Dalībnieki no Latvijas pārdevuši savas populārā sociālā tīkla Ask.fm daļas starptautiskam digitālo mediju uzņēmumam IAC, ziņo britu raidkorporācija BBC.

Darījuma summa netiek izpausta. Izmaiņas uzņēmuma vadībā pagaidām nekādi tā darbu Latvijā neietekmēšot, skaidroja Ask.fm ārējo komunikāciju vadītāja Līva Biseniece.

IAC solīja ieguldīt miljonus pretrunīgi vērtētā sociālā tīkla attīstībā un drošības pasākumu pastiprināšanā.

Ask.fm dibinātāji uzņēmumu pametīs, teikts IAC paziņojumā.

IAC pieder virkne populāru interneta zīmolu, tostarp Dictionary.com, Investopedia, Match, OkCupid, Tinder, Ask.com un Vimeo.

Kā liecina Firmas.lv informācija, par 60% Ask.fm daļu īpašnieku ir kļuvis Nīderlandē reģistrēts uzņēmums IAC Search Europe B.V., kas pieder plašam digitālo mediju koncernam IAC. Šis Ņujorkā bāzētais uzņēmums dibināts 1995.gadā, un to patlaban vada Berijs Dillers, kurš iepriekš bijis Paramount pictures, Fox Broadcasting un USA Broadcasting vadītājs.

Lielbritānijas policija atzinusi, ka pagājušā gada vasarā pašnāvībā dzīvi beigusī britu pusaudze Hanna Smita vairumu naidīgo komentāru savā profilā sociālo komunikāciju vietnē ask.fm, visticamāk, rakstījusi pati, vēsta britu mediji.

Smitas vecāki 14 gadus vecās meitenes novešanā līdz pašnāvībai vaino pazemojošos un naidīgos komentārus viņas profilā Latvijā tapušajā sociālo komunikāciju portālā ask.fm.

Kaut arī ask.fm jau sākotnēji pavēstīja, ka teju visus naidīgos komentārus savā profilā Smita anonīmi rakstījusi pati, britu prese uzkurināja pamatīgu skandālu, kura iespaidā pat Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons aicināja interneta lietotājus boikotēt «tādas zemiskas tīmekļa vietnes», kā ask.fm, kurās ļaudis tiek pazemoti.

Meitenes tēvs Deivids Smits noraidīja iespēju, ka pusaudze naidīgos komentārus rakstījusi pati, apsūdzot ask.fm vadību mēģinājumā izvairīties no atbildības.

Itālijā kādā ģimenē notikusi traģēdija – pusaudze Aurora Cerullo atņēmusi sev dzīvību, izlecot pa sestā stāva dzīvokļa logu. Kā iemesls tiek minēta ņirgāšanās latviešu izstrādātajā interneta vietnē Ask.fm, līdz ar to atkal aktualizējot jautājumu par vietnes slēgšanu, vēsta Irish Mirror.

Kāds anonīms lietotājs meitenei uzrakstījis: «Nogalini sevi. Tu esi suns», vēsta Baltic Ireland.

Iepriekš arī divas īru pusaudzes Ciara Pogslija (Ciara Pugsley) un Ērina Galagara (Erin Gallagher), kā arī britu jauniete Hanna Smita (Hannah Smith) izdarīja pašnāvības pēc uzbrukumiem šajā pašā vietnē, raksta Īrijas medijs Irish Mirror, uzdodot retorisku jautājumu – «cik bērniem vēl būtu jāmirst, lai Ask.fm slēgtu?»

Ask.fm ļauj lietotājiem uzdot jautājumus anonīmi, iebiedēšanas un terorizēšanas līmenis tajā, šķiet, ir daudz dziļāks, nekā citos sociālajos medijos. Portāla izveidotāji Marks un Iļja Terebini apgalvo, ka šāda situācija ir izveidojusies tikai saistībā ar Īrijas un Lielbritānijas pusaudžiem, kuri esot cietsirdīgāki nekā citās valstīs.

Notikušas izmaiņas SIA Ask.fm valdē, kā arī mainījies kapitāldaļu sadalījums īpašnieku starpā, liecina Lursoft dati.

Nesen tika ziņots, ka Latvijā veidotā sociālā tīkla Ask.fm īpašnieka kontrolpaketi iegādājies Nīderlandē reģistrētais IAC Seach Europe B.V. Tagad uzņēmumam pieder 73% SIA Ask.fm kapitāldaļu, bet Kiprā reģistrētam RubyLight Technologies Limited vien 26%.

Būtiskas izmaiņas skārušas Ask.fm valdi, kopš šā gada 27. augusta savu darbu uzņēmuma valdē beiguši Ask.fm sākotnējie dibinātāji. Valdes priekšsēdētāja amatā Iļja Terebina vietā stājies ASV pilsonis Daniels Duglass Līds, savukārt līdzšinējo valdes locekļu Marka Terebina un Oskara Liepiņa vietā – ASV pilsonis Džo Elizabets Makmillans.

Lursoft pieejamā informācija liecina, ka Ask.fm apmaksātais pamatkapitāls uz šo brīdi ir 24,159 tūkstoši eiro.

Neskatoties uz Rietumu presē uzkurināto negatīvo publicitāti, sociālā portāla Ask.fm reģistrēto lietotāju skaits pārsniedzis 100 miljonus, vēsta tehnoloģiju ziņu portāls Techcrunch.

Portāla reģistrēto lietotāju skaits pieaug par 180 000-200 000 jauniem lietotājiem dienā.

Tomēr aktīvi portālu lieto aptuveni 40%-60% no reģistrētajiem lietotājiem, liecina Techcrunch dati.

Vietne Ask.fm ļauj lietotājiem izveidot publisku profilu ar savu fotogrāfiju un vārdu, taču citu lietotāju profilos atļauts ievietot anonīmus komentārus un jautājumus. Tomēr ikviens lietotājs var izvēlēties nesaņemt jautājumus no anonīmiem lietotājiem.

Vairums uzdoto jautājumu ir nevainīgi, par mīļākajiem mācību priekšmetiem vai mūzikas grupām, taču daļa portāla lietotāju saskārusies ar lamām, nievām un pazemošanu, pusaudžiem uzdoti tieši jautājumi par seksu, citi jaunieši mudināti pašgraizīties vai pat izdarīt pašnāvību.

Latvijas jaunie tehnoloģiju uzņēmumi (startup) attīstās savā tempā, bet ar panākumiem; daudzi piesaista sēklas finansējumu un mērķē globāli, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms vairākiem gadiem apzīmējums startup bija visai svešs, bet pēdējā laikā to dzird arvien biežāk. «Startup attīstību virza vairāki faktori – finanšu līdzekļu pieejamība tirgū, attīstību veicinošas organizāciju darbība (TechHub Riga, The Mill u.c.), jauniešu domāšanas veida maiņa, augstas peļņas iespējas, kā arī startup modīgums,» spriež Jānis Volbergs, ZoomCharts (SIA Data Visualization Software Lab) vadītājs. Biznesa akseleratora eegloo līdzdibinātājs Žans Mauris piebilst, ka attīstību virza cilvēki, kuri grib kaut ko mainīt šajā pasaulē. «Manuprāt, Igaunijā ir līdzīgi. Skype ir parādījis, ka mainīt pasauli ir iespējams arī no tādas mazas valsts kā Igaunija. Cilvēki investēja vietējos projektos. Latvijas gadījumā mums nav bijis tik liels publisks «exit», lai visi to pamanītu un atzītu. Tāpēc arī skatāmies uz Skype, GetJar, Vinted un citām Baltijas kaimiņu veiksmēm. Mums bija odnoklassniki.ru un ask.fm, kur varam aizdomāties par lielu naudu, bet tas nav publiski zināms, un nauda nav nonākusi Latvijas ekosistēmā,» spriež Ž. Mauris. Db.lv rakstīja, ka uzņēmuma dalībnieki no Latvijas pārdevuši savas populārā sociālā tīkla ask.fm daļas starptautiskam digitālo mediju uzņēmumam IAC. Darījuma summa netiek izpausta, bet nozares eksperti lēš, ka tā varētu būt ievērojama.

Saulkrastu novada Zvejniekciemā esošajā Skultes ostā piektdienas rītā notika šogad pirmā kuģu būvētavas "ASK Enterprise" būvētā kuģa nolaišanas ūdenī svinīgā ceremonija, informēja pašvaldības komunikācijas un tūrisma nodaļas vadītāja Baiba Stjade.

Kā informē uzņēmuma pārstāvji, kuģis tapis piecu mēnešu laikā. Kuģim dots vārds "Karianne" un par kuģa krustmāti šoreiz tika izvēlēta Saulkrastu novada pašvaldības pārstāve, kura pirms kuģa nolaišanas ūdenī pret to sasita šampanieša pudeli, tā tradicionāli iesvētot jauno kuģi un vēlot tam labu ceļavēju, kuģojot Norvēģijas ūdeņos.

Tūlīt pat pēc kuģa "Karianne" nolaišanas ūdenī tiks ielikts ķīlis nākamajiem kuģu būvē esošajiem kuģa karkasiem. Uzņēmuma pārstāve Irēna Kuprijanova informēja, ka gada laikā tas ūdenī spēj nolaist līdz pat pieciem liela izmēra kuģiem, bet pa sauszemi tiek transportēti vēl aptuveni 25 kuģu korpusi.

"ASK Enterprise" apgrozījums 2021.gadā sasniedza 2,15 miljonus eiro un tā zaudējumi bija 69 744 eiro. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2845 eiro. Uzņēmums pieder Vasilijam Ļašenko.

Latvijā vēl arvien turība un uzņēmējs, kurš pelna daudz, tiek vērtēts kā kaut kas slikts, tāpēc Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls cenšas celt saulītē privātos investorus

Teju trīs gadu laikā Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls (LatBAN) saņēmis 500 projektu pieteikumus, vairāk nekā 150 ir prezentējuši savu ideju investoriem un 23 no tiem ir saņēmuši investīcijas. Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla dibinātājs un valdes loceklis Juris Birznieks uzskata, ka biedrības darbības laikā vērojama pozitīva izaugsme un investori sākuši atklātāk runāt par savām investīcijām, veiksmēm un neveiksmēm. Vairāk par biznesa eņģeļiem, investēšanas kultūru un to, vai uzņēmējam nepieciešama biznesa izglītība, J. Birznieks stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas:

Kāpēc pie mums negrib runāt par naudu? Sāpīgākie ir tieši lielie darījumi, par ko netiek runāts, piemēram, ask.fm.

Prāmju operatora Stena Line maršruts Ventspils – Nīneshamna (Zviedrija) kļūstot arvien pieprasītāks (kopš tas tika pārņemts no Scandlines pirms vairākiem gadiem), kravu un pasažieru skaits turpina augt. Šā gada pirmajos 9 mēnešos kravu vienību un pasažieru skaits palielinājies par 23 procentiem, tādēļ Stena Line palielinās prāmju reisu skaitu abos virzienos, šī maršruta izpildē iekļaujot prāmjus ASK un URD, liecina medijiem sniegtā informācija.

Šobrīd maršrutā Ventspils – Nīneshamna kursē prāmji Scottish Viking un Stena Flavia. Ar prāmju ASK un URD iekļaušanu reisu skaits abos virzienos tiek palielināts no 6 līdz 8 reizēm nedēļā, turklāt viena atiešana uz Nīneshamnu un atpakaļ tiks veikta no Liepājas ostas. Prāmji ASK un URD turpinās kursēt arī maršrutā Liepāja – Traveminde (Vācija).

«Šobrīd mums ir iespēja palielināt kapacitāti ar papildu atiešanām klientu pieprasītos laikos. Un tas iespējams, šī servisa sniegšanā iesaistot papildu prāmjus, kas līdz šim kursējuši no Latvijas uz Vāciju. Tas ir pašsaprotami, ka pielāgojam savu darbību tirgus pieprasījumam,» informē Tonijs Mikelsens, Baltijas jūras maršrutu direktors.

Tirdzniecības sesijas sākumā jārēķinās ar lielākām svārstībām , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Akciju tirdzniecība tiek pētīta jau ļoti ilgstoši, kā rezultātā nomanītas dažādas sakarības. Daži mēneši akciju cenu pieauguma ziņā mēdz būt veiksmīgāki par citiem; tāpat pastāv pieņēmums, ka pirmdienās cenu tendencēm tirgū vajadzētu būt līdzīgām, kādas tās bijušas iepriekšējā piektdienā. Savukārt piektdienās investoriem ir tendence būt nedaudz optimistiskākiem, kas dažkārt tiek saistīts arī ar psiholoģiskiem faktoriem. Savukārt, ja kādā piektdienā tomēr ir novērojams akciju cenu kritums, tad pirmdiena sākas uz vēl pesimistiskākas nots, nekā bija noslēgusies iepriekšējās nedēļas pēdējā tirdzniecības sesija. Iespējams, tā varētu būt neapmierinātība par pārāk ātri paskrējušo nedēļas nogali, un valda mērena depresija, jo šķiet, ka priekšā gaidāmā darba nedēļa vilksies mūžīgi. Tāpat daudzi arī norāda, ka brīvdienas vairāki investori izmanto papildu informācijas apstrādei.

Maskavā pašnāvību izdarījis Latvijas basketbolists Jānis Timma, vēsta portāls "basketnews.lt".

Mediji vēsta, ka 32 gadus vecā basketbolista līķis atrasts dzīvojamās mājas kāpņu telpā Maskavas centrā. Savukārt medijs "Meduza" informē, ka krievu aģentūras "TASS" un "RIA Novosti" apstiprinājušas Timmas pašnāvību.

Oktobrī Timma basketbolista karjeru izvēlējās turpināt Krievijas bukmeikeru kompānijas "Liga Stavok" organizētā turnīrā, pārstāvot komandu "Alikson".

Timma, kurš pirmo spēli izlasē aizvadīja 2014.gadā, Latvijas valstsvienības kreklā ir aizvadījis 35 oficiālās spēles, gūstot 338 punktus, bet pavisam basketbolists ir piedalījies 56 Latvijas izlases spēlēs, gūstot 513 punktus.

Aizvadīto sezonu basketbolists uzsāka Stambulas "Daruššafaka" rindās Turcijas čempionātā, bet sezonu kopā ar Jāni Strēlnieku pabeidza Spānijas virslīgas klubā Santjago de Kampostelas "Obradoiro".

Latvijā radīto jautājumu un atbilžu sociālo tīklu ASKfm iegādājusies aktīvu pārvaldības kompānija Noosphere, liecina uzņēmuma paziņojums.

Noosphere galvenais birojs atrodas Silīcija ielejā un kompānija orientējas uz investīcijām kompānijās ar ātras izaugsmes potenciālu kombinācijā ar iespējām pasaules līmenī.

Noosphere ir apņēmusies saglabāt modrību attiecībā uz drošību un nodrošināt, ka līdz šim panāktais progress ir pamats turpmākai attīstībai. Šobrīd ASKfm ir lielākā jautājumu un atbilžu sociālā platforma un tās mērķis ir jēgpilni attīstīt šo biznesu.

Iepriekš ASKfm bija daļa no starptautiska digitālo mediju uzņēmuma IAC. Kompānija atklājusi, ka IAC palīdzējai tai nonākt tur, kur tā ir tagad, taču nākotne ir saistīta ar partneri, ar ko produktam ir lielāka stratēģiskā saderība. Pirms nepilniem diviem gadiem Db.lv ziņoja, ka dalībnieki no Latvijas pārdevuši savas sociālā tīkla Ask.fm daļas IAC, kam pieder virkne populāru interneta zīmolu, tostarp Dictionary.com, Investopedia, Match, OkCupid, Tinder, Ask.com un Vimeo. Jaunais īpašnieks solīja ieguldīt pretrunīgi vērtētā sociālā tīkla attīstībā un drošības pasākumu pastiprināšanā.

Jaunuzņēmumi ir vienīgais, kas nākotnē Latviju var izvilkt no vidējā ienākumu slazda; lietas mainīsies, kad pirmā startup zvaigzne nopelnīs patiešām daudz, jo uzņēmēji, kuri ar savu darbu nopelna tik daudz naudas, ka to ir grūti saprātīgi iztērēt, visbiežāk iegulda tajā, ko saprot vislabāk – līdzīgā biznesā

Tā uzskata audio tehnoloģiju jaunuzņēmuma SIA Sonarworks vadītājs Helmuts Bēms. Viņa vadītais uzņēmums uzlabo to, kā skan mūzika audio austiņās, fiziski tajās neko nemainot. Vairāk par jaunuzņēmumu nozīmi ekonomikas izaugsmē un to, kāpēc ne Lietuvā, ne Igaunijā audio tehnoloģiju jomā nav tādu panākumu kā Latvijai, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas:

Igaunijas jaunuzņēmumu konferencē Lattitude59 Sonarworks tika īpaši izcelts kā daudzsološs Baltijas jaunuzņēmums. Kā vērtējat Latvijā notiekošo jaunuzņēmumu lauciņā?

Ir tāds termins kā vidējo ienākumu slazds. Latvijā agrāk eksistēja globāli ekonomiski atpalikušā blokā, kas saucās Padomju Savienība, kas nebija sapratusi, kā darbojas tirgus, un vienā brīdī sabruka. Mēs tajā brīdī pret globālo līmeni bijām atpalikuši par 100 gadiem. Pirmajā cēlienā mēs ieviesām to, kas jau eksistēja Rietumos – telekomunikācijas, mobilos telefonus utt. Tas bija relatīvi viegls solis, kam bija vajadzīga tikai tirgus atvēršana. Tas notika dabiski, nekas īpašs nebija jādara. Tajā brīdī strauji pieauga produktivitāte, bet tā nespēj pārsniegt viduvējību. Neviena valsts, kas vienkārši atver tirgu, nekļūst par globālu līderi konkurētspējā, ja vienkārši adaptē to, kas ir citur, un nepievieno vērtību globālā kontekstā. Tehnoloģiju attīstībā lielāko peļņu gūst tie, kas pirmie kaut ko ievieš, izgudro ko jaunu. Lielie uzņēmumi nav celmlauži jaunām tehnoloģijām. Tās parasti nāk no jaunuzņēmumiem – ar kaut kādiem izņēmumiem. Visas jaunās lietas ātrāk attīstīsies jaunu uzņēmumu vidē. Ja mēs vispār gribam kaut kur pievienot vērtību un attīstīties, tas ir vienīgais ceļš. Visi uzņēmumi Latvijā var turpināt attīstīties, tie var eksportēt, bet uzņēmumi klasiskajās nozarēs nespēj ātri augt. Lieliem uzņēmumiem ir kolosāls sasniegums, ja tie spēj augt par 20% gadā, un tas tiešām ir fantastiski, bet tehnoloģiju jomā uzņēmumi var augt par 300 un arī par 3000% gadā. Piemēram, 2016. gada Sonarworks apgrozījums bija aptuveni miljons eiro, kas bija trīs reizes vairāk nekā 2015. gadā. Šī gada apgrozījumu plānojam vismaz dubultot, varbūt pat gūt vairāk. Tradicionālajās industrijās tas nav iespējams. Katru reizi ir kāds uzņēmums, kas pārdefinē, ko nozīmē liela kompānija un strauja augšana. Facebook ir viena no lielākajām pasaules kompānijām un līdz tam izauga ļoti īsā laikā. Tas notiek arvien ātrāk – uzņēmumi arvien īsākā laikā sasniedz arvien iespaidīgākus rezultātus. Tas, kas pie mums notiek jaunuzņēmumu jomā, ir absolūti vajadzīgs. Taču mums ir viena liela problēma – mums vajadzētu to, kas jau ir, desmitkāršot.

Pēc Latvijas čempionvienības basketbolā «VEF Rīga» direktores Lailas Spaliņas lēmuma atstāt šo amatu kluba valde par jauno direktoru apstiprinājusi profesionālās basketbola skolas «VEF Rīga» direktoru, bijušo valstvienības spēlētāju Gati Jahoviču.

«Pēc 11 gadiem «VEF Rīga» esmu nolēmusi atgriezties politikā,» pavēstījusi Laila Spaliņa, kura vienlaikus saglabās vietu kluba valdē un turpinās pārstāvēt «VEF Rīga» arī Latvijas Basketbola savienības padomē. G.Jahovičs direktora pienākumus sāks pildīt ar 1.aprīli.

Jaunais «VEF Rīga» direktors Gatis Jahovičs bija pirmais Latvijas valstsvienības spēlētājs, kurš savulaik pievienojās «VEF Rīga» sastāvam. Savā klubu karjerā divus metrus garais uzbrucējs lielākoties pārstāvējis vadošos Rīgas klubus - «VEF Rīga», «ASK Rīga», «Skonto». Trīs gadus Jahovičs pavadīja ārzemēs, spēlējot vienā no pazīstamākajiem Polijas klubiem Vloclavekas «Anwil». Karjeras noslēdzošajā sezonā Gatis spēlēja arī «Barons/LDz» un «Liepāja/Triobet». Visilgāko laiku Jahovičs aizvadīja tieši «VEF Rīga», šajā laikā trīs reizes kļūstot par Latvijas čempionu.

Taksometru izsaukšanas aplikācija Taxify piesaistījusi papildu finansējumu 1,4 miljonu eiro apmērā no vairākiem starptautiskiem investoriem - latviešu investīciju fonda Rubylight (Odnoklassniki un Ask.fm investori), Adcash (viens no pasaules lielākajiem reklāmas tīkliem) un Londonas investīciju fonda TMT Investments.

Taxify Latvijas reģionālais vadītājs Juris Krūmiņš norādīja: «Pašreiz mēs nodrošinām 500 lincencētus taksometrus Rīgā.»

Taxify mobilo aplikāciju var lejupielādēt bez maksas viedtālruņu lietotāji. Taxify darbojas uz Android un iOS ierīcēm, arī no mobilā interneta pārlūkprogrammas. Lietotāji var izvēlēties taksometru, pamatojoties uz distanci, cenu, auto modeli un lietotāju reitingiem. Pēc pasūtījuma apstiprināšanas, lietotājs var redzēt, kā taksometrs ierodas kartē, reālajā laikā.

Taxify tika dibināts 2013. gadā un pašlaik darbojas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā, un plāno uzsākt darbību četrās jaunās valstīs tuvākajos mēnešos.

Jau vairākas desmitgades ir novērojams: lai gan īstermiņā procentu likmes mainās, ilgtermiņa tendence ir bijusi tikai uz leju.

Šāda tendence vērojama gan Eiropā, gan ASV. Japānā ilgtermiņa procentu likmes jau ilgāku laiku atrodas tuvu pie nulles līmeņa.

Katrā krīzē centrālās bankas samazina likmes, taču, ekonomikai atkopjoties, tās neatgriežas iepriekšējā līmenī. Kas ir likmju samazinājuma iemesls, un par ko tas liecina?

Pētnieki apgalvoja, ka no 1980. līdz 2000. gadam zemākas inflācijas gaidas bija galvenais faktors, kā dēļ procentu likmes samazinājās. Taču pēdējā laikā faktiskā inflācija, kā arī uz apsekojumu balstītas inflācijas gaidas ir stabilizējušās tuvu 2%. Tomēr procentu likmju samazināšanās kopš 2000. gada atspoguļo dažādus noturīgus ekonomiskos faktorus (par to sīkāk iepriekšējā rakstā [1]). Šie ilgtermiņa reālie faktori, piemēram, lēnāks produktivitātes pieaugums un iedzīvotāju novecošana ietekmē globālo ietaupījumu apjomu un ieguldījumus un var samazināt ienesīgumu, samazinot īstermiņa inflācijas koriģētās procentu likmes stabilo līmeni (Laubach un Williams (2016), Gagnon et al. (2016)). Šo reālo likmi bieži sauc par dabisku vai neitrālu procentu likmi vai vienkārši «r-zvaigzne», vai r*. Tomēr citi pētnieki noraida pierādījumus par jaunu, zemāku līdzsvara reālo likmi un piešķir mazāku nozīmi noturīgajiem faktoriem (Kiley (2015), Lo un Rogoff (2015), Taylor un Wieland (2016)). Viņi apgalvo, ka pēdējā desmitgadē procentu likmes samazinājās tādēļ, ka pēc 2008. gada finanšu krīzes seko īslaicīgi faktori, piemēram, kredītu tirgus atsvirošanās (deleveraging). Beidzoties šim pārejas periodam, likmēm vajadzētu atgriezties vēsturiskajos līmeņos.

Investoru apetīte pasaulē palielinās – būtiski samazinās Krievijas, bet vērojams ASV kompāniju intereses pieaugums par uzņēmumu iegādi Latvijā, liecina starptautiskās revīzijas un biznesa konsultāciju kompānijas KPMG veiktais uzņēmumu apvienošanās un iegādes tirgus pētījums Global M&A Predictor.

Uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū visā pasaulē šobrīd ir novērojamas ļoti optimistiskas tendences – būtiski uzlabojas ne vien uzņēmumu gatavība jauniem darījumiem, bet arī to finansiālās iespējas īstenot jaunus darījumus nākotnē, atklāj pētījums. Par Latvijas uzņēmumiem, īpaši IT un jauno tehnoloģiju jomā, pēdējā laikā jūtama palielināta interese no ASV investoriem, savukārt rubļa vērtības krituma dēļ sagaidāma Krievijas investoru iespēju samazināšanās slēgt nozīmīgus darījumus.

«Sekojot līdzi pasaules tendencēm un situācijai Baltijas valstīs kopumā, ir prognozējams, ka 2015. gadā arī Latvijā pieaugs M&A aktivitāte. Līdz šim darījumi, kuru ietvaros ārvalstu uzņēmumi iegādājas vietējo uzņēmumu kapitāla daļas, ir veidojuši mazāk nekā pusi no visas M&A aktivitātes Baltijas valstīs, bet šī proporcija var mainīties, ņemot vērā pašreizējos tirgus apstākļus, jo Baltijas valstis ierindojas starp visstraujāk augošajām ES dalībvalstīm,» komentē KPMG Baltics darījumu atbalsta nodaļas direktore Jūlija Māsāne-Ose.

Būvniecības valsts kontroles birojs pieņēma ekspluatācijā Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas (VPĢ) galveno mācību korpusu pēc tā pārbūves, informē pašvaldības pārstāve Liene Zālīte.

Pārbūvējot VPĢ, ir uzlabota drošība un telpu izkārtojums. Skolas ēkā nomainīta elektroinstalācija un gaismekļi, apkures sistēma, pārbūvēta ūdens apgādes sistēma, izbūvēta pieplūdes – nosūces ventilācijas sistēma ar rekuperāciju, kā arī izbūvēta jauna ugunsdrošības sistēma. Uzstādītas ugunsdrošās durvis un atjaunota iekšējā apdare visā ēkā. Skolēnu grupu darbam izveidota atsevišķa tam paredzēta telpa. Ēkā ierīkoti moderni dabaszinību kabineti, multimediju telpa un robotikas laboratorija.

Mācību kabineti ir aprīkoti ar ergonomiskām mēbelēm, tāpat kabinetos, gaiteņos un citviet ēkā ir izvietotas arī dizaina mēbeles atbilstoši interjera projektam. Pašlaik notiek informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, robotikas un zāles aprīkojuma iegāde. Plānots, ka viss aprīkojums tiks uzstādīts līdz maija beigām.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) apbalvojumu labākajiem eksportētājiem - Krišjāņa Valdemāra balvu Latvji, brauciet jūriņā! – šogad ieguvusi SIA PET Baltija, savukārt Sprīdīša balvu 8 uzņēmumu konkurencē izcīnīja SIA Helico Aerospace Industries ražotais AirDog, kuram ir lielisks eksporta potenciāls.

Uz prestižo Krišjāņa Valdemāra balvu Latvji, brauciet jūriņā! 2015.gadā tika izvirzītas sekojošu uzņēmumu kandidatūras: AS PET Baltija, SIA Nordtext, SIA SilJa, SIA Art Fairs Service, SIA S.B.C., SIA NP Foods, SIA WWL Houses, SIA Lattelecom, SIA Kurzemes Gaļsaimnieks, SIA Ask.FM, AS RER, AS Energofirma JAUDA, SIA Biosan, SIA TENACXEM, SIA Mikrotīkls, SIA Tilde, AS Liepājas Papīrs, SIA Nordtext.

Starp Sprīdīša balvas finālistiem bankas Citadele simpātiju balvu ieguva velosipēdu ražotājs SIA Blue Shock Taxi.

Jaunuzņēmumi ir būtiska ekonomikas sastāvdaļa, un tiem ir nozīmīga loma labi atalgotu darbavietu radīšanā un nodokļu maksājumos valsts budžetā.

Kopš 2014. gada ik gadu Latvijā rodas aptuveni 50 jaunuzņēmumi, un šobrīd to skaits ir sasniedzis 418, liecina Ekonomikas ministrijas, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas un eksporta konsultāciju un tirgus izpētes kompānijas Gateway&Partners pētījums par Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu. Laikā no 2012. līdz 2018. gadam jaunuzņēmumi budžetā nodokļos iemaksājuši vismaz 34 miljonus eiro. Lai veicinātu šāda veida uzņēmumu aktivitāti un atbalstītu tos panākumu gūšanā, plānoti grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, paredzot iespēju piešķirt akciju opcijas SIA darbiniekiem un sniedzot atbalstu arī tādiem uzņēmumiem, kam saistībā ar investīciju piesaisti ir izveidota māteskompānija citā valstī. Vairāk par secinājumiem pētījumā un situāciju Latvijas jaunuzņēmumu vidē stāsta Gateway&Partners Tirgus izpētes projektu vadītāja Zanda Vipule un Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

Atšķirībā no citiem sociālajiem tīkliem, Writer.is izveido platformu tieši tekstiem, akcentējot vizuālo rakstīšanas funkciju , ceturtdien vēsta Dienas Bizness.

Writer.is ir virtuālā piezīmju grāmatiņa ikdienas pierakstiem. Lasītāji var redzēt, kā teksts parādās burtu pa burtam. Šī rīka princips ir līdzīgs citos sociālajos tīklos – Facebook, Twitter, Instagram – ietvertajiem – cilvēks izveido savu profilu, publicē informāciju un seko līdzi tam, ko rakstījuši citi.

«Katrā sociālajā tīklā mainās saturs – Twitter tie ir īsi citāti, ask.fm uzdod muļķīgus jautājumus un saņem tādas pat atbildes, Instagr.am ir fotogrāfijas, Tumblr – kustīgās bildītes, Writer.is – savas pārdomas. Writer.is vajadzīgs cilvēkiem, kuri vēlas izpausties, turklāt nevajag nekādas tehniskās zināšanas, kā, piemēram, lai izveidotu blogu Wordpress,» raksturo Ivars Indriks, Writer.is līdzdibinātājs. Vaicāts, vai tas ir vēl viens sociālais tīkls, viņš atbild apstiprinoši, tomēr norāda, ka īpaši šo aspektu neizceļ, jo viņa skatījumā šodien visam internetā jādarbojas kā sociālajam tīklam. «Mūsu mērķis ir radīt platformu, kurā atrodoties, cilvēks iedziļinās stāstā, nevis ātri pārskrien pāri virsrakstiem un bildītēm. Tie, kuri lasa ātrāk, var nomainīt ātrumu, kādā veidojas teksti,» teic Ivars. Runājot par to, cik daudz sociālo tīklu viens cilvēks spēj lietot, otrs Writer.is dibinātājs Artis Trekters norāda, ka agrāk cilvēki bija uzticīgi vienam, bet tagad izmanto vairākas platformas, piemēram, pat vairākus līdzīga veida komunikācijas rīkus – Skype, Facebook, Messenger, WhatsApp u.c.

Energoefektivitātes pasākumu īstenošana ļauj ne tikai samazināt eneroresursu patēriņu un līdz ar to arī izmešus, savukārt uzņēmējiem kļūt produktīvākiem, efektīvākiem, konkurētspējīgājiem.

Dienas Bizness rīkotā diskusija par energoefektivitātes pasākumu ieviešanu uzņēmumos Ekonomikas ministrijas un Attīstības finanšu institūcijas "Altum" rīkotā pasākuma "Energoforums 2020" ietvaros.

Diskusijas dalībnieki:

Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības neatkarīgais eksperts ēku energoefektivitātes jomā Aldis Greķis; Attīstības finanšu institūcijas Altum energoefektivitātes daļas vadītājs Edgars Kudurs un SIA Ekopilsēta eksperts Jānis Jenerts.

Diskusijas saturs:

00.01.10 - 00.02.45 - Cik daudz energoauditu veikti?

00.02.50 - 00.05.40 - Kādi ir ekspertu secinājumi, veicot daudz energoauditus?

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic gatavojoties publicēt finanšu rezultātus par 2024. gada pirmo ceturksni, sākotnējie dati jau liecina par pozitīviem ieņēmumu rādītājiem, informē lidsabiedrība.

Pēc rekordaugstiem rezultātiem pagājušajā gadā airBaltic turpina demonstrēt darbības kvalitāti un pārliecinošus uzņēmējdarbības rādītājus. Sākotnējās aplēses liecina, ka kopējie ieņēmumi pirmajā ceturksnī sasnieguši aptuveni 132 miljonus eiro, kas ir par 26% vairāk salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn un jauns rekordaugsts rezultāts gada pirmajiem trīs mēnešiem. Turklāt pārvadāto pasažieru skaits salīdzinājumā ar 2023. gada pirmo ceturksni pieaudzis par 20%, tādējādi arī fiksējot visu laiku augstāko rezultātu pirmajam ceturksnim.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “Pašreizējie rādītāji liecina, ka 2024. gada pirmajā ceturksnī airBaltic ir turpinājusi demonstrēt spēcīgus finanšu un darbības rezultātus. Mūsu sākotnējie rezultāti liecina par labu ceturksni, pateicoties tam, ka esam palielinājuši lidojumu skaitu, uzlabojuši savu darbību un koncentrējušies uz labāku klientu apkalpošanu. Šīs izmaiņas ir palīdzējušas mums piesaistīt vairāk pasažieru un uzlabot rezultātus.”

Starptautiskajai konferencei Silicon Valley Comes to the Baltics 2015 pieteicies rekordaugsts dalībnieku skaits.

Lai gan līdz konferencei 7.novembrī ir vēl divas nedēļas, tai reģistrējušies vairāk nekā 300 iesācējuzņēmumi (startup), investori, nozares profesionāļi un starptautiskie mediji no vairāk nekā desmit pasaules valstīm. Liela interese ir arī par TechHub Academy meistarklasi, kur jaunos uzņēmējus mentorēs investori no Silīcija ielejas.

Konferences galvenā tēma ir MONEY GOES WHERE TALENT GROWS jeb Nauda seko talantiem, uzsverot, ka jaunie tehnoloģiju uzņēmumi strauji attīstās visā pasaulē, ne tikai Silīcija ielejā ASV, un investori ir gatavi ieguldīt jaudīgās idejās un talantīgās komandās, lai kur tās atrastos. Dagnija Lejiņa, Silicon Valley Comes to the Baltics vadītāja uzsver: «Inovācijas ir globālas un veiksmīgas tehnoloģiju startup kompānijas var izveidot jebkur pasaulē. Rīgai un Baltijas reģionam ir lielas iespējas kļūt par reģionālo startup un finansējuma magnētu. Konference noteikti palīdzēs veidot vēl ciešākas attiecības ar Silīcija ieleju ASV un pievērst starptautisku investoru uzmanību. Jau pieredzējušie uzņēmumi piedalās, lai piesaistītu jaunus darbiniekus, turpretī jauni startup meklē iespēju gūt pieredzi un atsauksmes, noķert investorus aiz rokas kafijas pauzē.»

Latvijā patlaban attīstās biznesa eņģeļi un riska kapitāla fondi, kuri atbalsta startup uzņēmumus, taču trūkst tādu finansētāju, kuriem būtu pieredze konkrētajā nozarē un kuri varētu sniegt arī padomus, Dienas biznesa rīkotajā konferencē IKT nozares ilgtspējīga attīstība sacīja Techhub vadītājs Andris K. Bērziņš.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā ir vairāki tehnoloģiju startup veiksmes stāsti. Kā piemēru A. Bērziņš minēja kompāniju Mikrotik, kuras apgrozījums pērn sasniedzis 135 miljonus eiro, bet peļņa – 34 miljonus eiro. Tāpat kā piemēru veiksmīgai izaugsmei viņš minēja Ask.fm, kuram gan ir slikta slava presē, tomēr uzņēmums spējis palielināt apgrozījumu līdz 13 miljoniem eiro, sasniedzot 2 miljonu eiro peļņu.

No šiem uzņēmumiem nākotnē var izaugt vēl citi uzņēmumi, jo darbiniekiem, kuri tajos strādā, iegūst ļoti lielu pieredzi, kuru viņi nākotnē varētu izmantot jaunu, veiksmīgu uzņēmumu veidošanā, uzsver Techhub pārstāvis.