Vislielākie mediānie vidējie ienākumi no visiem profesionālo izglītības iestāžu 2018. gada absolventiem 2021. gadā bija Valsts policijas koledžas (1393 eiro mēnesī) un Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžas (1373 eiro mēnesī) beidzējiem.
Šogad, piesakoties brīvprātīgi Latvijas armijā, 18-19 gadus veca jaunieša mēneša ienākumi būs lielāki par tiem, kurus trīs gadus pēc absolvēšanas saņem Daugavpils Tirdzniecības profesionālās vidusskolas, Nacionālās Mākslu vidusskolas, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas vidējais absolvents.
Turpinot apskatu par profesionālās izglītības mācību iestāžu rezultātiem, ir jāatgādina, ka Dienas Biznesā daudzu izglītības publikāciju mērķis ir informēt lasītājus par tiem riskiem un iespējām (nodarbinātība, algas lielums, bezdarba līmenis u.c.), kas var palīdzēt ikvienai ģimenei un ikvienam apmācāmajam izvēlēties mācību iestādi ar vai bez mācību maksas.
Otrs jautājums ir aicinājums uz diskusiju par Latvijas izglītības sistēmas reformu, lai varētu atrast kopēju atbildi uz tiem izaicinājumiem, ko rada mākslīgā intelekta (MI) ienākšana ikdienā un darba dzīvē. Pārmaiņas darba tirgū notiks neatkarīgi no tā, vai Latvijas izglītības sistēma pielāgosies jaunajiem apstākļiem vai nē. Jūnija sākumā Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji izplatīja paziņojumu, ka vidējās kvalifikācijas darbaspēka vajadzībām profesionālajā izglītībā jāuzņem vismaz divreiz vairāk audzēkņu. Tas sakrīt ar DB izteiktajām prognozēm, ka Ekonomikas ministrijas iepriekš paustās darba tirgus prognozes vairs neatbilst Latvijas reālajai situācijai, tāpēc “idejas par risinājumu meklēšanu papildu finanšu līdzekļu pārdalei Veselības ministrijai arī no profesionālajai izglītībai ieplānotajiem līdzekļiem” varbūt atvieglos ļoti slimos un sirdzējus, bet tas būs totāls drauds Latvijas nākotnei.
LDDK akcentē, ka, lai sasniegtu nacionālos cilvēkkapitāla attīstības mērķus un atvieglotu situāciju darba tirgū, būtu jāparedz lielāka audzēkņu skaita finansēšana profesionālajā izglītībā nekā līdz šim, ka jau esošajam audzēkņu skaitam profesionālajā izglītībā netiek nodrošināts bāzes finansējums, ko paredz normatīvais regulējums. Tas ir tieši tas, uz ko DB norādīja jau vairāk nekā pusgadu.
Atgādināšu, ka Latvijā pirms vairākiem gadiem tika uzsākts gan augstskolu, gan Latvijas profesionālās izglītības absolventu monitorings (informācija par profesionālās izglītības absolventiem). Tas tiek veidots atbilstoši 2019. gada 25. jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 276. Profesionālās izglītības absolventu monitoringā tiek sekots līdzi ikviena absolventa personas koda datiem par absolventu ienākumiem, nodarbinātību, emigrāciju, dzīves vietas maiņu utt.
Visu rakstu lasiet 20.jūnija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!