Godātā redakcija, šai laikā, kad amerikāņi draudzējas ar ziemeļkorejiešiem, bet kašķējas ar sabiedrotajiem, gribu paust savu atbalstu mūsu valdības apbrīnojamajai tālredzībai. Latvija ir pilnīgi gatava draudošajam tirdzniecības karam, vēl vairāk, gūs no tā labumu. Tas nokārtots, pateicoties savlaicīgai OIK maksājumu sistēmas ieviešanai un iejūtīgai maksātnespējas procesu administrēšanai.
Kā zināms, ASV prezidents ir apsolījis uzlikt kārtīgu muitas maksu par importēto tēraudu un alumīniju, bet ES savukārt atbildēšot ar sarakstiņu muitojamai ASV produkcijai, ko tā eksportē uz mūsu pusi. Pasaules ēters gaudu pilns, kas tik nu tagad panesīsies, ak, vai, manu vai.
Lai tik gaudo, paši vainīgi. Mūsu tērauda eksportu uz ASV ne ar kādām muitām aplikt nemaz nevar, jo tēraudu vairs nekausē. Kā tas gadījās, garš stāsts – sākās ar brīnumainu, zibensātru Vienotības finanšu ministra sniegtu daudzdesmit miljonu garantiju Liepājas Metalurgam jaunu iekārtu iegādei, bet turpinājās ar maksātnespējīgā uzņēmuma ieskapēšanu nez kādiem tur investoriem. Tie savukārt savlaicīgi ieviesto OIK maksājumu dēļ arī nobankrotēja. Rezultāti tikai un vienīgi pozitīvi: vietējie LM akcionāri tika pie miljoniem, lēmēji saņēma gandarījumu par paveikto, krāmus iesmērēja antiņiem, un ASV muita vairs nav jāmaksā. Jo nav, par ko. Perfekts scenārijs.
Pa vidam gan sanāca viens misēklītis: kad lipmanisko brīnumu iepirkušie nākuši uz valdību gausties, ka uzņēmums varētu strādāt, ja nebūtu tas nolādētais OIK, šamiem lepni atbildēts, ka te ir EIROPA, ar aziātu metodēm te nestrādā. Skaidrs, ka nestrādā. Jo vispār nestrādā. Iekārtas administrators izdalīs, un būs jauna vieta jaunām štellēm. Atbrīvotajā platībā mums sola jaunos vasjukus ar datu centriem, dronu rūpnīcām un starpplanetāro lidlauku. Un ekonomikas ministrs Ašeradena kungs nu jau var atklāti paust, ka «OIK bija makroekonomiska kļūda».
Par laimi, investori vairs latvju avīzes nelasa un par kļūdiņu neviens kompensācijas neprasa. Tā garantijas nauda gan no budžeta kā aizgāja prom, tā uz neatgriešanos. Bet te nu līdzīgi kā ar finanšu ministres pausto AB LV sakarā: tie tak nav nekādi zaudējumi, no liekas naudas tikai nelaimes vien. Visa tā metalurģiskā sāga nemaksās valstij pat desmito daļu no šī gada nerezidentu naudas izdzīšanas, ko tur vairs par tādiem sīkumiem.
Tiktāl par ASV muitām, tās mūs neskar, jo nebūs, ko muitot.
Tagad par ievedmuitām, ar kurām draudzīgā Eiropas Savienības republiku un monarhiju saime «iemauks» amerikāņiem tā, ka nošmakstēs. Protama lieta, kā savienība lems, tā arī darīsim. Kā senāk teica, «koļektjivs kā vienota moļekula».
Parasti kolektīvam saistoši lēmumi nāk ar šādām tādām neērtībām – te pēkšņi jāmeklē latviešu valodas skolotāji bēgļu bērniem, te jāpiecieš kontrsankciju sekas pārtikas eksporta jomā, te atkal pa kādam diplomātam jāizraida. Nu, bet ko lai dara, pie nabadzības lepnums ir nevietā. No ES mums vēl joprojām nāk miljonu miljoni, paši no sava darba augļiem vien iztikt neesam iemācījušies.
Šis tomēr būs unikāls gadījums. Piedāvātās sankcijas mums ne tikai neko daudz netraucēs, bet vidējā termiņā dos pat reālus ietaupījumus. Tuvredzīgi ļauži brīnīsies: kā ievedmuitu paaugstināšana var būt izdevīga? Elementāri, aplūkosim sarakstu. Tur ir zemesriekstu sviests, viskijs un HARLEY & DAVIDSONS motocikli. Par to pirmo produktu vispār nav ko runāt, viena vienīga lieka svara un holesterīna bumba. Savukārt tie pārējie to vien dara, kā samazina četrdesmit- un piecdesmitgadnieku cerības nodzīvot līdz pensijai. Sadzeras tur visādus Kentucky whiskey, uz motocikla virsū un gatavs. Nāvējoša kombinācija, pat bez visa sviesta. Mazināt novēršamus nāves gadījumus ir mūsu veselības aizsardzības sistēmas prioritāte, un te par to gādās ģeopolitiskā situācija kā tāda, bez papildu izdevumiem! Tīrs vinnests!
Protams, valdībai jāizrāda tālredzība, lai nebūtu ļaunu seku tālākā nākotnē. Tā, piemēram, mirstības samazināšanās augšminēto apstākļu dēļ izraisīs pārstādīšanai pieejamo orgānu daudzuma kritumu. Bet nešaubos ne mirkli, ka priekšniecība atradīs risinājumu gan šai, gan citām ķezām, kuras vieno svarīgs apstāklis: tas viss būs pēc vēlēšanām. Būs, bet pēc.