Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darba vietu radīšanai, Latgales reģionā jau septīto gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ). Latgales SEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš 2017. gada ir noslēguši 62 investīciju līgumus par vairāk nekā 67,7 milj. eiro ieguldījumu veikšanu. Šī nauda tiek virzīta uzņēmumu, tātad arī Latgales, attīstībai.

Šobrīd Latgales SEZ darbojas 28 uzņēmumi un ir radītas vismaz 350 jaunas darba vietas, bet līdz 2025. gadam, saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, kopumā tiks radītas vairāk nekā 600 jaunas darba vietas. Taču šiem rādītājiem laika gaitā ir tendence arvien pieaugt.

Uzņēmēju interese par Latgales SEZ apliecina, ka savulaik – 2017. gadā – valdība ir spērusi nozīmīgu un pareizu soli, atbalstot speciālās ekonomiskās zonas izveidošanu, jo šobrīd tas ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem instrumentiem reģiona attīstības veicināšanā: investējot sava uzņēmuma attīstībā vai jaunu darba vietu radīšanā Latgalē, uzņēmums var saņemt 80% atlaidi ienākuma nodoklim un 80% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Savukārt, pašvaldība ar atsevišķa lēmuma palīdzību, papildus var nodrošināt vēl 20% atlaidi. Faktiski uzņēmēji var saņemt pat līdz 100% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim.

Saeima galīgajā lasījumā ceturtdien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums, ar kuru ir paredzēts izveidot jaunu speciālo ekonomisko zonu (SEZ) Latgales reģionā. Par Latgales SEZ izveidošanu šodien nobalsoja 89 deputāti.

Latgales SEZ izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai.

«Ar Latgales SEZ izveidi tiek radīts papildu instruments, lai Latgale attīstītos līdzvērtīgi citiem Latvijas reģioniem, jo ikviena reģiona attīstība ir cieši saistīta ar uzņēmējdarbības vides attīstību Latvijā,» uzsver vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Likumprojekts nosaka, ka SEZ darbība ilgs līdz 2035. gada 31. decembrim un tās kopējā teritorija nepārsniegs 5% no Latgales reģiona platības.

Likumprojektā nav noteikta katras Latgales plānošanas reģionā ietilpstošās pašvaldības maksimālā teritorijas platība, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss. Lai teritoriju platību noteikšanas process būtu elastīgs un spētu pielāgoties uzņēmējdarbības vides pieprasījumam, priekšlikumus par katrai Latgales plānošanas reģionā ietilpstošajai pašvaldībai nosakāmo teritorijas platību, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss, sniegs Latgales plānošanas reģiona attīstības padome.

Atbilstoši Rīcības plānam Latgales reģiona attīstībai 2015-2016. gadā, valdība otrdien, 2015. gada 15. decembrī, atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums, ar kuru ir paredzēts izveidot Latgales speciālo ekonomisko zonu Latgales reģionā.

Likumprojekts nosaka, ka speciālās ekonomiskās zonas teritorijas lielums nevarēs pārsniegt 5% no Latgales reģiona platības. Ministru kabinetam ir deleģētas tiesības noteikt teritoriju sarakstu Latgales reģionā, uz kurām attieksies speciālās ekonomiskās zonas statuss.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai.

«Speciālās ekonomiskās zonas izveidošana ir ļoti būtisks priekšnosacījums tam, lai Latgales reģiona attīstība Latvijā notiktu ne tikai uz papīra, bet arī realitātē. Sagaidām, ka labvēlīga attieksme pret biznesa vidi šajā vietā radīs darba vietas vietējās pašvaldībās. Tas, savukārt, nozīmē nomaksātus nodokļus un ekonomikas attīstību,» sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Saeimā konceptuāli atbalstītais likumprojekts par Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidi paredz līdz 2018. gadam reģionā radīt 200 darba vietas, viedokļi dalās – vai šis uzskatāms par piesardzīgu mērķi

Uzņēmēju iepriekš (DB plašāk ziņoja 16.12.2015.) pozitīvi vērtētā iecere par Latgales SEZ izveidi iegūst konkrētus apveidus, Saeima likumprojektu atbalstījusi pirmajā lasījumā.

Šis nav pirmais mēģinājums stimulēt Latgales attīstību. 2012. gadā valdība atbalstīja Latgales reģiona rīcības plānu 2012.–2013. gadam, ar ko bija iecerēts veicināt reģiona attīstību. Par prioritāti tika izvirzīta darba vietu radīšana un uzņēmējdarbības attīstība. Latgalei piesaistītais finansējums tika lēsts ap 100 milj. eiro apmērā. Uzņēmēji un reģiona pašvaldības plāna rezultātus gan vērtējušas dažādi – kādā ieguvumu neesot, citā esot. Tika atzīts, ka būtiska ir ne tikai infrastruktūras un ēku remontēšana, bet arī līdzekļu novirzīšana biznesa vajadzībām, lai sekmētu nodarbinātību. Latgale joprojām ir depresīvākais reģions. Tajā ir augstākais bezdarba līmenis valstī, 2015. gadā – 18,5%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Latgales attīstībai šajā plānošanas periodā ir piesķirti 52 milj. eiro, norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, kurš likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā dēvē par priecīgu ziņu. Savukārt to, ka viens no mērķiem ir līdz 2018. gadam radīt 200 jaunas darba vietas, viņš dēvēja par uzmanīgiem un piesardzīgiem ministrijas speciālistu aprēķiniem.

Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu varētu izmaksāt aptuveni 61 miljonu eiro, secināts Latgales Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes darba tikšanās laikā.

Sanāksmes dalībnieki diskutēja par Latvijā esošo reģionālo lidostu situāciju, nozīmību un atšķirībām. Spriežot pēc reģionālās lidostas piemēra Liepājā, lidostas attīstība palīdz piesaistīt ārvalstu investīcijas un darbojas veiksmīgi, kas apliecina, ka Daugavpilī lidosta noteikti ir nepieciešama, vienojušies sanāksmes dalībnieki. Viņuprāt, lidostas izveide pilsētu padarītu konkurētspējīgāku un pievilcīgāku investoriem.

Aplēsts arī, ka Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu izmaksātu aptuveni 61 miljonu eiro, kas ir vairāk nekā izmaksāja Liepājas lidostas attīstīšana. Tas esot izskaidrojams ar to, ka Liepājā jau bija lidosta, kuru vajadzēja pielāgot atbilstoši sertificēšanās prasībām.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Lai veicinātu Latgales izaugsmi un piesaistītu investīcijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi Latgales speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) likumprojektu, kuru līdz 2015. gada beigām plānots iesniegt izskatīšanai valdībā. Likumprojekta būtība – uzņēmēji, kuri darbojas teritorijās, kam piešķirts SEZ statuss, var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, trešdien raksta laikraksts Diena.

Uzreiz jāteic, ka SEZ statuss netiks piešķirts visai Latgalei, bet gan tikai atsevišķām tās teritorijām, kuru kopējā platība nevar pārsniegt 5% no visas Latgales plānošanas reģiona teritorijas.

Kā skaidro VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits, teritorijām, kurām paredzēts noteikt SEZ statusu, nav administratīvā iedalījuma robežas, respektīvi, tās nav sadalītas novados. «Minētais statuss tiks piešķirts tukšām industriālajām teritorijām, kuras ir piemērotas ražotņu izvietošanai. No industriālās zonas teritorijas tikai 30% drīkstēs piederēt privātīpašniekiem, pārējai teritorijai jāatrodas pašvaldības īpašumā. Nodokļu atlaides tiks piešķirtas tikai tiem uzņēmumiem, kuriem šajās teritorijās ir faktiskās darbības adrese, ar juridisko adresi vien nepietiks,» skaidro R. Bremšmits. Taujāts, vai citi plānošanas reģioni nav greizsirdīgi uz šo iniciatīvu, R. Bremšmits atzīst, ka diskusijas bijušas. Taču jaunais likumprojekts attieksies tikai uz Latgali tāpēc, ka tās atpalicība no citiem reģioniem ir ievērojama.

Aizvadītajā audzēšanas sezonā būtiski palielinājušies ziemas siltumnīcu kompleksa Mežvidi operatora SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi

SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi 2017./2018. gada audzēšanas sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, pieauguši par 207,6 tūktošiem eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija. SIA Latgales dārzeņu loģistika valdes loceklis Edgars Romanovskis izaugsmi skaidro ar ieguldījumiem audzēšanas procesa efektivitātē.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Aizvadītajā tomātu audzēšanas sezonā SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi sasniedza 832,97 tūkstošus eiro, kas ir par vairāk nekā 200 tūkstošiem vairāk nekā vēl gadu iepriekš, kad realizācijas ieņēmumi veidoja 625,4 tūkstošus eiro. Audzis arī uzņēmuma kopējais apgrozījums. Mežvidos tomātu audzēšanas sezona parasti ilgst no oktobra vidus līdz jūlija beigām, un šobrīd veikalu plauktos jau nonākuši pirmie šajā sezonā Latgalē audzētie tomāti.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Būvniecības valsts kontroles birojs oficiāli pieņēmis ekspluatācijā jaunizbūvētā Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra Valkas pilsētas daļu.

Valgas pilsētas daļa pieņemta ekspluatācijā 2021. gada 3. februārī. Līdz ar to noslēgusies viena no INTERREG Igaunijas – Latvijas programmas 2014 – 2020 projekta "Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra attīstība" (Nr. Est-Lat 51) galvenajām aktivitātēm.

Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra būvdarbu ietvaros tika izbūvēts jauns gājēju tilts ar šūpolēm pāri Varžupītei, centrālais laukums ar skatuvi / nojumi, informācijas punktu un bērnu rotaļu laukumu, gājēju takas gar Varžupīti, pie Ramsi ūdensdzirnavām ierīkots kultūras un sporta aktivitāšu centrs, kā arī Raiņa / Sõpruse ielu posmā no Latgales ielas Latvijā līdz Raja ielai Igaunijā pārveidota par gājēju ielu, tādējādi savienojot dvīņu pilsētas centrus.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Viens no vadošajiem Latvijas uzņēmumiem VAS Latvijas dzelzceļš (LDZ) plāno pilnīgu galvenā dzelzceļa tīkla elektrifikāciju, kuru paredzēts veikt trijos posmos. Pirmajā posmā paredzēts elektrificēt posmus Rēzekne–Krustpils, Daugavpils–Krustpils un Krustpils–Rīga, tādējādi līdz 2023. gadam nodrošinot viena pilna tranzīta koridora funkcionalitāti ar elektrovilci. Otrā posma ietvaros līdz 2027. gadam iecerēts elektrificēt Ventspils virzienu 376 km garumā, bet trešajā posmā līdz 2030. gadam arī Pierīgas elektrolīniju atjaunošanu.

Pirmā posma elektrifikācijas izmaksas tiek lēstas 441 miljons eiro. Savukārt pieejamais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu apmērs ir gandrīz 347 miljoni eiro. No valsts budžeta netiek plānots iedalīt līdzekļus projekta īstenošanai, tāpēc atlikušās izmaksas būs jāsedz pašam Latvijas dzelzceļam. Šis būs līdz šim apjomīgākais Latvijas Eiropas Savienības (ES) fondu projekts, kurā plānots veikt dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un modernizāciju 314 kilometru garumā. Ir jau noslēgusies LDz izsludinātā iepirkuma Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija: būvniecība pirmā kārta, kurā pieteikušies četri kandidāti.

Projekta īstenošana tā dzīves ciklā no 2024. līdz 2047.gadam noteikti dos virkni pozitīvu rezultātu. Piemēram, ievērojamās investīcijas celtniecībā var atstāt pozitīvu efektu uz IKP un valsts budžetu, nākotnē samazināt arī CO2 emisiju un uzlabot Latvijas konkurētspēju kravu pārvadājumos, kā arī samazināt transporta izmaksas.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Transports un loģistika ir otra lielākā tautsaimniecības nozare, kas ik gadu valsts budžetam ienes vairāk nekā vienu miljardu eiro lielus ienākumus jeb astoto daļu no visa valsts budžeta un tieši vai pastarpināti nodarbina līdz pat 70 tūkstošiem cilvēku Latvijā. Nozīmīga nozares sastāvdaļa ir dzelzceļa transports.

Pēdējos gados ir vērojams dzelzceļa kravu pārvadājumu kritums, kam ir tendence kristies arī šogad. Dzelzceļa pārvadājumi pērn samazinājās par 15%, bet četru gadu laikā dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms samazinājies par 23%.

Dzelzceļa pārvadājumi galvenokārt ir atkarīgi no tranzītkravām no Krievijas, Baltkrievijas un citām NVS valstīm, kas izmanto Latvijas ostas savu energomateriālu un izejvielu eksportam, kā arī produkcijas importam no Eiropas Savienības. Strauji samazinās kravu apjomi no Krievijas, kas veic ievērojamas investīcijas ostu infrastruktūras attīstībā, lai maksimāli novirzītu kravas uz savām ostām.

Svarīgi ir palielināt kravu apjomus no Baltkrievijas, kurā Ķīna izveidojusi nozīmīgu loģistikas centru savām kravām. Pašreiz daudz veiksmīgāka šo kravu transportēšanā pa dzelzceļu ir Lietuva, kurā kravas uz galamērķiem tiek virzītas caur Klaipēdas ostu.

Uzlabojot un modernizējot elektroenerģijas pārvades tīklu, AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) šogad Latgales reģionā, apakšstacijās «Kārsava», «Preiļi» un «Balvi» plāno veikt trīs 110kV transformatoru nomaiņu uz mūsdienīgākiem un dabai draudzīgākiem. Kopumā Latgales reģionā infrastruktūras uzlabošanas darbos plānots investēt 6,5 milj. eiro.

«Šogad plānots veikt arī esošo 16MVA 110kV transformatoru nomaiņu ar lielākas jaudas 32MVA transformatoriem apakšstacijā «Latgale», kas izvietota Rēzeknes pilsētā, tādejādi nodrošinot jaunu lietotāju pieslēgšanas iespējas šajā pilsētā. Tāpat plānota atsevišķu elektroiekārtu nomaiņa, kā arī investīcijas elektropārvades līniju, apakšstaciju vadības ēku un citu būvju uzturēšanā,» par plānotajiem darbiem Latgales reģionā stāsta AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Kopumā Latvijā šogad AST attīstībā plāno investēt 95 miljonus EUR, un lielāko daļu no tiem veido investīcijas ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu – elektroapgādes līniju «Kurzemes loks», «Igaunijas – Latvijas trešais starpsavienojums» un līnijas no Rīgas TEC-2 līdz Rīgas HES izbūvēm. Šogad šajos projektos Eiropas Savienības līdzfinansējums ir 40 miljoni EUR.

Iecerētais minimālās algas paaugstinājums par 50 eiro jeb 26,3% var nebūt paceļams daļai uzņēmēju, it īpaši attālākajos reģionos, kas varētu novest pie bankrotiem un bezdarbniekiem

Vairāki darba devēji laukos arī vērš uzmanību, ka ar minimālās algas mehānisku celšanu faktiski tiek veikta mazāko algu saņēmēju ienākumu līmeņa pacelšana, taču vienlaikus darba algu varot pacelt, tikai paaugstinot darba ražīgumu. Savukārt, ja šāds darba efektivitātes pieaugums neesot iespējams, tad spiediens ir vērsts uz gala produkta vai pakalpojuma cenu. Tomēr jārēķinās, ka eksporta tirgū tikai tāpēc, ka Latvijā tiek paaugstināta minimālā darba alga, realizācijas cenas paaugstināt neesot iespējams, kas nozīmējot produkcijas pasūtījumu portfeļa maiņu, peļņas vai izmaksu samazināšanu, vai arī visus minētos procesus vienlaikus. Tāpat jārēķinās, ka minimālās algas palielināšanas rezultātā strādājošo oficiālā alga var būt arī mazāka par valstī noteikto, jo «juridiski» piemēros mazāku slodzi. To, ka uzņēmēju reakcija varētu būt atšķirīga, atzīst arī VID Nodokļu administrēšanas risku vadības daļas vadītāja Natālija Fiļipoviča. Pieredze liecinot, ka ir tādi uzņēmēji, kuri seko līdzi minimālās algas izmaiņām un, tai pieaugot, «samazina» aplokšņu algas apmēru; ir arī tādi, kuri sāk manipulēt ar stundu likmēm. Pēc CSP datiem, šā gada martā līdz 380 eiro bruto darba algu saņēma 162 302 strādājošo, jeb 20,7% no visiem strādājošajiem Latvijā.

Vidzemes un Latgales graudu kooperatīvs LPKS VAKS ir saņēmis no Swedbank finansējumu apgrozāmajiem līdzekļiem 20 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvis Jānis Krops.

Vienošanās ļaus kooperatīvam veiksmīgāk iepirkt graudus jaunajā graudu kulšanas sezonā, turklāt vienošanās par finansējumu ļaus kooperatīvam veiksmīgāk aizstāvēt vietējo ražotāju intereses kopējā tirgū.

Ņemot vērā labās ražas prognozes un līdz šim sasniegto, finansējums tiks izmantots kooperatīvās sabiedrības tiešās darbības nodrošināšanai, sniedzot atbalstu vietējiem lauksaimniekiem – graudu ražotājiem. Stabils finansējums dod iespēju elastīgāk vienoties par graudu iepirkuma cenām, kā arī ļaus efektīvi izmantot graudu uzglabāšanas iespējas un palīdzēs nodrošināt lauksaimniekus ar ražošanai nepieciešamajām izejvielām jau nākamajā sēšanas sezonā.

Topošā Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un pētniecības centra “ALTOP” industriālā parka pamatos svinīgi iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Šis projekta īstenošanas rezultātā tiks izveidots viens no Latvijā lielākajiem modernajiem industriālajiem parkiem, kas orientēts uz viedo tehnoloģiju attīstību.

Jauna un Latgalē vienīgā industriālā parka būvniecības projektu, kuram Atveseļošanas fonds piešķīris finansējumu 17 125 169,70 eiro (bez PVN) apmērā, Daugavpils valstspilsētas pašvaldība realizē sadarbībā ar Augšdaugavas novada pašvaldību un SIA “Naujenes pakalpojumu serviss”.

Kapsulas iemūrēšanas pasākumā piedalījās Daugavpils valstspilsētas pašvaldības, Augšdaugavas novada pašvaldības un ģenerāluzņēmēja – SIA “MONUM” vadība.

Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš atzinīgi novērtē ALTOP projekta realizācijas progresu, uzsverot tā nozīmīgumu: “Daugavpils ir nozīmīgs daudzfunkcionāls ekonomiskās attīstības un pakalpojumu centrs Austrumbaltijā. Viena no mūsu lielākajām vērtībām ir uzņēmēji, kas spēj investēt un attīstīt eksportējošus uzņēmumus, radīt jaunas darba vietas. Pašvaldības uzdevums savukārt ir radīt investīcijām labvēlīgu vidi, tāpēc topošais industriālais parks būs nozīmīga industriālā telpa, kur varēs attīstīties viedo tehnoloģiju uzņēmumi. ALTOP Industriālā parka būvniecība un turpmākā darbība ir nozīmīgs ieguldījums Latgales reģiona teritorijas attīstībā. Lai top ALTOP!”.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Piena pārstrādes koncerns Preiļu siers pagājušajā gadā grupas uzņēmumu attīstībā ir ieguldījis gandrīz četrus miljonus eiro, aģentūrai LETA sacīja piena pārstrādes AS Preiļu siera valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.

Viņš pastāstīja, ka koncerns pagājušajā gadā īstenojis vairākus investīciju projektus, lielākos ieguldījumus veicot tieši meitas uzņēmumos. Kompānijas meitas uzņēmumā A/s Latgales piens pagājušajā gadā ierīkots jauns, moderns biezpiena cehs. Arī citās meitas kompānijās iegādātas jaunas tehnoloģiskās iekārtas. A/s Preiļu siers pērn rekonstruēti ūdensapgādes ārējie tīkli.

Grupa kopumā ir investējusi gandrīz četrus miljonus eiro, sacīja Šņepsts.

Viņš teica, ka arī šogad koncerns neapstāsies un plāno investēt attīstībā. Būvējam jaunu piena bloku un jaunu korpusu vienā no savām fermām, sacīja Šņepsts, piebilstot, ka tādējādi iecerēts palielināt piena kā izejvielas ražošanu, lai to mazāk nāktos iepirkt no citiem.

Ražojošie lauksaimnieki, kuriem pieder lauksaimniecības zeme vairāku tūkstošu hektāru platībā, iegādājas aizvien precīzāku un modernāku lauksaimniecības tehniku, aģentūrai LETA pastāstīja lauksaimniecības tehnikas tirgotāja Amazone valdes locekle Baiba Mikāla.

Viņa piebilda, ka lauksaimnieki arvien vairāk iegādājas dažādus pašgājējus un miglotājus, kas ir diezgan nopietnas investīcijas. Tāpat kopš piena iepirkuma cenas stabilizēšanās arī lopbarības savākšanas tehnikas tirgus kļuvis aktīvāks.

Mikāla pastāstīja, ka, pateicoties kartupeļu audzēšanas platību pieaugumam saistībā ar Latvijas vadošā kartupeļu pārstrādes uzņēmuma Latfood, cietes ražotāja Aloja Starkelsen pieprasījumu un Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības aktivitāti, palielinās pieprasījums arī pēc attiecīgās tehnikas.

Pēc Mikālas teiktā, tieši Latgales lauksaimnieki pēdējos gados ļoti nopietni domājuši par investīcijām un nopietnos apmēros ieguldījuši attīstībā, tostarp iegādājoties arī agrotehniku. «Reģions jūtami strauji attīstījies, arī mūsu dati parāda, ka mums ir daudz jauni klienti un esošie klienti visu laiku uzlabo savu tehnikas parku,» sacīja Mikāla.

Kopš 2004. gada 1. maija būs pagājuši 20 gadi, kopš esam Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Šajā laika posmā Latvijā investēti aptuveni 18 miljardi eiro ES fondu naudas, no kuriem 10,5 ir Kohēzijas fonda līdzekļi. Iznāk, ka Latvija šo naudu izmantojusi ar precīzi divas reizes mazāku rezultativitāti nekā Lietuva un Igaunija.

Tāds blakussecinājums ir no Latvijas Universitātes docenta, ģeogrāfijas zinātņu doktora Jura Paidera pētījuma Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju, kas publicēts Dienas Biznesa šāgada 2. aprīļa numurā.

Plaisa – divtik liela

J. Paiders par sava pētījuma pamatu ņem valstu iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, datus par iedzīvotāju skaita izmaiņām valstīs, kā arī šo lielumu dalījumu pa valstu administratīvajām vienībām. Tiek konstatēts fakts, ka Latvija reģionālās nevienlīdzības ziņā patlaban pārspēj kaimiņvalstis gandrīz divas reizes. Proti, 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītākajā daļā – Tallinā – un vismazāk attīstītākajā apriņķī – Pelvā – atšķiras 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīga situācija – 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķa vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju arī bija 2,7 reizes. Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Kohēzijas fonda investīcijas ir paredzētas reģionālās nevienlīdzības mazināšanai gan Eiropas, gan arī nacionālā līmenī.

Laikraksta Dienas Bizness abonenti piektdien, 20. jūlijā, kopā ar laikrakstu saņem žurnāla «Biznesa Plāns» Vidzemes numuru.

Laikraksta Dienas Bizness reģioniem veltītā izdevuma Biznesa Plāns Vidzemes numurā esam uzsvēruši kopā darbošanos. Jauda, kas rodas, saliekot vairākas galvas kopā, rada mērķtiecīgas enerģijas vilni.

Tāpat kā dziesmusvētku skaņa rodas, piedaloties visam kopkorim, arī reģionu nākotne ir atkarīga no darbošanās kopā. Vidzemnieki ir piemērs tam, kā tas darbojas praksē, žurnāla ievadā raksta laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde.

Vidzemes novatoriskajos uzņēmumos, kuros viesojās Biznesa Plāns, jaušama spēka lauka izplešanās. Izaugsmes stari laužas – kā nu kurā gadījumā – ārpus Vidzemes, Latvijas un Eiropas. No akustiskajām plātnēm Jaunlaicenē un monitoringa ierīcēm Burtnieku novadā līdz pasaules līmeņa autobūves produktiem Valkā. No dārzeņu ūdens Raunā līdz notekūdeņu noslēpumiem Valmierā. Vidzemes inovatīvāko produktu tapšanas procesu fotokolāžās iemūžinājis Biznesa Plāna fotogrāfs Matīss Markovskis.

Pārtikas un sadzīves preču interneta veikals "Barbora.lv" kļuvis pieejams arī Latgales iedzīvotājiem.

"Barbora.lv" atver pirkumu saņemšanas punktus Daugavpilī, Balvos, Jēkabpilī, Līvānos, Ludzā, Preiļos, Rēzeknē un Dagdā, nodrošinot pārtikas iegādi internetā arī Latvijas reģionu iedzīvotājiem.

Piedāvāt attālinātas preču pasūtīšanas pakalpojumus reģionos "Barbora.lv" plānojusi jau ilgāku laiku, un pēdējo nedēļu notikumi saistībā ar koronavīrusu un izsludināto ārkārtas situāciju valstī ir pasteidzinājuši šo idejas īstenošanu.

Attīstību reģionos "Barbora.lv" veic ciešā sadarbībā ar mazumtirdzniecības tīklu "Maxima".

Latgalē produktu saņemšanas punkti atrodas – Daugavpilī – Strādnieku ielā 103 ("Maxima X" veikalā), Balvos – Bērzpils ielā 15 ("Maxima X" veikalā), Jēkabpilī – Brīvības ielā 108 ("Maxima XX" veikalā), Līvānos – Domes ielā 4 ("Maxima XX" veikalā), Ludzā – Latgales ielā 61 ("Maxima X" veikalā), Preiļos ­– Rēzeknes ielā 4A ("Maxima X" veikalā), Rēzeknē – Atbrīvošanas alejā 141 ("Maxima XX" veikalā), Dagdā – Daugavpils ielā 8A ("Maxima X" veikalā).

"Latvijas Finiera" vadība pieņēmusi lēmumu uzsākt vērienīgu koncernā ietilpstošā RSEZ SIA "Verems" paplašināšanas projektu Rēzeknes novadā, informē uzņēmums.

Tā ietvaros tiks dubultota rūpnīcas līdzšinējā bērza saplākšņa ražošanas jauda, attīstīti augstas pievienotās vērtības produkti un radītas darba vietas aptuveni 70 cilvēkiem. Paredzētais investīciju apjoms pārsniedz 67 miljonus eiro un ir vērtējams kā pēdējo gadu lielākais privātā kapitāla ieguldījums Latgales reģionā.

Projektu plānots īstenot līdz 2024. gada beigām, un tas ietver būtisku ražošanas telpu paplašināšanu 16 500 m2 platībā, simboliski turpinot tieši Rēzeknē pirms vairāk nekā 15 gadiem uzsākto "Latvijas Finiera" praksi industriālās ēkas būvēt no koka konstrukcijām. Tā RSEZ SIA "Verems" ražošanas ēkas ar vairāk nekā 2,8 hektāriem "zem jumta" kļūs par lielāko koka industriālo būvi Latvijā.