Dalībnieki no Latvijas pārdevuši savas populārā sociālā tīkla Ask.fm daļas starptautiskam digitālo mediju uzņēmumam IAC, ziņo britu raidkorporācija BBC.

Darījuma summa netiek izpausta. Izmaiņas uzņēmuma vadībā pagaidām nekādi tā darbu Latvijā neietekmēšot, skaidroja Ask.fm ārējo komunikāciju vadītāja Līva Biseniece.

IAC solīja ieguldīt miljonus pretrunīgi vērtētā sociālā tīkla attīstībā un drošības pasākumu pastiprināšanā.

Ask.fm dibinātāji uzņēmumu pametīs, teikts IAC paziņojumā.

IAC pieder virkne populāru interneta zīmolu, tostarp Dictionary.com, Investopedia, Match, OkCupid, Tinder, Ask.com un Vimeo.

Kā liecina Firmas.lv informācija, par 60% Ask.fm daļu īpašnieku ir kļuvis Nīderlandē reģistrēts uzņēmums IAC Search Europe B.V., kas pieder plašam digitālo mediju koncernam IAC. Šis Ņujorkā bāzētais uzņēmums dibināts 1995.gadā, un to patlaban vada Berijs Dillers, kurš iepriekš bijis Paramount pictures, Fox Broadcasting un USA Broadcasting vadītājs.

Lielbritānijas policija atzinusi, ka pagājušā gada vasarā pašnāvībā dzīvi beigusī britu pusaudze Hanna Smita vairumu naidīgo komentāru savā profilā sociālo komunikāciju vietnē ask.fm, visticamāk, rakstījusi pati, vēsta britu mediji.

Smitas vecāki 14 gadus vecās meitenes novešanā līdz pašnāvībai vaino pazemojošos un naidīgos komentārus viņas profilā Latvijā tapušajā sociālo komunikāciju portālā ask.fm.

Kaut arī ask.fm jau sākotnēji pavēstīja, ka teju visus naidīgos komentārus savā profilā Smita anonīmi rakstījusi pati, britu prese uzkurināja pamatīgu skandālu, kura iespaidā pat Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons aicināja interneta lietotājus boikotēt «tādas zemiskas tīmekļa vietnes», kā ask.fm, kurās ļaudis tiek pazemoti.

Meitenes tēvs Deivids Smits noraidīja iespēju, ka pusaudze naidīgos komentārus rakstījusi pati, apsūdzot ask.fm vadību mēģinājumā izvairīties no atbildības.

Satieciet brāļus, kas stāv aiz tīmekļa vispretrunīgākā sociālā tīkla, tā savu interviju ar Latvijā radītās interneta vietnes Ask.fm dibinātājiem piesaka medijs Time.

Šī ir pirmā plašā intervija ar Ask.fm dibinātājiem kopš tīkls guvis plašu popularitāti pasaulē. Savulaik viņus intervēja arī laikraksts Dienas Bizness.

Ask.fm ir viens no interneta lielākajiem sociālajiem tīkliem, taču arī viens no visvairāk kritizētajiem saistībā ar cilvēku iebiedēšanu un pat pašnāvībām. Kopš tā dibināšanas 2010. gadā vietne izaugusi līdz 120 miljoniem reģistrēto lietotāju visā pasaulē. ASV vien skaits sasniedz 15 miljonus.

Notikušas izmaiņas SIA Ask.fm valdē, kā arī mainījies kapitāldaļu sadalījums īpašnieku starpā, liecina Lursoft dati.

Nesen tika ziņots, ka Latvijā veidotā sociālā tīkla Ask.fm īpašnieka kontrolpaketi iegādājies Nīderlandē reģistrētais IAC Seach Europe B.V. Tagad uzņēmumam pieder 73% SIA Ask.fm kapitāldaļu, bet Kiprā reģistrētam RubyLight Technologies Limited vien 26%.

Būtiskas izmaiņas skārušas Ask.fm valdi, kopš šā gada 27. augusta savu darbu uzņēmuma valdē beiguši Ask.fm sākotnējie dibinātāji. Valdes priekšsēdētāja amatā Iļja Terebina vietā stājies ASV pilsonis Daniels Duglass Līds, savukārt līdzšinējo valdes locekļu Marka Terebina un Oskara Liepiņa vietā – ASV pilsonis Džo Elizabets Makmillans.

Lursoft pieejamā informācija liecina, ka Ask.fm apmaksātais pamatkapitāls uz šo brīdi ir 24,159 tūkstoši eiro.

Mēģinot samazināt anonīmo ņirgāšanos tiešsaistē, Lulea pašvaldība Zviedrijas ziemeļdaļā bloķējusi pieeju sociālajam medijam Ask.fm, ziņo thelocal.se.

Latvijā radītais Ask.fm ir sociālais tīkls, kur ikviens var pajautāt jebko kādam citam. Pamatā ask.fm auditorija ir 16-25 gadus veci cilvēki, kas arī tiek uzskatīta par pašu atraktīvāko interneta lietotāju grupu, vēstīja laikraksts Dienas bizness. Vietni izveidojis Oskars Liepiņš kopā ar Marku Terebinu, Iļju Terebinu, Valēriju Vešņakovu. Tā daudzviet pasaulē gan jau asi kritizēta un tiek saistīta ar vairāku pusaudžu pašnāvībām.

«Ask.fm problēma ir anonimitāte,» sacījusi 15 gadus veca zviedru skolniece Fanija Landstroma.

Neskatoties uz Rietumu presē uzkurināto negatīvo publicitāti, sociālā portāla Ask.fm reģistrēto lietotāju skaits pārsniedzis 100 miljonus, vēsta tehnoloģiju ziņu portāls Techcrunch.

Portāla reģistrēto lietotāju skaits pieaug par 180 000-200 000 jauniem lietotājiem dienā.

Tomēr aktīvi portālu lieto aptuveni 40%-60% no reģistrētajiem lietotājiem, liecina Techcrunch dati.

Vietne Ask.fm ļauj lietotājiem izveidot publisku profilu ar savu fotogrāfiju un vārdu, taču citu lietotāju profilos atļauts ievietot anonīmus komentārus un jautājumus. Tomēr ikviens lietotājs var izvēlēties nesaņemt jautājumus no anonīmiem lietotājiem.

Vairums uzdoto jautājumu ir nevainīgi, par mīļākajiem mācību priekšmetiem vai mūzikas grupām, taču daļa portāla lietotāju saskārusies ar lamām, nievām un pazemošanu, pusaudžiem uzdoti tieši jautājumi par seksu, citi jaunieši mudināti pašgraizīties vai pat izdarīt pašnāvību.

Latvijas jaunie tehnoloģiju uzņēmumi (startup) attīstās savā tempā, bet ar panākumiem; daudzi piesaista sēklas finansējumu un mērķē globāli, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms vairākiem gadiem apzīmējums startup bija visai svešs, bet pēdējā laikā to dzird arvien biežāk. «Startup attīstību virza vairāki faktori – finanšu līdzekļu pieejamība tirgū, attīstību veicinošas organizāciju darbība (TechHub Riga, The Mill u.c.), jauniešu domāšanas veida maiņa, augstas peļņas iespējas, kā arī startup modīgums,» spriež Jānis Volbergs, ZoomCharts (SIA Data Visualization Software Lab) vadītājs. Biznesa akseleratora eegloo līdzdibinātājs Žans Mauris piebilst, ka attīstību virza cilvēki, kuri grib kaut ko mainīt šajā pasaulē. «Manuprāt, Igaunijā ir līdzīgi. Skype ir parādījis, ka mainīt pasauli ir iespējams arī no tādas mazas valsts kā Igaunija. Cilvēki investēja vietējos projektos. Latvijas gadījumā mums nav bijis tik liels publisks «exit», lai visi to pamanītu un atzītu. Tāpēc arī skatāmies uz Skype, GetJar, Vinted un citām Baltijas kaimiņu veiksmēm. Mums bija odnoklassniki.ru un ask.fm, kur varam aizdomāties par lielu naudu, bet tas nav publiski zināms, un nauda nav nonākusi Latvijas ekosistēmā,» spriež Ž. Mauris. Db.lv rakstīja, ka uzņēmuma dalībnieki no Latvijas pārdevuši savas populārā sociālā tīkla ask.fm daļas starptautiskam digitālo mediju uzņēmumam IAC. Darījuma summa netiek izpausta, bet nozares eksperti lēš, ka tā varētu būt ievērojama.

Saulkrastu novada Zvejniekciemā esošajā Skultes ostā piektdienas rītā notika šogad pirmā kuģu būvētavas "ASK Enterprise" būvētā kuģa nolaišanas ūdenī svinīgā ceremonija, informēja pašvaldības komunikācijas un tūrisma nodaļas vadītāja Baiba Stjade.

Kā informē uzņēmuma pārstāvji, kuģis tapis piecu mēnešu laikā. Kuģim dots vārds "Karianne" un par kuģa krustmāti šoreiz tika izvēlēta Saulkrastu novada pašvaldības pārstāve, kura pirms kuģa nolaišanas ūdenī pret to sasita šampanieša pudeli, tā tradicionāli iesvētot jauno kuģi un vēlot tam labu ceļavēju, kuģojot Norvēģijas ūdeņos.

Tūlīt pat pēc kuģa "Karianne" nolaišanas ūdenī tiks ielikts ķīlis nākamajiem kuģu būvē esošajiem kuģa karkasiem. Uzņēmuma pārstāve Irēna Kuprijanova informēja, ka gada laikā tas ūdenī spēj nolaist līdz pat pieciem liela izmēra kuģiem, bet pa sauszemi tiek transportēti vēl aptuveni 25 kuģu korpusi.

"ASK Enterprise" apgrozījums 2021.gadā sasniedza 2,15 miljonus eiro un tā zaudējumi bija 69 744 eiro. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2845 eiro. Uzņēmums pieder Vasilijam Ļašenko.

Latvijā vēl arvien turība un uzņēmējs, kurš pelna daudz, tiek vērtēts kā kaut kas slikts, tāpēc Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls cenšas celt saulītē privātos investorus

Teju trīs gadu laikā Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls (LatBAN) saņēmis 500 projektu pieteikumus, vairāk nekā 150 ir prezentējuši savu ideju investoriem un 23 no tiem ir saņēmuši investīcijas. Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla dibinātājs un valdes loceklis Juris Birznieks uzskata, ka biedrības darbības laikā vērojama pozitīva izaugsme un investori sākuši atklātāk runāt par savām investīcijām, veiksmēm un neveiksmēm. Vairāk par biznesa eņģeļiem, investēšanas kultūru un to, vai uzņēmējam nepieciešama biznesa izglītība, J. Birznieks stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas:

Kāpēc pie mums negrib runāt par naudu? Sāpīgākie ir tieši lielie darījumi, par ko netiek runāts, piemēram, ask.fm.

Prāmju operatora Stena Line maršruts Ventspils – Nīneshamna (Zviedrija) kļūstot arvien pieprasītāks (kopš tas tika pārņemts no Scandlines pirms vairākiem gadiem), kravu un pasažieru skaits turpina augt. Šā gada pirmajos 9 mēnešos kravu vienību un pasažieru skaits palielinājies par 23 procentiem, tādēļ Stena Line palielinās prāmju reisu skaitu abos virzienos, šī maršruta izpildē iekļaujot prāmjus ASK un URD, liecina medijiem sniegtā informācija.

Šobrīd maršrutā Ventspils – Nīneshamna kursē prāmji Scottish Viking un Stena Flavia. Ar prāmju ASK un URD iekļaušanu reisu skaits abos virzienos tiek palielināts no 6 līdz 8 reizēm nedēļā, turklāt viena atiešana uz Nīneshamnu un atpakaļ tiks veikta no Liepājas ostas. Prāmji ASK un URD turpinās kursēt arī maršrutā Liepāja – Traveminde (Vācija).

«Šobrīd mums ir iespēja palielināt kapacitāti ar papildu atiešanām klientu pieprasītos laikos. Un tas iespējams, šī servisa sniegšanā iesaistot papildu prāmjus, kas līdz šim kursējuši no Latvijas uz Vāciju. Tas ir pašsaprotami, ka pielāgojam savu darbību tirgus pieprasījumam,» informē Tonijs Mikelsens, Baltijas jūras maršrutu direktors.

Tirdzniecības sesijas sākumā jārēķinās ar lielākām svārstībām , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Akciju tirdzniecība tiek pētīta jau ļoti ilgstoši, kā rezultātā nomanītas dažādas sakarības. Daži mēneši akciju cenu pieauguma ziņā mēdz būt veiksmīgāki par citiem; tāpat pastāv pieņēmums, ka pirmdienās cenu tendencēm tirgū vajadzētu būt līdzīgām, kādas tās bijušas iepriekšējā piektdienā. Savukārt piektdienās investoriem ir tendence būt nedaudz optimistiskākiem, kas dažkārt tiek saistīts arī ar psiholoģiskiem faktoriem. Savukārt, ja kādā piektdienā tomēr ir novērojams akciju cenu kritums, tad pirmdiena sākas uz vēl pesimistiskākas nots, nekā bija noslēgusies iepriekšējās nedēļas pēdējā tirdzniecības sesija. Iespējams, tā varētu būt neapmierinātība par pārāk ātri paskrējušo nedēļas nogali, un valda mērena depresija, jo šķiet, ka priekšā gaidāmā darba nedēļa vilksies mūžīgi. Tāpat daudzi arī norāda, ka brīvdienas vairāki investori izmanto papildu informācijas apstrādei.

Maskavā pašnāvību izdarījis Latvijas basketbolists Jānis Timma, vēsta portāls "basketnews.lt".

Mediji vēsta, ka 32 gadus vecā basketbolista līķis atrasts dzīvojamās mājas kāpņu telpā Maskavas centrā. Savukārt medijs "Meduza" informē, ka krievu aģentūras "TASS" un "RIA Novosti" apstiprinājušas Timmas pašnāvību.

Oktobrī Timma basketbolista karjeru izvēlējās turpināt Krievijas bukmeikeru kompānijas "Liga Stavok" organizētā turnīrā, pārstāvot komandu "Alikson".

Timma, kurš pirmo spēli izlasē aizvadīja 2014.gadā, Latvijas valstsvienības kreklā ir aizvadījis 35 oficiālās spēles, gūstot 338 punktus, bet pavisam basketbolists ir piedalījies 56 Latvijas izlases spēlēs, gūstot 513 punktus.

Aizvadīto sezonu basketbolists uzsāka Stambulas "Daruššafaka" rindās Turcijas čempionātā, bet sezonu kopā ar Jāni Strēlnieku pabeidza Spānijas virslīgas klubā Santjago de Kampostelas "Obradoiro".

Latvijā radīto jautājumu un atbilžu sociālo tīklu ASKfm iegādājusies aktīvu pārvaldības kompānija Noosphere, liecina uzņēmuma paziņojums.

Noosphere galvenais birojs atrodas Silīcija ielejā un kompānija orientējas uz investīcijām kompānijās ar ātras izaugsmes potenciālu kombinācijā ar iespējām pasaules līmenī.

Noosphere ir apņēmusies saglabāt modrību attiecībā uz drošību un nodrošināt, ka līdz šim panāktais progress ir pamats turpmākai attīstībai. Šobrīd ASKfm ir lielākā jautājumu un atbilžu sociālā platforma un tās mērķis ir jēgpilni attīstīt šo biznesu.

Iepriekš ASKfm bija daļa no starptautiska digitālo mediju uzņēmuma IAC. Kompānija atklājusi, ka IAC palīdzējai tai nonākt tur, kur tā ir tagad, taču nākotne ir saistīta ar partneri, ar ko produktam ir lielāka stratēģiskā saderība. Pirms nepilniem diviem gadiem Db.lv ziņoja, ka dalībnieki no Latvijas pārdevuši savas sociālā tīkla Ask.fm daļas IAC, kam pieder virkne populāru interneta zīmolu, tostarp Dictionary.com, Investopedia, Match, OkCupid, Tinder, Ask.com un Vimeo. Jaunais īpašnieks solīja ieguldīt pretrunīgi vērtētā sociālā tīkla attīstībā un drošības pasākumu pastiprināšanā.

Jaunuzņēmumi ir vienīgais, kas nākotnē Latviju var izvilkt no vidējā ienākumu slazda; lietas mainīsies, kad pirmā startup zvaigzne nopelnīs patiešām daudz, jo uzņēmēji, kuri ar savu darbu nopelna tik daudz naudas, ka to ir grūti saprātīgi iztērēt, visbiežāk iegulda tajā, ko saprot vislabāk – līdzīgā biznesā

Tā uzskata audio tehnoloģiju jaunuzņēmuma SIA Sonarworks vadītājs Helmuts Bēms. Viņa vadītais uzņēmums uzlabo to, kā skan mūzika audio austiņās, fiziski tajās neko nemainot. Vairāk par jaunuzņēmumu nozīmi ekonomikas izaugsmē un to, kāpēc ne Lietuvā, ne Igaunijā audio tehnoloģiju jomā nav tādu panākumu kā Latvijai, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas:

Igaunijas jaunuzņēmumu konferencē Lattitude59 Sonarworks tika īpaši izcelts kā daudzsološs Baltijas jaunuzņēmums. Kā vērtējat Latvijā notiekošo jaunuzņēmumu lauciņā?

Ir tāds termins kā vidējo ienākumu slazds. Latvijā agrāk eksistēja globāli ekonomiski atpalikušā blokā, kas saucās Padomju Savienība, kas nebija sapratusi, kā darbojas tirgus, un vienā brīdī sabruka. Mēs tajā brīdī pret globālo līmeni bijām atpalikuši par 100 gadiem. Pirmajā cēlienā mēs ieviesām to, kas jau eksistēja Rietumos – telekomunikācijas, mobilos telefonus utt. Tas bija relatīvi viegls solis, kam bija vajadzīga tikai tirgus atvēršana. Tas notika dabiski, nekas īpašs nebija jādara. Tajā brīdī strauji pieauga produktivitāte, bet tā nespēj pārsniegt viduvējību. Neviena valsts, kas vienkārši atver tirgu, nekļūst par globālu līderi konkurētspējā, ja vienkārši adaptē to, kas ir citur, un nepievieno vērtību globālā kontekstā. Tehnoloģiju attīstībā lielāko peļņu gūst tie, kas pirmie kaut ko ievieš, izgudro ko jaunu. Lielie uzņēmumi nav celmlauži jaunām tehnoloģijām. Tās parasti nāk no jaunuzņēmumiem – ar kaut kādiem izņēmumiem. Visas jaunās lietas ātrāk attīstīsies jaunu uzņēmumu vidē. Ja mēs vispār gribam kaut kur pievienot vērtību un attīstīties, tas ir vienīgais ceļš. Visi uzņēmumi Latvijā var turpināt attīstīties, tie var eksportēt, bet uzņēmumi klasiskajās nozarēs nespēj ātri augt. Lieliem uzņēmumiem ir kolosāls sasniegums, ja tie spēj augt par 20% gadā, un tas tiešām ir fantastiski, bet tehnoloģiju jomā uzņēmumi var augt par 300 un arī par 3000% gadā. Piemēram, 2016. gada Sonarworks apgrozījums bija aptuveni miljons eiro, kas bija trīs reizes vairāk nekā 2015. gadā. Šī gada apgrozījumu plānojam vismaz dubultot, varbūt pat gūt vairāk. Tradicionālajās industrijās tas nav iespējams. Katru reizi ir kāds uzņēmums, kas pārdefinē, ko nozīmē liela kompānija un strauja augšana. Facebook ir viena no lielākajām pasaules kompānijām un līdz tam izauga ļoti īsā laikā. Tas notiek arvien ātrāk – uzņēmumi arvien īsākā laikā sasniedz arvien iespaidīgākus rezultātus. Tas, kas pie mums notiek jaunuzņēmumu jomā, ir absolūti vajadzīgs. Taču mums ir viena liela problēma – mums vajadzētu to, kas jau ir, desmitkāršot.

Energoefektivitātes pasākumu īstenošana ļauj ne tikai samazināt eneroresursu patēriņu un līdz ar to arī izmešus, savukārt uzņēmējiem kļūt produktīvākiem, efektīvākiem, konkurētspējīgājiem.

Dienas Bizness rīkotā diskusija par energoefektivitātes pasākumu ieviešanu uzņēmumos Ekonomikas ministrijas un Attīstības finanšu institūcijas "Altum" rīkotā pasākuma "Energoforums 2020" ietvaros.

Diskusijas dalībnieki:

Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības neatkarīgais eksperts ēku energoefektivitātes jomā Aldis Greķis; Attīstības finanšu institūcijas Altum energoefektivitātes daļas vadītājs Edgars Kudurs un SIA Ekopilsēta eksperts Jānis Jenerts.

Diskusijas saturs:

00.01.10 - 00.02.45 - Cik daudz energoauditu veikti?

00.02.50 - 00.05.40 - Kādi ir ekspertu secinājumi, veicot daudz energoauditus?

Starptautiskajai konferencei Silicon Valley Comes to the Baltics 2015 pieteicies rekordaugsts dalībnieku skaits.

Lai gan līdz konferencei 7.novembrī ir vēl divas nedēļas, tai reģistrējušies vairāk nekā 300 iesācējuzņēmumi (startup), investori, nozares profesionāļi un starptautiskie mediji no vairāk nekā desmit pasaules valstīm. Liela interese ir arī par TechHub Academy meistarklasi, kur jaunos uzņēmējus mentorēs investori no Silīcija ielejas.

Konferences galvenā tēma ir MONEY GOES WHERE TALENT GROWS jeb Nauda seko talantiem, uzsverot, ka jaunie tehnoloģiju uzņēmumi strauji attīstās visā pasaulē, ne tikai Silīcija ielejā ASV, un investori ir gatavi ieguldīt jaudīgās idejās un talantīgās komandās, lai kur tās atrastos. Dagnija Lejiņa, Silicon Valley Comes to the Baltics vadītāja uzsver: «Inovācijas ir globālas un veiksmīgas tehnoloģiju startup kompānijas var izveidot jebkur pasaulē. Rīgai un Baltijas reģionam ir lielas iespējas kļūt par reģionālo startup un finansējuma magnētu. Konference noteikti palīdzēs veidot vēl ciešākas attiecības ar Silīcija ieleju ASV un pievērst starptautisku investoru uzmanību. Jau pieredzējušie uzņēmumi piedalās, lai piesaistītu jaunus darbiniekus, turpretī jauni startup meklē iespēju gūt pieredzi un atsauksmes, noķert investorus aiz rokas kafijas pauzē.»

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic gatavojoties publicēt finanšu rezultātus par 2024. gada pirmo ceturksni, sākotnējie dati jau liecina par pozitīviem ieņēmumu rādītājiem, informē lidsabiedrība.

Pēc rekordaugstiem rezultātiem pagājušajā gadā airBaltic turpina demonstrēt darbības kvalitāti un pārliecinošus uzņēmējdarbības rādītājus. Sākotnējās aplēses liecina, ka kopējie ieņēmumi pirmajā ceturksnī sasnieguši aptuveni 132 miljonus eiro, kas ir par 26% vairāk salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn un jauns rekordaugsts rezultāts gada pirmajiem trīs mēnešiem. Turklāt pārvadāto pasažieru skaits salīdzinājumā ar 2023. gada pirmo ceturksni pieaudzis par 20%, tādējādi arī fiksējot visu laiku augstāko rezultātu pirmajam ceturksnim.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “Pašreizējie rādītāji liecina, ka 2024. gada pirmajā ceturksnī airBaltic ir turpinājusi demonstrēt spēcīgus finanšu un darbības rezultātus. Mūsu sākotnējie rezultāti liecina par labu ceturksni, pateicoties tam, ka esam palielinājuši lidojumu skaitu, uzlabojuši savu darbību un koncentrējušies uz labāku klientu apkalpošanu. Šīs izmaiņas ir palīdzējušas mums piesaistīt vairāk pasažieru un uzlabot rezultātus.”

Kompānijām, kas iegulda līdzekļus savu sociālo kontu apkalpošanā, interesē arī atdeve no tiem; Metrigen mēģina palīdzēt to noskaidrot.

Metrigen ir analītikas instruments, kas darbojas interneta vidē. «Jūs izveidojat savu uzņēmuma profilu Metrigen, vienkāršā veidā tam pievienojat savus sociālos un web analītikas kontus. Rīks domāts uzņēmējdarbībai, jo šāda statistika interesē uzņēmumus, kuri iegulda naudu sociālo mediju aktivitātēs,» skaidro Uldis Katlaps, SIA Metrigen līdzīpašnieks. Šāda veida statistikas rīks parāda, kāda atdeve ir no kompānijas sociālo tīklu kontiem un cilvēkiem, kuri tajos komunicē ar sabiedrību, klientiem – kāda ir veiktspēja. Lielākoties uzņēmumiem ir profili Facebook, Twitter, Google Analytics un draugiem.lv. Šie sociālie tīkli ir bāze, uz kuras pamata uzņēmums piedāvā sociālo mediju aktivitātes analītiku. «Citiem ir arī Google+, kas nopietni un strauji aug, esam pievienojuši arī to,» saka Uldis. Ar laiku paredzēts rīkam pievienot arī Youtube un Instagram.

Latvijā patlaban attīstās biznesa eņģeļi un riska kapitāla fondi, kuri atbalsta startup uzņēmumus, taču trūkst tādu finansētāju, kuriem būtu pieredze konkrētajā nozarē un kuri varētu sniegt arī padomus, Dienas biznesa rīkotajā konferencē IKT nozares ilgtspējīga attīstība sacīja Techhub vadītājs Andris K. Bērziņš.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā ir vairāki tehnoloģiju startup veiksmes stāsti. Kā piemēru A. Bērziņš minēja kompāniju Mikrotik, kuras apgrozījums pērn sasniedzis 135 miljonus eiro, bet peļņa – 34 miljonus eiro. Tāpat kā piemēru veiksmīgai izaugsmei viņš minēja Ask.fm, kuram gan ir slikta slava presē, tomēr uzņēmums spējis palielināt apgrozījumu līdz 13 miljoniem eiro, sasniedzot 2 miljonu eiro peļņu.

No šiem uzņēmumiem nākotnē var izaugt vēl citi uzņēmumi, jo darbiniekiem, kuri tajos strādā, iegūst ļoti lielu pieredzi, kuru viņi nākotnē varētu izmantot jaunu, veiksmīgu uzņēmumu veidošanā, uzsver Techhub pārstāvis.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 88,8 miljonu eiro zaudējumiem pretstatā peļņai attiecīgajā periodā gadu iepriekš, trešdien "airBaltic" investoru zvanā par pirmā pusgada rezultātiem sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Savukārt "airBaltic" apgrozījums 2024.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 16,5% un bija 339,3 miljoni eiro.

Gauss informēja, ka "airBaltic" salīdzināmie ieņēmumi pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas jeb EBITDAR šogad pirmajā pusgadā bija 76,5 miljoni eiro, kas ir par aptuveni 39,2% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā. Savukārt vidējais vietu piepildījums ir pieaudzis no 74,5% līdz 76,9%.

Gauss informēja, ka pirmā pusgada rezultāti ieņēmumu, EBITDAR un vietu piepildījuma ziņā ir augstākie lidsabiedrības vēsturē. Tomēr, neraugoties uz pozitīvajiem rādītājiem, "airBaltic" finanšu rādītājos ir arī zaudējumi, kas galvenokārt saistīti ar gaidāmo "Pratt&Whitney" dzinēju deficītu 2024.gadā, kā arī paātrinātām amortizācijas izmaksām, ko rada dzinēju pilnas apkopes pirms paredzētā termiņa, kas daļēji saistīts ar metāla pulvera piegādes problēmām.

Latvijā radītais jautājumu un atbilžu sociālais tīkls ASKfm tiek uzskatīts par pasaulē lielāko. DB intervijā skaidro, kāpēc IAC nopirka Latvijas ASKfm

ASKfm – tam ir vairāk nekā 150 miljoni lietotāju vairāk nekā 150 valstīs, un vidēji katru minūti platformā tiek uzdoti 20 tūkstoši jautājumu. ASKfm pārdošanas darījums, kura apjoms netiek atklāts, visdrīzāk ir vislielākais Latvijas tehnoloģiju jaunuzņēmumu (start-

up) nesenajā vēsturē. ASKfm izpilddirektore Andrea Kutraita (Andrea Cutright) intervijā DB atklāj iemeslus, kāpēc starptautiskā mediju un interneta kompānija IAC izvēlējās papildināt savu portfeli ar šo kompāniju un kā citiem Latvijas startup sagatavoties līdzīgiem panākumiem.

Kā IAC izlēma iegādāties Latvijas startup ASKfm?

IAC pārņēma kontrolpaketi kompānijā, jo saredzēja lielisku potenciālu turpināt attīstīt pārsteidzošo biznesu, kas jau lepojas ar 150 miljoniem lietotāju visā pasaulē. Līdzīgi ASKfm komanda apzinājās iespēju attīstīt kompāniju, lai pilnībā sasniegtu tās potenciālu, papildinot ar IAC kompetenci biznesa attīstīšanā globālā mērogā.

Īpaši pēdējos gados Latvijā straujāk veidojas startup jeb tehnoloģiju jaunuzņēmumu vide

Latvijai nepieciešams savs veiksmes stāsts – līdzīgi kā Igaunijai Skype, bet ne jau tikai tāpēc, lai lepotos, uzsver eksperti. Veiksmīgs pārdošanas darījums ne vien vairo pašapziņu un citiem rada motivāciju darboties šajā jomā, bet arī padara pieejamas vietējās investīcijas. «Valsts finansējums Latvijas startup investīcijās ir ļoti zems. Tā kā lielākais pārsvars fondu, kas darbojas Latvijā, pārvalda publisko naudu, šo fondu komandas nav gatavas aktīvi iesaistīties startup finansēšanā. Tiem ir augsts neizdošanās risks, līdz ar to arī to investīcijām, tāpēc fondu komandām jābūt augsti kvalificētām un pieredzējušām,» stāsta Jekaterina Zaiceva, startup platformas Labs of Latvia projekta direktore. Līdz šim Latvijā zināmi vien daži šādu uzņēmumu pārdošanas gadījumi – ask.fm, Coobook, 4finance, Naco Technologies. Nelielais startup pārdošanas darījumu skaits Latvijā liecina par to, ka ir ļoti maz cilvēku, kuri ir izgājuši vismaz vienu veiksmīga startup uzbūvēšanas ciklu, kas savukārt nozīmē to, ka valstī gandrīz vai nav iekšējās «gudrās naudas», ko pārdala cilvēki ar pieredzi minēto uzņēmuma uzbūvēšanā. Viņas skatījumā zems publiskās naudas īpatsvars nozīmē arī to, ka valsts no savas puses neuzskata iesācējuzņēmumu darbības attīstību Latvijā par savu prioritāti un nevēlas vai nejūtas droši strādāt ar augsta riska investīcijām, kas liecina, ka pagaidām nav izpratnes par to potenciālo pozitīvo atdevi ekonomikai ilgtermiņā.

Latvijā radītā mobilā lietotne Qfer ir piesaistījusi 100 000 lietotāju un turpina augt. Mobilā lietotne palīdz sameklēt un izvēlēties speciālos piedāvājumus .

Qfer mērķis ir apvienot vienkopus visu uzņēmumu īpašos piedāvājumus un ļaut cilvēkiem atrast jaunas vietas pilsētā dažu sekunžu laikā. Pakalpojums ir pieejams Android un iOS vidēs. Veicot tikai divus klikšķus, lietotājs var saņemt izvēlēto piedāvājumu no Čili Pica, Hesburger, Ghetto Burger, Turkebab, Can Can Pica, Wok To Walk un vēl daudzām iestādēm.

Līdz šim tikai dažas Latvijā radītās lietotnes ir sasniegušas 100 000 lietotāju skaitu, tostarp, maksājumu rīks Mobilly un Swedbank mobilā lietotne. Dibinātāji ir optimistiski par sava pakalpojuma nākotni:

«Mēs jau tagad attīstām lietotni Lietuvā, gatavojamies uzsākt darbību lielākos tirgos un uzlabot tehnoloģisko risinājumu,» atklāj viens no uzņēmuma dibinātājiem Arturs Burņins.

Valstī peldbaseinu skaits ir nepietiekams, to būvniecībai trūkst sasaistes ar valsts sporta infrastruktūras attīstības politiku

Tā DB norāda Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) prezidents Aivars Platonovs, akcentējot, ka Latvijā ir mazāk par 40 peldbaseiniem, no tiem lielākā daļa Rīgā un tās rajonā. Galvaspilsētā ir trīs 50 metru garu celiņu peldbaseini, kas ir arī vienīgie tāda tipa objekti valstī, - Ķīpsalā, Elektrum Olimpiskajā centrā un ASK sporta klubā.

«Gan no iedzīvotāju interešu, gan no peldēšanas sporta attīstības viedokļa ar to ir par maz,» vērtē A.Platonovs. Viņš piebilst, ka sacensību prasībām atbilst tikai Ķīpsalas baseins - vienīgais ar astoņiem celiņiem un pietiekamām tribīnēm. Bet arī tas tikai daļēji pielāgojams mūsdienu sporta baseinu normām. A.Platonovam ir skumji noskatīties, ka, piemēram, Jelgavas specializētā peldēšanas skola, kas ir viena no lielākajām Latvijā un sagatavojusi olimpisko spēļu dalībniekus, joprojām trenējas Latvijas Lauksaimniecības universitātes peldbaseinā, kas savu atklāšanu piedzīvoja 1966. gadā. «Neiedomājami, ka pilsētā ar ap 60 000 iedzīvotāju un ļoti spēcīgām peldēšanas sporta tradīcijām jāsamierinās ar 50 gadus vecu padomju arhitektūras pieminekli. Līdzīga situācija ir Jūrmalā - pilsētā ar lielu iedzīvotāju skaitu joprojām nav pieklājīga peldbaseina,» teic A.Platonovs.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Citrus Solutions valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis. Citrus Solutions ir Lattelecom grupas uzņēmums. Uzņēmumā strādā aptuveni 300 darbinieki. Citrus Solutions specialitāte ir dažāda veida inženiersistēmu projektēšana un būvniecība – sākot no telekomunikāciju tīkliem, ēku automatizāciju un beidzot ar vēdināšanas un kondicionēšanas sistēmām.

Miks Stūrītis biznesa portālā db.lv arī regulāri publicē savus blogus.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk, ja ir iespēja attīstīt kaut ko jaunu un darbs nav vienveidīgs. Citrus Solutions ir lieliska vieta, kur īstenot jaunas un ambiciozas idejas, turklāt nav divu vienādu projektu.