Pieaug darījumu skaits, pieaug cenas un samazinās piedāvājums - tā varētu raksturot nekustamā īpašuma tirgus tendences Kuldīgā.

Kā biznesa portālam Db.lv stāsta Kuldīgas novada pašvaldības Nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Klāvs Svilpe, pieprasījums pēc nekustamā īpašuma Kuldīgā ir samērā augsts un pieprasījumu varētu iedalīt divējādi - dzīvojamais fonds un ražošanas, komercdarbības teritorijas, kā arī pieprasījums iegādei vai nomai un īrei.

Pēc pašvaldībā pieejamās informācijas, pircēji visbiežāk iegādājas dzīvojamās ēkas, dzīvokļus, kā arī dzīvojamai apbūvei paredzētus zemes gabalus. Nekustamā īpašuma cenu ietekmē īpašuma stāvoklis, novietojums, komunikāciju esamība un pieslēgumu iespējas, taču pašvaldība nav veikusi šādas informācijas analīzi par vidējām īpašuma cenām.

Četras naktī uz 13.maiju Kuldīgā un Sabilē sadedzinātās automašīnas piederējušas kafejnīcas «Goldingen Room» saimniekiem, apstiprināja SIA «Propeller Foodie», kam Kuldīgas vecpilsētā pieder kafejnīca «Goldingen Room», pārstāvis Roalds Cinis.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Madara Šeršņova stāstīja, ka 13.maijā plkst.3.13 Valsts policijā saņemta informācija no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta par to, ka Kuldīgā, Baznīcas ielā, deg divas vieglās automašīnas - «Mercedes Benz» un «Ford». Savukārt Sabilē, Avotu ielā gandrīz tajā pašā laikā dega divas automašīnas - «Mercedes Benz» un «Audi».

«Abos gadījumos ir aizdomas par ļaunprātīgu dedzināšanu, tāpēc Valsts policijā par notikušo ir uzsākti kriminālprocesi,» teica Šeršņova.

Cinis sacīja, ka trīs no četrām automašīnām ir jānoraksta, savukārt senlaicīgo «Ford», kas kalpojusi par Kuldīgas simbolu, atjaunos un tas atgriezīsies Baznīcas ielā.

Kuldīga iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā – tā, atzīstot un novērtējot Kuldīgas vecpilsētas unikālo vērtību arī pasaules mērogā, lēmušas dalībvalstis Pasaules mantojuma komitejas 45. sesijā, kas no 10. līdz 25. septembrim norisinās Rijādā, Saūda Arābijā.

Ceļš uz UNESCO Kuldīgai bijis ļoti apjomīgs process vairāk nekā 20 gadu garumā, kas realizējies ar augstu pievienoto vērtību – mantojuma pārvaldības sistēmas radīšanu, kultūras mantojuma vietu zinātnisko izpēti un sakārtošanu, sabiedrības izglītošanu mantojuma aizsardzības jautājumos, kā arī apbūves noteikumu sakārtošanu. Šajā laikā tapis arī Kuldīgas restaurācijas centrs un izveidota atbalsta programma, kas sargā vēsturisko apbūvi - viss paveiktais radījis priekšnoteikumus Kuldīgas vecpilsētas iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā.

Ar Kuldīgas jauno statusu lepojas arī Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska: “Vēsturiskais mantojams iegūst milzu nozīmi, ja to kā īpašo vērtību atzīst, lepojas un saglabā vietējie ļaudis – ar šādu pieeju kopš 1997. gada Kuldīga virzījusies pretim UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Tieši kopīgi ar iedzīvotājiem šo gadu laikā paveiktais pilsētas saglabāšanā un attīstībā, padara Kuldīgas stāstu īpašu. UNESCO ir kvalitātes zīme, kas apliecina – Kuldīga pasaules kartē ir iezīmēta kā svarīga kultūras mantojuma vieta. Esam paveikuši ļoti daudz, tāpēc ir milzīgs gandarījums, ka Kuldīgas vecpilsēta pasaules mērogā nu ir tikpat nozīmīga kā Ēģiptes piramīdas, lielais Ķīnas mūris, Atēnu Akropole un citas visiem labi zināmas vietas ar universālu vērtību.”

Restorāns Goldingen Room (kas ieguva 2. vietu DB izdotā žurnāla Horeka labāko restorānu balsojumā 2018. gadā), viesnīcas 2 baloži un Noliktava No 5 ir Ciņu ģimenes tūrisma biznesa atskaites punkti vienā no Latvijas skaistākajām pilsētām, taču ideju ģeneratori piedalījušies arī citos projektos, piemēram, Dzīvā muzeja izveidē un tūristu vilcieniņa radīšanā.

«Uzņēmējdarbība Kuldīgā mums sākās kā ģimenes atkalapvienošanās projekts,» saka Roalds, un Santa viņam piekrīt. Jaunās viesnīcas Noliktava No 5 vestibils priekšpusdienā ir kluss – viesu vairs nav un vēl nav. Ciņu pāris stāsta par savu dzīvesveidu, kas nesaraujami saistīts ar biznesu. Un otrādi. Roalds un Santa runā, turpinot viens otra iesāktos teikumus. Ģimenes kopsavilkums «Bija krīzes laiks, 2008. un 2009. gads. Viss izšķīda, krīze bija visā Latvijā, pieņēmām lēmumus, kas visai būtiski mainīja mūsu tā brīža dzīvi,» stāstu sāk Santa.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Gleznainā vietā Kuldīgā, ar skatu uz Ventas rumbu pirms pieciem gadiem durvis vēra restorāns Bangert’s. Tā īpašnieki ir Artis Rozītis, Edgars Zalāns un Andis Putāns, kuri vēsturisko ēku iegādājās pirms astoņiem gadiem. «Ēku iegādājāmies un ilgi renovējām, restaurējām. Kas gan cits kā skaists restorāns tik skaistā vietā varētu būt? Restorāna izveidē ieguldīti apmēram 200 tūkst. eiro,» laikrakstam Dienas Bizness atklāj Bangert’s līdzīpašnieks A. Rozītis, kurš ēdināšanas jomā strādā jau 20 gadus.

Savulaik ēkā atradās Latvijas Banka.

A. Rozītim pieder arī viens no vecākajiem bāriem pilsētā Stenders. Gadu gaitā viņš ne tikai Kuldīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās (Talsos, Ventspilī un Saldū) attīstījis picēriju tīklu Stenders.

«Ņemot vērā ēdināšanas sfēras specifiku Latvijā, tas nav vieglākais bizness. Rīgā restorāni veras ciet un vaļā, un tam ir kāds iemesls – nodokļu sistēma un likumdošana, kas šīs jomas uzņēmumiem ir pārāk liela nasta, jo apkalpojošā sfērā ir nepieciešams liels darbaspēka resurss, līdz ar to nodokļu slogs ir liels. Ņemot vērā visus šos faktorus, mēs šos piecus gadus godam turamies,» secina A. Rozītis.

Viņaprāt, Kuldīga uz pārējo Kurzemes pilsētu fona nevar sūdzēties, jo tā piesaista ļoti daudz viesu, kas nes labumu arī restorāniem un kafejnīcām. Tāpat, sākot no jūnija līdz augusta beigām, teju ik nedēļas nogali notiek kāds pasākums, uz kuru sabrauc cilvēki no visas Latvijas. Ēdināšanas uzņēmumu uzdevums ir turēt augstu kvalitātes latiņu un prast karstajā vasaras sezonā nopelnīt iztiku ziemai. «Tad sākas īstā dzīve un «žonglēšana», jo pilsētā uzturas pārsvarā pamatiedzīvotāji. Pozitīvi, ka pilsēta pēdējos gados veiksmīgi iesaistās gastrotūrismā un rīko restorānu nedēļu. Man bija liels pārsteigums, ka pirms diviem gadiem šis pasākums izdevās un bija ļoti daudz cilvēku, kas atbrauca uz Kuldīgu, lai ieturētu maltīti,» atminas A. Rozītis.

Koruptīvo darbību dēļ pastāv risks atmaksāt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta «Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstība» piešķirto finansējumu 10,95 miljonus eiro apmērā, apstiprināja Centrālās finanšu līgumu aģentūras (CFLA) Komunikācijas un klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Daiga Reihmane.

Viņa apstiprināja, ka, saņemot informāciju par iespējamām koruptīvām darbībām saistībā ar Ventspils mūzikas vidusskolas ēku, ir apturēta maksājumu veikšana Eiropas Savienības (ES) fondu projektā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstība.

«Tā kā Ventspils mūzikas vidusskolas ēkas būvniecībā tiek izmantoti ES fondu līdzekļi, CFLA vērsās Iekšējās drošības birojā (IDB), lūdzot sniegt informāciju, vai kukuļošanas lieta skar ēkas būvniecības procesu. Tikko ir saņemta apstiprinoša atbilde, un CFLA lems, kādas finanšu korekcijas piemērot šajā ES fondu projektā, neizslēdzot iespēju, ka pastāv risks ES fondu finansējumu atmaksāt pilnā apjomā,» teica Reihmane.

Kūpinātas strausa gaļas desiņas un gliemežu delikateses – tāda ir jaunā Latvijas garša, kas dzimst Kuldīgas novadā.

Apvienojot strausu fermas, gliemežu audzētavas un gaļas pārstrādes īpašnieku potenciālu, Kurzemes biznesa inkubatorā izveidots uzņēmums, kas ap pērnajiem Ziemassvētkiem Kalnciema tirgū nogādāja pirmo kopīgi izstrādāto un par labu atzīto produktu – strausa gaļas desiņas. Īsā laikā pieprasījums tā audzis, ka idejas autore Agnese Buka nolēmusi atstāt algotu darbu un pievērsties tikai «jaunas Latvijas garšas» veidošanai, kā viņa pati apzīmē biznesa ideju. Pavisam drīz strausa gaļas produktu klāstu papildinās gliemežu delikateses un eksotika kļūšot par jauno Latvijas tradīciju, uz gardēžu mērķauditoriju tēmē kuldīdznieki. «Patiess stāsts un aicinājums baudīt,» savu koncepciju atklāj SIA Alias products pārstāvētā zīmola Baudi! idejas autore A.Buka. Gastronomiskais tūrisms, viņasprāt, varētu būt viens no lielākajiem tūristu magnētiem.

Saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu daļa VAS "Latvijas pasts" Kuldīgas pasta nodaļas darbinieku identificētas kā kontaktpersonas un atrodas karantīnā, pauda uzņēmuma pārstāve Gundega Vārpa.

Kuldīgā fiksētā Covid-19 uzliesmojuma dēļ "Latvijas pasts" nekavējoši veica nodaļas īslaicīgas strukturālās izmaiņas ar mērķi preventīvi pasargāt klientus un turpināt nodrošināt pasta pakalpojumu sniegšanu, ņemot vērā, ka daļa uzņēmuma darbinieku identificēti kā kontaktpersonas pilsētā, kurā konstatēta pastiprināta vīrusa izplatīšanās, un patlaban atrodas karantīnā atbilstoši gan normatīvajām prasībām, gan elementārām drošības normām attiecīgajos epidemioloģiskajos apstākļos.

Uz karantīnas un Kuldīgā noteikto pastiprināto drošības pasākumu periodu nomainīts Kuldīgas pasta nodaļas darbinieku sastāvs - nodaļas darbības nodrošināšanai atbilstoši klientu pieprasījumam no "Latvijas pasta" puses rasta iespēja piesaistīt papildu resursus un darbiniekus, kas drošības apsvērumu dēļ var nomainīt cits citu.

Divu gadu laikā tradicionālo krāsu meistars Edgars Raitums no mājražotāja pārtapis par uzņēmēju ar savu darbnīcu.

Edgars Raitums joprojām ir vienīgais pastāvīgais kapitālsabiedrības algotais darbinieks un palīgus piesaista tikai uz laiku, kad ir lielāks pasūtījums. «Laikam esmu pārāk piesardzīgs,» viņš atzīst. Nevēlēšanās saistīties ar kredītiestādēm un riskēt ar plašu atvēzienu tomēr nav traucējusi soli pa solim attīstīt SIA Raituma krāsas no inkubatora cālēna par atzīta produkta ražotāju un saglabāt meistara autoritāti restauratoru lokā. Ar Kurzemes biznesa inkubatora atbalstu izveidota krāsu ražotne jeb darbnīca Kuldīgā, izstrādāts kapitālsabiedrības ražojumu zīmols, atrasts videi draudzīgs metāla iepakojums un saskaņotas produkta etiķetes. «Būs labi,» sola SIA Raituma krāsas dibinātājs Edgars Raitums. Līdz šim esot bijis tikai saturs, kas, protams, ir galvenais, bet tagad arī forma būs tam atbilstoša.

Kuldīgā ir četras viesnīcas – Metropole, Jēkaba sēta, Virkas muiža un 2 Baloži, kā arī pēdējos gados kā sēnes pēc lietus ir savairojušies apartamenti. DB aptaujātie uzņēmēji lēš, ka to skaits varētu būt vairāk nekā simts, bet reģistrēti ir ap 80. Apartamentu bums mudinājis Virkas muižas īpašnieku Kasparu Bergmani, kurš savulaik izveidoja Elvi tīklu, pievērsties nekustamo īpašumu attīstīšanai Kuldīgā.

«Kuldīgā būvējam ēku ar 24 dzīvokļiem, jo līdz ar apartamentu izveidi ir jāsaskaras ar sekām, proti, īres dzīvokļu rezerves pilsētā ir izsīkušas. Nopietni skatos arī Kuldīgas vecpilsētas virzienā, kur esmu iegādājies piecas ēkas. Divas no tām ir rekonstrukcijas stadijā, bet pārējās notiek projektēšanas darbi. Mērķauditorija ir cilvēki, kas ir pensionējušies un kuriem ir īpašumi Rīgā, bet tai pašā laikā ir vēlme pārvākties uz dzīvi mazpilsētā,» stāsta K. Bergmanis, kurš kopš 2016. gada Virkas muižas restaurācijā un renovācijā ieguldījis ap 700 tūkst. eiro un tuvākajos gados investīciju plūsmu šajā objektā vēl neapturēs, jo līdz šim izdevies savest kārtībā aptuveni pusi no īpašuma.

Klāvs Šlakorcins un Ingmārs Lādens piesātinātajā Kuldīgas restorānu un kafejnīcu segmentā saredzējuši jaunu nišu un atvēruši kafijas grauzdētavu Curonia Coffee Roasters

Klāvs restorānu un viesnīcu industrijā strādā aptuveni 20 gadus, kuru laikā gan Latvijā, gan ārvalstīs apguvis dažādas šīs jomas šķautnes, bijis arī barista, tas ir, kafijas bārmenis. Mācoties aroda knifiņus, viņam radās ideja atvērt Kuldīgā t.s. speciality jeb īpaši atlasītās kafijas grauzdētavu, un kā biznesa partneri viņš uzrunāja senu paziņu Ingmāru Lādenu, kuram līdz šim darba jomas bijušas nesaistītas ar HoReCa segmentu. «Vēlamies cilvēkiem parādīt pasaules līmeņa produktu, mudināt izprast, cik dažādi spēj būt kafijas aromāti un garšas buķetes. Šī ir ne tikai pirmā kafijas grauzdētava Kuldīgā, bet Kurzemē kopumā,» stāsta SIA Capulus Terra (Curonia Coffee Roasters) valdes priekšsēdētājs Klāvs Šlakorcins.

Pēc SIA Riga Bulk Terminal pasūtījuma projekta ģenerāluzņēmējs SIA Ostas celtnieks ir uzsācis būvdarbus Kundziņsalā Rīgas Brīvostas teritorijā esošajā beramkravu pārkraušanas terminālī, informē SIA Ostas celtnieks.

Sadarbības līguma summa veido 2,3 miljonus eiro, un būvdarbus paredzēts pabeigt līdz šā gada beigām.

2014. gadā uzbūvētajā beramkravu terminālī Riga Bulk Terminal, kas ir pielāgots sešu dažādu kravu pārkraušanai, šovasar ir uzsākti otrās kārtas būvdarbi. Tās ietvaros SIA Ostas celtnieks realizēs vairāku jaunbūvju projektēšanu un būvniecību – tiks uzbūvēta jauna beramkravu noliktava ar laukumu ap 5000 m2, elektrosadales ēka un 36m augsts elevatora tornis, kā arī pārbūvēta vagonu izkraušanas ēka ar tuneli. Celtniecībā tiks izmantotas 500 tonnas metāla konstrukciju, 350 tonnas armatūras un 3,5 tūkstoši kubikmetri betona.

Ventspilī jaunus siltumtīklus būvēs SIA Ostas celtnieks. Kopumā plānots ieguldīt 1,3 miljonus eiro.

Pašvaldības SIA Ventspils siltums izsludinātajā iepirkumā par jaunu centralizētu siltumtīklu būvniecību uzvarējusi SIA Ostas celtnieks, bet būvuzraudzību nodrošinās SIA CC3.

Siltumtīklu būvniecības iepirkums sastāv no divām daļām. Pirmā iepirkuma daļa paredz jaunas siltumtrases būvniecību 121 m garumā posmā no Rīgas ielas Nr.34 līdz Vasarnīcu ielai. Uzņēmuma Ostas celtnieks piedāvātā būvniecības līgumcena šai iepirkuma daļai ir 66 512 eiro.

Otrā iepirkuma daļa paredz jaunu siltumtrašu būvniecību 244 m kopgarumā Ūdens ielā 6, Kuldīgas ielā 13 un Strazdu ielā 5. Tāpat arī plānota siltumtīklu maģistrāles būvniecība no Vidumupītes pieslēguma līdz Lāčplēša ielas pieslēgumam. Šīs siltumtrases garums būs 286 m garumā. Uzņēmuma Ostas celtnieks piedāvātā būvniecības līgumcena 2. iepirkuma daļai ir 223 779 eiro.

Būvniecības uzņēmuma SIA Ostas celtnieks valde paplašināta par diviem locekļiem. Turpmāk valdes locekļa pienākumus pildīs arī Ruslans Nikolajenko un Jeļena Andersone, liecina informācija Lursoft.

Tāpat uzņēmumā valdē darbu turpina tās ilggadējais priekšsēdētājs Konstantīns Bursakovskis.

SIA Ostas celtnieks dibināts 1994. gadā un nodarbojas ar šķidruma plūsmai paredzēto būvju celtniecību. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 500 tūkst. Ls, un uzņēmuma juridiskā adrese ir Dzintaru iela 48, Ventspils.

2011. gadā SIA Ostas celtnieks apgrozījums veidoja 19,6 miljonus Ls, bet peļņa – 1,87 miljonus Ls. Vērtējot pēc gada apgrozījuma, Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500 SIA Ostas celtnieks ieņem 220. vietu.

Būvuzņēmums «Ostas celtnieks» noslēdzis līgumu ar SIA «Jelgavas Ūdens» 21 miljona eiro vērtībā par kanalizācijas un ūdensapgādes tīklu paplašināšanu un rekonstrukciju Jelgavā, informē Ostas celtnieks.

Projekta laikā, kuru plānots uzsākt novembra sākumā, tiks uzprojektēti un izbūvēti maģistrālie cauruļvadi 57 km garumā un pievadi aptuveni 22 km garumā.

Īstenojot kanalizācijas un ūdensapgādes tīklu paplašināšanu, tiks izbūvēti maģistrālie kanalizācijas tīkli un to pievadi aptuveni 51 km garumā, kā arī maģistrālie ūdensvada tīkli un to pievadi aptuveni 28 km garumā. Tāpat projekta realizācijas laikā tiks veikta 12 kanalizācijas sūkņu staciju izbūve. Projektu plānots pabeigt līdz 2020. gada beigām un to līdzfinansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.

«Priecājamies, ka mums ir uzticēts īstenot tik apjomīgu un Jelgavas pilsētai nozīmīgu projektu, kas mums uzliek dubultu atbildību, jo projekta realizācijas laikā jāveic ne tikai būvdarbi, bet arī projektēšana, kā arī paralēli jānodrošina izbūvēto posmu ekspluatācija. Lai samazinātu riskus pasūtītājam, mūsu uzdevums trīs gadu garumā būs rūpīgi plānot, organizēt un vadīt projektēšanas un būvdarbu procesus. Pēc projekta pabeigšanas tiks uzlabota pilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitāte, nodrošinot pieslēgumu kanalizācijas notekūdeņu sistēmai un kvalitatīvu dzeramo ūdeni,» pauž «Ostas celtnieks» valdes priekšsēdētājs Konstantins Bursakovskis.

Pirmdien būvnieki sāk pārbūvēt autoceļa posmu no Rucavas līdz Lietuvas robežai (valsts galvenais autoceļš Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) (A11) posms 50,5-59 km.), kas izmaksās 3,87 miljonus eiro, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Komunikācijas daļa.

Būvdarbu ietvaros tiks veikta segas rekonstrukcija. Plānots, ka SIA Ceļu un tiltu būvnieks darbus pabeigs nākamā gada pirmajā pusē. Būvdarbu kopējas izmaksas ir 3,87 miljoni eiro (ar PVN) un tos līdzfinansē Kohēzijas fonds.

LVC atzīmē, ka būvdarbu laikā satiksmes ātrums tiks ierobežots līdz 50-70 km/h un satiksme tiks regulēta ar luksoforiem.

Savukārt jau pabeigti šopavasar uzsāktie būvdarbi uz valsts reģionālā autoceļa Talsi-Stende-Kuldīga (34,0.-41,0.km)(P120) un Tukums-Kuldīga (17,60.-26,53.km)(P121). Uz ceļa Talsi-Stende-Kuldīga posmā aiz Rendas Kuldīgas virzienā septiņu km garumā ir uzklāta asfalta izlīdzinošā kārta un atjaunota ceļa virsma. Projekta ietvaros atjaunotas arī astoņas sabiedriskā transporta pieturvietas un vairākas nobrauktuves.

Vietai ir nozīme, laikrakstam Dienas Bizness akcentē uzņēmējs Mārtiņš Einbergs, kurš kopā ar biznesa partneriem decembrī atvēra kafejnīcu The Marmalade Kuldīgā, blakus Rātslaukumam, kas ir viens no tūristu iecienītākajiem apskates objektiem vecpilsētā.

«Ēdināšanas jomā man ir teju 20 gadu pieredze. Esmu strādājis gan Kuldīgā, gan Rīgā. Prieks, ka kopā ar domu biedriem atradām savu nišu, konditorejas un kafejnīcas apvienojumu. Visu cepam uz vietas, un mūsu firmas zīme ir mazmaizītes, kuras pārdodam pēc svara. Tās bieži vien pasūta dažādiem korporatīviem pasākumiem, domāju, ka šādu pasākumu apkalpošana būs labs ienākumu avots arī rudenī un ziemā,» teic M. Einbergs. Viņš ir pārliecināts, ka The Marmalade sezonalitāti neizjutīs tik ļoti kā citi restorāni, jo produkcija ir tāda, kuru patērē ikdienā arī pamatiedzīvotāji, ne tikai tūristi.

Viņš nevēlējās DB atklāt, cik lielas investīcijas bija nepieciešamas kafejnīcas izveidē, bet teic, ka centās visu darīt ar gudru pieeju un meklēja nevis jaunas, bet lietotas virtuves iekārtas. Lielākais izaicinājums bija pašu konditorejas izstrādājumu veidošana.

Kurzemes Biznesa inkubatorā (KBI) šī gada martā savu darbu uzsākuši deviņi jauni uzņēmumi - četri no tiem Liepājā, divi Kuldīgā un trīs Saldū.

KBI Liepājas filiālē darbu uzsākuši četri uzņēmumi – Liepāja Bulk Liner, LGV Network, Baltic solar un Wood koozie.

SIA Liepāja Bulk Liner nodarbojas ar polietilēna konteineru oderu ražošanu autoceļu un jūras kravu pārvadājumiem, kas nodrošina pilnīgu produktu drošību un piesārņojuma riska novēršanu.

Uzņēmums LGV Network ir pirmais elektromobiļu uzlādes staciju tīkla izveides uzņēmums Latvijā, kurš piedāvā klientiem uzlādēt elektromobiļu akumulatorus publiski pieejamās uzlādes stacijās. Uzņēmums 2014. gada beigās jau paspējis uzstādīt piecas publiski pieejamas elektromobīļu uzlādes stacijas Rīgā. Uzņēmuma mērķis ir attīstīt uzlādes staciju tīkla infrastruktūru Latvijā, nodrošinot elektromobiļu lietotājus ar uzlādes staciju pieejamību tiem ērtās vietās - pie tirdzniecības centriem, restorāniem, degvielas uzpildes stacijām, biroja centriem un citur.

Kuldīgā, Liepājas ielā durvis vēris pirmais beziepakojuma veikals "Kuule".

Ideja par šādu veikalu radusies jau pirms diviem gadiem un tā tikai gaidījusi īsto brīdi, telpas un cilvēkus, lai realizētos. Veikalu izveidojusi četru cilvēku komanda – Kārlis Mednieks, Justīne Grantiņa, Māris Ločmelis un Inese Ločmele. K.Mednieks ir dzimis kuldīdznieks, bet pārējie nesen pārcēlušies uz dzīvi Kuldīgā.

"Kuldīga šobrīd aug un attīstās, un arī mēs gribam dot savu artavu tajā, kaut kādā ziņā celt šejienes dzīves kvalitāti, piedāvājot cilvēkiem iespēju iegādāties ikdienā nepieciešamās preces bez iepakojuma, samazinot sadzīves atkritumu daudzumu un iedvesmojot cilvēkus dzīvot dabai draudzīgāk un veselīgāk," stāsta veikala līdzizveidotāja J.Grantiņa.

Latvijas labākie restorāni ir izlauzušies no Vecrīgas mūriem. Cēsis, Kuldīga un tagad arī Valmiera – tie ir karstākie Latvijas gastronomiskā tūrisma galamērķi

Dienas Bizness septembra beigās un oktobra sākumā sociālajos tīklos aicināja sabiedrību vērtēt labākos reģionu restorānus. Balsojuma rezultātā izveidojām restorānu TOP 15, kas pirmo reizi tika publicēts žurnālā Horeka, kas pie lasītājiem devās 18. oktobrī (elektronisko versiju var iegādāties: https://www.dbhub.lv/horeka).

Topa līderi

Reģionu restorānu topa pirmajā vietā Dienas Biznesa lasītāji, aktīvi balsojot, ierindojuši Valmieras Vecpuisi. Britu uzņēmēja valmierieša Maikla Braisa restaurētais senais paviljons Vecpuišu parkā pilnībā atguvis vēsturisko godu, pat vēl vairāk, jo lielākā Vidzemes pilsēta ieguvusi ne tikai cienījamu restorānu, bet arī modernu koncertzāli un telpas konferencēm. Lielisks tandēms!

AS Danske Bank noslēgusi līgumu ar SIA Stiga RM par 4,5 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu jaunu finiera ražošanas iekārtu iegādei Kuldīgā izvietotās finiera ražošanas rūpnīcas jaudas palielināšanai, informē Danske Bank.

2015.gada sākumā tobrīd mežistrādes un transporta pakalpojumu sniegšanas biznesā strādājošā kompānija SIA Stiga RM iegādājās finiera ražotni no maksātnespējas procesā iesaistītās SIA Kurzemes finieris.

Danske Bank Latvijā vadītājs Raivis Kakānis pauž atzinību par līdz šim paveikto: «Pārsteidzoši, bet pusotra gada laikā jaunā saimnieka Andra Ramoliņa vadībā SIA Stiga RM finiera ražotne Kuldīgā ir spējusi ne vien atsākt finiera ražošanu, bet pilnībā noslogot tās ražošanas jaudas. Es gribētu to izcelt kā veiksmes stāstu un iedrošinājumu citiem uzņēmējiem, jo pārdomāta saimniekošana tik īsā termiņā ļāvusi ražotnei atdzimt, šobrīd darbojoties jau pavisam citā kvalitātē un mērogā. Esmu gandarīts, ka arī mums ir iespēja būt šī stāsta daļai kā uzņēmuma finanšu partnerim.»

Kuldīgā 12. aprīlī notiks Kurzemes reģionā gada vērienīgākais bezmaksas pasākums jaunajiem uzņēmējiem Starta diena, uz kuru aicināts ikviens interesents, kuram ir sava biznesa ideja un vēlme to īstenot, kā arī ikviens uzņēmums vecumā līdz 5 gadiem, kas meklē izaugsmes iespējas.

Jaunie uzņēmēji pasākumā varēs iedvesmoties no nozares vadošajiem ekspertiem, uzzināt par pieejamo valsts atbalstu savas uzņēmējdarbības uzsākšanai vai paplašināšanai, kā arī nodibināt noderīgus kontaktus.

Pasākumā ikviens interesents uzzinās, kā pārdomāti plānot un finansēt savu ideju, kā uzsākt biznesu bez uzkrājumiem, un pa kādiem pakāpieniem ir jākāpj, lai gūtu panākumus. Sabiedrisko attiecību konsultants Dzintars Hmieļevskis uzstāsies ar lekciju Personīgā un uzņēmuma publiskā tēla veidošana, savukārt pārdošanas un biznesa trenere Terēze Riekstiņa sniegs ieskatu 10 pakāpienos ceļā uz panākumiem biznesā.

Seminārā ar uzņēmējdarbības pieredzes stāstiem un vērtīgiem padomiem, kas gūti personīgajā pieredzē, dalīsies Kuldīgas reģiona uzņēmēji. Piemēram, Inga Jefrēmova stāstīs par savu līklīniju koka grīdas segumu ražošanas uzņēmumu LatSketch, kuru dibināja, piedaloties vairākos projektos un piesaistot finansējumu. Savukārt Evita Štrausa dalīsies savā pieredzē, veidojot ģimenes uzņēmuma Milzu!, kura idejas pamatā bija vēlme ražot veselīgu un konkurētspējīgu produktu.

Ekspluatācijā nodots būvuzņēmuma «Ostas celtnieks» modernizētais «Ventspils Grain Terminal» specializētais graudu kravu pārkraušanas un glabāšanas terminālis. Pateicoties modernizācijas būvdarbiem, palielināta termināļa caurlaides spēja un kļūs iespējama jaunu kravu veidu pārkraušana.

Modernizācijas būvdarbu laikā, kuri tika uzsākti šā gada janvārī, tika īstenota jaunas divu sekciju noliktavas un tai blakus esošās 15 m augstas iekraušanas-izkraušanas operāciju ēkas būvniecība.

25 m augstās noliktavas kopējā platībā pārsniedz 5 500 m² un tajā īslaicīgi ir iespējams uzglabāt līdz 30 000 t graudu.

Pateicoties iekraušanas-izkraušanas operāciju ēkas modernizētajam tehnisko iekārtu risinājumam, turpmāk būs iespējams nodrošināt kravu pārkraušanu gan ūdens, gan sauszemes transportlīdzekļos.

«Ostas celtnieks» ir daudzprofilu būvniecības uzņēmums, kas dibināts 1994. gadā Ventspilī. «Ostas celtnieks» veic ēku, ceļu, un inženiertīklu būvniecību, nodrošinot pilnu pakalpojumu ciklu no projektēšanas līdz objekta nodošanai ekspluatācijā.

SIA Ostas celtnieks ir uzsācis būvdarbus Rīgas lidostas teritorijā projekta Ceļu seguma atjaunošana un satiksmes organizācijas izmaiņas lidostas publiskajā daļā ietvaros. Būvdarbus paredzēts pabeigt trīs mēnešu laikā, līdz novembra vidum.

Projekta kopējās izmaksas ir plānotas ap 690 000 EUR. Remontdarbu veikšanas laikā lidostas publiskajā daļā ir ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Projekta ietvaros paredzēts nomainīt betona bruģi, izbūvēt betona apmales, asfaltbetona segumu, uzklāt horizontālo marķējumu un uzstādīt ceļa aprīkojumu uz vairākām ielām lidostas teritorijā (Miglas, Muzeju un Pilotu ielā), P1 īstermiņa stāvlaukumā, piebrauktuvē pie termināļa, kas ved uz izlidošanas zāli, un uz rampas, kur paredzēts uzstādīt arī automātiskās barjeras.

«Projekta nopietnākais izaicinājums ir nodrošināt nepārtrauktu piekļuvi lidostai, pēc iespējas mazāk apgrūtinot lidostas pakalpojumu izmantotājus. Asfaltbetona seguma remontdarbi skar visus lidostas galvenās ēkas publiskos pievadceļus, rampu un īstermiņa stāvlaukumu. Lai pēc iespējas mazāk ietekmētu piekļuvi lidostai, atsevišķus darbus veicam ārpus ierastā darba laika – vēlu vakaros, agri no rīta vai brīvdienās,» stāsta Ostas celtnieks projektu vadītājs Nauris Prāms.