Nepieciešama reģionālā programma pierobežas specifisko problēmu risināšanai, apgalvo Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs.
Šai programmai būtu jāatvēl 900 miljoni latu. Nepieciešama arī industriālo zonu izveidošana un attīstīšana nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros, divu multimodālo centru izbūve pie Eiropas Savienības austrumu robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Liela loma Latgales reģiona sasniedzamības un ekonomiskās konkurētspējas uzlabošanai būs Daugavpils lidostas attīstībai, kas prasīs 20,8 miljonus latu un nodrošinās 200 darbavietas.
Latgales reģiona sociālekonomiskā atšķirība salīdzinājumā ar pārējiem valsts reģioniem ir jāsamazina līdz 1,5 reizēm (pašlaik atšķirība ir 2,5 reizes).
Preiļu mērs visai skeptiski izsakās par Ministru kabineta akceptēto Latgales reģiona rīcības plānu. Pēc viņa domām, Latgales reģiona rīcības plāns ir diezgan izplūdis dokuments, kurā ir daudz teoretizēšanas, vispārēju tēžu, dažādu apkopojumu. Beigās kopsavilkuma daļā tiek solītas dažas atbalsta programmas.
Programmā «Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai» Preiļu novads cer saņemt finansiālu atbalstu 3 221 626 latu apmērā. Šos līdzekļus mēs plānojam ietves Līču ciema virzienā izbūvei, mūzikas un mākslas skolas infrastruktūras uzlabošanai, Preiļu Valsts ģimnāzijas ēdināšanas bloka rekonstrukcijai, Preiļu 2.vidusskolas un bērnudārza Pasaciņa infrastruktūras sakārtošanai, kā arī ielu un ceļu remontam. «Esam iecerējuši pirmām kārtām remontēt tos ceļus, kas vajadzīgi mūsu uzņēmējiem, pa kurām brauc "Preiļu siera" piena savākšanas mašīnas,» apgalvoja Preiļu mērs.
Bet liela daļa programmas atkal tiek paredzēta dažādām apmācībām, konsultācijām, kurām aizies miljoni, bet praktiskas atdeves, visticamāk, nebūs, norāda Adamovičs. Lielas summas paredzēts ieguldīt arodskolās, bet nav skaidrs, ko tajās mācīt, lai nevairotu bezdarbnieku skaitu.
Pēc Preiļu mēra domām, par jaunu speciālistu apmācību lietderīgāk būtu vienoties ar konkrētiem uzņēmējiem, piemēram, ar Preiļu sieru, ar vietējiem šūšanas uzņēmumiem, kuri zina, cik jaunu darbinieku viņiem tuvākajos gados vajadzēs un kādas praktiskā darba iemaņas viņiem vajadzīgas. Labāk naudu dot uzņēmējiem, kuriem jau tagad nākas no trim līdz sešiem mēnešiem vēl apmācīt tehnikumu un arodskolu absolventus, lai viņi varētu iekļauties konkrētā ražošanas procesā.
Adamovičs uzsver, ka ne jau tikai Latgalē ir atpalikuši novadi, tādi ir visā Latvijā, sevišķi pierobežā. Tiekoties ar premjeru Valdi Dombrovski (V), ar Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjiem, pašvaldību vadītāji uzsvēruši, ka Latgales attīstībai lietderīgāk būtu piešķirt, piemēram, elektrības tarifa samazinājumu uzņēmējiem, kas eksportē savu produkciju, noteikt viņiem mazākus kredīta procentus vai piešķirt nodokļu atlaides.
Piemēram, Preiļu siers būvē 12 kilometrus no Preiļiem fermu 600 govīm, lai pats nodrošinātu kombinātu ar pienu. Patlaban seši kilometri no šīs fermas pievedceļa nav asfaltēti. Tam nepieciešami 700 000 latu. Novada dome gribēja rakstīt pieteikumu, lai šis ceļa gabals tiktu asfaltēts par valsts līdzekļiem. Mums atbildēja, ka tas ir «viena uzņēmēja projekts, kuram valsts līdzfinansējums nepienākas». Un n etiek ņemts vērā, ka Preiļu siers valstij nodokļos samaksā trīs miljonus latu gadā.
Pagaidām daudzi Latgales pašvaldību ierosinājumi nav guvuši atbalstu valdībā. Toties ir paredzēta Latgales vēstniecības izveidošana Rīgā, kurai tērēs 70 000 latu, un daudzas citas mazsaprotamas lietas, norāda Adamovičs.