Zviedru bizness Latvijā plāno vairot investīcijas, un ģeopolitiskā rīvēšanās to ietekmē minimāli
Tā liecina jaunākais pētījums par Zviedrijas un Ziemeļvalstu uzņēmēju Baltijas biznesa vides uztveri. Zviedrijas Tirdzniecības un investīciju padomes jeb Business Sweden veiktais apkopojums ir sevišķi nozīmīgs ar to, ka tas būs izejas materiāls komunikācijai ar interesentiem par biznesa iespējām arī Latvijā nākamajiem trijiem gadiem. Latvijas vērtējums gan vispārēji (skat. grafiku), gan specifiskās kategorijās ir ar pozitīvu tendenci, un tādi ir arī Zviedrijas investoru plāni – jaunus ieguldījumus šogad paredz 52% aptaujāto, kas ir izaugsme no 45% pirms trijiem gadiem. Par investīciju pieaugumu līdz 2018. gadam ir pārliecināti jau 63% respondentu.
Pašiem pētījuma veicējiem par izbrīnu ļoti minimāla ietekme uz Ziemeļvalstu investīciju lēmumiem ir bijusi ar Krieviju un Ukrainu saistītajai ģeopolitiskajai spriedzei, saka Business Sweden vadītājs Latvijā Ansis Mūrnieks. Tiesa, 13% uzņēmēju aktivitātēs šis konflikts tomēr ir spēlējis ievērojamu lomu.
Kopumā Baltija tiek vērtēta kā tirgus ar labi sabalansētu algu un augstu produktivitātes līmeni, lai gan tas vairāk sakāms tieši par Latviju. Lietuvu zviedru investori aizvien uzskata par konkurētspējīgāku izmaksu ziņā, bet Igauniju – gluži pretēji, un tajā liela loma ir valstu izvēlētajai sevis pozicionēšanai, vērtē A. Mūrnieks.
«Tas saskan ar Igaunijas kultivēto publisko tēlu, ka viņi vairs negrib pozicionēties kā lētā darbaspēka, bet gan kā inovāciju vai kā jauno un progresīvo uzņēmumu zeme. Latvijas pozīcija šai sadaļā ir neitrāla, bet Lietuva no Baltijas valstīm aizvien lielāku uzsvaru investoru piesaistē liek uz izmaksām.»
Ziemeļvalstu investori Latvijā izvērš biznesu ar skatu uz citiem tirgiem, tomēr tas nav pašsaprotami, brīdina A. Mūrnieks, un «Latvijas rūpnīcai un Latvijas menedžerim ir sevi jāpierāda. Ja šejienieši ir pierādījuši sevi ne vien kā uzticamus un kompetentus, bet arī ar radošu pieeju un pārdošanas spējām, tad tas notiek. Bet ir arī gadījumi, kad zviedri tirgus Krievijā, Ukrainā vai Austrumeiropā paši apgūst tieši vai nu ar Stokholmas galvenā biroja atbildību, vai arī aizsūta savu cilvēku uz Ķīnu, kas tur ar to arī nodarbojas, un neuzliek šo atbildību Latvijas rūpnīcas menedžmentam.»
Pēc zviedru investoru novērojumiem latvieši aizvien ir labi izpildītāji, ražotāji un administratori, bet ne tik labi tirgotāji. «Nav tā, ka uzņēmīgu vadītāju ar ambīcijām nebūtu, tomēr tādus šeit ir grūtāk atrast, piesaistīt un noturēt. Tāpēc, kad jautājums nonāk līdz pārdošanai vai biznesa attīstībai ne tikai šeit uz vietas, bet arī citos tirgos, tad tādu speciālistu Latvijā, kas spētu savu uzņēmumu izvest starptautiskā līmenī, ir mazāk.» Tiesa, sava loma šai ziņā ir arī uzņēmuma augstākajai pārvaldei – prasot radošumu, tai saviem darbiniekiem ir jāatstāj vieta arī kļūdām un neveiksmēm, kas netiek sodītas.
Plašāk lasiet rakstā Latvieši strādā labi, bet varētu būt radošāki piektdienas, 5. jūnija, laikrakstā Dienas Bizness (7. lpp.)!