SIA Solnams no septembra piedāvās bezmaksas kursus, kuros būs iespēja apgūt atbalsta speciālista profesijas teorētiskās un praktiskās iemaņas.

«Mēs esam IT konsultāciju un atlases uzņēmums un plānojam sākt specifiskas apmācības, kādas Rīgā līdz šim netiek piedāvātas, proti, tirgū patlaban pieejamas dažādas privātas programmēšanas un testēšanas skolas, kurās kaldina jaunos nozares darbiniekus, bet iztrūkstošais posms ir mācības atbalsta speciālistiem, kas ir svarīgs amats IT uzņēmumu komandā. Mēs cilvēkiem pastāstīsim, ko nozīmē strādāt par atbalsta speciālistu, kādas iemaņas no viņiem sagaida darba devējs, kā arī kursantiem dosim veikt virkni praktisku uzdevumu ar reālām biznesa sistēmām, līdz ar to viņi pēc mūsu vadīto kursu beigšanas būs gatavi darba tirgum un uzreiz varēs sākt strādāt. Tā kā ar darbinieku atlasi nodarbojamies jau vairākus gadus, mēs zinām, kādas mūsu klientiem ir prasības un vajadzības, līdz ar to uzreiz varēsim piedāvāt reālas darba vietas. Turklāt kursu absolventus nepametīsim vienus jaunajā jomā, bet arī turpmāk sniegsim atbalstu un, ja nepieciešams, nodrošināsim arī papildu mācību nodarbības,» stāsta SIA Solnams vadošais partneris Aleksejs Beloglazovs.

Pētījumu centra SKDS šā gada jūnijā veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja par attieksmi jautājumos, kas saistīti ar pastāvīgu nepieciešamību mācīties un mūžizglītības tēmas aktualitāti, liecina - pārliecinoši lielākā daļa jeb 96% respondentu piekrīt, ka jaunas zināšanas un prasmes ir nepieciešams apgūt visa mūža garumā.

Vienlaikus vairāk kā puse jeb 54% respondentu atzina, ka nejūtas droši par to, vai līdz pensijas vecuma sasniegšanai varēs nostrādāt savā esošajā profesijā, neapgūstot jaunas zināšanas un prasmes.

Ar mērķi aktualizēt un skaidrot iedzīvotājiem mūžizglītības nozīmi un ieguvumus, Ekonomikas ministrija uzsāk sabiedrības informēšanas kampaņu “Esi konkurētspējīgs! Uzdrošinies mācīties mūža garumā!”.

“Nepārtraukta iedzīvotāju zināšanu un prasmju pilnveidošana, kā arī jaunu zināšanu un prasmju apguves veicināšana jau ilgāku laiku ir bijusi viena no mūsu galvenajām prioritātēm. Un šobrīd, Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanas kontekstā, šis jautājums kļuvis aktuālāks kā jebkad,” atzīst ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Pasaules jauno profesionāļu meistarības konkursā WorldSkills 2015, kas no 11. līdz 16. augustam notiks Sanpaulu, Brazīlijā, Latviju pārstāvēs septiņi jaunieši. Lai iekļūtu nacionālās komandas sastāvā, jaunie profesionāļi ar Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) atbalstu nopietni gatavojušies pusgada garumā, informē VIAA.

Šogad WorldSkills konkurss notiks jau 43. reizi, un tajā sacentīsies 1200 jauno profesionāļu un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi no 53 pasaules valstīm. Jaunieši uz globālās skatuves apliecinās savas prasmes 46 dažādās profesijās.

Vairāku mēnešu garumā vairāk nekā 20 konkursa pretendentu piedalījās mācībās, treniņprogrammās un citās nodarbībās, gūstot jaunas zināšanas un pilnveidojot savas prasmes, lai startētu konkursa atlases kārtās.

Ceļazīmi uz WorldSkills 2015 konkursu ieguva septiņi jaunieši:

Haralds Saušs, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums, pavāra profesijā;

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Daudzu automobiļu īpašniekiem, kas nav izmantojuši sertificētu auto dīleru servisu pakalpojumus, ir priekšstats, ka remonts tur noteikti izmaksās dārgāk. Taču bieži vien tas ir tikai mīts.

Manā profesionālajā pieredzē bieži nākas saskarties ar situācijām, kad klienti, veicot pēcgarantijas remontu, sākotnēji vēršas tā sauktajā “pelēkajā servisā”, bet pēc tam pieprasa auto remonta tāmi arī no mums. Gala rezultāts viņiem bieži vien ir pārsteigums, jo autorizētā servisa piedāvātā summa izrādās zemāka. Tas ir īpaši raksturīgi sarežģītākiem remontdarbiem.

Jautāsiet – kā tas iespējams, ja autorizētajos servisos darba stundas izmaksas var būt divas vai pat trīs reizes augstākas nekā “pelēkajos servisos”?

Normstundas pret virsstundām

Atbilde ir vienkārša – “pelēkie servisi” piedāvājumā norāda remonta kopējo summu, bet autorizētie servisi veic remontu saskaņā ar ražotāja noteiktajām normstundām katram darbam. “Pelēkā servisa” mehāniķis savā aprēķinā vadās pēc pieredzes, aptuveni novērtējot, cik ilgs laiks būs nepieciešams remontdarbiem. Autorizētajā servisā šādi aprēķini nav nepieciešami, jo ražotājs jau ir noteicis precīzas normstundas.

13% jauniešu pirms studiju uzsākšanas plāno pastrādāt un tikai tad izvēlēties savu nākotnes profesiju, liecina AS Swedbank aptauja.

Taču gandrīz piektdaļai (17%) skolēnu, tostarp katram desmitajam (11%) vidusskolas absolventam, šobrīd nav nekādu plānu, ko iesākt pēc skolas beigšanas. Savukārt, vaicājot bērnu vecākiem, vai viņi šobrīd strādā profesijā, kas atbilst iepriekš iegūtajai izglītībai, vien trešdaļa (35%) norādīja apstiprinošu atbildi.

Turklāt biežāk tas raksturīgs jaunajiem profesionāļiem vecumā no 25 līdz 35 gadiem (45%), kas augstskolas absolvējuši salīdzinoši nesen. Piektdaļa (19%) vecāku šobrīd strādā profesijā, ko apguvuši vēlāk, piemēram, iegūstot otru bakalauru vai maģistru. Savukārt 39% atzīst, ka profesija, kurā darbojas šodien, nav saistīta ar līdz šim iegūto izglītību.

Dzirdot par gida profesiju, pirmās asociācijas nereti ir par cilvēkiem Vecrīgā, kuri staigā ar karodziņiem, sagaidot tūristus un piedāvājot viņiem ekskursijas, taču patiesībā profesionāla gida darbs ir daudz plašāks un sarežģītāks.

Gids nereti ir viens no pirmajiem, ko ārvalstu viesi satiek, tātad – mūsu pilsētas vai valsts seja.

Gidi uz ielām ar karodziņiem

Jāsaprot, ka tie, kuri stāv laukumā pie Rīgas domes ar karodziņiem, nav profesionāli gidi. Tāpēc noteikti ir vērts padomāt, vai vēlamies savu pilsētu rādīt tūristiem šādi? Tajā pašā laikā jāatzīst, ka šie cilvēki acīmredzot savu darbu prot, jo gadiem redzami vieni un tie paši cilvēki – tātad viņu darbam ir pieprasījums. Patiesībā tieši pieprasījums arī veido piedāvājumu no gidu puses – mēs pielāgojamies auditorijai un cenšamies stāstīt to, kas katru attiecīgo grupu interesē. Gidam ir jābūt ļoti plašām zināšanām, kas nepārtraukti jāpapildina. Ja tūristi brauc ar konkrētu mērķi, piemēram, redzēt Baltijas lielākos IT uzņēmumus, to ir nepieciešams nodrošināt. Protams, ir vairākas populārākās vietas, uz kurām dodas mūsu viesi, piemēram, Rundāle, Sigulda u.tml. Latvijas un Baltijas piedāvājums tūristiem kopumā ir daudz plašāks, nekā viesi to apzinās, tāpēc ir jāspēj izprast, kas vēl viesus varētu interesēt un piedāvāt arī to.

Latvijā ir jāstrādā pie šoferu profesijas prestiža atjaunošanas, lai risinātu šajā profesijā strādājošo iztrūkumu, intervijā sacīja automašīnu transportētāja "Kurbads" valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns.

Uz jautājumu, vai vienīgais risinājums šoferu trūkumam varētu būt darbaspēka importēšana, Pikāns atbildēja noliedzoši.

"Nedomāju, ka tas ir vienīgais risinājums. Institūcijām, kuras ar to nodarbojas, - tostarp Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK) - vajadzētu vairāk pievērsties šim jautājumam, un mēs sagaidām no viņiem lielāku iesaistīšanos tajā, kā atgriezt prestižu šoferu profesijai," teica "Kurbada" vadītājs.

Viņš skaidroja, ka iepriekš ilgstoši bija dzirdamas runas, ka tā ir izmirstoša profesija, drīz būs roboti, šoferi vairs nebūs vajadzīgi. "Kādēļ jauniešiem iet to apgūt, ja viņi redz, ka tā tiek dēvēta par izmirstošu profesiju? Nu kāda izmirstoša profesija? Šoferi būs nepieciešami, mazākais, vēl gadus 10," teica Pikāns, piebilstot, ka, piemēram, uzņēmumā šoferi ir augsta līmeņa menedžeri pie stūres.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Tipiski pieņemts domāt, ka uzņēmuma dibinātāji pārtop par tā vadītājiem, bet reizēm vajadzīgs piesaistīt profesionālu vadītāju ar kompetencēm, kuru īpašniekam pašam trūkst

«Mēdz būt gadījumi, kad uzņēmēji nolemj, ka jāpārtrauc operatīvā vadība, bet pārāk bieži tā nenotiek. Drīzāk es novēroju tendenci, ka īpašniekiem – gan startup, gan citiem uzņēmējiem – tipiski ir grūti atlaist grožus un uzticēties citiem. Bieži vien īpašnieki uzskata, ka neviens cits nepārzina uzņēmumu labāk, nevarēs to vadīt labāk par viņiem. Īpašniekiem šķiet, ka viņi ir neaizvietojami un, ja viņi aizies, viss sabruks,» pieredzē dalās Katrīna Ošleja, personālatlases kompānijas Talentor Latvia dibinātāja un Katrīnas Ošlejas privātprakses vadītāja.

Daļa dibinātāju ir personības, kas daudziem cilvēkiem no malas nav izturamas

Šādai situācijai viens no iemesliem ir tas, ka bieži vien vadītājiem komandā nav neviena cita tikpat spēcīga cilvēka, jo liela daļa uzņēmēju nemeklē par sevi spēcīgākus cilvēkus. Viņa pieļauj, ka tas ir neapzināti. Rezultātā komanda tiešām ir tāda, kur bez vadītāja nevar iztikt, un viņam nav pēcteča, kam nodot stafeti. Līdz ar to uzņēmēji bieži «izdeg», jo mēģina būt «visām pudelēm par korķi».

Dizaineram savā darbā jārēķinās ar daudziem parametriem un jāsaprot ekonomika, ergonomika, mārketings, ražošana, tā intervijā DB teic llka Supanens (llkka Suppanen).

Viņš ir viens no starptautiski pazīstamākajiem un visvairāk titulētajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem. Pēc arhitekta grāda iegūšanas Helsinku Tehniskajā universitātē, mēbeļu dizaina programmas apguves Helsinku Mākslas un dizaina universitātē, kā arī studijām Gerita Rietvelda akadēmijā Amsterdamā, 1995. gadā Helsinkos viņš dibināja dažādos arhitektūras un dizaina virzienos orientēto biroju Studio Suppanen, bet dažus gadus vēlāk kopā ar kolēģiem attīstīja vienu no prominentākajām mūsdienu somu dizaina grupām Snowcrash. 1968. gadā dzimušais dizainers, kurš Instagram kontā pozicionē sevi kā uzņēmēju, sadarbojas ar daudziem slaveniem zīmoliem, izstrādā izstāžu koncepcijas, modelē nākotnes dizaina vīzijas, lasa dizaina lekcijas jaunajai paaudzei. Viņa klientu vidū ir gan skandināvu, gan starptautiskas kompānijas, tostarp Artek, Axis, Cappellini, Ferlea, Leucos, Lucente, Nokia, Zanotta, Marimekko, Iittala, Ferrero, Luhta, SAAB Automobiles, Sony u.c. Šogad Milānā Salone del Mobile. Milano ietvaros Supanens, no kura personības un darbiem staro īstās skandināvu dizaina skolas DNS, prezentēja savus jaunākos darbus. Līdz vīlītei patiess un pragmatisks, ar plašu starptautisku redzējumu apveltīts, Supanens atklāja savu redzējumu par dizainera profesionālo misiju šodien un skandināvu kodu.

Mēs pierādījām, ka Latvijā ir tādi jauni cilvēki, kuri vēlas kļūt par pārmaiņu virzītājiem skolās, tādi, kuriem ir nepieciešamie talanti, zināšanas un līdera spējas. Tā intervijā DB saka Iespējamās misijas vadītāja Ingrīda Blūma

Ar bijušo Hansabankas prezidenti tiekamies Swedbankas centrālajā birojā Saules akmenī, kur notiek kārtējais Latvijas skolu Direktoru kluba pasākums. Pēc direktoriem veltītās svinīgās uzrunas viņa ir gatava plašākai sarunai par situāciju izglītības sistēmā un organizācijas paveikto astoņos gados.

Vai, atrodoties Swedbankā, jūs nepārņem tāda kā deja vu sajūta? Kā nekā banku vadījāt teju vai desmit gadus...

Tā īsti ne, jo šurp šad un tad nāku kā bankas kliente. Tad, kad mēs – tāds neliels domu biedru pulciņš – veidojām Iespējamo misiju, bija skaidrs, ka nepieciešams meklēt atbalstu pie lieliem spēlētājiem, kuri domā līdzīgi un būtu gatavi palīdzēt ne tikai ar naudu, bet arī visādi citādi, piemēram, ar telpām vai ar saviem lektoriem, kā to dara Swedbank. Banka mūs atbalsta gan ar idejām, gan ar padomiem, gan ar darbiem, gan, protams, arī finansiāli.

Uztvert kolēģus kā profesionālu sporta komandu ir mērķtiecīgāk, nekā salīdzināt ar ģimeni, ir pārliecināts Latvijā radītā veselības tehnoloģiju jaunuzņēmuma Nutrameg līdzdibinātājs Kristofs Blaus. Lai komanda uzvarētu, vajadzīgi atlēti, saspēle un treneri, kurus, pēc uzņēmēja domām, raksturo trīs galvenās īpašības – sistēmiska domāšana, vēlme nepārtraukti mācīties un brutāls godīgums pret sevi un citiem.

Nevis ģimene, bet sporta komanda

"Daudzi uzņēmumi pozicionē sevi kā ģimeni un aicina darbiniekus turēties pie ģimeniskām vērtībām. Tas ilgu laiku bijis arī Nutrameg uzstādījums, taču nu maināmies un vairāk identificējamies ar profesionālu sporta komandu,” stāsta Kristofs Blaus. Viņš skaidro – ģimene ir sistēma, kurā prioritāte ir nevis sniegums un atlētu sastāvs, bet gan turēšanās kopā par katru cenu. Bet biznesam tas var nozīmēt zaudētus attīstības gadus un labāko darbinieku aiziešanu uz citiem uzņēmumiem, kuros panākumi tiek vērtēti augstāk nekā sentiments.

“Katrā ģimenē ir sava melnā avs, kuru aiz radniecības esam gatavi pieņemt un atbalstīt, bet šādu cilvēku tolerēšana profesionālā vidē ir drīzāk neauglīga un netaisnīga pret komandas labākajiem spēlētājiem. Ja joprojām runājam sporta analoģijās, A spēlētājiem ir svarīgas uzvaras, bet izcila saspēle ar komandas biedriem dod prieku arī pēc zaudējuma. Apziņa, ka tu spēlē ar labākajiem, ļoti motivē, un tev kļūst svarīgi katrā spēlē pierādīt sevi un attaisnot gan pašam savas, gan pārējo komandas biedru cerības. B spēlētāji drīzāk jutīsies atviegloti, ja komandā kāds "nevilks", jo tā viņi uz citu fona labāk izskatīsies. Tāpēc ir teiciens par komandām, ka A spēlētāji piesaista A spēlētājus, bet B spēlētāji piesaista C līmeni. Uzņēmumam der apzināties – ja vēlies A komandu, visiem ir jābūt A līmeņa spēlētājiem," saka Kristofs Blaus.

Pēc trīs gadu pauzes apbalvoti "Gada cilvēks tūrismā" laureāti par ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā, informē konkursa žūrija.

Balvu laureāti ir Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis, Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru asociācijas (ALTA) izpilddirektore Astrīda Trupovniece un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) biedrs un viesnīcu operatora "Mogotel" īpašnieks Vadims Muhins.

Organizatori atklāj, ka šogad konkursam tikai iesūtīti 46 priekšlikumi, taču, ņemot vērā, ka trīs gados vislielāko artavu tūrisma interešu aizstāvībā ir ieguldījušas tieši tūrisma asociācijas, tika izvēlētas trīs visaktīvākās.

“Nav noslēpums, ka aizvadītie gadi tūrisma un viesmīlības nozarei bijuši izaicinājuma pilni. Vispirms pandēmija un tās radītie ierobežojumi, un, kad nozare jau sāka domāt par atgūšanos, sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā. Šajā laikā daudzi tūrisma nozares pārstāvji – iestāžu, uzņēmumu vadītāji, tūrisma informācijas centru vadītāji, asociāciju pārstāvji un citi ir darījuši daudz vairāk nekā prasa pienākums, un šis ir īstais brīdis pateikties viņiem. Šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, žūrija lēmusi piešķirt trīs balvas “Gada cilvēks tūrismā”, lai gan patiesībā, manuprāt, milzīga pateicība pienākas ikvienam, kurš turpina darboties tūrisma un viesmīlības nozares labā,” stāsta balvas dibinātājs, tūrisma ziņu portāla BalticTravelnews.com direktors Aivars Mackevičs.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Krievijā strādāju Centrālajā bankā, bet vakaros lasīju vieslekcijas studentiem, galvenokārt par ekonomiku un banku vadību. Kad pārcēlos uz dzīvi Latvijā, sākotnēji valodas barjeras dēļ nevarēju atrast darbu.

Sāku mācīties valodu un paralēli darbojos kā tulks – rediģēju tekstus krievu valodā. Kādā brīdī draugi man palūdza, vai nevarētu viņu bērniem palīdzēt ar krievu valodas apguvi kā privātskolotāja. Sāku to darīt un man ļoti iepatikās, pieteicās arī citi draugi, un kopumā to darīju trīs gadus. Tā kā manā ģimenē jau trīs paaudzes bijušas saistītas ar izglītību – vectēvs bija filozofs, vecmāmiņa – bioloģe, tēvs – vēstures un angļu valodas pasniedzējs, bet mamma – ekonomikas pasniedzēja, arī mani vienmēr ir saistījusi šī nozare. Šķiet, ka pedagoga profesija var būt arī iedzimtība. Šobrīd jau trešo gadu strādāju skolā un paralēli studēju pedagoģiju.

Lai veicinātu sieviešu iesaisti darba tirgū un jaunuzņēmumu veidošanā, nevalstiskā organizācija "Riga TechGirls", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un tehnoloģiju uzņēmums "Accenture" organizē pirmo sievietēm veltīto hakatonu Latvijā "Women in Tech Hackathon #1".

Hakatons notiks 6. un 7. martā Rīgā.

"Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē Latvijā šobrīd strādā tikai 23% sieviešu, bet jaunuzņēmumu vidē šis procents ir vēl zemāks. Turklāt Ekonomikas ministrijas prognozes liecina, ka 2022. gadā IKT nozarē Latvijā trūks 16 tūkstoši darbinieku. Mēs ticam, ka šo darba spēka trūkumu varētu veiksmīgāk kompensēt, veicinot sieviešu iesaistīšanos IKT jomā, pārkvalificēšanos un arī ar lielāku sieviešu iesaisti jaunuzņēmumu veidošanā," norāda Anna Andersone, "Riga TechGirls" līdzradītāja.

"Women in Tech Hackathon #1" ir "Riga TechGirls" aicinājums izteikt atzinību sievietēm darba vidē ne tikai 8. martā, dāvājot ziedus un konfektes, bet nodrošinot vienlīdzīgas iespējas un atalgojumu ikdienā.

Lai radītu veiksmīgu biznesu, primāri nepieciešama laba ideja, kā arī pareizie cilvēki, kas palīdzēs šo ideju īstenot, uzskata Juris Frīdmanis, SIA Nordes būve valdes loceklis.

Pēc idejas formulēšanas un apstākļu analīzes nepieciešams uzstādīt mērķus, kā arī definēt stratēģiju un vajadzīgos resursus mērķu sasniegšanai, atzīmē J.Frīdmanis, uzsverot, ka viens no galvenajiem biznesa resursiem ir cilvēki. Ne mazāk svarīgs faktors ir arī saprotami spēles noteikumi, tajā skaitā no valsts puses, spriež Nordes būve valdes loceklis. Latvijā, manuprāt, trūkst ilgtermiņa redzējuma - stratēģijas, kur mēs vēlamies nonākt 10-20 gadu perspektīvā un kādas jomas attīstīt. Lai bizness Latvijā attīstītos, jābūt kvalitatīvākam dialogam starp valsts pārvaldi un uzņēmējiem, un es patiesi ceru, ka nākotnē šī situācija uzlabosies, norāda J.Frīdmanis.

Lai paplašinātu sabiedrības informētību par nākotnes darba tirgus tendencēm un izglītības vajadzībām, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājušas interaktīvu darba tirgus prognožu platformu.

Platformā turpmāk apkopos aktuālo informāciju gan par esošo situāciju darba tirgū un NVA īstermiņa darbaspēka pieprasījuma prognozēm, gan par EM vidēja termiņa un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm.

NVA skaidro, ka prognožu platforma sniedz iespēju ikvienam interesentam - uzņēmējiem, izglītības iestādēm, jauniešiem, kuri tikai vēl domā par profesijas izvēli, un citiem - iespējami ērtā, pieejamā un interaktīvā veidā iepazīties ar sagaidāmo situācijas attīstību darba tirgū - nozaru attīstību, nākotnē pieprasītākām profesijām, izglītības vajadzībām.

Vietne var kalpot kā palīgs gan uzņēmējiem, pieņemot lēmumus par turpmākajām investīcijām cilvēkkapitālā, gan jauniešiem, izvēloties studiju virzienus, gan ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, lai saprastu, kāds nākotnē būs pieprasījums pēc viņu profesijām, un savlaicīgi pieņemtu lēmumu par savu zināšanu pilnveidošanu vai pārkvalifikāciju.

"Riga TechGirls", "Vidzeme TechGirls" un "Liepāja TechGirls" tagad pievienojas arī "Ventspils TechGirls".

"Meklējam aktīvistes katrā reģionā un pilsētā, kuras ir gatavas uzņemties veidot vietējo komūnu un pasākumus, jo attālināti to izdarīt ir neefektīvi," saka Anna Andersone, viena no organizācijas "Riga TechGirls" izveidotājām. Primāri "Riga TechGirls" attīsta reģionu "māsu" organizācijas tur, kur ir izglītības iespējas, t.i. kur ir universitātes vai tehnikumi, kur var apgūt informācijas tehnoloģijas. Viņas skatījumā ir svarīgi veidot šādas organizācijas, jo arī reģionos ir lieliski talanti, kurus var palīdzēt attīstīt, bet tur ir mazāk iespēju. "Tāpēc mums jānāk talkā!" tā A. Andersone. Iecerēts izveidot māsu organizācijas arī Daugavpilī un Rēzeknē.

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Ko šodien nozīmē bieži piesauktais vārds reputācija? Tagad jau šo vārdu piesauc ne tikai profesionāļi, bet reputāciju izvērtē pat valsts institūcijas pirms sadarbības uzsākšanas.

Reputācija ir uzticēšanās. Un uzticēšanās pamatā ir stāsts, ko mēs veidojam par sevi, savu pakalpojumu vai produktu. Taču ir viens “bet”… Stāsta veidošana ir ļoti laikietilpīgs process, un tas ilgst visu profesionālo dzīvi, ja runājam par cilvēku. Savukārt, ja runājam par produkta vai uzņēmuma zīmolu, tad tik ilgi, kamēr šis zīmols pastāv, un zināmi nospiedumi cilvēku atmiņās saglabājas arī pēc tam. Būtiski, lai stāsts būtu patiess. Ir iespējams radīt uz meliem balstītu stāstu, bet tad tas nebūs dzīvotspējīgs. Ir faktiski neiespējami klāstīt, ka sapuvis ābols ir sulīgs un gards.

Ieradumus mainīt ir grūti, tie mainās lēni – šajā procesā var palīdzēt ekonomiskais pamatojums

Tā teic vides eksperte un Ekodizaina kompetences centra vadītāja Jana Simanovska.

Lai dzīvotu videi draudzīgāk, viņa iesaka sākt ar mazumiņu – uz veikalu iet ar savu maisiņu, plastmasas pudelēs pildīta ūdens vietā dzert krāna ūdeni, kā arī vismaz kādu no pārtikas produktiem izvēlēties bioloģiski sertificētu. Viņa iestājas pret zaļmaldināšanu un iesaka ražotājiem un arī tirgotājiem būt atbildīgākiem savos apgalvojumos un neizmantot zaļo krāsu kā pircēju pievilinātāju. Vairāk par to, kā iespējams būt videi draudzīgākiem, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Starptautiskā valūtas fonda pētījums liecina, ka mākslīgais intelekts (MI) lielākā vai mazākā mērā ietekmēs vairāk nekā 40% darba vietu visā pasaulē. Savukārt starptautiskais finanšu holdings “Goldman Sachs” paziņojis, ka MI skars vairāk nekā 300 miljonu darba vietu ASV un Eiropā. Izņēmums nav arī darba vide IT nozarē, kur nepieciešamība pēc IT speciālistu prasmēm savā darbā izmantot MI iespējas tikai pieaug.

Tā, piemēram, Eiropas Savienības (ES) ziņojums “Mākslīgā intelekta prasmju vajadzību analīze 2023″ par IT industrijas profesijām, atklāj vairāk kā desmit IT specialitātes, kurās jau šobrīd ir nepieciešamas padziļinātas MI prasmes – datu zinātniekiem un inženieriem, mašīnmācīšanās, datorredzes un neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) inženieriem, u.c. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijas IT jomā, taču pagaidām vēl MI lietošanas iemaņas kā viena no noteicošajām prasībām vai kritērijiem darba kvalifikācijas novērtēšanai netiek izvirzīta.

Darba sludinājumu skaits mazinājies

Latvijā pirms gada vienlaikus aktuāli bija aptuveni 1000 darba sludinājumi IT nozarē, tagad vidēji tie ir 400. Tas zināmā mērā skaidrojams ar to, ka ES fondu apguve IT industrijā ir pašreiz beigusies, līdz ar to ir ne tikai mazāks pieprasījums pēc darba spēka, bet arī jūtama konkurence uz jebkuru valsts pārvaldes izsludinātu iepirkumu. Piemēram, ja uz vienu iepirkumu ir pat desmit pretendenti, tas Latvijas tirgū ir daudz.

Režisors Uldis Cipsts šobrīd aktīvi strādā pie sava gara darba - seriāla Šķiršanās formula, kam jākļūst par jaunās TV3 rudens sezonas sensāciju un būs skatāms no 27. septembra.

Seriāls ir par mīlestību, ģimeni un to, kāpēc nešķirties, par lielākajām dzīves izvēlēm un par to, cik ilgi jāpierod vienam pie otra, par piedošanu saviem tuvākajiem. Seriāla galveno varoni tēlo Intars Rešetins.

Par seriāla tematiku U. Cipsts sācis domāt, redzot, cik bieži cilvēki šķiras, pat tādi, kuri ir šķietami paraugi citām ģimenēm. Viņš esot daudz domājis par to, kāpēc cilvēki šķiras un nevēlas mainīties kopā, tāpat veicis pietiekami apjomīgu pētniecisko darbu par šo tēmu.

Režisors nelielā intervijā biznesa portālam db.lv stāsta par seriāla tapšanas finansiālo pusi:

Cik izmaksā seriāla uzņemšana? Kas prasa vislielākās izmaksas?

Informācijas tehnoloģiju jaunuzņēmums Lahdes ar laiku cer apkalpot 1% Eiropas dokumentu aprites tirgus

«Šis nav ne pasts, ne arī e-pasts. Tas ir abu šo pasauļu labāko lietu apvienojums. Šis ir jauns pakalpojums, kas digitalizē ierakstītas vēstules,» stāsta Dmitrijs Dementjevs-Dedelis, SIA Lahdes līdzdibinātājs. Uzņēmumi parasti zina sava klienta personas kodu, tāpēc Lahdes izmanto šo elementu, lai sūtītu informāciju. Cilvēks, pierakstoties informācijas saņemšanai, norāda savu personas kodu, telefona numuru vai e-pasta adresi. Ja šis cilvēks vēl nav izmantojis Lahdes, viņš saņem īsziņu ar aicinājumu ieiet tā tīmekļa vietnē un norādīt savu kontaktinformāciju pats. «Saistībā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas niansēm sākumā esam datu apstrādātājs tai informācijai, ko mums iedod mūsu klients, un pēc tam, kad cilvēks ir uzticējis savus datus, mēs esam datu pārzinis. Tā iegūstam aktuālo informāciju, caur kuru viņu uzrunājam,» skaidro Jānis Zaltāns, SIA Lahdes līdzdibinātājs.