Kopīga fiskālās disciplīnas ietvara veidošana ir ļoti daudzšķautņains jautājums gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses, tā ir politiskā saspēle, kur arī Latvijai jāpieliek pūliņi, lai mūsu balsi Eiropā sadzirdētu un izveidotu mehānismu, kas nodrošina atbildīgu dalībvalstu budžeta politiku.

No otras puses, protams, fiskālās disciplīnas īstenošanu, pirmkārt, jāsāk savās mājās ar pavisam praktisku mērķi – pieejamā naudas apjoma saprātīga tērēšana, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk vajadzību un dzīvotu labāk. Šajā rakstā pievērsīšos fiskālās disciplīnas padomes lomai un iespējām uzlabot fiskālo disciplīnu Latvijā un apskatīšu Eiropas Savienības fiskālās padomes līdzšinējo veidošanas gaitu.

Sabiedrībai no publiski pieejamās informācijas, kas mēdz būt arī virspusēja un politiski motivēta, ne vienmēr ir viegli saprast, vai īstenotā budžeta politika patiesi ved uz lielāku labklājību. Turklāt pat politikas īstenotājiem arvien grūtāk ir saprast, vai nosacījumi tiešām tiek izpildīti un cik objektīvi ir Eiropas Komisijas (EK) pieņemtie lēmumi, izvērtējot konkrētu dalībvalstu atbilstību regulās definētajiem atbildīgas budžeta politikas nosacījumiem. Ir vairāki ceļi, kā turpināt attīstības ceļu arī šajos apstākļos: var atņemt valstīm iespējas radoši lavierēt pa disciplīnas kritēriju džungļiem un budžeta lēmumu pieņemšanu centralizēt vai tomēr censties risināt pastāvošā mehānisma problēmas.

Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas līgums Latvijai nozīmes to, ka formula, kas ir Latvijas fiskālās disciplīnas likumprojektā, kas pirmā lasījumā Saeimā jau ir atbalstīts, būs jāpiekoriģē atbilstoši ES līgumam, un nekādus papildus taupības pasākumus šis līgums neparedz.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes skaidro premjers Valdis Dombrovskis.

«Mēs patlaban nekādu papildus fiskālo konsolidāciju neparedzam. Mēs pakāpeniski samazinām budžeta deficītu – tas nozīmē, ka mēs nevarēsim vienkārši atļauties tik strauji, kā gribētos, pieaudzēt tēriņus vai samazināt nodokļus. Šajā gadījumā būs jāņem vērā budžeta bilances nosacījumi, bet tie Latvijai jebkurā gadījumā jāņem vērā,» ES līguma nosacījumus komentē Dombrovskis.

Viņš uzsver, ka ES fiskālās disciplīnas līgums ir viens no veidiem, kā pārvarēt eirozonas krīzi, kas ir parādu krīze, kas izveidojusies, jo vairākas eirozonas valstis piekopušas neilgtspējīgu fiskālo politiku, tāpat, kā to savulaik darīja Latvija.

Ar vairākiem solījumiem Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) koalīcijai izdevies panākt atbalstu tā dēvētajam Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas līgumam – tā ratifikāciju Saeima atbalstījusi otrajā galīgajā lasījumā.

No 97 deputātiem par balsoja 67, pret bija 29, bet atturējās bezpartejiskā deputāte Iveta Grigule, kura Saeimā ievēlēta no ZZS saraksta. Jānorāda, ka likumprojekta «Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā», kas paredz pieņemt un apstiprināt 25 ES valstu parakstīto līgumu, ratifikācijai Saeimā bija nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums Saeimas sēdē, kurā piedalās vismaz divas trešdaļas parlamenta locekļu. Koalīcijai gan ir tikai 56 balsis, bet ZZS frakcijā ir 13 deputāti.

To, ka atbalsts ES fiskālās disciplīnas līgumam ir ietirgots, sēdē atzina deputāts Kārlis Seržants (ZZS), kura pārstāvētā Latvijas Zaļā partija (LZP) iepriekš atbalstu līgumam nesolīja. Tagad, tā kā koalīcija apsolījusi sākt diskusiju par Latvijas enerģētikas politiku un LZP svarīgo Visaginas atomelektrostacijas projektu, partija domas mainījusi. Stingras fiskālās disciplīnas ievērošana ir Latvijas interesēs, ņemot vērā valsts parādu slogu, sacīja deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS). I. Līdaka arī pauda pārliecību, ka līdz ar diskusijām par enerģētikas politiku Latvija atteiksies no dalības Visaginas AES projektā, kas palielinās valsts parādsaistības. Jau iepriekš astoņi ZZS frakcijas deputāti solīja atbalstu fiskālās disciplīnas līgumam apmaiņā pret atbalstu zemes iegādes kreditēšanas programmai un Latgales attīstības programmu, tostarp atbalstu Aglonas bazilikai. Svarīgs jautājums bijis arī reģionālo arodskolu tīkla pārklājums.

Finanšu ministrija (FM) nepiekrīt atsevišķiem jautājumiem, kas ietverti Fiskālās disciplīnas padomes Fiskālās disciplīnas uzraudzības starpziņojumā par Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam.

FM uzskata, ka Stabilitātes programma ir sagatavota pilnībā atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumam, tai skaitā jautājumā par nodokļu reformas ietekmes uzskaiti fiskālo mērķu definēšanas procesā.

Db.lv jau vēstīja, ka, izvērtējot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka valdība neparedz pietiekami stingru fiskālās politikas ievirzi.

Lai arī Fiskālās disciplīnas padome turpina uzturēt spēkā jau iepriekš pausto viedokli, ka nodokļu reformas ietekme uz ieņēmumu samazinājumu nav vienreizējs pasākums, padome nesniedz nekādu pamatojumu savam viedoklim. FM turpina izmantot jau 2019. gada budžeta izstrādes gaitā izmantoto pieeju, ka nodokļu reformas izsauktais ieņēmumu kritums ir vienreizējs pasākums un uzskata, ka tas atbilst Fiskālās disciplīnas likumam. Argumenti par šo jautājumu ir nosūtīti Fiskālās disciplīnas padomei, jau pirms 2019. gada budžeta sagatavošanas un ir publiski pieejami tās mājaslapā. Lai diskusija par šo jautājumu būtu produktīva, FM sagaida no Fiskālās disciplīnas padomes argumentus savai pozīcijai.

Eiropas fiskālās disciplīnas līguma ratifikācijai Saeimā būs nepieciešams divu trešdaļu deputātu atbalsts, bet opozīcijas partijas ar solījumiem nesteidz.

Tā, piemēram, lai arī likumprojekts «Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā», kas paredz pieņemt un apstiprināt 25 Eiropas Savienības (ES) valstu parakstīto līgumu, guvis konceptuālu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalstu, «Saskaņas centra» deputāti balsoja pret. Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāts Uldis Augulis balsojumā nepiedalījās. Jānorāda, ka ZZS iepriekš Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim solīja atbalstu ES fiskālās disciplīnas līgumam, pretī prasot atbalstu lauksaimniekiem.

«Nākamnedēļ, trešdien, ZZS frakcijai paredzēta tikšanās ar premjeru, lai izrunātu procesu,» informēja U. Augulis.

Vācija izslēgusi iespēju, ka varētu tikt pārskatīts tā sauktais Eiropas Savienības (ES) finanšu disciplīnas līgums, kā to ierosina jaunais Francijas prezidents Fransuā Olands, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

«Nav iespējams pārskatīt finanšu disciplīnas līgumu,» norādīja Vācijas valdības pārstāvis Stefans Zeiberts. Viņš uzsvēra, ka līgumu jau parakstījušas 25 no 27 ES valstīm. Arī Vācijas kanclere Angela Merkele izslēgusi iespēju, ka fiskālās disciplīnas līgums varētu tikt pārskatīts. «Mēs Vācijā pieturamies pie viedokļa, ka fiskālais līgums ir nepārskatāms,» uzsvēra kanclere.

Berlīne arī norāda, ka Vācija nepieņems izaugsmes veicināšanu ar budžeta deficīta palielinināšanu un stingri tic strukturālu reformu veicinātai izaugsmei. Vācija arī apgalvo, ka atšķirīgie viedokļi jautājumā par fiskālās disciplīnas līgumu neizraisīs nopietnu sadursmi ar tuvāko sabiedroto – Franciju un Berlīne esot gatava «atvērtam dialogam».

Izvērtējot Latvijas stabilitātes programmu 2018.-2021.gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka Latvijas valdība turpina īstenot atbildīgu fiskālo politiku, pamatā ievērojot fiskālās disciplīnas prasības.

Tomēr, salīdzinot ar 2015. un 2016.gadiem, vērojama būtiska fiskālās politikas plānu ekspansija, kas neatbilst pašlaik labvēlīgajiem ekonomikas apstākļiem un pastiprina procikliskas ievirzes (tiek pastiprināti sildīta valsts ekonomika un netiek mazināts valsts kopējais parāds). To nulle publiskotajā un pirmdien Ministru kabinetā iesniegtajā ikgadējā Fiskālās disciplīnas uzraudzības starpziņojumā atzinusi Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Kā norāda padomes eksperti, Valdībai būtu nepieciešams realizēt plānus efektīvākai valsts parāda samazināšanai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), jo patlaban plānošanas dokumentos tālāka termiņa mērķos valsts parāda līmenis attiecībā pret IKP tiek nepārtraukti pārskatīts ar augšupejošu tendenci.«Kopumā Latvijas valdība turpina ievērot atbildīgu fiskālo politiku, tiek ievērotas visas pamatprasības, ko nosaka Fiskālās disciplīnas likums. Taču Padome uzskata, ka valdība varētu enerģiskāk veikt budžeta deficīta samazināšanu un gatavot budžetu ar pārpalikumu. Jo ekonomika turpina attīstīties ļoti ātri, ekonomikas rezultāti iepriecina un tas nozīmē, ka šādā ekonomiskajā situācijā nav pamata gatavot budžetu ar deficītu un palielināt valsts parādu,» norāda Jānis Platais, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs.

Saistībā ar pievienošanos Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas līgumam Īrija rīkos referendumu, paziņojis valsts premjerministrs Enda Kenijs (Enda Kenny).

E. Kenijs sava paziņojuma laikā gan uzsvēra, ka, viņaprāt, šāds līgums lielā mērā ir Īrijas nacionālajās interesēs, taču, ņemot vērā to, ka atbalsts ES Īrijā pēc pārdzīvotās finanšu krīzes ir sarucis, nav nekādu garantiju, ka referendumā tiks nolemts pievienoties ES fiskālās disciplīnas līgumam, raksta Reuters.

Kā norāda Independent aptaujātie finanšu tirgus eksperti, lēmums rīkot referendumu par dalību ES fiskālās disciplīnas līgumā paildzinās laiku, kad Īrija spēs atgriezties starptautiskajos finanšu tirgos.

«Tas [lēmums rīkot referendumu] rada tāda gadījuma risku, kāds iepriekš tika uzskatīts par maz ticamu, tāpēc tirgū radīs nervozitāti,» norāda Donals O’Mahonijs (Donal O’Mahony) no Davy Stockbrokers.

Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka Ministru kabineta sēdē 23. oktobrī pieņemtais lēmums pārdalīt ietaupītos līdzekļus no Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammas «Valsts sociālie pabalsti» neatbilst Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajam, jo šāds lēmums pārsniedz 2018. gadam noteikto maksimālo izdevumu apjomu.

2018. gada 23. oktobrī Ministru kabineta sēdē tika izskatīts jautājums par valsts līdzekļu (apropriācijas) pārdali no Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammas «Valsts sociālie pabalsti» uz citām Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammām 4 561 470 eiro apmērā, kā arī uz Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammu «Dotācija nacionālās nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā» kopumā 1 031 641 eiro apmērā.

Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likumu, ja Ministru kabinets pieņem normatīvo aktu, kas nosaka, ka budžeta izdevumi pārsniedz valsts budžeta izdevumu maksimālo apmēru vai samazina plānotos valsts budžeta ieņēmumus, Ministru kabinetam jānodrošina, ka vienlaikus stājas spēkā normatīvie akti, kas kompensē izdevumu pieaugumu vai ieņēmumu samazinājumu.

Koalīcijai vienojoties ar Zaļo un zemnieku savienību, Saeimā konceptuālu atbalstu guvis likumprojekts, kas paredz ratificēt Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas līgumu.

Eiropas fiskālās disciplīnas līguma ratifikācijai Saeimā nepieciešams divu trešdaļu deputātu atbalsts. Balsojumā to atbalstīja 68 deputāti, bet pret bija 26 – visi no opozīcijas partijas Saskaņas centrs.

Likumprojekts «Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā», kas paredz pieņemt un apstiprināt 25 Eiropas Savienības (ES) valstu parakstīto līgumu, parlamentā plānots skatīs divos lasījumos. Tā dēvētā fiskālās disciplīnas līguma mērķis ir stiprināt Eiropas Monetārās savienības ekonomikas pīlāru, vienojoties par noteikumiem, kas veicinās budžeta disciplīnu, nostiprinās ekonomikas politiku koordināciju un uzlabos eirozonas pārvaldību. Tādējādi tiks stiprināta ES ilgtspējīgas izaugsmes, nodarbinātības, konkurētspējas un sociālās kohēzijas mērķu sasniegšana, skaidro likumprojekta sagatavotāja ĀM.

Eiropas Savienības (ES) valstu parlamenti ir padevušies vilinājumam veidot tādu politiku, kas rada papildu valsts izdevumus un samazina nodokļu ieņēmumus. Šādas politikas sekas jūtam šodien pilnā mērā, un fiskālais līgums ir nepieciešams, lai šo praksi apturētu, finanšu ministra Andra Vilka vārdā par ceturtdien Saeimas ratificēto ES fiskālās disciplīnas līgumu, pauž Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji, uzsverot, ka ratificētais līgums veicinās ekonomikas izaugsmi.

Jau vēstīts, ka 2011. gada 9. decembrī Eiropadomē eirozonas valstu vadītāji lēma, ka nepieciešams jauns starpvaldību līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā. FM norāda, ka tas ir uzskatāms par līdzšinējā darba turpinājumu Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanā. Līguma centrālais elements ir dalībvalstu budžeti jeb fiskālā disciplīna, un tas paredz veidu, kā iespējami laicīgi konstatēt, ja kāda valsts bīstami pietuvojas Māstrihtas kritēriju noteiktajai budžeta deficīta robežai 3% no IKP.

Līgums paredz stiprināt fiskālo disciplīnu un uzlabot ekonomikas pārvaldību gan eirozonā, gan tajās ES dalībvalstīs, kas izvēlēsies piemērot daļu līguma, neesot eirozonā. Līguma mērķis ir atturēt dalībvalstis no pārmērīga budžeta deficīta un valsts parāda veidošanas, skaidro ministrijas pārstāvji.

Fiskālās disciplīnas padomē strādās Inesis Feifers, Mārtiņš Kazāks, Mortens Hansens (Morten Hansen), Jānis Platais, Ingars Eriņš un Ilo Kāziks (Ülo Kaasik), lēmusi Saeima.

Fiskālās disciplīnas padome darbu sāks 2014. gada 1. janvārī.

Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likumu padomē ir seši locekļi, no kuriem trīs kopīgi izvirza Latvijas Bankas prezidents un finanšu ministrs un trīs - vismaz desmit Saeimas deputāti.

Fiskālās disciplīnas padomes locekļus Saeima apstiprina amatā uz sešiem gadiem. Ievēlot padomi pirmo reizi, Saeimas deputātu izvirzītos locekļus ievēlē uz trim gadiem, bet Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra izvirzītos locekļus uz sešiem gadiem.

Likums arī nosaka, ka viens un tas pats padomes loceklis var ieņemt amatu padomē ne vairāk kā divus pilnvaru termiņus pēc kārtas.

Saeima 23.novembrī pieņēma likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam.

Par likumprojektu nobalsoja 52 deputāti, bet 33 parlamentārieši balsoja "pret".

Likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.

Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" deputāti atbalstīja vairākus tā saucamo koalīcijas "deputātu kvotu" priekšlikumus, kopumā šim mērķim iztērējot gandrīz divus miljonus eiro.

Latvijas Ministru kabinets apstiprinājis Ārlietu ministrijas (ĀM) virzīto likumprojektu «Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā» jeb tā dēvēto ES fiskālās disciplīnas līgumu un atbalstījis līguma parakstīšanu.

Līguma mērķis ir stiprināt Eiropas Monetārās savienības ekonomikas pīlāru, vienojoties par noteikumiem, kas veicinās budžeta disciplīnu, nostiprinās ekonomikas politiku koordināciju un uzlabos eirozonas pārvaldību. Tāpat ar līgumu tiks stiprināta ES ilgtspējīgas izaugsmes, nodarbinātības, konkurētspējas un sociālās kohēzijas mērķu sasniegšanu, norāda ĀM.

Fiskālās disciplīnas līgums būs jāratificē visām līgumu noslēgušajām dalībvalstīm, taču tas stāsies spēkā jau tad, kad to būs ratificējušas vismaz 12 eirozonas dalībvalstis.

Latvijā, līdzīgi kā citās ne-eirozonas valstīs, līgums stāsies spēkā, kad tiks pabeigta ratifikācijas procedūra un būs notikusi pievienošanās eirozonai. Latvijai, ratificējot līgumu pirms pievienošanās eirozonai, būs tiesības piedalīties augstākā līmeņa eirozonas sanāksmēs.

Izaugsmes sastāvdaļas pievienošana vienā vai otrā veidā pašreizējam fiskālās disciplīnas līgumam, ko parakstījušas 25 ES dalībvalstis, ir neizbēgama. Uz to norāda arī šodien Florencē notiekošā konference par situāciju Savienībā – savdabīgs daudzbalsīgs ekvivalents ASV prezidenta gadskārtējai The State of Union uzrunai.

Sevišķi Francijas sociālistiski noskaņotais elektorāts, kura nosvēršanās par labu Fransuā Olandam bija paredzama, ar jaunā prezidenta izvēli šo izaugsmes aktualizēšanas procesu ir paātrinājis un licis Eiropas amatpersonām par to runāt skaidrāk un noteiktāk. Lielā mērā tā uzskatāma par nepieciešamu pretimnākšanu F. Olandam jeb viņa vēlētājiem, kuriem jaunais prezidents varēs atskaitīties, ka izdarījis solīto – kaut visai nosacīti un lielā mērā retoriski. Tai pašā laikā rosīšanās ap izaugsmes jautājumu ir ES fiskālās disciplīnas rosinātāju savu jau panākto pozīciju aizstāvība.

Vācu Spiegel citē kancleri Angelu Merkeli, ka «fiskālais līgums nav apspriežams». Attiecīgi ir paredzams, ka maija vidū nākamajā dienā pēc oficiālās stāšanās amatā Berlīnes tikšanās laikā gan Merkele varēs palikt pie sava, gan Olands – dabūt savu. Proti, ir neticami, ka pats līgums varētu tikt grozīts, bet ir visnotaļ paredzams, ka tam blakus parādīsies kāds vai vairāki programmatiski dokumenti, un kuru pamata Olands un varbūt vēl kāds apķērīgāks politiķis, piemēram, Grieķijā, varēs vēlētāju priekšā sev uzsist pa plecu. Un neatkarīgi no tā, kurš kurā gadījumā tiek traktēts kā vilks un kaza, visi būs dzīvi un paēduši. Tiesa, pēcgarša daudziem izrādīsies rūgta. Proti, blakus citiem izaugsmes pasākumiem nepieciešamas ir strukturālās reformas «Vidusjūras kluba» valstu darba tirgū, Franciju ieskaitot.

No 13 Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputātiem tā dēvētā Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas līguma ratifikāciju otrajā lasījumā ceturtdien gatavi atbalstīt astoņi deputāti.

Pret balsos bezpartejiskā deputāte Iveta Grigule, kas Saeimā ievēlēta no ZZS saraksta un četri Latvijas Zaļās partijas deputāti, DB pastāstīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Jānorāda, ka likumprojekta «Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā», kas paredz pieņemt un apstiprināt 25 Eiropas Savienības (ES) valstu parakstīto līgumu, ratifikācijai Saeimā būs nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums Saeimas sēdē, kurā piedalās vismaz divas trešdaļas parlamenta locekļu. Tādējādi, ja Saeimas sēdē piedalās visi 100 deputāti, līguma ratifikācijai nepieciešams 67 deputātu atbalsts, bet koalīcijai ir tikai 56 balsis.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(375).jpg

Pieliekot zināms pūles Vācijas-Francijas (jeb Angelas Merkeles-Nikolā Sarkozī) tandēmam ir izdevies panākt sava veida rātnuma pakta parakstīšanu Eiropas Savienības (ES) ietvaros, kam nav piekritušas vien divas brīvdomātājvalstis - Lielbritānija un Čehija.

Runa ir par jauno ES starpvalstu līgumu fiskālās disciplīnas stiprināšanai. DB jau vairākkārt ir uzsvēris, ka atbilstoši tādiem principiem, kā ES ir pastāvējusi līdz šim tā ilgstoši, turklāt kaut cik veiksmīgi eksistēt vairs nevar.

Lai raksturotu reālo situāciju, vietā ir minēt kādu jau sen zināmu pastāstu, ka, lai uzzinātu kādā svarīgā jautājumā ES viedokli, jāņem tālruņa klausule, un tad, lai uzzinātu, ko domā Francija, jāspiež 1, Lielbritānija - 2, Itālija - 3, Polija - 4… Ņemot vērā, ka ES galvenokārt tomēr ir ekonomiska savienība, vismaz attiecībā uz finanšu politiku zināmai kopējai politikai ir jābūt. Raugoties no šāda aspekta, jaunparakstītais līgums ir tikai loģisks solis. Tomēr ir pāris aspektu, kas vieš zināmas bažas par nākotnē gaidāmo saistībā ar šo teju vēsturisko dokumentu.

Fiskālās disciplīnas padome nosūtījusi Saeimai un Ministru kabinetam viedokli saistībā ar Saeimas 13. decembrī pieņemtajiem grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas no 2019. gada 1. janvāra paredz palielināt veselības aprūpes nozares finansējumu par 20%, informē padome.

Pieņemot minētos likuma grozījumus laikā, kad nākamā gada valsts budžets vēl nav apstiprināts, Saeima nav ņēmusi vērā fiskālās disciplīnas principus, norāda padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Padome norāda, ka minētais lēmums atbalstīt papildu izdevumus ar fiskālo ietekmi 2019. gadā – 87 483 708 eiro, 2020. gadā – 191 227 820 eiro un 2021. gadā – 314 599 953 eiro bez kompensējošiem pasākumiem ir skaidrs signāls uz nepieciešamību jaunajai valdībai tās tuvākajos darbības mēnešos un arī veidojot 2019. gada valsts budžetu veikt fiskālo konsolidāciju jeb valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu līdzsvarošanu.

Padome norāda, ka minētajam pasākumam nav norādīti finansēšanas avoti un nav pieejama arī pietiekama brīva fiskālā telpa. Konstatējams arī tas, ka fiskālās disciplīnas regulējums nav pietiekams apstākļos, kad tiek ieviests pagaidu budžets, apdraudot sabalansētas makroekonomiskās politikas īstenošanu un valsts spējas pildīt uzņemtās saistības Eiropas Savienībā.

Pašreiz ir nevis eiro krīze, bet gan Eiropas identitātes krīze. Proti, uzticības krīze, kad iedragāta uzticēšanās dalībvalstu starpā, pasaules acīs un finanšu tirgu priekšā. Un tā vietā, lai nodotos grieķu spārdīšanai, «skatieties uz Vāciju un Franciju, kas noteikumus pārkāpa pirmie», gadskārtējā starptautiskajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konferencē norādīja Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Uffe Ellemans-Jensens.

Konference, kas piektdien un sestdien risinās Melngalvju namā, Rīgā, tiek atklāta ar principiālu diskusiju – vai eiro ir ekonomisko grūtību risinājums vai problēma.

Premjers Valdis Dombrovskis diskusiju sāk, izsakot šaubas, vai vispār ir tāda «eiro krīze», jo vienotā valūta uzrāda labu sniegumu, salīdzinot ar citām pasaules valūtām. Tāpēc, pēc premjera domām, krīze ir valdību tēriņu lauciņā, kur jāievieš fiskālo disciplīnu. Tāpēc īstermiņā Eiropas problēma ir atgriešanās un turēšanās pie Mārstrihtas kritēriju ievērošanas. Fiskālās disciplīnas līgums un saistītie lēmumi (piemēram, par eirozonas glābšanas mehānismu ESM) norāda, ka ES ir arī politiskā apņēmība un pamazām tiek radīti instrumenti uzticamai fiskālajai politikai.

Līdz ar jaunu līgumu 25 Eiropas Savienības (ES) valstis apņēmušās ievērot fiskālo disciplīnu, tostarp noteikti konkrēti sabalansēta vai ar pārpalikumu valdības budžeta deficīta rādītāji.

Parakstītais līgums ir signāls, ka Eiropa neatgriezīsies pie vecajām fiskālās bezatbildības dienām, žurnālistiem pēc Eiropadomes sēdes uzsvēra Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu. Turklāt līgums apliecina eiro nozīmi - tā ir skaidra ziņa, ka eiro valūta ir stabila. «Eiro nav tikai dažu valstu, tā ir ES valūta,» apliecināja Ž. M. Barrozu.

Piektdien paraksītajam līgumam par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā būs liela ietekme, tas nozīmē apņemšanos ieviest stingru fiskālo likumu vietējā līmenī, apņemšanos nodrošināt dziļāku ekonomisko koordināciju starp dalīvalstīm, skaidro ES Padomes prezidents Hermans Van Rompejs.

«Man liekas, ka cits kuģis nav šajā brīdī. Mums ir jānodrošina, ka tas kuģis negrimst,» runājot par pastāvošajām bažām par eirozonas stabilitāti un Latvijas pievienošanos vienotās valūtas valstu blokam norāda Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš.

Pastāv bažas, ka eirozonas valstis nespēs laicīgi sakārtot savus makroekonomiskos rādītājus un ka atsevišķas vienotās valūtas bloka valstis varētu nākties nāksies glābt, līdz ar ko radušās runas arī par to, vai Latvija, tiecoties uz eirozonu, «nelec uz grimstoša kuģa».

«Ja cilvēki prasa garantijas, es domāju, mēs garantijas nevaram dot. Tas ir eksperiments. Vispār Eiropas Savienība, monetārā savienība ir eksperiments, bet neviens nav spējis piedāvāt labāku alternatīvu, jo izstāties vispār, manuprāt, nav prāta darbs - tas Latvijai nav iespējams. Mums ir jāpiedalās un jāmēģina šo procesu ietekmēt, lai vismaz Latvijas intereses tiek nosargātas,» Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! norādīja Kalniņš.

Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas līgumu jau atbalstījusi valdība, un parakstījis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, taču tas vēl jāratificē Saeimā.

Likumprojekts «Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā», kas paredz pieņemt un apstiprināt 25 ES valstu parakstīto līgumu, nodots izskatīšanai Saeimas komisijās. Jāatgādina, ka tā dēvētā fiskālā disciplīnas līguma mērķis ir stiprināt Eiropas Monetārās savienības ekonomikas pīlāru, vienojoties par noteikumiem, kas veicinās budžeta disciplīnu, nostiprinās ekonomikas politiku koordināciju un uzlabos eirozonas pārvaldību. Tādējādi tiks stiprināta ES ilgtspējīgas izaugsmes, nodarbinātības, konkurētspējas un sociālās kohēzijas mērķu sasniegšana, skaidro likumprojekta sagatavotāja Ārlietu ministrija (ĀM).

Čehu premjers par vienu no iemesliem pagaidām nepievienoties ES starpvalstu līgumam par fiskālo disciplīnu min paredzamās problēmas ar tā ratifikāciju. Latvijā, kaut situācija atšķiras, tā tomēr arī nav gluži rožaina.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir uzsvēris jaunā līguma nozīmību Latvijai, jo tas pēc būtības sakārto eirozonu, par ko ir dzirdami dažādi viedokļi, vai Latvijai tādā maz vērts stāties. Mums izdevīga ir arī Mārstrihtas kritēriju nemainīšana, nesarežģījot ceļu uz eiro. Tāpat līguma galējā versijā nodrošināts tāds novērotāja statuss, kas Latvijas valdību apmierina, un noteikta zināma elastība budžeta disciplīnas principu pārņemšanā.

Tiesa, līguma apstiprināšana Saeimā varētu nemaz nebūt tik gluda. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ē. Kalniņš saka, ka daudz ko izšķirs tas, vai līgumu varēs ratificēt ar vienkāršu vairākumu vai arī tam būs nepieciešams «lielais vairākums» jeb konstitucionālais vairākums. To tagad jāvērtē Juridiskajai komisijai un Ārlietu komisijai jāizstrādā ieteikumu Saeimai. Otrajā variantā būs «jāpiestrādā pie opozīcijas», saka O. Kalniņš, jo sevišķi Saskaņas centrā mēdz būt ideoloģiskas pretenzijas pret valsts spēju iegrožošanu pašai lemt par savu budžetu. Tādā gadījumā varam rēķināties arī ar kārtējo politisko tirgu.

Politikas lokos izskan priekšlikums 2017.gadam neveidot fiskālā nodrošinājuma rezervi, lai palielinātu budžeta kārtējos izdevumus.

«Fiskālā nodrošinājuma rezerves galvenais uzdevums ir radīt iespēju Valdībai pieņemt lēmumus un veikt tādas darbības ar iespaidu uz valdības bilanci un valsts parādu, kas palīdz izvairīties no ekonomikas zaudējumiem un nodrošināt tās attīstību. Piemēram, tādu nacionālo saimniecisko vērtību saglabāšana kā AirBaltic – vienīgā nacionālā lidsabiedrība Baltijas valstīs saglabāja savu darba spēju krīzē un pēc krīzes, pateicoties valsts atbalstam,» norāda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Vēl aizvien nav sasniegts iekšzemes kopprodukta pirms krīzes līmenis, t.i. 2007.gadā 22,6 miljardi eiro, 2016.gadā (atbilstoši Finanšu ministrijas prognozei) – 22,1 miljardi eiro (2010.gada salīdzināmās cenās). Vai šādi ekonomikas attīstības tempi mūs apmierina?

Rīt, 23.janvārī, plkst. 9:00 Saeimas Sarkanajā zālē Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš ar aicinātajiem ministriem parakstīs deklarāciju par valdības iecerēto darbību. Tāpat tiks parakstīts arī Sadarbības līgums un Fiskālās disciplīnas līgums.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa valdības galvenās darba prioritātes būs finanšu sistēmas sakārtošana, valsts drošības stiprināšana, tiesiskuma stiprināšana, administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, veselības aprūpes sistēmas un izglītības sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabošana, obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana, tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma paaugstināšana, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošana.

Valdības darbs šo prioritāšu īstenošanā tiks balstīts uz stingru fiskālo disciplīnu ar tiekšanos uz pārpalikuma veidošanu valsts budžetā.

«Valdībai ir jāliek stingrs pamats un jānosprauž skaidri mērķi Latvijas attīstībai līdz 2030. gadam. Lai sasniegtu noteiktos mērķus, nepieciešams dialogs starp dažādām sabiedrības grupām un vienošanās par valsts attīstības prioritātēm un līdzekļiem to sasniegšanai, kā arī vispusīgs apstiprināts Nacionālās attīstības plāns 2021.–2027. gadam,» teikts «Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību». Pilns deklarācijas dokuments pieejams pielikumā.