13% jauniešu pirms studiju uzsākšanas plāno pastrādāt un tikai tad izvēlēties savu nākotnes profesiju, liecina AS Swedbank aptauja.
Taču gandrīz piektdaļai (17%) skolēnu, tostarp katram desmitajam (11%) vidusskolas absolventam, šobrīd nav nekādu plānu, ko iesākt pēc skolas beigšanas. Savukārt, vaicājot bērnu vecākiem, vai viņi šobrīd strādā profesijā, kas atbilst iepriekš iegūtajai izglītībai, vien trešdaļa (35%) norādīja apstiprinošu atbildi.
Turklāt biežāk tas raksturīgs jaunajiem profesionāļiem vecumā no 25 līdz 35 gadiem (45%), kas augstskolas absolvējuši salīdzinoši nesen. Piektdaļa (19%) vecāku šobrīd strādā profesijā, ko apguvuši vēlāk, piemēram, iegūstot otru bakalauru vai maģistru. Savukārt 39% atzīst, ka profesija, kurā darbojas šodien, nav saistīta ar līdz šim iegūto izglītību.
Lielākā daļa jeb 56% vidusskolēnu vecumā no 17 līdz 19 gadiem pēc vidusskolas absolvēšanas plāno uzsākt studijas izvēlētajā profesijā kādā no Latvijas universitātēm, bet vēl 7% - kādā no ārvalstu universitātēm. 8% vidusskolēnu norādījuši, ka vispār neplāno studēt, bet vēl 6% vispirms iecerējuši doties uz ārzemēm apgūt valodu, pastrādāt un paceļot, un tikai tad domās par nākotnes profesijas izvēli.
Studiju uzsākšanu Latvijas augstskolās ievērojami biežāk apsver meitenes (65% pretstatā 45% puišu), savukārt puišu vidū vairāk ir to, kas vispār neplāno studēt (14% pretstatā 4% meiteņu), vai arī plāno vispirms strādāt un tikai tad izvēlēties nākotnes profesiju (15% pretstatā 11% meiteņu).
Interesanti, ka vēlme vispirms strādāt un tad izvēlēties savu nākotnes profesiju biežāk raksturīga 10.-11. klašu audzēkņiem (18%), kamēr 12.klases skolēnu vidū šādi plāni ir vairs tikai 4%. Pēdējo klašu audzēkņi jau konkrētāk lūkojas studiju virzienā kādā no Latvijas augstskolām – to norādījuši 69% 12.klašu skolēnu.
«Šodien izglītošanās notiek visas dzīves garumā – lai paaugstinātu savas prasmes un bagātinātu pieredzi gan atbilstoši dinamiskajai darba videi, gan arī savām interesēm. Ir daudz iespēju, kur nepieciešama tikai motivācija un uzņēmība, taču daudzviet izglītība nozīmē arī konkrētu mācību maksu vai citus izdevumus, bez kuriem šie mērķi nav sasniedzami,» atzīst Renārs Rūsis, Swedbank Privātpersonu pārvaldes vadītājs un valdes loceklis.
Swedbank dati par iedzīvotāju rīcību uzkrājumu veidošanā bērnu nākotnei liecina, ka aktīvāk uzkrājumus šim mērķim veido sievietes (62%). Uzkrājumu bērna nākotnei vecāki vidēji biežāk sāk veidot bērnu pirmajos četros dzīves gados, un krāj līdz bērna pilngadības sasniegšanai (82%). Populārākā summa, ko šim mērķim vecāki Latvijā atvēl ik mēnesi, ir 30 līdz 50 eiro. Ar šāda apmēra iemaksām līdz bērna pilngadības sasniegšanai iespējams uzkrāt vidēji no 4500 līdz pat 9200 eiro lielu uzkrājumu bērna nākotnes finanšu vajadzību segšanai .
Ikvienam vecākam rūp sava bērna nākotne un ir svarīgi sniegt viņam atbalstu, uzsākot pastāvīgu dzīvi. Ņemot vērā, ka studiju maksa par mācībām Latvijas augstskolās šobrīd ir vidēji 7300 eiro, sākot krāt no bērna piedzimšanas brīža līdz 18 gadu vecumam, vecākiem ik mēnesi uzkrājumam būtu jāatvēl tikai 26 eiro. Savukārt, sākot krāt vēlāk – no bērna piecu gadu vecuma, ik mēnesi šim mērķim jānovirza 40 eiro. Lai arī mūsdienu jauniešiem bieži raksturīga neizlēmība līdz pat pēdējam brīdim, un ceļš līdz savas profesionālās jomas atrašanai var būt garāks un līkumotāks, vecākiem jau laikus ir iespēja parūpēties par to, lai īstā lēmuma pieņemšanu neietekmētu finansiāli šķēršļi.