Koruptīvo darbību dēļ pastāv risks atmaksāt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta «Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstība» piešķirto finansējumu 10,95 miljonus eiro apmērā, apstiprināja Centrālās finanšu līgumu aģentūras (CFLA) Komunikācijas un klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Daiga Reihmane.

Viņa apstiprināja, ka, saņemot informāciju par iespējamām koruptīvām darbībām saistībā ar Ventspils mūzikas vidusskolas ēku, ir apturēta maksājumu veikšana Eiropas Savienības (ES) fondu projektā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstība.

«Tā kā Ventspils mūzikas vidusskolas ēkas būvniecībā tiek izmantoti ES fondu līdzekļi, CFLA vērsās Iekšējās drošības birojā (IDB), lūdzot sniegt informāciju, vai kukuļošanas lieta skar ēkas būvniecības procesu. Tikko ir saņemta apstiprinoša atbilde, un CFLA lems, kādas finanšu korekcijas piemērot šajā ES fondu projektā, neizslēdzot iespēju, ka pastāv risks ES fondu finansējumu atmaksāt pilnā apjomā,» teica Reihmane.

Pēc SIA Riga Bulk Terminal pasūtījuma projekta ģenerāluzņēmējs SIA Ostas celtnieks ir uzsācis būvdarbus Kundziņsalā Rīgas Brīvostas teritorijā esošajā beramkravu pārkraušanas terminālī, informē SIA Ostas celtnieks.

Sadarbības līguma summa veido 2,3 miljonus eiro, un būvdarbus paredzēts pabeigt līdz šā gada beigām.

2014. gadā uzbūvētajā beramkravu terminālī Riga Bulk Terminal, kas ir pielāgots sešu dažādu kravu pārkraušanai, šovasar ir uzsākti otrās kārtas būvdarbi. Tās ietvaros SIA Ostas celtnieks realizēs vairāku jaunbūvju projektēšanu un būvniecību – tiks uzbūvēta jauna beramkravu noliktava ar laukumu ap 5000 m2, elektrosadales ēka un 36m augsts elevatora tornis, kā arī pārbūvēta vagonu izkraušanas ēka ar tuneli. Celtniecībā tiks izmantotas 500 tonnas metāla konstrukciju, 350 tonnas armatūras un 3,5 tūkstoši kubikmetri betona.

Ventspilī jaunus siltumtīklus būvēs SIA Ostas celtnieks. Kopumā plānots ieguldīt 1,3 miljonus eiro.

Pašvaldības SIA Ventspils siltums izsludinātajā iepirkumā par jaunu centralizētu siltumtīklu būvniecību uzvarējusi SIA Ostas celtnieks, bet būvuzraudzību nodrošinās SIA CC3.

Siltumtīklu būvniecības iepirkums sastāv no divām daļām. Pirmā iepirkuma daļa paredz jaunas siltumtrases būvniecību 121 m garumā posmā no Rīgas ielas Nr.34 līdz Vasarnīcu ielai. Uzņēmuma Ostas celtnieks piedāvātā būvniecības līgumcena šai iepirkuma daļai ir 66 512 eiro.

Otrā iepirkuma daļa paredz jaunu siltumtrašu būvniecību 244 m kopgarumā Ūdens ielā 6, Kuldīgas ielā 13 un Strazdu ielā 5. Tāpat arī plānota siltumtīklu maģistrāles būvniecība no Vidumupītes pieslēguma līdz Lāčplēša ielas pieslēgumam. Šīs siltumtrases garums būs 286 m garumā. Uzņēmuma Ostas celtnieks piedāvātā būvniecības līgumcena 2. iepirkuma daļai ir 223 779 eiro.

Būvuzņēmums «Ostas celtnieks» noslēdzis līgumu ar SIA «Jelgavas Ūdens» 21 miljona eiro vērtībā par kanalizācijas un ūdensapgādes tīklu paplašināšanu un rekonstrukciju Jelgavā, informē Ostas celtnieks.

Projekta laikā, kuru plānots uzsākt novembra sākumā, tiks uzprojektēti un izbūvēti maģistrālie cauruļvadi 57 km garumā un pievadi aptuveni 22 km garumā.

Īstenojot kanalizācijas un ūdensapgādes tīklu paplašināšanu, tiks izbūvēti maģistrālie kanalizācijas tīkli un to pievadi aptuveni 51 km garumā, kā arī maģistrālie ūdensvada tīkli un to pievadi aptuveni 28 km garumā. Tāpat projekta realizācijas laikā tiks veikta 12 kanalizācijas sūkņu staciju izbūve. Projektu plānots pabeigt līdz 2020. gada beigām un to līdzfinansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.

«Priecājamies, ka mums ir uzticēts īstenot tik apjomīgu un Jelgavas pilsētai nozīmīgu projektu, kas mums uzliek dubultu atbildību, jo projekta realizācijas laikā jāveic ne tikai būvdarbi, bet arī projektēšana, kā arī paralēli jānodrošina izbūvēto posmu ekspluatācija. Lai samazinātu riskus pasūtītājam, mūsu uzdevums trīs gadu garumā būs rūpīgi plānot, organizēt un vadīt projektēšanas un būvdarbu procesus. Pēc projekta pabeigšanas tiks uzlabota pilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitāte, nodrošinot pieslēgumu kanalizācijas notekūdeņu sistēmai un kvalitatīvu dzeramo ūdeni,» pauž «Ostas celtnieks» valdes priekšsēdētājs Konstantins Bursakovskis.

Ekspluatācijā nodots būvuzņēmuma «Ostas celtnieks» modernizētais «Ventspils Grain Terminal» specializētais graudu kravu pārkraušanas un glabāšanas terminālis. Pateicoties modernizācijas būvdarbiem, palielināta termināļa caurlaides spēja un kļūs iespējama jaunu kravu veidu pārkraušana.

Modernizācijas būvdarbu laikā, kuri tika uzsākti šā gada janvārī, tika īstenota jaunas divu sekciju noliktavas un tai blakus esošās 15 m augstas iekraušanas-izkraušanas operāciju ēkas būvniecība.

25 m augstās noliktavas kopējā platībā pārsniedz 5 500 m² un tajā īslaicīgi ir iespējams uzglabāt līdz 30 000 t graudu.

Pateicoties iekraušanas-izkraušanas operāciju ēkas modernizētajam tehnisko iekārtu risinājumam, turpmāk būs iespējams nodrošināt kravu pārkraušanu gan ūdens, gan sauszemes transportlīdzekļos.

«Ostas celtnieks» ir daudzprofilu būvniecības uzņēmums, kas dibināts 1994. gadā Ventspilī. «Ostas celtnieks» veic ēku, ceļu, un inženiertīklu būvniecību, nodrošinot pilnu pakalpojumu ciklu no projektēšanas līdz objekta nodošanai ekspluatācijā.

Sociālajos tīklos ievietots video, kurā redzams, ka, veicot brauktuves seguma atjaunošanas darbus Rīgā, Pulka ielā, būvnieki asfalta masā ieklājuši arī džinsa bikses.

Kā skaidroja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola, konkrētos darbus veicis būvuzņēmējs «Ostas celtnieks». SIA «Rīgas ūdens» šeit iepriekš veicis ūdensvada kanalizācijas atjaunošanas darbus un saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem pēc ziemas sezonas būvniekiem jānodrošina brauktuves seguma atjaunošana.

Pēc Ahunas-Ozolas teiktā, parasti uz pārsedzes tiek uzstādīts betona gredzens, nostiprinot to ar betonu vai metāla lūkas čaulu, ko nolīmeņo un nostiprina ar ātri cietējošo betonu. Čaulā ievieto peldošā tipa aku, bet šajā gadījumā darba gaitā konstatēts, ka salūzuši akas betona gredzeni, kā rezultātā asfalts gar spraugām bira iekšā akā.

Ekonomisko lietu tiesa noraidījusi maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību "OSTAS CELTNIEKS" prasību pret Kuldīgas novada pašvaldību par 55 348,49 EUR piedziņu.

Starp būvnieku un pašvaldību 2022.gada 4.jūlijā noslēgts līgums par Kuldīgas Kultūras centra ēku un pagalma pārbūvi un atjaunošanu.

2023.gada 10.maijā būvnieks par kārtējiem izpildītajiem darbiem iesniedza pašvaldībai rēķinu par 55 348,49 EUR, bet pašvaldība to neapmaksāja.

2023.gada 13.jūnijā pasludināts būvnieka maksātnespējas process, savukārt pašvaldība izbeidza līgumu, aprēķināja līgumsodu par līguma prasību nepildīšanu un ieturēja to no veicamajiem maksājumiem par periodu, kad netika veikti būvdarbi. Aprēķinātais līgumsods ir 555 794,08 EUR, pašvaldības pieteiktais kreditora prasījums maksātnespējas procesā ir 500 445,49 EUR.

SIA "OSTAS CELTNIEKS" ieskatā, neapmaksājot būvnieka rēķinu, pašvaldība veica nepamatotu ieskaitu, kas maksātnespējas procesā nav pieļaujams, jo parādnieka un kreditora savstarpējie prasījumi radušies neilgi pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas, kā arī nav saņemta parādnieka piekrišana parāda segšanai šādā veidā.

Pabeigta lietus ūdens kanalizācijas kolektora renovācija K. Ulmaņa gatvē posmā no Lielirbes ielas līdz Liepājas ielai, objekts tiek gatavots nodošanai ekspluatācijā maija beigās, informē SIA Ostas celtnieks, kas pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma veica remontdarbus.

Izmantojot beztranšejas cauruļvadu renovācijas metodi, tika atjaunoti kolektora bojātie posmi ar kopgarumu 271,5m. Projekta kopējās izmaksas veido ap 410 000 eiro.

«Šajā objektā strādājām pie īpaši liela izmēra lietus ūdens kanalizācijas kolektora ar diametru 1,2 metri. Šāda izmēra cauruļvadu renovācija pieprasa īpašu precizitāti, tādēļ darbu laikā piesaistījām arī materiāla ražotājus, mūsu sadarbības partnerus no Vācijas. Cauruļvada tehniskais stāvoklis ļāva renovācijai pielietot beztranšejas metodi – tādēļ varējām veikt būvdarbus, minimāli traucējot satiksmes organizāciju objekta teritorijā, tādējādi izvairoties no satiksmes slēgšanas uz vienas no maģistrālajām Rīgas pilsētas ielām. Pretējā gadījumā, slēdzot divas braukšanas joslas, būtiski samazinātos caurlaidība, kas radītu neērtības autobraucējiem, kas ikdienā pārvietojas pa K.Ulmaņa gatvi,» norāda Ostas celtnieks projektu vadītājs Romāns Šemels.

Topošajā ražošanas ēkā Ventspilī, Ganību ielā nosvinēti spāru svētki. Ēku pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma nomnieka SIA "Ultraplast EU" vajadzībām būvē SIA "Ostas celtnieks".

4100 kvadrātmetru lielā ražošanas ēka Ganību ielā 103 ir viena no trim ražošanas ēkām, kas šobrīd tiek būvētas Ventspils brīvostas industriālajā teritorijā pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma. Topošā ēka atrodas Ventspils lidostas industriālajā zonā, kur jau strādā tādi uzņēmumi kā "Malmar Sheet Metal" un "Bucher Municipal".

Līgums par jaunās ēkas nomu noslēgts ar Baltkrievijas izcelsmes uzņēmumu SIA "Ultraplast EU", kas Ventspilī veidos polikarbonāta lokšņu ražotni.

Uzņēmums sākuma stadijā plāno saražot 1200 tonnu produkcijas gadā, bet pie pilnas jaudas – 5000 tonnu produkcijas gadā.

Saražoto produkciju plānots realizēt Eiropas tirgū. Iesākumā plānots radīt ap 20, bet, strādājot ar pilnu jaudu, 45-50 jaunas darba vietas. SIA "Ultraplast EU", plānojot ieguldīt iekārtās līdz 12 miljoniem eiro, arī papildinājis to uzņēmumu skaitu, kas kvalificējies speciālās ekonomiskās zonas sniegto priekšrocību izmantošanai.

Šodien plānots sākt vienus no vērienīgākajiem šī gada ielu būvniecības darbiem Ventspils ostā - Ostas ielas izbūvi posmā no Ventas ielas līdz K.Valdemāra ielai 14, kas izmaksās teju 3,2 miljonus eiro.

Aptuveni 580 metru garumā gar Ventas krastu tiks izbūvēts jauns ielas posms, kas ietver jaunu ielas seguma konstrukcijas izbūvi, lietusūdens kanalizācijas, apgaismojuma un gājēju ietves izbūvi. Līdz ar ielas izbūvi plānots īstenot arī vēsturisko ostas darbnīcu teritorijas labiekārtošanas 1.kārtu. Plānots nojaukt teritorijā esošos graustus, izbūvēt jaunu segumu, kā arī izvietot vairākus vides objektus.

Objekti, kas šajā vietā tiks uzstādīti jau 1.darbu kārtā, noteikti būs Mīlestības bāka, kur savā īpašajā dienā varēs doties jaunlaulātie, un loču kuģis «Rota», kas ilgus gadus godam kalpojis Ventspils ostā.

Atklātajā konkursā par tiesībām veikt būvdarbus šajā teritorijā uzvarēja pretendents, kas piedāvāja zemāko cenu – SIA «Ostas celtnieks». Būvdarbu līgums noslēgts par gandrīz 3,2 miljoniem eiro.

Svinīgā apbalvošanas ceremonijā Valsts ieņēmumu dienestā ceturtdien tika apbalvoti 2017.gada lielākie nodokļu maksātāji divdesmit dažādās nominācijās.

Balvas tika pasniegtas katra Latvijas reģiona lielākajam darbaspēka nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, lielākajam eksportētājam, gada debijai, lielākajam nodokļu maksātājam, kā arī VID sadarbības partnerim.

Par lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem 2017.gadā lielo nodokļu maksātāju grupā atzīti uzņēmumi AS UPB, AS Preiļu siers, SIA Rimi Latvia, AS Valmieras stikla šķiedra un SIA Jeld-Wen Latvija.

Vidējo nodokļu maksātāju grupā par lielāko 2017.gada darbaspēka nodokļu maksātāju Rīgā un Rīgas reģionā atzīta SIA C.T.CO, Kurzemē - SIA Ostas celtnieks, Latgalē - SIA Verems, Vidzemē - SIA Woltec, bet Zemgalē - SIA East Metal.

Būvnieku karteļa lietā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) varētu pārtraukt Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmaksas par 12 realizācijas procesā esošiem objektiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Kopumā pēc CFLA aplēsēm finanšu korekcijas apjoms var sasniegt vismaz 18,6 miljonus eiro par 25 objektiem, kuru būvniecībā bija iesaistīti karteļa dalībnieki.

Krūmiņa sacīja, ka kopumā no 77 objektiem, kuri minēti Konkurences padomes (KP) lēmumā par būvnieku karteli, ES līdzfinansējums bija piesaistīts 47 projektos, taču 22 no šiem projektiem iepirkums ticis pārtraukts bez līguma vai arī tajā uzvarējis kartelī neiesaistīts uzņēmums, tāpēc šajos projektos CFLA finanšu korekciju nepiemēros.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

Savukārt no 25 projektiem, kuros finanšu korekcija varētu tikt piemērota, 13 objekti jau ir pabeigti, nodoti ekspluatācijā un par šiem objektiem CFLA jau ir izmaksājusi ES līdzfinansējumu. No šiem projektiem finanšu korekcija 10,6 miljonu eiro apmērā var tikt pieprasīta piedziņas veidā no pasūtītājiem, kuri pēc tam varēs vērsties pret būvniekiem ar regresa prasību.

Savukārt 12 objekti vēl ir būvniecības noslēguma fāzē un par šiem projektiem CFLA vēl nav veikusi ES līdzfinansējuma izmaksas. Attiecīgi par šiem projektiem finanšu korekcija astoņu miljonu eiro apmērā var tikt piemērota, veicot ieturējumus un neizmaksājot ES fondu naudu.

Ņemot vērā, ka no KP publiskotā lēmuma nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus par pasūtītāja iesaisti pārkāpumā, CFLA šīs informācijas noskaidrošanai pieprasījusi papildu informāciju no KP. Ja tiks gūti pierādījumi pasūtītāja iesaistei pārkāpumos, korekcijas summa ES fondu projektos var pieaugt, skaidroja Krūmiņa.

Viņa pastāstīja, ka sākotnēji katra konkrētā ES fondu projekta ietvaros CFLA pieņems lēmumu konstatēt neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizdomas par krāpšanu", nosakot finanšu korekciju, apturot maksājumus attiecīgajā projektā koriģējamo izdevumu apmērā, taču neuzsākot neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

CFLA gala lēmums par neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizliegta pretendentu vienošanās", finanšu korekcijas piemērošanu un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu tiks pieņemts pēc tam, kad būs pagājis KP lēmuma apstrīdēšanas laiks un tas būs stājies spēkā, vai, ja KP lēmums tiks apstrīdēts, tad pēc tam, kad būs stājies spēkā tiesas spriedums attiecīgajā strīdā, uzsvēra Krūmiņa.

Pēc CFLA lēmuma ES fondu projektu īstenotājiem jeb pasūtītājiem būs tiesības vērsties regresa kārtībā pret konkrēto pārkāpumu izdarījušajiem uzņēmumiem.

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu.

Saskaņā ar finanšu korekciju vadlīnijām tiek noteiktas vairākas korekcijas. Korekcija 10% apmērā tiek noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalījušies dažādi (ne tikai kartelī iesaistīti) uzņēmumi, bet konkrēto līgumu noslēdzis kāds no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem. Korekcija 25% var tik noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki/uzņēmumi, un konkurence tikusi būtiski ierobežota. Savukārt 100% korekcija var tikt noteikta, ja apstiprināta pasūtītāja iesaiste, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā noslēdzis konkrēto līgumu.

Jau ziņots, ka starp projektiem, kuriem CFLA varētu piemērot finanšu korekciju, ir Rīgas pilsētas pašvaldības pasūtītie - būvnieka SIA "Re&Re" īstenotais Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projekts un būvnieka SIA "Velve" īstenotais VEF kultūras pils projekts.

Tāpat finanšu korekciju varētu piemērot Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtītajiem projektiem - būvnieka SIA "Arčers" īstenotajam Rīgas Angļu ģimnāzijas projektam, būvnieka "Rere būve 1" īstenotajam Rīgas Franču liceja projektam un SIA "Velve" īstenotajam Zolitūdes skolas projektam. Finanšu korekcija varētu tikt piemērota arī par Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pasūtīto un būvnieka "Rere būve" īstenoto tehnikuma projektu.

Finanšu korekcija var skart Latvijas Universitātes (LU) pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto LU Akadēmiskā centra Torņakalnā projektu, kā arī VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pasūtīto un būvnieka SIA "LNK Industries Partnership" īstenoto Daugavas stadiona tribīņu projektu.

Tāpat finanšu korekcija var tiks piemērota Ventspils Mūzikas vidusskolas pasūtītā un būvnieka "Merks-Ostas celtnieks" īstenoto Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles projektu, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes "Komunālā pārvalde" pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto Inovāciju centa projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart Jelgavas pašvaldības pasūtīto un būvnieka "Rere būve 1" īstenoto Jelgavas Valsts ģimnāzijas projektu, kā arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pasūtīto un būvnieka SIA "Abora" īstenoto Prokuratūras ēkas projektu.

Tāpat finanšu korekcija varētu skart četrus Rīgas Tehniskās universitātes pasūtītos projektus, kurus īstenoja būvnieki "Merks" un "Abora", kā arī SIA "Latvijas energoceltnieks" īstenoto Rēzeknes tehnikuma projektu un Siguldas novada pašvaldības pasūtīto un "Rere būve 1" īstenoto Siguldas pils projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Jelgavas pilsētas slimnīcas projektu, "Velves" īstenoto Liepājas slimnīcas projektu, Ogres pašvaldības pasūtītos projektus - būvnieka "Rere būve, Re&Re un Campaign" īstenoto Ogres sociālā centra projektu, kā arī "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Ikšķiles vidusskolas projektu.

Tāpat LETA jau vēstīja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Foruma «Godīga konkurence Latvijas būvniecībā» laikā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā godināja lielākos būvniecības nozares nodokļu maksātājus, pasniedzot īpašus goda rakstus.

Lielākais būvniecības nozares darba spēka nodokļu maksātājs 2017. gadā Rīgas plānošanas reģionā – SIA «Filter».

Lielākais būvniecības nozares darba spēka nodokļu maksātājs 2017. gadā Kurzemes plānošanas reģionā – SIA «UPB Nams».

Lielākais būvniecības nozares darba spēka nodokļu maksātājs 2017. gadā Zemgales plānošanas reģionā – SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība Igate».

Lielākais būvniecības nozares darba spēka nodokļu maksātājs 2017. gadā Vidzemes plānošanas reģionā SIA «Woltec».

Lielākais būvniecības nozares darba spēka nodokļu maksātājs 2017. gadā Latgales plānošanas reģionā SIA «Ceļi un tilti».

Būvniecības nozares nodokļu maksātājs ar lielāko kopējo darījumu vērtības pieaugumu 2017.gadā Rīgas plānošanas reģionā – SIA «Arčers».

SIA "Forpet Baltic" pārtikas iepakojumu ražotnē Ventspilī investēti vairāk nekā 14 miljoni eiro, informē Ventspils brīvostas pārvaldē.

Dabai draudzīgā pārtikas iepakojuma ražošanas uzņēmuma "Forpet Baltic" projekta realizācija Ventspils brīvostā sākta 2021.gada maijā. Kopējais investīciju apjoms projektā jau šobrīd ir vairāk nekā 14 miljoni eiro, un "Forpet Baltic" ir šobrīd lielākais investīciju projekts Ventspilī. Lai gan ražotne vēl ir tapšanas procesā, tajā jau strādā 50 darbinieku - gan biroja, gan ražošanas darbinieki, kuri mācās strādāt uz jaunajām iekārtām jau to testēšanas procesā.

Patlaban galvenais tehniskais aprīkojums jau ir iegādāts un uzstādīts, un sākta iekārtu testēšana. Pirmos izmēģinājuma produktus klienti jau notestējuši un atzinīgi novērtējuši. Paralēli uzņēmums sācis darbu pie nākamā attīstības posma un papildu iekārtu iegādes, kas varētu dubultot pārdošanas apjomus un palielināt darbinieku skaitu līdz 160.

Ventspils Muzejs un Ventspils Komunālā pārvalde ir veiksmīgi parakstījuši būvniecības līgumu ar būvfirmu SIA “Warss+” par Piejūras brīvdabas muzeja daudzfunkcionālās ēkas 2. posma būvniecības turpināšanu Riņķa ielā 2, Ventspilī.

Pēc sākotnējā līguma laušanas ar SIA “Ostas celtnieks” tika izsludināts jauns publiskais iepirkums, kas ir sekmīgi noslēdzies ar minēto būvfirmu SIA “Warss+”.

Pēc būvniecības līguma parakstīšanas ir uzsākti sagatavošanās darbi, lai tuvāko 2 nedēļu laikā atsāktu Piejūras brīvdabas muzeja daudzfunkcionālās ēkas 2. posma būvniecību. Būvniecības 1. posmā tika daļēji izbūvētas ēkas nesošās konstrukcijas, savukārt 2. posmā SIA “Warss+” pabeigs dzelzsbetona konstrukcijas izbūvi un ēkas iekštelpu un fasādes apdares darbus, kā arī tiks veikti teritorijas labiekārtošanas darbi.

Būvdarbu izpildes termiņš ir 2023.gada decembris.

Jaunajā muzeja ēkā plānota jauna, pastāvīgā ekspozīcija “Pie jūras un zemēs: Ziemeļkurzemes tradicionālais dzīvesveids 19.-20. gadsimtā”, ko veido Ventspils muzejs sadarbībā SIA “Dd Studio”, kas ir izstrādājuši ekspozīcijas māksliniecisko koncepciju un to realizēs.

Jūrmalā Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētā projektā par 73 miljoniem eiro uzbūvēti jauni ūdens un kanalizācijas tīkli, aģentūru LETA informēja uzņēmumā "Jūrmalas ūdens".

Projekta pēdējās kārtas būvniecība tika sākta 2017.gadā, kad tika sākti ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas novadīšanas tīklu izbūves darbi ar tiem sekojošu ceļa seguma atjaunošanu. Dažādos pilsētas rajonos kopumā uzbūvēti vairāk nekā 88 kilometri ūdensvada un vairāk nekā 89 kilometri kanalizācijas tīklu ar pieslēguma atzariem līdz privātīpašuma robežai vai sētai.

Pēc uzņēmuma sniegtās informācijas, līdz ar šīs projekta kārtas pabeigšanu centralizētie ūdenssaimniecības pakalpojumi Jūrmalā pieejami ap 98% jūrmalnieku.

Projekts īstenots ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, kas veidoja aptuveni 24 miljonus eiro. Būvniecību veica uzņēmumi SIA "Rere vide", "Ostas celtnieks", PS "MMG" (sastāv no SIA "MON 1" PT un SIA "Monum"), SIA "AMS Būvserviss", SIA "Binders", SIA "Akva Būve", SIA "Laterna" un citi.

Ceturtdien, 31. martā, svinīgi atklāts restaurētais Kuldīgas Vecais rātsnams, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un nozīmīga Kuldīgas vecpilsētas kultūras mantojuma daļa. Kopumā ēkas restaurācija izmaksāja vairāk nekā pusmiljonu eiro.

Kuldīgas Veco rātsnamu bija nepieciešams restaurēt, jo ēka bija sliktā tehniskā stāvoklī. Vecais rātsnams ir nozīmīgs gan kā pilsētbūvniecības paraugs, gan kā tradicionālo kultūras vērtību radīšanas vieta, jo tajā darbojas Kuldīgas Aktīvās atpūtas centrs, Tautas lietišķās mākslas studijas Varavīksne un Ķocis, kā arī radošā fotostudija. Pēc pašvaldības pasūtījuma ēkas tehnisko projektu izstrādāja SIA Wonderfull, bet ēkas restaurāciju atbilstoši iepirkumam gada laikā veica SIA Ostas celtnieks.

Lai apmeklētājiem būtu iespējams iepazīt tradicionālu 19. gadsimta sākuma koka ēku būvniecības tradīciju, atjaunots vēsturiskais telpu plānojums un anfilāde abos ēkas stāvos, kā arī viens no diviem vēsturiskajiem manteļskursteņiem, atsegtas laikmetam raksturīgās būvkonstrukcijas, būvdetaļas un sienu gleznojumi. Atjaunota arī maģistrāta zāle, kur kādreiz izlēma pilsētas svarīgākos jautājumus, atsegti koka siju griesti, saglabātas vēsturiskās un pēc 1973. gada projekta izgatavotās detaļas, kas bija labā tehniskā stāvoklī. Balstoties uz arhitektoniski māksliniecisko izpēti, vēsturiskajā atrašanās vietā atgriezušās kāpnes. Tā kā bija nepieciešams paplašināt amatnieku darbnīcas un nodrošināt tajās pietiekošu gaismu, 2. stāva pažobelēs atsegtas un jumtā uz Alekšupītes pusi izveidotas Kuldīgai raksturīgās, jau esošajām analogas logu izbūves. Veikta arī vecā rātsnama fasādes restaurācija. Darbos izmantotas tradicionālās metodes un materiāli.

Šī gada jūnija otrajā pusē teritorijā starp Pulkveža Brieža, Hanzas, Skanstes un Sporta ielām. SIA Pillar Management attīstāmajā kvartālā veikti sagatavošanās darbi, lai varētu uzsākt infrastruktūras izbūves 1. kārtu, realizējot vērienīgā finanšu darījumu un atpūtas centra New Hanza City (NHC) projektu, informē Pillar Management pārstāvis Jānis Bunte.

Šobrīd teritorija ir sagatavota plānotājiem darbiem, ir izbūvētas piebrauktuves un iekārtoti būvlaukumi, kā arī izveidots būvdarbu teritorijas nožogojums, ir uzsākta materiālu piegāde un tiek veikti darba drošības un aizsardzības pasākumi. Ģenerāluzņēmēja funkcijas veic ABLV grupas uzņēmums — SIA Pillar Contractor.

NHC infrastruktūras izbūve tika uzsākta 4. jūlijā, un tā iekļaus ielu un nepieciešamo inženierkomunikāciju, t. sk. ūdensapgādes, kanalizācijas, siltumapgādes un elektroapgādes sistēmas, izbūvi. Šos darbus ir paredzēts pabeigt līdz 2017. gada pavasarim. Infrastruktūras projekta 1. kārtas kopējās izmaksas plānotas 9,28 miljonu eiro apmērā.

Saistībā ar būvobjekta ugunsdrošības pārbaudes veikšanu un attiecīgi – atzinuma par tā atbilstību ugunsdrošības prasībām izsniegšanu, Iekšējās drošības birojs (IDB) aizturējis septiņas kukuļošanā iesaistītās personas, informē IDB.

Aizdomās par kukuļa pieņemšanu aizturētas četras Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kurzemes reģiona brigādes amatpersonas, tai skaitā abi brigādes komandiera vietnieki. Savukārt par iespējamu kukuļdošanu, lai panāktu labvēlīga lēmuma pieņemšanu no VUGD amatpersonu puses, skatot jautājumu par būvobjekta atbilstības novērtēšanu ugunsdrošības prasībām, aizturēts būvuzņēmuma PS Merks-Ostas celtnieks pārstāvis, un SIA VPM Latvija īpašnieks un darbinieks. SIA VPM Latvija šajā būvobjektā veica projekta ugunsdrošības risinājumu apsekošanu.

IDB aģentūrai LETA apliecināja, ka šis būvobjekts ir Ventspils Mūzikas vidusskola un koncertzāle, kurai Ventspils dome devusi nosaukumu Latvija. Tāpat IDB apliecināja, ka kukuļa summa ir vairāki tūkstoši eiro, tomēr precīzāk neminēja.

Ir noslēdzies sešus gadus ilgais process - Piejūras brīvdabas muzeja jaunā ēka ir gatava un nodota ekspluatācijā, informē Ventspils muzejs.

2018.gada 17.janvārī tika parakstīts līgums ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta "Ziemeļkurzemes kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma saglabāšana, eksponēšana un tūrisma piedāvājuma attīstība" īstenošanu.

Šī projekta ietvaros Ventspils muzejs kopā ar Ventspils komunālo pārvaldi īstenoja divas aktivitātes - infrastruktūra Ventspilī, dienvidrietumu rajonā, Pelēkās kāpas sasniedzamībai un saglabāšanai un Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja apbūve.

Jaunās laipas uz jūru un stāvlaukums Ventspils Dienvidrietumu rajonā pieejams jau no 2018.gada septembra.

Darbi, kas saistīti ar muzeja jauno ēku - projektēšana, būvniecība, ekspozīcijas izveide, aprīkojuma sagāde un uzstādīšana arī beidzot ir noslēgušies. Pēc SIA "Balts un Melns" izstrādātā būvprojekta būvdarbus 2021.gada jūnijā uzsāka SIA "Ostas celtnieks". Diemžēl, uzņēmums nespēja pildīt savas saistības, un līgums 2022.gada septembrī tika pārtraukts, norāda muzejs.

Ventspilī taps polikarbonāta lokšņu ražotne, kuras izveidei Ventspils brīvostas pārvalde būvēs 4100 m2 lielu ēku par 4,1 milj. eiro, bet SIA Ultraplast EU iekārtās ieguldīs 12 milj. eiro, radot 50 jaunas darba vietas.

Ražošanas ēku būvēs SIA Ostas celtnieks par 4,1 milj. eiro, turklāt tai piesaistīts ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums 1,2 milj. eiro apmērā. Būvdarbus paredzēts pabeigt jau 2020. gada vidū. «Līdz ar jaunās ēkas būvniecību Ventspils brīvostas pārvaldei radās iespēja piesaistīt darbam Ventspilī jaunu investoru – SIA Ultraplast EU, tādējādi apstrādes rūpniecības klāsteri papildinot ar jaunu – pilsētā līdz tam nebijušu sfēru,» skaidro Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks, mārketinga un attīstības nodaļas vadītājs Igors Udodovs.

Savukārt SIA Ultraplast EU valdes priekšsēdētāja Jūlija Černova norādīja, ka sākotnēji plānotais ražošanas apjoms ir 1200 t produkcijas gadā, bet pie pilnas jaudas – 5000 t produkcijas gadā. Saražoto produkciju plānots realizēt Eiropas tirgū. Sākotnēji ražotnē plānots radīt 10, bet, strādājot ar pilnu jaudu, 45-50 jaunas darba vietas. SIA Ultraplast EU, plānojot ieguldīt iekārtās līdz 12 miljoniem eiro, arī papildinājis to uzņēmumu skaitu, kas kvalificējies speciālās ekonomiskās zonas sniegto priekšrocību izmantošanai, norāda I.Udodovs. Tie, kuri strādā speciālās ekonomiskās zonas statusā, nodokļu atvieglojumus var iegūt tikai ar nosacījumu, ja uzņēmums ir veicis investīcijas savas darbības attīstībā, piemēram, jaunu ražošanas līniju iegādē. Tādā gadījumā uzņēmums var izmantot uzņēmuma ienākuma nodokļa (pie dividenžu izmaksas) atlaidi 80% apmērā līdz brīdim, kamēr ir kompensējis daļu no saviem sākotnējiem ieguldījumiem (35% – lielajiem, 45% – vidējiem un 55% – mazajiem uzņēmumiem). Faktiski tas nozīmē, – ja speciālās ekonomiskās zonas statusā strādājošs uzņēmums sadala peļņu dividendēs, tam maksājamā uzņēmuma ienākuma nodokļa efektīvā likme ir 4%.

Februārī tiks sākta Ventspils Mūzikas vidusskolas un koncertzāles būvniecība; tas ir šobrīd apjomīgākais projekts publiskajā sektorā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Būvniecības līguma summa ir 25,63 milj. eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā. Kopā ar PVN kopējās projekta izmaksas pārsniegs 31 milj. eiro. Par būvdarbu veicēju apstiprināta piegādātāju apvienība Merks – Ostas celtnieks, kurai saskaņā ar līgumu projekts jārealizē divu gadu laikā.

Ventspils Mūzikas vidusskolas un koncertzāles ēkas būvprojekta autors ir vācu arhitekts Deivids Kuks (David Cook) un viņa pārstāvētais arhitektu birojs Haascookzemmrich Studio2050. Ēkas kopējā platība būs 6883 m2; 76% ēkas paredzēts izmantot skolas vajadzībām, bet 24% – komerciālo un nekomerciālo koncertzāles funkciju īstenošanai. Koncertzālē paredzēto sēdvietu skaits Lielajā zāle būs nepilni 600, Mazajā zālē – ap 150.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinātajā iepirkumā Jaunā Rīgas teātra būvniecībai Lāčplēša ielā 25, Rīgā saņemti piedāvājumi no četriem būvuzņēmējiem. VNĪ uzsāk vērtēšanas procesu.

Par tā rezultātiem tiks ziņots mēneša laikā, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis – Pigits.

Piedāvājumus Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesnieguši būvuzņēmēji – AS "LNK Industries", SIA "Ostas celtnieks", piegādātāju apvienība 3A un SBSC. Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas, informē J. Ivanovskis – Pigits.

Lai samazinātu nepamatoti lētu vai nepamatoti dārgu izmaksu riskus, iepirkuma prasības paredzējušas, ka būvniekam ir ne tikai jāuzbūvē Jaunais Rīgas teātris, bet turpmākos piecus gadus jāveic arī tā inženierkomunikāciju apkope. Jaunajā iepirkumā iekļauta arī teātra vajadzībām nepieciešamā tehnoloģiskā aprīkojuma iegāde, par ko iepriekš tika plānota atsevišķa iepirkuma organizēšana.

Vienīgā Latvijas būvfirma, kas patlaban atbilst jaunā Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma nolikumā iekļautajām prasībām, ir AS UPB, jo šim uzņēmumam ir gan prasībām atbilstošs apgrozījums, gan spēkā esošs industriālās drošības sertifikāts, noskaidroja aģentūra LETA.

Piedāvājumi konkursā jāiesniedz līdz maija vidum, tāpēc vairākiem būvniekiem gan vēl teorētiski ir laiks iegūt nepieciešamo sertifikātu. Tomēr, ja vien šis process nav jau sākts, to izdarīt būs grūti, jo parasti sertifikāta iegūšanai nepieciešamas vidēji pusgads.

Tiesu namu aģentūras (TNA) izsludinātā iepirkuma nolikumā vien no prasībām ir, lai pretendenta vidējais gada (neto) finanšu apgrozījums būvniecībā iepriekšējos trīs finanšu gados (tas ir, 2013., 2014. un 2015. vai 2014., 2015. un 2016.gadā), ir ne mazāks kā 40 miljoni eiro.

Saskaņā ar Firmas.lv informāciju, šāds vidējais gada apgrozījums 2013., 2014. un 2015.gadā ir vismaz astoņām Latvijas būvfirmām. Lielākā daļa šo uzņēmumu 2016.gada pārskatus vēl nav iesnieguši.