Karjera

Gandrīz piektdaļai vidusskolēnu nav plānu, ko darīt pēc skolas beigšanas

Žanete Hāka,08.06.2016

Jaunākais izdevums

13% jauniešu pirms studiju uzsākšanas plāno pastrādāt un tikai tad izvēlēties savu nākotnes profesiju, liecina AS Swedbank aptauja.

Taču gandrīz piektdaļai (17%) skolēnu, tostarp katram desmitajam (11%) vidusskolas absolventam, šobrīd nav nekādu plānu, ko iesākt pēc skolas beigšanas. Savukārt, vaicājot bērnu vecākiem, vai viņi šobrīd strādā profesijā, kas atbilst iepriekš iegūtajai izglītībai, vien trešdaļa (35%) norādīja apstiprinošu atbildi.

Turklāt biežāk tas raksturīgs jaunajiem profesionāļiem vecumā no 25 līdz 35 gadiem (45%), kas augstskolas absolvējuši salīdzinoši nesen. Piektdaļa (19%) vecāku šobrīd strādā profesijā, ko apguvuši vēlāk, piemēram, iegūstot otru bakalauru vai maģistru. Savukārt 39% atzīst, ka profesija, kurā darbojas šodien, nav saistīta ar līdz šim iegūto izglītību.

Lielākā daļa jeb 56% vidusskolēnu vecumā no 17 līdz 19 gadiem pēc vidusskolas absolvēšanas plāno uzsākt studijas izvēlētajā profesijā kādā no Latvijas universitātēm, bet vēl 7% - kādā no ārvalstu universitātēm. 8% vidusskolēnu norādījuši, ka vispār neplāno studēt, bet vēl 6% vispirms iecerējuši doties uz ārzemēm apgūt valodu, pastrādāt un paceļot, un tikai tad domās par nākotnes profesijas izvēli.

Studiju uzsākšanu Latvijas augstskolās ievērojami biežāk apsver meitenes (65% pretstatā 45% puišu), savukārt puišu vidū vairāk ir to, kas vispār neplāno studēt (14% pretstatā 4% meiteņu), vai arī plāno vispirms strādāt un tikai tad izvēlēties nākotnes profesiju (15% pretstatā 11% meiteņu).

Interesanti, ka vēlme vispirms strādāt un tad izvēlēties savu nākotnes profesiju biežāk raksturīga 10.-11. klašu audzēkņiem (18%), kamēr 12.klases skolēnu vidū šādi plāni ir vairs tikai 4%. Pēdējo klašu audzēkņi jau konkrētāk lūkojas studiju virzienā kādā no Latvijas augstskolām – to norādījuši 69% 12.klašu skolēnu.

«Šodien izglītošanās notiek visas dzīves garumā – lai paaugstinātu savas prasmes un bagātinātu pieredzi gan atbilstoši dinamiskajai darba videi, gan arī savām interesēm. Ir daudz iespēju, kur nepieciešama tikai motivācija un uzņēmība, taču daudzviet izglītība nozīmē arī konkrētu mācību maksu vai citus izdevumus, bez kuriem šie mērķi nav sasniedzami,» atzīst Renārs Rūsis, Swedbank Privātpersonu pārvaldes vadītājs un valdes loceklis.

Swedbank dati par iedzīvotāju rīcību uzkrājumu veidošanā bērnu nākotnei liecina, ka aktīvāk uzkrājumus šim mērķim veido sievietes (62%). Uzkrājumu bērna nākotnei vecāki vidēji biežāk sāk veidot bērnu pirmajos četros dzīves gados, un krāj līdz bērna pilngadības sasniegšanai (82%). Populārākā summa, ko šim mērķim vecāki Latvijā atvēl ik mēnesi, ir 30 līdz 50 eiro. Ar šāda apmēra iemaksām līdz bērna pilngadības sasniegšanai iespējams uzkrāt vidēji no 4500 līdz pat 9200 eiro lielu uzkrājumu bērna nākotnes finanšu vajadzību segšanai .

Ikvienam vecākam rūp sava bērna nākotne un ir svarīgi sniegt viņam atbalstu, uzsākot pastāvīgu dzīvi. Ņemot vērā, ka studiju maksa par mācībām Latvijas augstskolās šobrīd ir vidēji 7300 eiro, sākot krāt no bērna piedzimšanas brīža līdz 18 gadu vecumam, vecākiem ik mēnesi uzkrājumam būtu jāatvēl tikai 26 eiro. Savukārt, sākot krāt vēlāk – no bērna piecu gadu vecuma, ik mēnesi šim mērķim jānovirza 40 eiro. Lai arī mūsdienu jauniešiem bieži raksturīga neizlēmība līdz pat pēdējam brīdim, un ceļš līdz savas profesionālās jomas atrašanai var būt garāks un līkumotāks, vecākiem jau laikus ir iespēja parūpēties par to, lai īstā lēmuma pieņemšanu neietekmētu finansiāli šķēršļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts Robežsardzes koledžā gatavo zelta robežsargus

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,23.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzstādīt septiņas robežsargu skulptūras dabīgā izmērā, izlietojot 70 kg tīra sudraba katrai statujai, Latvijas valstij jau ir lētāk, nekā sagatavot vienu zemākā līmeņa augstākās izglītības kvalifikācijas robežsargu. Viens 2019. gada Valsts robežsardzes koledžas absolvents ar zemāko augstākās izglītības grādu mums visiem izmaksāja vairāk nekā 240 000 eiro.

DB 7. februāra rakstā Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents? tikai aizsākts apskats par Latvijas augstskolās 2017. gadā uzsāktā augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem, kurā es sāku analizēt valsts augstskolu, bet DB 14. februāra numurā arī privāto augstskolu rezultātus. Tagad ir turpinājums, kurā ir apskats par valsts koledžu izglītības rezultātiem.

Fragments no raksta

Ja augstskolas ir visai vienkārši salīdzināt, kaut vai vērtējot absolventu skaitu, tad salīdzināt valsts koledžas un koledžām atbilstošām valsts augstskolu aģentūrām nav tik vienkārši. Ir koledžas, kuras gatavo tikai 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības speciālistus, kas var veikt sarežģītu izpildītāja darbu, kā arī organizēt un vadīt citu speciālistu darbu (https://www.niid.lv/prof_kval), bet ir koledžas, kas vienlaicīgi sagatavo arī speciālistus ar profesionālo vidējo izglītību un arodizglītību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Baltijas arhitektu savienību asociācijas balva tiek Latvijas pārstāvei

Lelde Petrāne,11.11.2019

Baltijas arhitektu savienību asociācijas 2019. gada arhitektūras skolu absolventu balvas laureāti un žūrija

Foto: Lauris Veļičko

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA absolvente Ruta Rinkule ieguvusi Baltijas arhitektu savienību asociācijas (BAUA) 2019. gada arhitektūras skolu absolventu balvu par izstrādāto maģistra darbu «Saulkrastu novada teritorijas «Silmala» lokālplānojums, mainot teritorijas lietošanas veidu no dārzkopības uz dzīvojamo».

Savukārt žūrijas atzinības saņēma Rīgas Tehniskā Universitātes absolvents Matijs Babris par darbu «Būves kokos dabas tūrisma veicināšanai, Strenču ūdens tūrisma centrs» un Igaunijas Mākslas akadēmijas absolventes Helmi Marijas Langsepas (Helmi-Marie Langsepp) darbs «On not-building. Mountain, Mountain Village and Visitors».

Bakalaura darbu kategorijā par uzvarētāju tika atzīts Viļņas Ģedimina tehniskās universitātes absolvents Povils Vincents Jankūns (Povilas Vincentas Jankūnas) par darbu «Urban redevelopment in Šiaures miestelis, Vilnius. Technocultural megastructure» un Kauņas Tehniskās Universitātes absolvents Martins Kiļus (Martynas Kilius) par darbu «Centre of Righteous among the Nations in Kaunas».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Privātās augstskolas ievelk uzņēmējdarbībā speciālistus ar augstāko izglītību

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,17.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešajā gadā pēc augstskolas diploma saņemšanas labāko privāto augstskolu absolventu vidējā mēnešalga bija lielāka par jebkuras valsts augstskolas absolventu vidējo mēnešalgu.

Iepriekšējā DB numurā rakstā Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents? tikai aizsākts apskats par Latvijas augstskolās 2017. gadā uzsāktā augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem.

Monitoringa laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā nākamajos gados (līdz pat 2020. gadam ieskaitot) izvērtās absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt. Laikā, kad tikai aizsākts monitorings, 68% no visiem augstāko izglītības iestāžu absolventiem pabeidza valsts augstskolas, bet 17% pabeidza privātās augstskolas. Pārējie bija valsts un privāto koledžu beidzēji. Tā kā monitoringā izmantotā metodika tika aplūkota iepriekšējā DB numurā, tad to neatkārtosim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Augstskolas un zinātnieki vēlas no valsts saņemt lielāku atbalstu

Jeļena Šaldajeva,03.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstskolu pasniedzēji un zinātnieki atklāj, ka Latvijā ir ne vien liels, bet arī starptautiski atzīts zinātniskais potenciāls, kura īstenošanai diemžēl nepietiek finansējuma.

Dienas Biznesam tiekoties ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehniskās fakultātes (TF) Enerģētikas institūta (EI) pasniedzējiem, «izkristalizējās» galvenā problēma, par kuras nozīmīgumu visi pasniedzēji bija vienisprātis. Kaut gan fakultātēs pasniedzēji izsaka lepnumu par savu izglītojamo un kolēģu sasniegumiem un ieguldījumu zinātnē, viņi uzsver, ka turpmākajai attīstībai ir nepieciešams būtiski lielāks valsts atbalsts un izglītības sistēmas sakārtošana.

Izaugsmes iespējas

LLU Tehniskās fakultātes absolvents un EI pasniedzējs Aleksejs Gedzurs norāda, ka «apstākļos, kad studentu skaits turpina sarukt, tieši no pedagogu vieduma ir atkarīgs tas, vai topošais speciālists saskatīs Latvijā savas profesionālās izaugsmes iespējas».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvindustrijas lielo balvu jeb Pamatakmeni svinīgajā apbalvojuma ceremonijā VEF Kultūras pilī šogad saņēmuši desmit 2023.gada laureāti, informē konkursa rīkotāji.

Kategorijā "Mūža ieguldījums būvindustrijā" Pamatakmeni šogad ieguvuši četri laureāti. Nozares augstāko vērtējumu ieguvušie profesionāļi ir Cēsu novada būvvaldes vadītāja Vija Gēme, Rīgas Tehniskās universitātes Ceļu un tiltu katedras vadītājs, Transportbūvju institūta direktors, profesors Ainārs Paeglītis, Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Leonīds Jākobsons un arhitekts, pilsētplānotājs, SIA "Uģis Šēnbergs, arhitekts" vadītājs Uģis Šēnbergs.

Kategorijā "Gada inženieris/arhitekts 2023" Pamatakmeni saņēma seši laureāti. Par gada jauno inženieri atzīts SIA "Merks" būvdarbu vadītāja palīgs Gints Krasausks, par gada inženieri - AS "LNK Industries" Tehniskās nodaļas vadītājs Aleksandrs Stasens un SIA "Merks mājas" projektēšanas vadītājs Ivo Dzenis, par gada restaurācijas būvdarbu vadītāju - AS "Būvuzņēmums restaurators" Būvniecības nodaļas vadītājs Dāvis Priede, par gada būvkonstruktoru - SIA "Arenso" galvenais inženieris Matīss Apsītis, bet par gada projektu vadītāju - VAS "Starptautiskā lidosta Rīga" termināļa paplašināšanas 6. kārtas projekta vadītājs Mihails Peščinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnija vidū tika noskaidroti tie septiņi jaunieši, kuri Rimi Baltic praktikantu izaugsmes programmas Talent Lab (latviski Talantu laboratorija) ietvaros septiņu mēnešu garumā apgūs prasmes darbam mazumtirdzniecības jomā visās trijās Baltijas valstīs, saņemot par to konkurētspējīgu atalgojumu, informē uzņēmumā.

Rimi praktikantu programmas Talent Lab ietvaros Rimi Latvia praktizēsies četri dalībnieki – RTU Rīgas Biznesa skolas biznesa vadības programmas absolvents Jānis Neinbergs, Latvijas Universitātes moderno valodu un biznesa vadības programmas absolvente Santa Dzalbe, Passau universitātes Vācijā starptautiskās kultūras un biznesa programmas absolvente Olga Eglīte un RTU Rīgas Biznesa skolas biznesa vadības programmas absolvents Jēkabs Grundmanis. Savas prakses gaitas Rimi viņi sāks augusta beigās. Lietuvā savas profesionālās gaitas augustā sāks divi praktikanti, savukārt Igaunijā – viens jaunietis.

«Pieteicos Rimi praktikantu programmai Talent Lab, jo tā ir laba iespēja gūt vispārīgu priekšstatu par dažādām profesijām un to, kā strādā viens no lielākajiem Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumiem. Studiju laikā biju praksē Rimi birojā un sapratu, ka vēlos strādāt tieši šajā uzņēmumā lielo izaugsmes iespēju, patīkamās iekšējās vides un draudzīgā kolektīva dēļ,» atklāj Jēkabs Grundmanis, Rimi Talent Lab praktikantu programmas dalībnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Latvijas skolēns izcīna bronzas medaļu Pasaules informātikas olimpiādē

Lelde Petrāne,09.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar svinīgo apbalvošanu Irānas galvaspilsētā Teherānā noslēgusies 29. Vispasaules informātikas olimpiāde. Piedaloties 308 programmētājiem no 83 valstīm, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolvents Ingus Jānis Pretkalniņš izcīnīja vienu no bronzas medaļām.

Ingum šī bija jau otrā bronzas godalga lielākajā pasaules jauno programmētāju forumā. Skolēnam šis gads bijis panākumiem bagāts – pavasarī izcīnīta zelta medaļa Baltijas informātikas olimpiādē, bet jūlija vidū Brazīlijā notikušajā Starptautiskajā matemātikas olimpiādē iegūta bronzas medaļa. Latvijas komandu vadīja Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta pētnieks Mārtiņš Opmanis un Tehniskās jaunrades nama Annas 2 skolotājs Raivis Ieviņš.

Vēl Latvijas komandu pārstāvēja Aleksandrs Zajakins (Rīgas 89. vidusskola), Raitis Rūsiņš Kriķis (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) un Roberts Leonārs Svarinskis (Jūrmalas Valsts ģimnāzija), kuriem šogad līdz medaļām nesanāca aizsniegties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas komandas konkursanti ieguvuši 3 medaļas par izcilību pasaulē lielākajā un prestižākajā jauno profesionāļu meistarības konkursā «WorldSkills 2019».

Medaļu par izcilību skatlogu noformēšanā izcīnīja Liepājas Mākslas un dizaina vidusskolas absolvente Luīze Mihailova, kura 15 valstu konkurencē uzrādīja 4. labāko rezultātu. Par izcilu sniegumu restorāna pakalpojumos medaļu saņēma Madara Miņina no Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma, kura 33 valstu konkurencē ieņēma 6. vietu, kā arī ieguva titulu «Best of Nation» par labāko sniegumu Latvijas komandā. Trešo Latvijas komandas medaļu par izcilību ēdienu gatavošanā saņēma Mālpils Profesionālās vidusskolas absolvents Nils Ģēvele, kurš 46 valstu konkurencē ieguva 18. labāko rezultātu.

Medaļas par izcilību saņēma konkursanti, kuru iegūtais rezultāts 799 vērtējuma skalā ir vismaz 700 punkti. Pēc vidējiem iegūtajiem punktiem 63 valstu kopvērtējumā Latvija ierindojās 23. vietā, atstājot aiz sevis tādas valstis kā Nīderlande, Zviedrija, Kanāda, Somija, Ungārija, Norvēģija, Beļģija, ASV un citas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB,23.05.2023

Dalies ar šo rakstu

Adekvāta finansējuma piešķiršana veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums, vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību var veicināt publiskā un privātā sektora sadarbība, kā arī efektīva datu apmaiņa starp visiem pakalpojuma sniedzējiem.

Tāds ir galvenais secinājums pēc tiešraides diskusijas Kur ņemt naudu veselības aprūpei?, kurā nozares pārstāvji un eksperti sprieda par finansējuma iespējām un tā pieejamību dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 23.maija numurā lasi:

Statistika

Investoru piesaiste palikusi nemainīga

Intervija

Namu ilgtspēju apdraud nepabeigta privatizācija. Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas “Mājoklis” Rīgas nodaļas vadītājs Ingārs Daibe

Tēma

Arodskolas absolvents saņem vairāk nekā zinātņu doktors

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Simtgades loterijas otrās sērijas laimestu fonds būs 3,2 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere,29.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā iedzīvotāju lielo atsaucību un atzīmējot Latvijas valsts 99. dzimšanas dienu, Finanšu ministrija un VAS Latvijas Loto turpina Latvijas nacionālās momentloterijas projektu - Simtgades loterija, piedāvājot otro sēriju ar jaunu dizainu, kuras plānotais apgrozījums ir 5 miljoni eiro un laimestu fonds 3,2 miljoni eiro.

Simtgades loterijas pirmā sērija - teju miljons loterijas biļešu - tika realizēta septiņu mēnešu laikā. Arī Simtgades loterijas otrās sērijas plānotais apgrozījums ir 5 miljoni eiro un laimestu fonds 3,2 miljoni eiro, kas ir 65 % no loterijas kopējo ieņēmumu vērtības. Ar Simtgades loterijas otrā dizaina sēriju tiek turpināta vērienīgā atbalsta programma vidējo izglītības iestāžu absolventiem - divu gadu laikā plānots ziedot vairāk nekā 400 000 eiro.

«Īsā laikā Simtgades loterija ir kļuvusi ne tikai par nozīmīgāko nacionālās momentloterijas projektu Latvijas Loto vēsturē, bet arī par populārāko momentloteriju iedzīvotāju vidū. Pateicoties iedzīvotāju atsaucībai, mums ir izdevies īstenot arī Simtgades loterijas sociālo mērķi - apgūt līdzekļus jauniešu talantu attīstīšanai. Jau 2018. gada pavasarī atbalstu 500 eiro apmērā saņems labākie vidējo izglītības iestāžu absolventi, ar Simtgades loterijas otro sēriju mēs turpinām atbalsta programmu spožākajiem jaunajiem talantiem. Paldies ikvienam par līdzdalību, kopā mēs varam sasniegt vairāk - labas lietas notiek!» saka Latvijas Loto valdes priekšsēdētāja Maija Kubli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Arodskolas absolvents saņem vairāk nekā zinātņu doktors

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,26.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemākās mēneša darba algas likme asociētajam profesoram šogad bija 1404 eiro mēnesī, docentam 1124 eiro mēnesī, bet, piemēram, vidējais Rīgas 3. arodskolas 2018. gada absolvents bez zinātņu doktora grāda 2021. gadā saņēma 1057 eiro mēnesī.

Fragments no raksta

Vērtējot vidējo algu Latvijas profesionālās izglītības iestādēs atbilstoši profesionālās izglītības absolventu monitoringa rezultātiem ir jāsecina, ka no 2018. gada absolventiem 2021. gadā vislielākā vidējā mēnešalga bija profesionālās vidusskolas Victoria absolventiem – 1359 eiro mēnesī. 2022./2023.m.g. profesionālajā vidusskolā Victoria bija 388 audzēkņi, kas bija 1,4% no visiem profesionālās izglītības iestādēs studējošajiem. Profesionālā vidusskola Victoria ir Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas (RISEBA) dibināta izglītības iestāde, kura kopš 2006.gada īsteno vidējās profesionālās izglītības programmu un kas sevi reklamē kā “vienīgo privātās profesionālās vidējās izglītības iestādi”. Victoria absolventi var iegūt profesiju daudzās nozarēs, kā, piemēram, audiovizuālās komunikācijas dizainera asistents, grafikas dizainera asistents, interjera dizainera asistents, loģistikas darbinieks, viesmīlības pakalpojumu speciālists, mazumtirdzniecības komercdarbinieks, rūpniecības komercdarbinieks, reklāmas pakalpojumu komercdarbinieks, programmēšanas tehniķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Rīgā prezentēts Volvo jaunākais veikums - XC40

Zane Atlāce - Bistere,04.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsa Motors Rīga (MMR) salonā prezentēts Volvo jaunākais veikums – premium klases krosovers XC 40, kas pārdošanā nonāks 2018.gada sākumā, informē zīmola pārstāvis Latvijā un MMR direktors Roberts Ozoliņš.

«To, cik dinamisks ir šis segments, apliecina arī pašreizējais pieprasījums pēc jaunā XC40. Pirmais šīs sērijas Volvo no konveijera rūpnīcā Ģentē, Beļģijā noripoja pavisam nesen – 22.novembrī, un tad jau bija saņemti 13 tūkstoši šā auto pieteikumi iepriekšējā pasūtīšanā,» skaidroja R.Ozoliņš.

Līdz ar XC40 pievienošanu lielāko apvidus auto saimei - XC60 un XC90 - Volvo Cars ir izveidojis pilnīgu globālo krosoveru jeb SUV auto līniju.

Vispirms pārdošanā nonāks benzīna četru cilindru T5, kas 100 km ātrumu attīsta 6,5 sekundēs, tā maksimālā jauda ir 252 ZS, un D4 ar dīzeļmotoru, kas 100 km attīsta 7,9 sekundēs, maksimālā jauda - 190 ZS. Auto svars atkarībā no komplektācijas var būt 1684-1733 kg. Plānots, ka vēlāk 2018.gadā XC40 klāstu papildinās priekšpiedziņas versija un elektroauto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rada tehnoloģiju pārtikas kvalitātes nepārtrauktai uzraudzīšanai

Lelde Petrāne,23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) absolvents Reinis Skorovs biznesā pārvērš bakalaura darbā radītu tehnoloģiju, kas ļauj precīzi izsekot temperatūras izmaiņām pārtikas produkta ražošanā un pārvadāšanā, tā samazinot zaudējumus un riskus veselībai. Jauno tehnoloģiju jau izmanto vairāki pārtikas ražošanas un loģistikas uzņēmumi Latvijā un Austrijā.

R. Skorova uzņēmums «Kedeon Solutions» attīsta blokķēdes tehnoloģijā balstītu biznesa ideju par sensoru tīklu un platformu temperatūras izmaiņu izsekošanai reāllaikā. «Mērķis ir padarīt pārtikas piegādes ķēdi pārskatāmu, bet pašu pārtiku – drošu,» skaidro R. Skorovs. Šogad viņš ieguva bakalaura diplomu RTU, kur studēja Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē. Janvārī viņš sāks studijas RTU Rīgas Biznesa skolā programmā «Executive MBA».

Pie preču paletes vai dārgāku produktu gadījumā pat pie katra preču iepakojuma tiek pievienots neliels temperatūras sensors, un sensori savstarpēji izveido teritoriālo tīklu. Savukārt ražotnē, kravas automašīnās, noliktavās, vairuma un mazumtirdzniecības vietās tiek izvietotas bāzes stacijas. Produktu pārvietojot no ražotnes uz tirdzniecības vietu, teritoriālais tīkls savienojas ar tuvāko bāzes staciju, līdz ar to nevienā brīdī visā piegādes ķēdē reāllaika temperatūras mērījumi netiek pārtraukti. Sensoru iekārtu iegūtie dati uzreiz tiek nodoti un glabāti blokķēdē, izslēdzot iespēju ar tiem manipulēt. Patlaban industrijā dominējošajās tehnoloģijās katra ķēdē iesaistītā persona temperatūras mērījumus veic pati, tāpēc, ja atklājas, ka produkts ir bojāts, nereti ir sarežģīti pārbaudīt, kurā posmā noticis pārkāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lielākie un prognozējami stabili ienākumi ir sanitāriem un policistiem

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,26.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vislielākie mediānie vidējie ienākumi no visiem profesionālo izglītības iestāžu 2018. gada absolventiem 2021. gadā bija Valsts policijas koledžas (1393 eiro mēnesī) un Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžas (1373 eiro mēnesī) beidzējiem.

Šogad, piesakoties brīvprātīgi Latvijas armijā, 18-19 gadus veca jaunieša mēneša ienākumi būs lielāki par tiem, kurus trīs gadus pēc absolvēšanas saņem Daugavpils Tirdzniecības profesionālās vidusskolas, Nacionālās Mākslu vidusskolas, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas vidējais absolvents.

Turpinot apskatu par profesionālās izglītības mācību iestāžu rezultātiem, ir jāatgādina, ka Dienas Biznesā daudzu izglītības publikāciju mērķis ir informēt lasītājus par tiem riskiem un iespējām (nodarbinātība, algas lielums, bezdarba līmenis u.c.), kas var palīdzēt ikvienai ģimenei un ikvienam apmācāmajam izvēlēties mācību iestādi ar vai bez mācību maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvieši gādā par drošību tūlīt

Alans Amrons, amerikāņu izgudrotājs, 40 patentu turētājs, DB viesautors. Sagatavoja Didzis Meļķis,07.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden General Motors vicepriekšsēdis Roberts Lucs prognozēja, ka pēc 15 līdz 20 gadiem cilvēku vadītas automašīnas drošības apsvērumu dēļ uz ceļiem būs aizliegtas. Šī pati loģika vada arī vairākos Latvijas tehnoloģiju jaunuzņēmumos iesaistīto Rihardu Gailumu. Viņa 2015. gadā dibinātā Pilot Automotive Labs (turpmāk ‒ PILOT) ir radījusi šādu dzīvību glābjošu tehnoloģiju, turklāt pielāgojot to cenas ziņā pieejamām lietotām automašīnām.

Kompānijai ir komanda ar starptautisku izglītību un pieredzi tehnoloģiju jomā. Ar Rihardu kopā strādā programmētājs un industriālais dizainers ar 30 gadu stāžu Andris Eihmanis un Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta Inovācijas un globālās līderības programmas absolvents Juris Bariss. PILOT ir izgājusi jau divus jaunuzņēmumu akseleratorus ‒ Enchant.vc Singapūrā un Infiniti Lab Honkongā. Kompānijai ir partnerība ar Elektronikas un datorzinātņu institūtu Rīgā, kur tiek veikti pētījumi un ārpakalpojumi. Kopā ar šo partneri PILOT ir izveidojusi Augsto tehnoloģiju izglītības biedrību, kas savukārt vada bezpilota auto tehnoloģiju trasi.

Vairums auto un moto kompāniju fokusējas uz augstas autonomijas pakāpes braucamajiem, bet – uz jauniem braucamajiem. Tāpēc arī inovācijas parasti iesniedzas tieši jaunajās automašīnās, kas nozīmē reālas pārmaiņas dzīvē vien pēc gadu desmitiem. Turpretī PILOT risinājumi ir mērķēti uz tūlītējām pārmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Simtgades loterija ir veiksmīgākā Latvijas Loto vēsturē

Armanda Vilcāne,10.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ar rezultātiem esam ļoti apmierināti. Varētu teikt, ka šī ir veiksmīgākā momentloterija Latvijas Loto vēsturē – pirmo miljonu biļešu mēs pārdevām septiņos mēnešos, šobrīd pārdošanā ir jau otrais miljons un tūlīt beigsim darbu arī pie trešā,» par Simtgades loteriju intervijā DB stāsta VAS Latvijas Loto valdes priekšsēdētāja Maija Kubli.

Fragments no intervijas

Kā radās ideja par Simtgades loterijas nepieciešamību?

Izstrādājot simtgades svinību plānu, Finanšu ministrija deva Latvijas Loto uzdevumu radīt īpaši simtgadei veltītu loteriju. Biļetes rotā latviešu mākslinieku darbi, bet iegūtie līdzekļi nodrošinās stipendiju programmu Latvijas vidējo mācību iestāžu izcilāko absolventu atbalstam. Paredzams, ka Latvijas Loto programmas finansēšanai valsts budžetā novirzīs vairāk nekā 400 tūkstošus eiro, tas nozīmē, ka ikviens cilvēks, kurš iegādājas loterijas biļeti, veido ne tikai balvu fondu, bet arī atbalsta mūsu jauniešus. Katra Latvijas skola šai stipendijai izvirzīs savu talantīgāko skolēnu, kas šo stipendiju arī saņems. Tā būs vienreizēja stipendija 500 eiro apmērā, ko absolvents varēs izmantot pēc saviem ieskatiem. Jāuzsver, ka projekta laikā tiks atbalstīti jaunieši katrā Latvijas vidējās izglītības iestādē. Šobrīd Izglītības ministrija ir aprēķinājusi, ka Latvijā šādas iestādes ir vairāk nekā 200. Finanšu ministrijas izmaksāto stipendiju izcilnieki saņems nākamā mācību gada nogalē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Biznesa aviācijas priekšrocības Latvijā - klienti, konkurence un perspektīvas

Olga Kņazeva, Egons Mudulis (tulkojusi Žanete Hāka),09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Deniss Djakons, Dr.oec., profesors, ISMA rektors,22.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārvalstu studentu piesaistē, un kādus ieguvumus tas sniedz Latvijai?

Mazāk jauniešu – mazāk studentu

Latvijas izaicinājumi nav jaunums — līdzīgi kā citās Rietumeiropas valstīs, mums joprojām ir zema dzimstība un strādājošie iedzīvotāji noveco. Kā arī augsta migrācija, jo īpaši jauniešu vidū. Šie faktori atstāj lielu iespaidu uz Latvijas augstskolām, jo katru gadu samazinās arī vietējo studentu skaits.

Piemēram, 2023. gadā studējošo skaits salīdzinājumā ar 2005. gadu ir samazinājies par 44 %, iedzīvotāju skaits šajā laika periodā samazinājies par 16 %, bet iedzīvotāju skaits vecumā no 20 – 39 gadiem samazinājies par nepilnu trešdaļu jeb 29 %. Ja 2000.gadā Latvijā studēja ap 120 000 studentiem, tad kopš 2005.gada studējošo skaits pakāpeniski samazinās un šogad jau ir ievērojami jeb gandrīz teju uz pusi mazāks – 70 000, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas ir mazākais studējošo skaits pēdējos 20 gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Mums kā vadošajai tehnoloģiju universitātei bija svarīgi spert šo soli. Tas veicina plašāku e-paraksta lietošanu, jo elektroniski parakstītie dokumenti ir gan ērtāki lietošanai, gan drošāki.»

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) absolventi, kuri RTU beidz šā gada ziemā, pirmoreiz Latvijas vēsturē diplomu pielikumus saņem elektroniskā formā un parakstītus, izmantojot e-parakstu.

RTU absolventiem izsniegtos elektroniskos diploma pielikumus, kuros iekļauta detalizēta informācija par absolvēto studiju programmu, ar drošu elektronisko parakstu ir parakstījis RTU studiju prorektors profesors Uldis Sukovskis, un tas satur laika zīmogu. Līdz ar to atbilstoši Elektronisko dokumentu likumam šim diploma pielikumam elektroniskā formā ir juridisks spēks, un to var izmantot tieši tāpat kā dokumentu papīra formā.

Elektroniski parakstītos diploma pielikumus RTU absolventi var lejuplādēt, autorizējoties RTU iekštīklā. Piekļuve elektroniskajiem diploma pielikumiem absolventiem saglabāsies arī pēc RTU absolvēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Atvērta pieteikšanās Rīgas jauno uzņēmēju apmācību programmai Kembridžā

Db.lv,09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 7. septembra sākusies pieteikšanās Rīgas domes finansētajai jauno uzņēmēju apmācību programmai Kembridžā, Lielbritānijā.

Pieteikumu pieņemšana ilgs līdz 13. oktobrim vai līdz 50 dalībnieku uzņemšanas programmā brīdim. Programmā tiek gaidīti jaunie un topošie uzņēmēji, jaunieši, tehnoloģiju un citu jomu speciālisti ar vēlēšanos attīstīt idejas biznesā.

Programma ir veidota divās daļās. Pirmā daļa norisināsies Rīgā no 17. oktobra līdz 28. novembrim, kur četru nodarbību laikā jaunie uzņēmēji gūs praktiskas zināšanas un iemaņas, lai efektīvi spētu īstenot savu ieceri. Rīgas daļas noslēgumā dalībnieki savas biznesa idejas prezentēs žūrijai pasākumā "Lāča miga", un 25 visaugstāk novērtētie dalībnieki saņems iespēju piedalīties programmas otrajā daļā – Kembridžā. Brauciens uz Lielbritāniju norisināsies 2021. gada janvāra beigās, tā dalībniekiem tiks līdzfinansētas ceļa, kā arī naktsmītnes izmaksas Kembridžā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļa malā netālu no Daudzevas apļa uzstādīts krucifikss. Kopā ar domubiedru grupu sava tēva piemiņai to uzstādījis Daudzeses pamatskolas absolvents, Jēkabpils slimnīcas ķirurgs Jānis Danevičs, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Vieta, kur ceļiniekam apstāties, savas domas un dvēseles lūgšanas raidīt debesīs – tā krucifiksa sūtību iecerējis dakteris.

Krucifiksu iesvētījis mācītājs Ģirts Grietiņš.

Novembra sākumā līdzīgs krucifikss uzstādīts arī Viesītē, un, iespējams, ka Sēlijā taps vēl citi. Lielo krustu un Jēzus tēlu izgatavoja koktēlniecības speciālists Rihards Tomašickis, bet vietu iekārtoja un pamatni betonēja uzņēmēji Edgars un Gunārs Mitri no Jēkabpils, ziņo medijs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais – neļauties panikai, tāds ir galvenais vēstījums DB HUB organizētajā seminārā Datu aizsardzības regula - kas jāizdara uzņēmumam līdz 25. maijam?.

Ar šī semināra palīdzību vēlamies parādīt semināra dalībniekiem soļus, kas tieši jādara un ar ko jāsāk, lai uzņēmums būtu gatavs datu aizsardzības regulai. Šā gada 25. maijā stājas spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR), kas attiecas uz visām 28 ES dalībvalstīm. Datu aizsardzības normatīvu pamatietvars ir palicis nemainīgs, tomēr jaunā regula akcentē uzmanību uz fiziskās personas datu aizsardzību. Datu turētājiem ir jānodrošina, ka dati ir drošībā. Lielai vai mazai organizācijai ir jāzina, kādi dati tai ir, kur tie atrodas un kā tiek nodrošināts, ka neviens tiem nevar piekļūt un nopludināt. Tas nozīmē ne tikai iekšējo regulējumu, bet arī to, ka darbinieki ir apmācīti, ir drošas IT sistēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brāļu Kronīšu kokapstrādes uzņēmuma pirmais klients bija kaimiņiene dzimtajos Sproģos, nelielā apdzīvotā vietā Neretas novadā. Šobrīd uzņēmums domā par paplašināšanos, tomēr viens no lielākajiem šķēršļiem ir kvalitatīvs darbaspēks.

Kaimiņiene 2012. gadā lūdza uztaisīt koka karkasa siltumnīcu, un tā kalpo joprojām. Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Kokapstrādes katedras absolvents Artis Kronītis uzskata, ka Latvijā kokapstrādei ir neizsmeļamas iespējas un paveicies uzreiz atrast savu nišu vietējā tirgū.

"Esam novērojuši, ka mūsu klienti mainās pēc sezonalitātes. Tuvojoties pavasarim, izjūtam lielāku interesi no privātmāju saimniekiem, kuri vēlas savā dārzā uzlikt koka karkasa siltumnīcu. Savukārt vasaras izskaņā, vairāk uz rudens pusi saņemam pieprasījumus no uzņēmumiem, piemēram, stādaudzētājiem, kuri savas sezonas laikā iekrājuši finanses un vēlas attīstīt savu saimniecību, šādam nolūkam pasūtot lielformāta angārus. Tiem ir izturīgākas, smagākas konstrukcijas, kas piemērotas lielākām slodzēm, bet vienalga paliekam uzticīgi kokam," stāsta A. Kronītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

74 gadu vecumā miris amerikāņu programmētājs Rejs Tomlinsons, kurš tiek uzskatīts par elektroniskā pasta izgudrotāju.

Kompānija Raytheon, kurā Tomlinsons strādāja, paziņoja, ka viņš miris sestdien. Nāves cēlonis vēl nav apstiprināts.

Tomlinsons 1971.gadā izgudroja tiešu elektronisku paziņojumu pārraidīšanu starp vienā tīklā saslēgtu dažādu datoru lietotājiem. Pirms tam lietotāji varēja rakstīt šādus paziņojumus viens otram tikai vienā un tajā pašā datorā.

«Būdams īstens tehnoloģiju pionieris, Rejs bija tas cilvēks, kurš mums atnesa e-pastu tīklā savienotu datoru agrīnajās dienās,» paziņoja Raytheon.

«Viņa darbs mainīja pasaules sazināšanās veidu, tomēr, neraugoties uz visiem viņa sasniegumiem, viņš palika pazemīgs, laipns un dāsns ar savu laiku un talantiem. Visiem viņa pietrūks,» teikts kompānijas paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DB HUB organizētajā seminārā Datu aizsardzības regula - kas jāizdara uzņēmumam līdz 25. maijam? lektors Ivo Krievs* akcentēja septiņus datu apstrādes pamatprincipus, kurus nepieciešams ievērot, taču šie pamatprincipi neattiecas uz privātām vajadzībām.

Pirmais no tiem - likumīgums, kas nozīmē, ka datu apstrādei jābūt tiesiskam pamatam, jo regula nepieļauj nelikumīgus mērķus. Pirms datu apstrādes sākšanas nepieciešama datu subjekta piekrišana, taču tā no subjekta puses ir arī atsaucama. Saistībā ar šo regulu bērnu piekrišana datu apstrādei būs jaunums. Lektors min, ka, iespējams, Latvijā bērni no 13 gadu vecuma varēs dot savu piekrišanu. Tāpat likumīgums ietver līgumsaistību un juridisku pienākumu izpildi, datu subjekta vai citas personas vitāli svarīgas intereses, piemēram, dzīvība vai veselība. Par likumīgiem uzskatāmi tie uzdevumi, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot oficiālas pilnvaras, kā arī pārziņa vai trešās personas leģitīmās intereses, sabalansējot ar datu subjekta interesēm.

Komentāri

Pievienot komentāru