Dalībnieki no Latvijas pārdevuši savas populārā sociālā tīkla Ask.fm daļas starptautiskam digitālo mediju uzņēmumam IAC, ziņo britu raidkorporācija BBC.

Darījuma summa netiek izpausta. Izmaiņas uzņēmuma vadībā pagaidām nekādi tā darbu Latvijā neietekmēšot, skaidroja Ask.fm ārējo komunikāciju vadītāja Līva Biseniece.

IAC solīja ieguldīt miljonus pretrunīgi vērtētā sociālā tīkla attīstībā un drošības pasākumu pastiprināšanā.

Ask.fm dibinātāji uzņēmumu pametīs, teikts IAC paziņojumā.

IAC pieder virkne populāru interneta zīmolu, tostarp Dictionary.com, Investopedia, Match, OkCupid, Tinder, Ask.com un Vimeo.

Kā liecina Firmas.lv informācija, par 60% Ask.fm daļu īpašnieku ir kļuvis Nīderlandē reģistrēts uzņēmums IAC Search Europe B.V., kas pieder plašam digitālo mediju koncernam IAC. Šis Ņujorkā bāzētais uzņēmums dibināts 1995.gadā, un to patlaban vada Berijs Dillers, kurš iepriekš bijis Paramount pictures, Fox Broadcasting un USA Broadcasting vadītājs.

Pašnāvībā dzīvi beigusī britu pusaudze Hanna Smita vairumu naidīgo komentāru savā profilā sociālo komunikāciju vietnē ask.fm rakstījusi pati, vēsta laikraksts Daily Telegraph.

Kompānija arī paziņojusi par juristu un mediju speciālistu nolīgšanu neatkarīga audita veikšanai, lai uzlabotu portāla drošību.

Smitas vecāki 14 gadus vecās meitenes novešanā līdz pašnāvībai vaino pazemojošos un naidīgos komentārus viņas profilā Latvijā tapušajā un pretrunīgi vērtētajā sociālo komunikāciju portālā ask.fm.

Kā vēsta britu mediji, atsaucoties uz avotiem kompānijā ask.fm, 98% naidīgo komentāru meitenes profilā ievietoti no tās pašas IP adreses kā Smitai, bet tikai četri komentāri ierakstīti no citām IP adresēm.

«Hannas gadījumā kompānija pārbaudīja visu [komentāru autoru] identitāti. IP adreses ir izsekojamas. Anonīmos komentārus viņa rakstīja pati. Visi dati ir nodoti policijai,» laikrakstam The Sunday Times sacīja informēta persona.

Lielbritānijas policija atzinusi, ka pagājušā gada vasarā pašnāvībā dzīvi beigusī britu pusaudze Hanna Smita vairumu naidīgo komentāru savā profilā sociālo komunikāciju vietnē ask.fm, visticamāk, rakstījusi pati, vēsta britu mediji.

Smitas vecāki 14 gadus vecās meitenes novešanā līdz pašnāvībai vaino pazemojošos un naidīgos komentārus viņas profilā Latvijā tapušajā sociālo komunikāciju portālā ask.fm.

Kaut arī ask.fm jau sākotnēji pavēstīja, ka teju visus naidīgos komentārus savā profilā Smita anonīmi rakstījusi pati, britu prese uzkurināja pamatīgu skandālu, kura iespaidā pat Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons aicināja interneta lietotājus boikotēt «tādas zemiskas tīmekļa vietnes», kā ask.fm, kurās ļaudis tiek pazemoti.

Meitenes tēvs Deivids Smits noraidīja iespēju, ka pusaudze naidīgos komentārus rakstījusi pati, apsūdzot ask.fm vadību mēģinājumā izvairīties no atbildības.

Itālijā kādā ģimenē notikusi traģēdija – pusaudze Aurora Cerullo atņēmusi sev dzīvību, izlecot pa sestā stāva dzīvokļa logu. Kā iemesls tiek minēta ņirgāšanās latviešu izstrādātajā interneta vietnē Ask.fm, līdz ar to atkal aktualizējot jautājumu par vietnes slēgšanu, vēsta Irish Mirror.

Kāds anonīms lietotājs meitenei uzrakstījis: «Nogalini sevi. Tu esi suns», vēsta Baltic Ireland.

Iepriekš arī divas īru pusaudzes Ciara Pogslija (Ciara Pugsley) un Ērina Galagara (Erin Gallagher), kā arī britu jauniete Hanna Smita (Hannah Smith) izdarīja pašnāvības pēc uzbrukumiem šajā pašā vietnē, raksta Īrijas medijs Irish Mirror, uzdodot retorisku jautājumu – «cik bērniem vēl būtu jāmirst, lai Ask.fm slēgtu?»

Ask.fm ļauj lietotājiem uzdot jautājumus anonīmi, iebiedēšanas un terorizēšanas līmenis tajā, šķiet, ir daudz dziļāks, nekā citos sociālajos medijos. Portāla izveidotāji Marks un Iļja Terebini apgalvo, ka šāda situācija ir izveidojusies tikai saistībā ar Īrijas un Lielbritānijas pusaudžiem, kuri esot cietsirdīgāki nekā citās valstīs.

Satieciet brāļus, kas stāv aiz tīmekļa vispretrunīgākā sociālā tīkla, tā savu interviju ar Latvijā radītās interneta vietnes Ask.fm dibinātājiem piesaka medijs Time.

Šī ir pirmā plašā intervija ar Ask.fm dibinātājiem kopš tīkls guvis plašu popularitāti pasaulē. Savulaik viņus intervēja arī laikraksts Dienas Bizness.

Ask.fm ir viens no interneta lielākajiem sociālajiem tīkliem, taču arī viens no visvairāk kritizētajiem saistībā ar cilvēku iebiedēšanu un pat pašnāvībām. Kopš tā dibināšanas 2010. gadā vietne izaugusi līdz 120 miljoniem reģistrēto lietotāju visā pasaulē. ASV vien skaits sasniedz 15 miljonus.

Latvijā radītam sociālam tīklam ask.fm mēnesī jau ir 21 miljons unikālo lietotāju.

Ask.fm ir sociālais tīkls, kur ikviens var pajautāt jebko kādam citam. Tas pielāgots 24 valodās un visvairāk lietotāju ir Argentīnā, Krievijā, Ukrainā, Saūda Arābijā, Turcijā un Spānijā.

Ir valstis, kas ask.fm ir «noķērušas» daudz spēcīgāk nekā Latvijā, kur produkts ir dzimis. Iespējams, tas saistīts ar to, ka pagaidām auditorija šeit ir samērā jauna. Piemēram, Latvijā ask.fm lielākoties izmanto jaunieši vecumā no 15 līdz 18 gadiem, Krievijā 17-19 gadīgi jaunieši, savukārt Saūda Arābijā tie ir 19 līdz 21 gadu veci cilvēki.

Pamatā ask.fm auditorija ir 16-25 gadus veci cilvēki, kas arī tiek uzskatīta par pašu atraktīvāko interneta lietotāju grupu, kas visu pamana pirmie. «Tāpat kā Twitter un Facebook – vispirms to noķēra jaunieši,» teic Klāvs Sinka, ask.fm mākslinieks. Novērots, ka tad, ja ask.fm reģistrējas valstī populāri cilvēki, strauji pieaug lietotāju skaits.

«Masu mediji klauvē pie nepareizajām durvīm,» savā profilā sociālajā platformā ask.fm norādījis viens no tās dibinātājiem Marks Terebins. Mediji viņa viedokli neveiksmīgi centās iegūt pēc divām Īrijā notikušajām pusaudžu pašnāvībām, kas tiek saistītas ar Latvijā radītajā ask.fm piedzīvoto psiholoģisko teroru, vēsta laikraksts Diena.

Arī skolas direktors Frenks Dūlijs - viņa vadītajā skolā mācījās viena no mirušajām pusaudzēm - brīdinājis, ka ir jābūt piesardzīgiem, pirms šajā nāvē vaino internetu, atsaucoties uz independent.ie, norāda Diena.

Laikraksts iepriekš ziņoja, ka ask.fm tiek saistīts ar divām pusotra mēneša laikā notikušām īru pusaudžu pašnāvībām. Piecpadsmitgadīgās Kiaras Pagslijas vecāki ir pārliecināti, ka vienīgais meitas nāves iemesls ir ask.fm piedzīvotais psiholoģiskais terors, jo nekas nav liecinājis par viņas nodomu. Savukārt trīspadsmit gadu vecās Erinas Galageres nāvi saista ar ask.fm, jo 24 stundas pirms pašnāvības izdarīšanas viņa par to paziņoja portālā. Ask.fm pamatā ir princips, ka ikviens, arī anonīmi lietotāji, profilu īpašniekiem var uzdot jautājumus.

Latvijā izveidotajai sociālajai platformai ask.fm savā pasaules iekarošanās gājienā ir gadījies paklupt - trešdien Īrijā apglabāja jau otro pusaudzi, kuras pašnāvība tiek saistīta ar portālā piedzīvoto psiholoģisko teroru, vēsta laikraksts Diena.

Trīspadsmit gadu vecā meitene, iepriekš par to paziņojot ask.fm, nolēma izdzēst savu dzīvību tikai sešas nedēļas pēc tam, kad līdzīgos apstākļos to bija izdarījusi piecpadsmitgadīgā Kiara Pagslija. Izmeklēšana par abu pašnāvību apstākļiem neesot beigusies, bet pirmās mirušās pusaudzes vecāki esot pārliecināti, ka viņas nāvē vainojami šajā portālā saņemtie anonīmie uzbrukumi, norāda laikraksts.

Ask.fm pamatā ir princips, ka ikviens, arī anonīmi lietotāji, profilu īpašniekiem var uzdot jautājumus.

Ask.fm izveidotāji uz Dienas zvaniem un e-pastiem ceturtdien nav atbildējuši, bet aptaujātie sociālo mediju eksperti un bērnu tiesību aizstāvji norādījuši, ka portāls notikušajā nevar būt galvenais atbildīgais.

Latvijā radītais jautājumu un atbilžu sociālais tīkls Ask.fm izvietojis darba sludinājumu, kurā tiek meklēts sabiedrisko attiecību (PR) vadītājs, liecina interneta vietnē CV Online publicēts sludinājums.

Ask.fm sabiedrisko attiecību vadītājam būs nepieciešams cieši sadarboties ar sociālā portāla Ask.fm PR aģentūru. Viņam būs arī jāattīsta un jāizpilda portāla sabiedrisko attiecību stratēģija, jākomunicē ar medijiem, jāsniedz informācija par kompānijas attīstību un plāniem, kā arī jāizmanto tādi informācijas kanāli kā sociālie mediji.

Kandidātiem izvirzīto prasību vidū minēta izglītība un iepriekšēja pieredzē šajā jomā, spējas strādāt starptautiskā vidē, lai sadarbotos ar ārvalstu medijiem, labas rakstītās un verbālās komunikācijas prasmes, kā arī plašs mediju kontaktu loks.

Topošajam sabiedrisko attiecību speciālistam tiek piedāvāta starptautiska pieredze, strādājot globālā kompānijā, profesionālas izaugsmes iespējas un interesanti uzdevumi, kā arī moderns birojs un draudzīga komanda.

Notikušas izmaiņas SIA Ask.fm valdē, kā arī mainījies kapitāldaļu sadalījums īpašnieku starpā, liecina Lursoft dati.

Nesen tika ziņots, ka Latvijā veidotā sociālā tīkla Ask.fm īpašnieka kontrolpaketi iegādājies Nīderlandē reģistrētais IAC Seach Europe B.V. Tagad uzņēmumam pieder 73% SIA Ask.fm kapitāldaļu, bet Kiprā reģistrētam RubyLight Technologies Limited vien 26%.

Būtiskas izmaiņas skārušas Ask.fm valdi, kopš šā gada 27. augusta savu darbu uzņēmuma valdē beiguši Ask.fm sākotnējie dibinātāji. Valdes priekšsēdētāja amatā Iļja Terebina vietā stājies ASV pilsonis Daniels Duglass Līds, savukārt līdzšinējo valdes locekļu Marka Terebina un Oskara Liepiņa vietā – ASV pilsonis Džo Elizabets Makmillans.

Lursoft pieejamā informācija liecina, ka Ask.fm apmaksātais pamatkapitāls uz šo brīdi ir 24,159 tūkstoši eiro.

Sekojot Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerūna aicinājumam pēc kārtējās pusaudžu pašnāvības boikotēt latviešu veidoto portālu ask.fm, to pametuši vairāki lieli reklāmdevēji, raksta dailymail.co.uk.

Latvijas portāla, kura reģistrēto lietotāju skaits sasniedz 60 miljonus, reklāmu ienākumi ir aptuveni 5 miljoni mārciņu gadā. Jau ziņots, ka portāls tiek vainots pie vairāku pusaudžu pašnāvībām, no kurām pēdējā notika pagājušajā piektdienā. Dzīvību sev atņēma 14 gadus vecā Hanna Smita.

Rezultātā šonedēļ no portāla savas reklāmas izņēmuši tādi uzņēmumi kā Vodafone, Laura Ashley, Specsavers, kā arī labdarības organizācijas Mind un Save The Children. Tāpat portālā savas reklāmas neizvietos arī EDF Energy, Phones 4u un DialAFilght.

Tikmēr Ask.fm dibinātāji Marks un Iļja Terebins izplatījuši paziņojumu, ka rūpējas par drošu vidi saviem lietotājiem. Ask.fm pārstāvji pašnāvību nosaukuši par īstu traģēdiju un apsolījuši sadarboties ar policiju, lai izmeklētu šo gadījumu. Jāpiebilst, ka, reģistrējoties Ask.fm, tiek pieprasīti lietotāja e-pasts, vārds un dzimšanas datums, taču pēc tam paziņojumus vietnē iespējams publicēt arī anonīmi.

Īrijas bērnu un jaunatnes lietu ministre Frānsisa Ficdžeralda organizē vēršanos pie vairākām Latvijas amatpersonām un varasiestādēm, lai prasītu uzlabot drošību interneta vietnēs.

Ficdžeralda paziņojusi, ka viņa palielinās spiedienu uz «pretrunīgi vērtēto Latvijas sociālo mediju vietni ask.fm», vēsta Īrijas laikraksts Independent.

Latvijā radīto portālu ask.fm, kura kopējais lietotāju skaits sasniedz 21 miljonu cilvēku visā pasaulē, vecāki vaino divu Īrijas pusaudžu pašnāvībās, jo viņas portālā saskārušās ar ņirgāšanos un pazemošanu.

Ficdžeralda vērsusies pie Īrijas ārlietu ministra Īmona Gilmora, lai viņš šo jautājumu apspriež ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (RP). Kā rakstīja laikraksts Diena, Ficdžeralda nosūtījusi vēstuli arī par komunikācijām atbildīgajam Latvijas satiksmes ministram Aivim Ronim, kurā pausts satraukums, ka Latvijā radītā portāla Ask.fm saturs no uzturētāju puses netiek uzraudzīts.

Mēģinot samazināt anonīmo ņirgāšanos tiešsaistē, Lulea pašvaldība Zviedrijas ziemeļdaļā bloķējusi pieeju sociālajam medijam Ask.fm, ziņo thelocal.se.

Latvijā radītais Ask.fm ir sociālais tīkls, kur ikviens var pajautāt jebko kādam citam. Pamatā ask.fm auditorija ir 16-25 gadus veci cilvēki, kas arī tiek uzskatīta par pašu atraktīvāko interneta lietotāju grupu, vēstīja laikraksts Dienas bizness. Vietni izveidojis Oskars Liepiņš kopā ar Marku Terebinu, Iļju Terebinu, Valēriju Vešņakovu. Tā daudzviet pasaulē gan jau asi kritizēta un tiek saistīta ar vairāku pusaudžu pašnāvībām.

«Ask.fm problēma ir anonimitāte,» sacījusi 15 gadus veca zviedru skolniece Fanija Landstroma.

Latvijā reģistrētais sociālais portāls Ask.fm, kurš jau vairākkārt ticis saistīts ar terorizēšanu internetā un pusaudžu pašnāvībām, ir nolīdzis PR speciālistus, lai uzlabotu savu reputāciju pēc vairākām kļūmēm sabiedrisko attiecību jomā, atsaucoties uz Irish Examiner, vēsta Baltic Ireland.

Ask.fm vārds jau esot izskanējis saistībā ar pašnāvībām Īrijā, Lielbritānijā un ASV.

Ask.fm ir apmēram 50 miljoni lietotāju, un vietne tika izveidota kā jauniešu forums, kur anonīmi var uzdot jautājumus un sniegt komentārus. Attiecībā uz publicēto saturu nav nekādu ierobežojumu, līdz ar to daudziem komentāriem ir seksuāls, agresīvs un iebiedējošs raksturs, atgādina Baltic Ireland.

Mājas lapa jau tiekot saistīta ar Īrijas pusaudžu Kiaras Pagslijas (Ciara Pugsley) (15) un Erinas Galageres (Erin Gallagher) (13), britu zēnu Entonija Stabsa (Anthony Stubbs) (16) un Džošua Unsvorta (Joshua Unsworth) (15), kā arī amerikāņu Džesikas Leinijas (Jessica Laney) (16) un Gabrielas Molinas (Gabriella Molina) (12) pašnāvībām.

Sociālo mediju gigants Facebook atteicies bloķēt Latvijā reģistrētā portāla ask.fm aplikāciju, norādot, ka kompānijas drošības attīstības komanda ir pārskatījusi Facebook protokolu izmantošanu tajā, atsaucoties uz Lielbritānijas mediju vēstīto, raksta baltic-ireland.ie.

Šīs aktivitātes tika izvērstas pēc tam, kad Īrijā divu pusaudžu pašnāvības tika saistītas ar ask.fm pieredzēto terorizēšanas un iebiedēšanas kampaņu.

Facebook norādījis, ka ask.fm aplikācija ar linku uz Facebook nepārkāpj uzņēmuma stingro datu koplietošanas politiku un tāpēc arī turpmāk tās lietošana būs atļauta.

Facebook direktors Saimons Milners atzinis, ka daļa ask.fm materiāla ir «briesmīga», bet pusaudži bauda lielāku aizsardzību, izmantojot savu Facebook profilu eksperimentos ar šo vietni, nekā bez tā, raksta baltic-ireland.ie.

Sociālajam tīklam internetā, kas tika saistīts ar divu pusaudžu pašnāvībām Īrijā, šobrīd ir apmēram trīs reizes vairāk lietotāju nekā pirms traģiskajiem nāves gadījumiem, atsaucoties uz Irish Examiner, raksta Baltic Ireland.

Interneta drošības eksperti esot atjaunojuši brīdinājumus par Latvijā reģistrēto portālu Ask.fm. Tas pagājušajā nedēļā ar lepnumu paziņojis, ka tajā reģistrēto lietotāju skaits visā pasaulē sasniedzis 50 miljonus, padarot to par vienu no pasaules populārākajiem sociālajiem tīkliem.

Pagājušajā gadā pirms īru pusaudzes pēc nievājošiem uzbrukumiem un ņirgāšanās kampaņas, kas tika izvērsta Ask.fm, izdarīja pašnāvības, portāla lietotāju skaits bija tikai 15 miljoni. Neskatoties uz sabiedrības reakciju pret šo vietni, tās popularitāte strauji pieaugusi un kopš traģēdijas tajā reģistrējušies 35 miljoni lietotāju. Nav zināms, cik Īrijas pusaudžu ir viņu vidū, taču ir zināms, ka Ask.fm šajā valstī ir ļoti populārs, raksta Baltic Ireland.

Neskatoties uz Rietumu presē uzkurināto negatīvo publicitāti, sociālā portāla Ask.fm reģistrēto lietotāju skaits pārsniedzis 100 miljonus, vēsta tehnoloģiju ziņu portāls Techcrunch.

Portāla reģistrēto lietotāju skaits pieaug par 180 000-200 000 jauniem lietotājiem dienā.

Tomēr aktīvi portālu lieto aptuveni 40%-60% no reģistrētajiem lietotājiem, liecina Techcrunch dati.

Vietne Ask.fm ļauj lietotājiem izveidot publisku profilu ar savu fotogrāfiju un vārdu, taču citu lietotāju profilos atļauts ievietot anonīmus komentārus un jautājumus. Tomēr ikviens lietotājs var izvēlēties nesaņemt jautājumus no anonīmiem lietotājiem.

Vairums uzdoto jautājumu ir nevainīgi, par mīļākajiem mācību priekšmetiem vai mūzikas grupām, taču daļa portāla lietotāju saskārusies ar lamām, nievām un pazemošanu, pusaudžiem uzdoti tieši jautājumi par seksu, citi jaunieši mudināti pašgraizīties vai pat izdarīt pašnāvību.

Noskaidrota «stiprākā kārts» kompāniju spēlē par vistalantīgāko jauno darbinieku piesaisti, un tā ir neierobežota apmaksāta atvaļinājuma piešķiršana, citējot aptaujas datus, raksta Business Insider.

Ask.com veiktā aptaujā 69% norādījuši, ka viņi mainītu kompāniju tādā gadījumā, ja jaunais darba devējs piedāvātu neierobežoti daudz apmaksātu brīvdienu.

Tāpat atklājies, ka šāda veida priekšrocība vairāk interesē neprecētus cilvēkus (42%) nekā tos, kas ir precējušies (30%) vai šķīrušies (27%).

Pašlaik ASV 2% darba devēju piedāvā neierobežoti garu apmaksātu atvaļinājumu. Šo uzņēmumu vidū ir Zynga, Foursquare, Netflix, Ask.com.

«Silīcija ielejas uzņēmumiem ir raksturīgi saviem darbiniekiem piedāvāt neparastus bonusus, piemēram, friziera pakalpojumus darbavietā vai veļas mazgāšanu, kas ir diezgan noderīgi,» stāsta Ask.com personāla daļas viceprezidente Lisa Rosa (Lisa Ross). «Tomēr galu galā amerikāņu darbinieki visvairāk novērtē tos darba devējus, kas rūpējas par viņu veselību un labklājību, un tos, kas aktīvi investē darbinieku vispārējā dzīves kvalitātē,» viņa stāsta.

Kuģu būves un remonta sfērā strādājošā SIA Ask pērno gadu aizvadījusi, ievērojami uzlabojot finanšu rādītājus. Uzņēmuma peļņa gada laikā augusi par 58,7%, savukārt apgrozījums pakāpies par 29,8%, liecina Lursoft dati.

Pērn kompānija apgrozīja 3,66 miljonus latu, savukārt peļņa veidoja 327,7 tūkstošus latu. Visvairāk kuģu būves pasūtītāju nāk no Somijas un Norvēģijas, mazāks pasūtījumu apjoms – no Igaunijas. Līdz ar to arī lielākā daļa jeb 2,1 milj. Ls no SIA Ask kopējā 2012. gada apgrozījuma pērn veidoja ienākumi no eksporta, skaidro uzņēmuma vadība.

SIA Ask reģistrēta 1991. gadā, un Vasilijam Ļašenko piederošais uzņēmums pēdējo gadu laikā ir piedzīvojis gan finanšu rādītāju kāpumus, gan kritumus, vissmagāko punktu sasniedzot 2010. gadā, kad uzņēmuma apgrozījums samazinājās līdz 1,7 milj. Ls, vēsta Lursoft. Arī krīzes laikā uzņēmums strādāja ar peļņu.

Prāmju operatora Stena Line maršruts Ventspils – Nīneshamna (Zviedrija) kļūstot arvien pieprasītāks (kopš tas tika pārņemts no Scandlines pirms vairākiem gadiem), kravu un pasažieru skaits turpina augt. Šā gada pirmajos 9 mēnešos kravu vienību un pasažieru skaits palielinājies par 23 procentiem, tādēļ Stena Line palielinās prāmju reisu skaitu abos virzienos, šī maršruta izpildē iekļaujot prāmjus ASK un URD, liecina medijiem sniegtā informācija.

Šobrīd maršrutā Ventspils – Nīneshamna kursē prāmji Scottish Viking un Stena Flavia. Ar prāmju ASK un URD iekļaušanu reisu skaits abos virzienos tiek palielināts no 6 līdz 8 reizēm nedēļā, turklāt viena atiešana uz Nīneshamnu un atpakaļ tiks veikta no Liepājas ostas. Prāmji ASK un URD turpinās kursēt arī maršrutā Liepāja – Traveminde (Vācija).

«Šobrīd mums ir iespēja palielināt kapacitāti ar papildu atiešanām klientu pieprasītos laikos. Un tas iespējams, šī servisa sniegšanā iesaistot papildu prāmjus, kas līdz šim kursējuši no Latvijas uz Vāciju. Tas ir pašsaprotami, ka pielāgojam savu darbību tirgus pieprasījumam,» informē Tonijs Mikelsens, Baltijas jūras maršrutu direktors.

Latvijas jaunie tehnoloģiju uzņēmumi (startup) attīstās savā tempā, bet ar panākumiem; daudzi piesaista sēklas finansējumu un mērķē globāli, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms vairākiem gadiem apzīmējums startup bija visai svešs, bet pēdējā laikā to dzird arvien biežāk. «Startup attīstību virza vairāki faktori – finanšu līdzekļu pieejamība tirgū, attīstību veicinošas organizāciju darbība (TechHub Riga, The Mill u.c.), jauniešu domāšanas veida maiņa, augstas peļņas iespējas, kā arī startup modīgums,» spriež Jānis Volbergs, ZoomCharts (SIA Data Visualization Software Lab) vadītājs. Biznesa akseleratora eegloo līdzdibinātājs Žans Mauris piebilst, ka attīstību virza cilvēki, kuri grib kaut ko mainīt šajā pasaulē. «Manuprāt, Igaunijā ir līdzīgi. Skype ir parādījis, ka mainīt pasauli ir iespējams arī no tādas mazas valsts kā Igaunija. Cilvēki investēja vietējos projektos. Latvijas gadījumā mums nav bijis tik liels publisks «exit», lai visi to pamanītu un atzītu. Tāpēc arī skatāmies uz Skype, GetJar, Vinted un citām Baltijas kaimiņu veiksmēm. Mums bija odnoklassniki.ru un ask.fm, kur varam aizdomāties par lielu naudu, bet tas nav publiski zināms, un nauda nav nonākusi Latvijas ekosistēmā,» spriež Ž. Mauris. Db.lv rakstīja, ka uzņēmuma dalībnieki no Latvijas pārdevuši savas populārā sociālā tīkla ask.fm daļas starptautiskam digitālo mediju uzņēmumam IAC. Darījuma summa netiek izpausta, bet nozares eksperti lēš, ka tā varētu būt ievērojama.

Latvijā vēl arvien turība un uzņēmējs, kurš pelna daudz, tiek vērtēts kā kaut kas slikts, tāpēc Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls cenšas celt saulītē privātos investorus

Teju trīs gadu laikā Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls (LatBAN) saņēmis 500 projektu pieteikumus, vairāk nekā 150 ir prezentējuši savu ideju investoriem un 23 no tiem ir saņēmuši investīcijas. Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla dibinātājs un valdes loceklis Juris Birznieks uzskata, ka biedrības darbības laikā vērojama pozitīva izaugsme un investori sākuši atklātāk runāt par savām investīcijām, veiksmēm un neveiksmēm. Vairāk par biznesa eņģeļiem, investēšanas kultūru un to, vai uzņēmējam nepieciešama biznesa izglītība, J. Birznieks stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas:

Kāpēc pie mums negrib runāt par naudu? Sāpīgākie ir tieši lielie darījumi, par ko netiek runāts, piemēram, ask.fm.

Saulkrastu novada Zvejniekciemā esošajā Skultes ostā piektdienas rītā notika šogad pirmā kuģu būvētavas "ASK Enterprise" būvētā kuģa nolaišanas ūdenī svinīgā ceremonija, informēja pašvaldības komunikācijas un tūrisma nodaļas vadītāja Baiba Stjade.

Kā informē uzņēmuma pārstāvji, kuģis tapis piecu mēnešu laikā. Kuģim dots vārds "Karianne" un par kuģa krustmāti šoreiz tika izvēlēta Saulkrastu novada pašvaldības pārstāve, kura pirms kuģa nolaišanas ūdenī pret to sasita šampanieša pudeli, tā tradicionāli iesvētot jauno kuģi un vēlot tam labu ceļavēju, kuģojot Norvēģijas ūdeņos.

Tūlīt pat pēc kuģa "Karianne" nolaišanas ūdenī tiks ielikts ķīlis nākamajiem kuģu būvē esošajiem kuģa karkasiem. Uzņēmuma pārstāve Irēna Kuprijanova informēja, ka gada laikā tas ūdenī spēj nolaist līdz pat pieciem liela izmēra kuģiem, bet pa sauszemi tiek transportēti vēl aptuveni 25 kuģu korpusi.

"ASK Enterprise" apgrozījums 2021.gadā sasniedza 2,15 miljonus eiro un tā zaudējumi bija 69 744 eiro. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2845 eiro. Uzņēmums pieder Vasilijam Ļašenko.

Jaunuzņēmumi ir vienīgais, kas nākotnē Latviju var izvilkt no vidējā ienākumu slazda; lietas mainīsies, kad pirmā startup zvaigzne nopelnīs patiešām daudz, jo uzņēmēji, kuri ar savu darbu nopelna tik daudz naudas, ka to ir grūti saprātīgi iztērēt, visbiežāk iegulda tajā, ko saprot vislabāk – līdzīgā biznesā

Tā uzskata audio tehnoloģiju jaunuzņēmuma SIA Sonarworks vadītājs Helmuts Bēms. Viņa vadītais uzņēmums uzlabo to, kā skan mūzika audio austiņās, fiziski tajās neko nemainot. Vairāk par jaunuzņēmumu nozīmi ekonomikas izaugsmē un to, kāpēc ne Lietuvā, ne Igaunijā audio tehnoloģiju jomā nav tādu panākumu kā Latvijai, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas:

Igaunijas jaunuzņēmumu konferencē Lattitude59 Sonarworks tika īpaši izcelts kā daudzsološs Baltijas jaunuzņēmums. Kā vērtējat Latvijā notiekošo jaunuzņēmumu lauciņā?

Ir tāds termins kā vidējo ienākumu slazds. Latvijā agrāk eksistēja globāli ekonomiski atpalikušā blokā, kas saucās Padomju Savienība, kas nebija sapratusi, kā darbojas tirgus, un vienā brīdī sabruka. Mēs tajā brīdī pret globālo līmeni bijām atpalikuši par 100 gadiem. Pirmajā cēlienā mēs ieviesām to, kas jau eksistēja Rietumos – telekomunikācijas, mobilos telefonus utt. Tas bija relatīvi viegls solis, kam bija vajadzīga tikai tirgus atvēršana. Tas notika dabiski, nekas īpašs nebija jādara. Tajā brīdī strauji pieauga produktivitāte, bet tā nespēj pārsniegt viduvējību. Neviena valsts, kas vienkārši atver tirgu, nekļūst par globālu līderi konkurētspējā, ja vienkārši adaptē to, kas ir citur, un nepievieno vērtību globālā kontekstā. Tehnoloģiju attīstībā lielāko peļņu gūst tie, kas pirmie kaut ko ievieš, izgudro ko jaunu. Lielie uzņēmumi nav celmlauži jaunām tehnoloģijām. Tās parasti nāk no jaunuzņēmumiem – ar kaut kādiem izņēmumiem. Visas jaunās lietas ātrāk attīstīsies jaunu uzņēmumu vidē. Ja mēs vispār gribam kaut kur pievienot vērtību un attīstīties, tas ir vienīgais ceļš. Visi uzņēmumi Latvijā var turpināt attīstīties, tie var eksportēt, bet uzņēmumi klasiskajās nozarēs nespēj ātri augt. Lieliem uzņēmumiem ir kolosāls sasniegums, ja tie spēj augt par 20% gadā, un tas tiešām ir fantastiski, bet tehnoloģiju jomā uzņēmumi var augt par 300 un arī par 3000% gadā. Piemēram, 2016. gada Sonarworks apgrozījums bija aptuveni miljons eiro, kas bija trīs reizes vairāk nekā 2015. gadā. Šī gada apgrozījumu plānojam vismaz dubultot, varbūt pat gūt vairāk. Tradicionālajās industrijās tas nav iespējams. Katru reizi ir kāds uzņēmums, kas pārdefinē, ko nozīmē liela kompānija un strauja augšana. Facebook ir viena no lielākajām pasaules kompānijām un līdz tam izauga ļoti īsā laikā. Tas notiek arvien ātrāk – uzņēmumi arvien īsākā laikā sasniedz arvien iespaidīgākus rezultātus. Tas, kas pie mums notiek jaunuzņēmumu jomā, ir absolūti vajadzīgs. Taču mums ir viena liela problēma – mums vajadzētu to, kas jau ir, desmitkāršot.

Augot pieprasījumam, prāmju operators Scandlines palielina prāmju reisu skaitu maršrutā Trāveminde - Liepāja - Trāveminde (Vācija).

Prāmis no Lībekas priekšostas Trāvemindes, sākot ar 23. janvāri, aties četras reizes nedēļā uz Liepāju un divas reizes - uz Ventspili. Tikpat bieži plānoti reisi no Latvijas uz Vāciju. Maršrutā, tāpat kā līdz šim, kursēs prāmji Urd un Ask.

Kravu apgrozījums - gan eksports, gan imports - pērn audzis par vairāk nekā 30 procentiem, Db.lv informēja Scandlines Latvijas birojā.

Db.lv rakstīja, ka jau pērn novembrī, reaģējot uz augošo kravu plūsmu, Scandlines palielināja reisu skaitu no Liepājas līdz trim reizēm nedēļā, līdztekus kravas - pasažieru prāmim M/K Ask piesaistot līnijā arī prāmi M/K Urd.