Čehu premjers par vienu no iemesliem pagaidām nepievienoties ES starpvalstu līgumam par fiskālo disciplīnu min paredzamās problēmas ar tā ratifikāciju. Latvijā, kaut situācija atšķiras, tā tomēr arī nav gluži rožaina.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir uzsvēris jaunā līguma nozīmību Latvijai, jo tas pēc būtības sakārto eirozonu, par ko ir dzirdami dažādi viedokļi, vai Latvijai tādā maz vērts stāties. Mums izdevīga ir arī Mārstrihtas kritēriju nemainīšana, nesarežģījot ceļu uz eiro. Tāpat līguma galējā versijā nodrošināts tāds novērotāja statuss, kas Latvijas valdību apmierina, un noteikta zināma elastība budžeta disciplīnas principu pārņemšanā.
Tiesa, līguma apstiprināšana Saeimā varētu nemaz nebūt tik gluda. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ē. Kalniņš saka, ka daudz ko izšķirs tas, vai līgumu varēs ratificēt ar vienkāršu vairākumu vai arī tam būs nepieciešams «lielais vairākums» jeb konstitucionālais vairākums. To tagad jāvērtē Juridiskajai komisijai un Ārlietu komisijai jāizstrādā ieteikumu Saeimai. Otrajā variantā būs «jāpiestrādā pie opozīcijas», saka O. Kalniņš, jo sevišķi Saskaņas centrā mēdz būt ideoloģiskas pretenzijas pret valsts spēju iegrožošanu pašai lemt par savu budžetu. Tādā gadījumā varam rēķināties arī ar kārtējo politisko tirgu.
«Saprotu bažas par nacionālo suverenitāti,» saka Kalniņš, tomēr, esot savienībā, no kuras tiek sagaidīti dažādi labumi, jārēķinās, ka no kaut kā ir arī jāatsakās. Viņaprāt, degošākais jautājums gan ir Lisabonas līguma 136. panta ratificēšana, kas nosaka ESM izveidi. Tā kā jaunajam glābšanas fondam jāsāk darboties jūlijā, to gan Latvija nedrīkst vilkt garumā, riskējot likt šķēršļus eirozonas valstīm, kur ESM nepieciešams. Iespējams, ka Latvijai pietiktu ar starpvalstu fiskālās disciplīnas līguma noteikumu iestrādi jau Saeimā esošajā likumprojektā par fiskālo disciplīnu. Līdzīgi atturīga par valsts pamatlikuma mainīšanu ir Lietuva, kuras Seima Eiropas lietu komisijas vadītājs jau ir norādījis, ka varētu nosacījumus iekļaut atsevišķā konstitucionālā likumā.
Līdzīga latviešu retorikai ir arī lietuviešu argumentācija par paša līguma vajadzību un sekām. Proti, ka valsts jau piemēro stingru fiskālo disciplīnu, tas ir nācis tikai par labu un tā noteikti būs arī pārējās Eiropas gadījumā. Lithuaniatribune.com citē prezidenti Daļu Grībauskaiti, ka līgums «kalpos mūsu pozīcijas nostiprināšanai un nogriezīs ceļu bezatbildīgiem lēmumiem un finanšu populismam.» «Neatkarīgi no tā, kura politiskā partija būs pie varas,» pēc samita Briselē sacīja Grībauskaite, «tai būs pienākums ar valsts finansēm apieties atbildīgi.»