Latvijas muita šogad pirmajos četros mēnešos 913 gadījumos dokumentu un muitas fiziskās kontroles rezultātā ir liegusi noformēt muitas procedūras sankcijām pakļautu preču kravām, intervijā sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Viņš skaidroja, ka lielākoties tas ir eksports - 796 gadījumi, savukārt 117 gadījumos muita liegusi kaut ko ievest no Krievijas vai Baltkrievijas. Pagājušā gada 12 mēnešos kopumā muita liedza pārvietot pāri robežai 2175 kravas ar sankcijām pakļautām precēm.

"Ja tendence saglabāsies, tad šogad būs vairāk šādu gadījumu. Pieredze liecina, ka noraidīto kravu skaits pieaug laikā, kad tiek pieņemta jauna sankciju kārta," teica Zukuls.

Arī pārbaudot fiziskās personas un viņu transportlīdzekļus, šogad ir konstatēti 962 pārkāpumi. Tie ir gadījumi, kad mēģināts ievest alkoholu vai degvielu. Savukārt 381 gadījumā personas mēģināja izvest skaidru naudu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu oficiālajā valūtā, pagājušajā gadā tie bija 2433 gadījumi. Tāpat 175 gadījumos ir konstatētas sankcijām pakļautas preces nelielā vērtībā pasta sūtījumos, piemēram, kosmētikas preces vai dārglietas.

"Korupcija muitas sistēmā ir ieilgusi problēma. Un otra problēma – rīcības trūkums. Tiek ieņemta nogaidoša, aizsardzības pozīcija: ''Mums viss ir labi!''".

Tā intervijā par Terehovas muitas darbinieku masveida aizturēšanu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības kūtrumu muitas darba sakārtošanā laikrakstam Diena saka finanšu ministrs Jānis Reirs.

“Terehovas lietas atklāšana ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) darbības rezultāts. Tas ir skandalozi, ka muitas punktā vairāk nekā veselu maiņu darbinieku ir jānoņem no trases, bet VID un muitas vadība izliekas, ka neko nezina, un par to nerunā. Finanšu ministrijas departaments, kas atbild par ēnu ekonomikas apkarošanas politiku, ir norādījis uz šīm problēmām, bet praksē tā ieteikumi tiek ignorēti. Tas ir novedis pie tās situācijas, kāda tā ir. Un, es domāju, ka tad, ja VID vadība rīkotos tā, kā to dara citas valsts institūcijas, kas atklāti atzīst pastāvošās problēmas un informē sabiedrību par savu darbinieku pārkāpumiem, vesela maiņa muitnieku neatļautos organizēti grupā ilgstoši veikt visdažādākos pārkāpumus. Tas ir šokējoši!,” atzīst ministrs.

Lietuvā reģistrētai transportlīdzekļu eksporta kompānijai noteikts 13,6 miljonu eiro sods par starptautisko sankciju pārkāpumu, trešdien paziņoja Lietuvas muita.

Lietā aizturētas un konfiscētas sešas kravas automašīnu puspiekabes, informēja muitā.

Tomēr muita nepubliskoja sodītās kompānijas nosaukumu.

Tiek vēstīts, ka uzņēmums darījumos ar Kazahstānā, Baltkrievijā un Turcijā reģistrētām kompānijām neievēroja Lietuvas īstenoto starptautisko sankciju noteiktos ierobežojumus un saistības, tādējādi aizturēto transportlīdzekļu pārvadāšana ir uzskatāma par starptautisko sankciju pārkāpumu.

Tā nav pirmā reize, kad Lietuvā, kur muita ieviesusi stingrākus pārbaudes pasākumus, uzņēmumi tiek sodīti par Starptautisko sankciju likuma pārkāpumiem.

Lietuvas muita kādai kompānijai, kas no Krievijas importējusi ogles un gumiju, noteikusi 1,27 miljonu eiro sodu par starptautisko sankciju pārkāpumiem.

Muitas dienests informēja, ka Kauņas teritoriālā muitas biroja uzņēmumu pārbaudes nodaļa secinājusi, ka uzņēmums ir pārkāpis starptautiskās sankcijas, veicot darījumus ar sankcijām pakļautām kompānijām un pārvadājot to piegādātās preces.

Kompānijas nosaukumu muita nepubliskoja.

Lietuvas ģenerālprokurore Nida Grunskiene nesen paziņoja, ka ir sāktas vairāk nekā 50 pirmstiesas izmeklēšanu par iespējamiem Krievijai un Baltkrievijai noteikto starptautisko sankciju pārkāpumiem.

Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienests otrdien paziņoja, ka formāli aizdomas par starptautisko sankciju pārkāpumiem un gandrīz divu miljonu eiro vērtu preču kontrabandu uz Krieviju izvirzītas septiņām fiziskām personām un četrām kompānijām.

Valsts ieņēmumu dienests gatavojas sāpīgākajam Brexit scenārijam – izstāšanās no Eiropas Savienības marta beigās bez vienošanās. Tā kā Lielbritānija tad pēkšņi kļūst par tā dēvēto trešo valsti ar attiecīgām muitas procedūrām, VID aplēsis, ka tam turpmāk būs nepieciešami papildus 48 jauni darbinieki, tā svētdien ziņoja LNT TOP10.

Sevišķi muitas kontroļu pieaugums tiek sagaidīts lidostā, arī ostās un pastā, kur sūtījumu apjoms no Apvienotās Karalistes ir ļoti liels. «Preču muitošana notiek pēc pilnas programmas abās robežas pusēs,» uzsver Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes E-muitas daļas vadītājas vietniece Irēna Knoka. Uzņēmumiem jārēķinās, ka stāsies spēkā augstāki Pasaules tirdzniecības organizācijas noteiktie muitas tarifi, ar lielāku nodokļu un administratīvo slogu jārēķinās gan importētājiem, gan eksportētājiem. «Swedbank» aplēsusi, ka uzņēmumiem kopējie šāda veida tēriņi varētu sasniegt pusprocentu no valsts iekšzemes kopprodukta, tātad pēc pašreizējiem datiem - aptuveni 160 miljonus eiro. Šīs izmaksas veicinās cenu celšanos britu importa precēm – šobrīd no tām lielāko daļu veido stiprais alkohols. Un pēc muitas pārstāves teiktā, alkohola gadījumā, jāmaksā ne vien muitas, bet arī akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis.

Muitas pārvaldē trūkst 17% darbinieku, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Šobrīd Muitas pārvaldē ir apmēram 120 vakanču.

"Ļoti ceram, ka muitnieku darbs beidzot tiks novērtēts, un mēs beidzot sagaidīsim algu pieaugumu," teica Zukuls, piebilstot, ka šobrīd, pieņemot darbā jaunus darbiniekus, atalgojums muitā ir 760-820 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Tāpat Zukuls norādīja, ka muita pērn īstenoja trīs pamatuzdevumus, tostarp nodrošināja, lai apritē nenonāktu preču viltojumi, nodrošināja akcīzes preču kontrabandas apturēšanu, kā arī sankcijām pakļauto preču kontroli.

Pēc Muitas pārvaldes direktora teiktā, 2022.gadā konfiscēti kopumā 27 000 viltotu preču, tostarp 20 000 bija viltotas rotaļlietas.

Pagājušajā gadā muita konstatējuši arī apmēram 17 miljonus kontrabandas cigarešu, kas ir mazā nekā gadu iepriekš, taču ir palielinājies konstatēto gadījumu skaits. Tāpat akmeņogļu kravas, kurās iepriekš visbiezāk tika konstatētas kontrabandas cigaretes, ir nomainījis čuguns.

Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to, kas sekos tālāk pēc pēdējā pasūtījuma un kukuļņemšanas skandāla VID, finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.

Savā paziņojumā sakāt, ka lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu ir pieņemts uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata. Dienesta pārbaude tik īsā laikā bija notikusi par šo pēdējo korupcijas gadījumu?

Notika tā, ka sakrita divas lietas – 15. jūnijā es izdevu rīkojumu par dienesta pārbaudi, kādēļ netiek pildīts mans uzdevums par rotācijām muitā, bet tā vietā sodīti mazie gariņi, lielos neaiztiekot. Otrdien [13. septembrī] šī pārbaude beidzās, un tur ir ļoti nopietni secinājumi par valsts pārvaldes kārtības pārkāpumiem, un tieši uz šī ziņojuma pamata es rosinu Jaunzemes disciplinārlietu. Protams, ņemot vērā, ka šī jaunākā situācija ar VID amatpersonu aizturēšanām ir kliedzoša, mēs arī pievienosim šo lietu klāt un tad uz dienesta izmeklēšanas rezultātu pamata pieņemsim tālākos lēmumus. Šobrīd man vēl nav sagatavots parakstīšanai dokuments par disciplinārkomisijas sastāvu, bet varu pateikt, ka tie būs citi cilvēki, nevis tie, kas iepriekš veica šo dienesta pārbaudi, tā, lai nebūtu vieni un tie paši izvērtētāji.

Latvijas Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Muita gatavojas, ka jau no šā gada 30. marta tirdzniecības attiecības ar Apvienoto Karalisti būs tādas pašas kā ar jebkuru citu valsti ārpus Eiropas Savienības.

VID pagaidām saņem maz jautājumu no uzņēmējiem par gaidāmajām izmaiņām cietā Brexit gadījumā, ko skaidro ar to, ka uzņēmēji ir samērā labi informēti. Īpašā VID seminārā par Brexit ietekmi uz preču muitošanu bija daudz informācijas, kura, visticamāk, daudzus pārsteigs pēc 29. marta. Runa ir ne tikai par preču muitas nodevām dažādiem pasta sūtījumiem, bet arī par pirkumiem interneta veikalos, skaidras naudas pārvadāšanu, pat par dāvanām, kuras tiks sūtītas radiem Latvijā. Cietā Brexit gadījumā parādīsies gan muitas nodevas, gan PVN.

Nav pārejas perioda

Vēl aizvien ir iespējami abi Lielbritānijas izstāšanās varianti – gan vienojoties ar ES, gan izstājoties bez vienošanās. Ja vienošanās ar ES tomēr tiek panākta un parakstīta, tad, sākot no 2019. gada 30. marta, tiek noteikts pārejas periods, kura laikā vairums Lielbritānijas muitas un citas funkcijas turpina darboties kā ES dalībvalstij. Tas mīkstinātu pāreju tirdzniecības jomā. Pārejas periods darbojas līdz 2020. gada nogalei – 31. decembrim, un Liebritānija visas saiknes ar ES pārtrauc 2021. gada 1. janvārī.

Šī gada 1.jūlijā spēkā stāsies izmaiņas Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos par PVN piemērošanu e-komercijas sūtījumiem. Lai gan teju visi (93%) Latvijas iedzīvotāji, kas mēdz iepirkties interneta veikalos ārpus ES, ir dzirdējuši par gaidāmajām izmaiņām preču iegādes kārtībā, tomēr zināšanas par plānotajām izmaiņām ir nepilnīgas, liecina Omniva Latvija pētījums.

Tikai 38% iedzīvotāju, kas iepērkas interneta veikalos ārpus ES, zina, kā tieši viņiem jārīkojas, pasūtot preces no valstīm, kas neatrodas ES, savukārt nedaudz vairāk nekā pusei (55%) pircēju ir vien virspusēja informācija par gaidāmajām izmaiņām, bet izpratnes par to, kā tās praksē ietekmēs iepirkšanās procesu un izmaksas, viņiem trūkst.

Omniva jaunam šķirošanas centram Rīgas vietā izvēlas Kauņu

Pakomātu un kurjerpakalpojumu uzņēmums Omniva Kauņā atvēris papildu starptautisko tranzītsūtījumu...

Kopumā piektā daļa (20%) iedzīvotāju norāda, ka, visticamāk, pārtrauks iepirkties internetveikalos ārpus ES, lai nevajadzētu pildīt muitas deklarācijas. Šādu stratēģiju vidēji biežāk apsver sievietes (29%), retāk - vīrieši (10%). Vienlaikus no iepirkumiem ārpus ES nav gatavi atteikties 40% iedzīvotāju.

"Paredzams, ka nepieciešamība deklarēt muitā pilnīgi visus sūtījumus no valstīm, kas atrodas ārpus ES, un maksāt pievienotās vērtības nodokli par tām, būtiski ietekmēs iedzīvotāju iepirkšanās paradumus internetā. Šis brīdis ir lieliska iespēja Latvijas komersantiem piesaistīt sev jaunus klientus, atbilstoši viņus uzrunājot un motivējot," uzsver Omniva Latvija Pārdošanas nodaļas vadītājs Māris Kuļikovskis.

Eiropas Savienības direktīva, kas nosaka jaunu kārtību preču iegādei ārpus ES valstīm, paredzot, ka par visām ārpus ES iegādātajām precēm neatkarīgi no to vērtības jāsamaksā pievienotās vērības nodoklis un sūtījums jādeklarē muitā, skars salīdzinoši lielu sabiedrības daļu, jo kopumā 60% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka mēdz iepirkties interneta veikalos valstīs, kas atrodas ārpus ES.

Omniva Latvija pētījums veikts sadarbībā ar Snapshots. Aptaujāti 738 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Visi dāvanu sūtījumi no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) ir jādeklarē, bet nodokļi nav jāmaksā, ja sūtījuma vērtība nepārsniedz 45 eiro, informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Deklarācija muitā ir jāiesniedz par visiem sūtījumiem, neatkarīgi no preču vērtības. Preču vērtība tiek ņemta vērā, piemērojot atbrīvojumu no nodokļiem - ja kā dāvana tiek sūtītas preces, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 45 eiro, nodokļi par sūtījumu nav jāmaksā, taču ar nosacījumu, ka nosūtītājs ir privātpersona un sūtījums nav komerciāls. Ja vērtība ir lielāka, saņemot sūtījumu, ir jāsamaksā nodokļi.

Prasība deklarēt visus sūtījumus ES ir spēkā no 2021.gada 1.jūlija, un tā attiecas uz sūtījumu saņemšanu no jebkuras valsts, kas nav ES dalībvalsts, tostarp no Lielbritānijas, Norvēģijas, Šveices.

Saņemot no pasta operatora ziņu par muitojamu sūtījumu, cilvēks var izvēlēties, vai deklarāciju muitā iesniegs pats, vai uzticēs šo pienākumu veikt pasta operatoram. Ja deklarāciju cilvēks vēlas iesniegt pats, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšana sistēmu (EDS), ir jāzina, kas ir sūtījumā. To var noskaidrot, vai nu pajautājot dāvanas nosūtītājam, vai arī vēršoties pie pasta operatora, piemēram, pasta nodaļā, ja piegādātājs ir VAS "Latvijas pasts".

Sankciju apiešanas novēršanā lielākais izaicinājums ir atšķirīgās Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, jo ir pilnīgi skaidrs, ka visu, kas nonāk Baltkrievijas teritorijā, var iegūt arī Krievija, intervijā atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Sākoties karam un pēc tam ES pieņemot sankciju pakotnes, muitas ikdiena ir ļoti mainījusies, sacīja Zukuls un skaidroja, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas spiediens uz muitu vienmēr ir bijis darīt savu darbu ātrāk, lai pārvadātāji ātrāk varētu šķērsot robežu, lai tiktu veicināta starptautiskā tirdzniecība, bet tagad jādara pretējais.

"Sākoties karam, šis spiediens no "ātrāk" ir pārvērties par "rūpīgāk". Ir pieprasījums no sabiedrības, lai mēs kontroles patiešām veiktu vēl rūpīgāk neatkarīgi no tā, cik daudz laika tas prasīs. Līdz ar to robežšķērsošanas vietu caurlaidība ir kļuvusi zemāka, ir jārēķinās, ka muita pārbaudīs dokumentus, pārbaudīs, ko tu ved, uz kurieni ved, prasīs vēl papildu informāciju," teica Zukuls.

Jukas likumdošanā, ko radījušas Moneyval prasības, praktiski var skart ikvienu, kas šķērsos valsts robežu pēc 1. jūlija pat ar pieciem eiro skaidras naudas kabatā.

Likums Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas, kuru skatīs 6. jūnija Saeimas plenārsēdē, iespējams, būs klajā pretrunā ar grozījumiem Krimināllikumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kurus Saeima tajā pašā dienā skata pirmajā lasījumā. Abi likumprojekti, tāpat kā daudzi citi, tiek steidzami virzīti Saeimā, jo Moneyval ziņojums jāiesniedz jau jūlijā. Galvenā pretruna veidojas sapratnē par to, cik lielu summu uz robežas personai var atņemt kā nepareizi deklarētu.

Juridiskā komisija papildina

Grozījumi Krimināllikumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir vien papildinājums likumam Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas, kuru deputāti grasās pieņemt galīgajā lasījumā. Šo likumu izstrādāja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, un vēl uz trešo lasījumu tiek piedāvāta rinda izmaiņu. Tajā pašā laikā Saeimas Juridiskā komisija deputātu Andreja Judina un Jutas Strīķes vadībā gatavo atbildības bāzi šim likumam, jau konkrēti pasakot, cik lielas summas varēs vest pāri robežai. Plānots, ka konkrētas sankcijas būs spēkā jau no 1. jūlija, kas nozīmē, ka cilvēki, kuri pēc Līgo svētkiem dosies uz Lietuvu vai Igauniju iepirkties, ņemot līdzi skaidru naudu, var iekulties ķezā. Juridiskās komisijas sēdē deputāti tā arī nenonāca pie skaidrības, kurā brīdī sākas problēmas ar skaidru naudu uz robežas.

No šodienas par visām precēm, ko iedzīvotāji būs iegādājušies tiešsaistes pārdošanas vidē un saņems sūtījumos no valstīm, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, būs jānoformē importa muitas deklarācija un jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN), aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Pašreizējais atbrīvojums no PVN zemas vērtības preču sūtījumiem no 1.jūlija tiks atcelts visās ES dalībvalstīs.

Iepērkoties interneta veikalos vai preču tiešsaistes pārdošanas platformās un saņemot sūtījumus no valstīm ārpus ES, pašlaik iedzīvotājiem ir pienākums atmuitot preces un samaksāt nodokļus, ja preču vērtība sūtījumā pārsniedz 22 eiro. Par precēm, kuru vērtība ir zemāka par 22 eiro, šobrīd nodokļi nav jāmaksā. Savukārt 2021.gada 1.jūlijā visā ES stāsies spēkā izmaiņas regulējumā, kas nosaka, ka atbrīvojums no PVN šādiem sūtījumiem vairs netiks piemērots.

Līdz ar to par visām precēm, ko iedzīvotāji būs iegādājušies ārpus ES un saņems kā e-komercijas sūtījumu, būs jāsamaksā PVN neatkarīgi no preču vērtības. Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, PVN tiks piemērots visiem sūtījumiem, kuri ES tiks piegādāti 1.jūlijā un vēlāk, neatkarīgi no tā, ka pirkums būs ticis izdarīts iepriekš.

Lietuvas muita paziņojusi, ka pēdējā laikā bieži no trešajām valstīm Lietuvā uz izstādēm, ārstēšanu, tūrisma vai citiem mērķiem ievestie dzīvnieki netiek aizvesti atpakaļ, bet gan nelegāli pārdoti Eiropas Savienībā (ES).

Muitas sniegtā informācija liecina, ka šā gada deviņos mēnešos tikai Medininku robežkontroles punktā uz valsts robežas ar Baltkrieviju reģistrēti 1950 gadījumi, kad dzīvnieki tiek ievesti no trešajām valstīm. No tiem 77 reizes personas ar dzīvniekiem netika ielaistas Lietuvā saistībā ar mēģinājumu nelegāli pārvadāt dzīvniekus.

Pagājušajā nedēļā Medininkos Krievijas pilsones krāpnieciskā veidā caur Lietuvu uz Igauniju mēģināja aizvest desmit suņus, kuriem nebija robežas šķērsošanai nepieciešamo dokumentu.

«Ļoti iespējams, ka sievietes pēc izstādes Igaunijā gatavojās suņus pārdot ES pilsoņiem. Šajā gadījumā ar Valsts pārtikas un veterinārā dienesta lēmumu Krievijas pilsonēm ar suņiem netika ļauts iebraukt Lietuvā un noteiktajā kārtībā viņām lika atgriezties valstī, no kuras viņas brauca,» paziņoja Lietuvas muitā.

8. aprīļa rītā pirms muitnieku nomaiņas Terehovas muitas kontroles punktā sākās kratīšanas un aizturēts apkaunojoši liels korupcijas shēmā iesaistītu muitnieku skaits – 29. Kopš tās dienas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme vairākās intervijās ir centusies marginalizēt notikušā nozīmi, pretojoties muitas vadības atstādināšanai un Terehovā pieķerto kukuļdošanu saucot par "piecīšu ņemšanas tradīciju", 23.aprīlī raksta laikraksts Diena.

Patiesībā Terehovas muitnieku organizētajam grupējumam bijis pakalpojumu izcenojums, izstrādāta shēma kukuļu slēpšanai un sadalei, kas katram muitniekam mēnesī pie algas nodrošināja 2000 līdz 3000 eiro no "obščaka", kas pārmaiņus slēpts muitas punkta virtuvē, tualetē vai garderobēs, naudu sametot cepurē vai kastē, Diena uzzināja no oficiāla avota, kas ieņemamā amata dēļ ir informēts par izmeklēšanas detaļām.

Informāciju par muitnieku iekasēto kukuļu "obščaku" jeb kopējo katlu, kurā visa maiņa samet dežūras laikā iekasētos kukuļus, lai pēc tam sadalītu, VID Iekšējās drošības pārvalde bija konstatējusi mēnešiem ilgušas operatīvās darbības rezultātā, tieši tādēļ operāciju Terehovā 8. aprīļa rītā bija svarīgi veikt, pirms kukuļu fonds tiek sadalīts un maiņa izklīst pa mājām.

Jaunie sankciju regulas grozījumi, kas stājās spēkā 2023.gada 24.jūnijā, palīdzēs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, tostarp Latvijas muitas iestādēm cīnīties pret sankciju apiešanu, pauda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Lai pēc iespējas samazinātu ierobežojošo pasākumu apiešanas risku, aizliegts tādu no ES eksportētu preču un tehnoloģiju tranzīts caur Krievijas teritoriju, kuras varētu veicināt Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu.

Tāpat aizliegts izmantošanai aviācijas vai kosmosa nozarē piemērotu preču un tehnoloģiju, kā arī reaktīvo dzinēju degvielas un degvielas piedevu tranzīts caur Krievijas teritoriju.

Tā kā muitas kontroles punkti uz Latvijas sauszemes robežas ir to skaitā, kas ir visvairāk noslogotās robežšķērsošanas vietas uz ES ārējās robežas ar Krieviju, jaunie grozījumi, kas tapuši tostarp ar Latvijas atbalstu, ir ļoti gaidīts instruments muitai, kas strādā paaugstinātas slodzes apstākļos kopš Krievijas izraisītā kara sākuma, norāda VID pārstāvji. Aptuveni 70% no visiem kontroles pasākumiem, ko veic muita, pašlaik ir saistīti ar sankciju režīma piemērošanu.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vēlas norādīt, ka neviena no Āfrikas cūku mēra apkarošanai paredzētajām automašīnām nav PVD centrālā aparāta darbinieku rīcībā, informē dienests.

PVD ir iepazinies ar Valsts kontroles atzinumu, kurā tā norādījusi, ka par saņemto finansējumu PVD iegādājies 22 automašīnas, kas nepieciešamas gan kontrolpunktu vajadzībām, gan mežacūku līķu pārvadāšanai un saimniecību apsekošanai, tostarp sešas no automašīnām atstājot centrālās pārvaldes Rīgā rīcībā un neizmantojot paredzētajiem mērķiem - to maršruts pamatā esot bijis no mājām uz darbu un atpakaļ, informē PVD.

Piecas no iegādātajām automašīnām uzreiz netika nogādātas PVD pārvaldēs un kontroles punktos, jo slimības apkarošanas sākumpunktā nebija precīzi zināms, kādā virzienā slimība izplatīsies un attiecīgi – kurā reģionā šis tehniskais atbalsts būs visvairāk nepieciešams. Tomēr dažu mēnešu laikā pēc automašīnu piegādes, tās tika nogādātas PVD pārvaldēm, kuru teritorijā izplatījās Āfrikas cūku mēris un tās joprojām tur tiek izmantotas paredzētajiem mērķiem. Valsts kontroles konstatētais, ka automašīnu maršruts bijis no mājām uz darbavietu, ir pamatots - Āfrikas cūku mēra apkarošanas darbi, tostarp izsaukumi uz vietām, kur atrasti meža cūku līķi, kas nekavējoties jāsavāc, notiek ne tikai darba dienās un ne tikai darba laikā, tāpēc automašīnas patiešām netiek atstātas pārvaldes stāvvietā, bet tuvāk inspektoru dzīvesvietām, lai nekavējoties dotos izsaukumos jebkurā diennakts laikā.

Gatavojoties kaimiņvalsts Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības, Īrijas nodokļu un muitas administrācija šomēnes viesojās Latvijā, lai apgūtu robežas sargāšanu, informē Latvijas Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Īri jau tagad plāno veicamos pasākumus ārējās robežas stiprināšanai.

Latvijas VID muitas pārstāvji ārvalstu kolēģus iepazīstināja ar muitas kontroles punkta Pāternieki darba tehnoloģiju, tajā skaitā arī ar to, kā muita sadarbojas ar citiem dienestiem.

Tāpat Īrijas kolēģiem tika sniegta informācija par muitas informācijas sistēmām un tehnisko aprīkojumu, kas tiek izmantots kontroles pasākumu īstenošanai.

«Īrijas muitas pārstāvjus īpaši interesēja jautājumi saistībā ar sistēmu savstarpējo integrāciju, tostarp jautājumi par transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmas sasaisti ar citām sistēmām. Liela ieinteresētība bija arī par kravu skenēšanas iekārtu izmantošanu muitas kontroles procesā,» atklāj VID ģenerāldirektores vietniece muitas jomā Ingrīda Gulbe – Otaņķe.

Eiropas Savienība (ES) noteiks muitas tarifus ASV precēm četru miljardu dolāru (3,4 miljardu eiro) vērtībā saistībā ar zaudējumiem, ko nodarījusi ASV sniegtā valsts palīdzība aviobūvniekam "Boeing", pirmdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents un ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Žurnālistiem Briselē Dombrovskis norādīja, ka oktobrī Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) atļāva ES piemērot šādus muita tarifus, "un to mēs arī darīsim".

Komisārs gan sacīja, ka ES paliks atvērta sarunām, EK iestājoties par to, ka abām pusēm vajadzētu atteikties no tarifu noteikšanas.

Jau ziņots, ka pagājušā gada oktobrī PTO atļāva ASV noteikt muitas tarifus ES precēm 7,5 miljardu dolāru vērtībā saistībā ar zaudējumiem, ko nodarījusi valsts palīdzība Eiropas lidmašīnu ražotājam "Airbus".

Pēc šī lēmuma ASV noteica 25% muitas tarifus ES ražotajam vīnam, sieram un olīveļļai. "Airbus" ražotajām lidmašīnām šogad martā muitas tarifi tika paaugstināti no 10% līdz 15%.

Philip Morris International (PMI) (NYSE: PM) ir izsludinājis jau trešo PMI IMPACT projektu konkursu – globālo iniciatīvu, kas vērsta pret nelegālo tirdzniecību un tās radītajām sekām sabiedrībā.

Trešajā finansēšanas kārtā tiks atbalstīts plašs projektu loks, kuru mērķi ir vērsti uz nelegālās tirdzniecības apkarošanu gan lokālā, gan starpvalstu līmenī – no nelegāliem tabakas izstrādājumiem un citām plaša patēriņa precēm, līdz farmaceitisko izstrādājumu un elektronikas viltošanai.

Kopējais pieejamais finansējums PMI IMPACT programmā pārsniedz 50 miljonus eiro, un projektus var pieteikt gan privātas organizācijas, gan valsts un pašvaldību iestādes un institūcijas arī no Latvijas, piemēram, muita, robežsardze, Valsts policija.

"Nelegālajai tirdzniecībai nav robežu, un ir vajadzīgi efektīvi pasākumi, lai cīnītos pret šiem starptautiskajiem draudiem, kas ir arī viena no PMI prioritātēm. Nelegālā tirdzniecība negatīvi ietekmē legālo biznesu, valstu budžeta ieņēmumus, un arī grauj PMI centienus uzņēmuma transformācijas procesā virzībā uz nākotni, kas brīva no cigarešu dūmiem," norāda Alviss Žustiniani, PMI Nelegālās tirdzniecības novēršanas viceprezidents. "Pandēmija ir ietekmējusi arī piegādes ķēdes, robežkontroli un pārrobežu sadarbību, un tagad vairāk nekā jebkad agrāk mums ir vajadzīgas tādas programmas kā PMI IMPACT, kas nodrošina pieredzes apmaiņu, apvieno organizācijas, idejas un risinājumus nelegālās tirdzniecības izskaušanai," akcenta A.Žustiniani.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) notikusi svinīgā sanāksme, kurā līdzšinējā ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme nodeva pienākumus jaunajai ģenerāldirektorei Baibai Šmitei-Roķei, informē Finanšu ministrija.

Tuvākajā laikā VID gaida vairākas strukturālas pārmaiņas, kas palīdzēs dienestu veidot par modernu un klientorientētu servisa iestādi.

“Piecos gados ģenerāldirektores amatā Ieva Jaunzeme veiksmīgi vadījusi VID cauri vairākām krīzēm. Spēja pieņemt lēmumus un rīkoties ātri bija īpaši nozīmīga gan Covid-19 atbalsta administrēšanā, gan sankciju piemērošanas mehānismu izstrādē un vadībā laikā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Paldies viņai par operativitāti un uz risinājumu vērsto sadarbību! I.Jaunzemes laikā jau ir sākts likt pamatus virzībai uz VID kā klienta partneri, piemēram, iedzīvotājiem daudz ātrāk saņemot IIN atmaksu un ievērojot “konsultē vispirms” principu. Rīt darbu uzsāk jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe, kurai būs jāturpina vadīt iesāktais progress, jāstiprina dienesta uzticamība, jāpilnveido klientu serviss un jāīsteno digitālā transformācija,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Tranzīta nozare pēdējos gados gan iekšpolitisku, gan ģeopolitisku apstākļu dēļ piedzīvo izaicinājumu pilnu periodu. Ierastie tranzīta ceļi ir apgrūtināti vai pat pilnībā slēgti. Sankcijas, militāri agresīva kaimiņvalsts, energoresursu cenu kāpums. Šo sarakstu varētu turpināt.

Taču Latvijas ģeogrāfiskais novietojums ir viens no resursiem, kuru mums visiem vajadzētu censties izmantot savas tautas, nācijas un valsts labklājības celšanai.

Gandrīz 65 tūkstošu kvadrātkilometrus liela teritorija blakus Baltijas jūrai, Eiropas Savienības ārējā robeža, trīs neaizsalstošas ostas. Patīk mums tas vai nē, bet tā ir Latvijas nafta, Latvijas zelts, ko ir jāprot izdevīgi pārdot pasaules biržā. Politiķiem un valdībai, stiķējot nākamā gada budžetu, derētu atcerēties, ka viena tranzīta kravas tonna dod Latvijas ekonomikai 20 eiro pienesumu. Ikreiz, dzirdot par kravu apjoma krišanos kādā ostā, vajadzētu nevis sist plaukstiņas – uh, cik forši, ka tiem oligarhiem neiet, bet gan atcerēties, ka tie ir miljonu miljoni atņemti mūsu skolotājiem, policistiem, medikamentiem utt. Rit jau trešais gads karam Ukrainā. Eiropas Savienība un ASV ieviesušas sankcijas agresorvalstij.

Otrdien, 15. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē plānots izskatīt Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu Muitas likums.

Tas izstrādāts, lai ar šī gada 1. maiju nodrošinātu Savienības Muitas kodeksa (SMK) ieviešanu, informē FM.

Viena no būtiskākajām izmaiņām, ko paredz jaunais likumprojekts, saistīta ar muitas nodokļa nokavējuma naudas aprēķinu. No šā gada 1. maija nokavējuma naudu muitas nodoklim aprēķinās saskaņā ar SMK nosacījumiem, savukārt nokavējuma naudu pārējiem nodokļiem turpinās aprēķināt saskaņā ar likumu Par nodokļiem un nodevām.

Likumprojekts paredz arī jaunu normu attiecībā uz to, kā interpretēt SMK lietoto terminu nelabojams kaitējums, nosakot, ka tāds rodas gadījumā, ja komersants dokumentāri pamato, ka tam nepietiek finanšu resursu, lai izpildīti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kontroles rezultātā pieņemtajā lēmumā paredzētās prasības, vai arī šāda lēmuma izpilde komersantam var izraisīt maksātnespējas pazīmes vai novest pie maksātnespējas. Līdz ar to šādos gadījumos komersantam neprasīs, piemēram, maksāt nokavējuma naudu SMK minētajos gadījumos vai sniegt galvojumu, lai piemērotu VID kontroles vai datu atbilstības pārbaudes rezultātā aprēķinātās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa samaksas sadalīšanu termiņos. Tāpat likums noteiks, kā muitas iestādei rīkoties ar precēm īpašos SMK noteiktajos gadījumos. Šobrīd šāda rīcība nacionālajos normatīvajos aktos nav paredzēta.

Kad ne vietējie, ne starptautiskie politdarboņi kādas nozares darbībā neiejaucas ar ekonomiski ne pārāk pamatotiem plāniem, tad arī Latvijā notikumi rit savu dabisko gaitu un tautsaimiecībai no tā visa atlec kāds labums. Pēdējais piemērs tam ir turku nacionālās lidsabiedrības Turkish Airlines lēmums atklāt regulāru kravu pārvadājumu reisus no Rīgas uz Stambulu.

Acīmredzot kravu apjomi ir sasnieguši kritisko masu, lai sāktu ar diviem lidojumiem nedēļā. Atkarībā no tirgus pieprasījuma Turkish Cargo var gan izmantot lielākas lidmašīnas, gan palielināt reisu skaitu. Abas puses, proti, gan Turcijas, gan Latvijas spēlētāji, saka skaidri un gaiši – šis ir tīrs biznesa projekts, kam ar politiku nav nekāda sakara. Turki izpētīja tirgu, salika ciparus un lidostas Rīga infrastruktūras un tajā darbojošos komersantu kapacitāti kopā un secināja, ka šis ir tas brīdis, kad var sākt pelnīt arī ar regulāriem kravu pārvadājumiem. Labi viņiem, labi Latvijas un kaimiņvalstu uzņēmējiem, jo kravas visos pasaules nostūros caur Stambulu tagad varēs piegādāt vai saņemt ātrāk nekā līdz šim.

Brexit lielākie izaicinājumi uzņēmējiem būs preču imports un eksports, PVN piemērošana, kvalifikāciju un standartu atzīšana, norāda EY partnere, nodokļu prakses vadītāja Ilona Butāne.

Nākamā gada 1. janvārī, beidzoties Brexit pārejas periodam, Latvijas uzņēmēji sastapsies ar jaunu realitāti attiecībās ar Apvienoto Karalisti. Lai arī izmaiņas nav vērtējamas kā izšķiroši nozīmīgas, tās radīs virkni sarežģījumi un nepieciešamību piemēroties jauniem nosacījumiem.

Viena no būtiskākajām atšķirībām būs preču importa un eksporta kārtība un ar to saistītā PVN piemērošana. Ja līdz šim preces starp Latviju un Apvienoto Karalisti varēja sūtīt vienkārši, uzņēmumiem savā starpā izrakstot rēķinu un transporta pavaddokumentus, un deklarējot savās PVN deklarācijās, tad pēc Brexit pārejas perioda beigām preces būs jāeksportē un jāimportē, norāda I.Butāne.