Pašreizējā situācija rada gan problēmas, gan iespējas, bet izšķirošā nozīme ir spējai paredzēt notikumu gaitu.
Tā vienojās laikraksta Dienas bizness sadarbībā ar Latvijas investīciju attīstības aģentūru (LIAA) rīkotās konferences Kā strādāt pārmaiņu laikā Latgalē dalībnieki. Šī bija noslēdzošā reģionālā konference par godu straujāk augošajiem uzņēmumiem - Gazelēm. Pašreiz ir īstais laiks uzņēmumiem izvērtēt savas iespējas un tālākos attīstības virzienus, uzsvēra LIAA klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilga Kikjauka. LIAA ne tikai administrē Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu ieviešanu, bet tai ir arī tādi darbības virzieni kā eksporta un inovāciju veicināšana. «2009.gada pirmajā pusē uzņēmējiem būs pieejams riska kapitāla fonds, gan kredīti un garantijas no ES,» stāsta I.Kikjauka.
Dome palīdz biznesam
Daugavpils domes priekšsēdētājas vietnieks Jānis Lāčplēsis atzīmēja, ka liela nozīme ir spējai paredzēt notikumu gaitu, un Gazeles to ir spējušas, jo citādi nespētu tik strauji attīstīties. «Domes atbalsts vietējiem uzņēmējiem saņemams gan nodokļu atlaižu veidā, gan nekustamā īpašuma iznomāšanas un privatizācijas jomā. Spējam arī reaģēt uz ārkārtas situācijām - kad pērn bija straujš nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums, izstrādājām saistošos noteikumus, lai uzņēmēji varētu saņemt atlaides. Šodien izaicinājumi ir jauni, un saprotam, ka no domes puses uzņēmējiem nepieciešams sniegt palīdzīgu roku. Pašreiz tiek veidots pilsētas budžets nākamajam gadam un noteiktas attīstības programmas. Mūsu prioritāte ir jau uzsāktie un plānotie projekti, kas netiks bremzēti vai apturēti,» stāsta J.Lāčplēsis. Pilsētas līdzfinansējums tiem nākamgad paredzēts 6-7 milj. Ls apmērā, bet kopējā summa, kas varētu tikt ieguldīta pilsētas attīstības projektos, nākamgad būs ap 50 milj. Ls.
Pierobežā klāsies grūti
Latgales plānošanas reģiona (LPR) priekšsēdētājs Andris Vaivods norādīja, ka spēcīgas pašvaldības un uzņēmumi būs tie, kas noteiks, kā valsts izies no pašreizējās situācijas. «Eiropas nauda var arī netikt apgūta, ja uzņēmējiem kredīti nebūs pieejami par pieņemamiem procentiem vai nebūs pieejami vispār. Taču ceru, ka šis jautājums tiks atrisināts,» izteicās A.Vaivods. Viņš uzskata, ka lielāka riska pakāpe ir uzņēmējiem pierobežā, tāpēc šiem uzņēmējiem būtu jānodrošina nodokļu atlaides un valsts garantijas kredītiem. Pieredzē ar Latgales uzņēmumiem dalījās arī SIA Fontes vadības konsultācijas valdes priekšsēdētāja Inese Kamarūte, SIA Pricewaterhouse Coopers nodokļu un juridiskās nodaļas menedžeris Mārtiņš Korsaks un SIA Bite Latvija Biznesa segmenta mārketinga vadītāja Agnija Greiziņa.
Augsta rentabilitāte
Latgalē ir 20 uzņēmumi, kas atbilduši Gazeles statusam laika posmā no 2005. līdz 2007.gadam ar vidējo apgrozījuma pieaugumu 388%. Ja 2005.gadā vidējais reģiona Gazeļu apgrozījums bija vien 0.35 milj. Ls, tad 2007.gadā tas sasniedza jau 1.71 milj. Ls. Lai gan vidējais apgrozījuma pieaugums ir zemāks kā citos reģionos, Latgales Gazelēm ir augsts vidējais rentabilitātes rādītājs - 17% (iepriekš 14%). Latgales Gazeles pārstāv vairākumu reģiona rajonu, izņemot Ludzas rajonu. Interesanti, ka Daugavpils un Rēzekne dala pirmo vietu pēc Gazeļu skaita. Vairums uzņēmumu ir saistīti ar būvniecības jomu, bet otra populārākā pārstāvētā nozare ir tirdzniecība. Viena no Latgales Gazelēm, SIA Zilā lagūna jau iekļuvusi TOP 500 - Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā.
Pasūtījumu netrūka
Latgales Gazeles, ceļu būvniecības uzņēmuma SIA CKD D valdes loceklis Jevgēnijs Pankovs norāda, ka strauji izaugt palīdzējis privāto pasūtījumu skaits. «Ja sākotnēji bija pasūtījumi tikai no pašvaldības, tad jau pērn mūsu klienti pārsvarā bija privātuzņēmumi tādās sfērās kā ceļu būve, labiekārtošana, ceļu zīmju un luksoforu uzstādīšana un apkalpošana Daugavpilī, Rēzeknē un Preiļos,» atklāj J.Pankovs. Visu Latvijas Gazeļu apbalvošana paredzēta Rīgā 2009. gada 23. janvārī, kur Db suminās un apbalvos visus Latvijas straujāk augošos un veiksmīgākos uzņēmumus - Gazeles.
