9. decembrī Eiropadomē eirozonas valstu vadītāji lēma, ka nepieciešams jauns starpvaldību līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā. FM norāda, ka tas ir uzskatāms par līdzšinējā darba turpinājumu Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanā. Līguma centrālais elements ir dalībvalstu budžeti jeb fiskālā disciplīna, un tas paredz veidu, kā iespējami laicīgi konstatēt, ja kāda valsts bīstami pietuvojas Māstrihtas kritēriju noteiktajai budžeta deficīta robežai 3% no IKP.
Līgums paredz stiprināt fiskālo disciplīnu un uzlabot ekonomikas pārvaldību gan eirozonā, gan tajās ES dalībvalstīs, kas izvēlēsies piemērot daļu līguma, neesot eirozonā. Līguma mērķis ir atturēt dalībvalstis no pārmērīga budžeta deficīta un valsts parāda veidošanas, skaidro ministrijas pārstāvji.
FM paziņojumā teikts, ka līguma normas nosaka, ka vispārējās valdības budžets ir sabalansēts vai ar pārpalikumu, ja vispārējās valdības gada strukturālā bilance atbilst attiecīgās valsts vidēja termiņa mērķim, kā definēts pārskatītajā Stabilitātes un izaugsmes paktā, un strukturālā deficīta zemākais rādītājs ir 0,5% no IKP tirgus cenās. Līgumslēdzējas puses nodrošinās ātru konverģenci, lai sasniegtu savu attiecīgo vidēja termiņa mērķi.
«Līgums atbilst Latvijas uzsāktajam kursam atbildīgas fiskālās politikas īstenošanā un neradīs nepieciešamību mainīt līdzšinējo kursu uz ekonomiskajā ciklā sabalansētu budžetu», un tajā uzsvērts, ka «līgums ir nepatīkams tiem, kas uzskata, ka varam dzīvot pāri saviem līdzekļiem,» norādīts FM paziņojumā.
Runājot par bažām, ka fiskālais līgums varētu apdraudēt Latvijas suverenitāti, FM paziņojumā pausts, ka «uzskats, ka fiskālais līgums laupa Latvijas suverenitāti ir mīts, ja vien ar suverenitāti nesaprot dzīvošanu pilnīgā izolācijā, un līguma nosacījumi paredz labajos laikos veidot uzkrājumus, ar kuriem pārdzīvot ekonomikas lejupslīdes posmu». Tāpat norādīts, ka «ievērojot līguma fiskālā kompakta nosacījumus, mēs izvairīsimies no nonākšanas situācijā, kad jālūdz starptautiskā palīdzība budžeta veidošanā».
Ministrijas skaidrojumā par fiskālā līguma ietekmi uz Latvijas ekonomiku norādīts, ka līgums samazinās maksu par Latvijas parādzīmēm. «Viens no fiskālā līguma mērķiem ir radīt uzticību starptautiskajām finanšu institūcijām par to, ka ES valstis spēj tikt galā ar savu budžetu deficītu. Šī uzticība nav vēlme izpatikt, bet gan nepieciešamība, jo no tā, cik lielā mērā starptautiskās finanšu institūcijas uzticas, ir atkarīgs, cik lielus procenta maksājumus būs jāmaksā par aizņēmumu, ko dalībvalsts ņems, lai segtu savu budžeta deficītu. Starptautiskajām finanšu institūcijas savus lēmumus par valsts uzticamību veido, pamatojoties uz reitinga aģentūru piešķirtajiem reitingiem,» skaidro FM.
Tāpat norādīts, ka līgums dod papildu argumentus sarunās par lielāku finansējumu Latvijai. «Tas, cik Latvija varēs saņemt no ES fondiem, tieši nav atkarīgs no pievienošanās fiskālajam līgumam. Tomēr visas lietas ir jāvērtē kontekstā. Pašlaik notiek sarunas par ES daudzgadu budžetu 2014. - 2020.g. periodam. Līguma ratifikācija ir papildu arguments mūsu pusē, iestājoties par lielāku ES finansējuma daļu Latvijai, jo, kad fiskālie jautājumi valstī ir sakārtoti, tad ir mazāks risks, ka fondi varētu tikt nelietderīgi izmantoti,» teikts ministrijas paziņojumā, kurā vairākkārt uzsvērts, ka fiskālais līgums veicina izaugsme.
«Taupības politika oponentu uzskatā žņaudz attīstību. Par šo jautājumu jau ir diskutēts ļoti plaši. Šo apgalvojumu aizstāvjiem vajadzētu salīdzināt Latvijas un Igaunijas attīstību. Igaunija ievēroja taupības pasākumus pirmskrīzes laikā, mēs īstenojām «gāzi grīdā» politiku, tomēr tas nenodrošināja Latvijai straujāku IKP pieaugumu ilgtermiņā, savukārt negatīvās sekas ir redzamas vēl šodien. Mēs par saviem parādiem procentos vien maksājam ap 2% no IKP gadā. Igaunijā tas ir desmit reizes mazāk,» norāda ministrija. «Tie ir ap 200 miljonu latu, ko Igaunija var ieguldīt savas valsts attīstībā, bet mēs – šo summu maksājam bankām kā procentu maksājumus. Pēdējo gadu fiskālā politika ir sekmējusi valsts ātru izeju no recesijas, konkurētspējas atjaunošanos un atgriešanos uz izaugsmes ceļa. Atcerēsimies, ka Latvijai ir pieejami ES fondi, kas paredzēti attīstībai. Šajā septiņu gadu periodā tie veido 3,5 % no IKP. Vidēji 0,5% gadā mēs saņemam neatmaksājamu palīdzību valsts attīstībai,» teikts FM skaidrojumā par fiskālā līguma ratifikācijas nepieciešamību.
