Paaugstinātā sāls pieprasījuma dēļ SIA "Latvijas sāls tirdzniecības kompānija" (LSTK) veiktajās piegādēs iespējami īslaicīgi pārtraukumi, tomēr satraukumam par ilgstošu sāls trūkumu nav pamata, sacīja LSTK vadītājs Ilmārs Krivads.

LSTK spēj apgādāt veikalus iepriekš plānotajos apjomos, taču šī brīža ģeopolitiskās situācijas dēļ ir izveidojusies nepamatota ažiotāža, kam neviens sāls tirgotājs nav gatavs, sacīja Krivads.

Ukraina aizliedz vairāku pārtikas produktu eksportu 

Ukrainas valdība aizliegusi vairāku pārtikas produktu eksportu....

LSTK sāls uzkrājums veidots pēc standarta pieprasījuma februārī un martā. Uzkrājums tiek veidots diviem līdz trīs mēnešiem, taču šobrīd sāls tiek masveidā izpirkts.

"Ieraugot tukšos sāls plauktus veikalos, protams, rodas psiholoģisks satraukums, tāpēc cilvēki izpērk sāli, un mēs kā sāls piegādātāji un ražotāji neesam priecīgi par radušos situāciju," sacīja Krivads.

Līdz šim LSTK iepirka sāli no Ukrainas un Baltkrievijas tā lētās cenas dēļ, bet šobrīd kara dēļ nav iespējamas piegādes no Ukrainas, savukārt no Baltkrievijas nav iespējami sūtījumi politisko sankciju dēļ.

Turpmāk sāls tiks iepirkts no citām Eiropas valstīm, tostarp no Polijas, Vācijas, Turcijas, Nīderlandes un Dānijas.

LSTK ir veikusi sāls pasūtījumus, kas šobrīd jau ir ceļā, tomēr jārēķinās ar iespējamiem pārtraukumiem sāls apgādē, jo "sāls ir lēta, bet smaga prece, un nav iespējams ātri piegādāt vairākas tonnas sāls," norādīja Krivads.

Viņš arī sacīja, ka šīs krīzes rezultātā būs novērojams cenu pieaugums.

"Šādas situācijas notiek ik pa brīdim - tā bija Covid-19 pandēmijas sākumā, tā bija, kad Latvija pievienojās eirozonai, un arī tad, kad iestājāmies Eiropas Savienībā (ES). Arī šoreiz iedzīvotāju satraukums norimsies," sacīja Krivads.

Aicinot iedzīvotājus neļauties satraukumam, Krivads uzsvēra, ka drīzumā veikalos būs pieejams sāls, un tā izpirkšana ir nepamatota, jo "sāls ir, bija un būs".

SIA "Latvijas sāls tirdzniecības kompānija" reģistrēta 1999.gada februārī, un tās pamatkapitāls ir 71 142 eiro. LSTK 2020.gadā strādāja ar 1,221 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 6,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās trīs reizes un bija 40 582 eiro. Finanšu dati par 2021.gadu vēl nav publiskoti.

Veikalos "Maxima", "Rimi" un "Lidl" sāls iztrūkums ir īslaicīgs, norādīja lielāko Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu pārstāvji.

Ukrainas notikumu straujās attīstības dēļ "Maxima" veikalos ir traucētas piegādes no šīs valsts ražotājiem. Šie traucējumi īpaši jūtami rupjā sāls krājumu nodrošināšanā, norādīja "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Lai papildinātu "Maxima" veikalu plauktus, pakāpeniski tiek vests sāls no citiem piegādātajiem, kā arī "Maxima" veikalos pieejami dažādi sāls veidi, ko nodrošina partneri no citām valstīm ārpus Ukrainas, piemēram, no Itālijas, Spānijas un Pakistānas.

Dupate-Ugule aicina cilvēkus saglabāt mieru un iegādāties rezerves nelielā apjomā, jo esošais sāls iztrūkums "Maxima" veikalos skaidrojams ar cilvēku vēlmi pirkt vairāk nekā nepieciešams.

Viņa uzsver, ka uztraukumam nav pamata, jo piegādes pakāpeniski normalizēsies un jau tuvākajā laikā tiks piegādāts sāls visiem "Maxima" veikaliem nepieciešamā daudzumā.

Uztraukumam par sāls trūkumu nav pamata arī "Rimi" veikalos, norādīja "Rimi Latvia" ārējās komunikācijas vadītāja Inga Bite.

Viņa uzsvēra, ka veikalu tīkla piegādātāji ir apstiprinājuši, ka sāls krājumi ir pietiekoši, un pēc īslaicīga pieprasījuma pieauguma tuvākajā laikā uz "Rimi" noliktavu tiks piegādāti papildu krājumi, kurus pēc iespējas drīzāk nogādās uz veikaliem.

Savukārt "Lidl" veikalos lielāks pieprasījums novērots atsevišķām precēm, tostarp dažādiem sausajiem produktiem, sālim un citiem produktiem ar ilgu uzglabāšanas termiņu, informēja "Lidl Latvija" pārstāvis Ingars Rudzītis.

Viņš norādīja, ka "Lidl Latvija" pašlaik aktīvi strādā ar saviem piegādātājiem un loģistikas partneriem, lai nodrošinātu augsta pieprasījuma preču piegādi veikaliem un lai klientiem nodrošinātu pēc iespējas labāku preču pieejamību.

Lai gan gadiem tiek runāts par ielās izkaisītā sāls nebūt ne pozitīvajiem efektiem, visticamāk, citu pretslīdes materiālu tuvākajā laikā neizmantos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Katru gadu, iestājoties ziemai, sabiedrībā raisās diskusija par sāls izmantošanu ielu kaisīšanai. Cilvēki pauž sašutumu par sāls «sagrauztajiem» apaviem, sabojātajām automašīnu virsbūvēm un nodarīto kaitējumu pilsētā augošajiem kokiem. Šobrīd portālā manabalss.lv tiek vākti paraksti iniciatīvai Par pilsētas ielām bez sāls, lai šo ideju iesniegtu izskatīšanai Saeimā, vēl pietrūkst 3786 paraksti. Iniciatīvas autors ir Fīlips Kapustins. Iniciatīva piedāvā blīvi apdzīvotās vietās un pilsētās sāls vietā kaisīšanai izmantot smiltis. Tajā atzīmēts, ka pilnīgi nekaitīgu pretapledošanas materiālu nav, taču smiltis mazāk bojā apavus un automašīnu virsbūves nekā sāls. Ejot pastaigās ar mīluļiem, smiltis, atšķirībā no sāls, nerada kairinājumu mājdzīvnieku pēdām. Jāmin, ka pirmo reizi sāls ceļu pretapledojuma apstrādē izmantots pagājušā gadsimta 50. gados ASV, un pašlaik tas joprojām ir numur viens pretapledojuma reaģents visā pasaulē.

Drīzumā sāls veikalos būs pieejams ierastajā daudzumā, norādīja aptaujāto mazumtirdzniecības veikalu tīklu "Rimi", "Maxima" un "top!" pārstāvji.

Veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte sacīja, ka pagājušajā nedēļā veikti papildu sāls pasūtījumi uz "top!" veikalu noliktavām, tādējādi šīs nedēļas otrajā pusē krājumi tiks papildināti.

Tāpat viņa norādīja, ka "top!" veikalos vairs nevajadzētu būt sāls iztrūkumam, kas radies lielā pieprasījuma dēļ.

Priedīte arī minēja, ka šobrīd nav izteikts deficīts nevienā preču grupā, kā arī "top!" veikalos netiek prognozēti jauni preču iztrūkumi, jo gan sāls, gan citu preču gadījumā, piegādes tiek atjaunotas un iztrūkstošo zīmolu produkti tiek aizvietoti ar citiem.

Arī "Rimi Latvia" Kategoriju departamenta direktors Milans Blūms atzīmēja, ka "Rimi" veikalos sāls tiek pakāpeniski nodrošināts visiem veikaliem, kā arī piegādātāji ir apstiprinājuši, ka sāls krājumi ir pietiekoši. Šobrīd veikala sortimentā pieejams dažādu zīmolu un veidu sāls.

Ja ir ideja, kas neļauj gulēt, tad ir jādara, uzskata Laura Kalniņa, kuras izlolotās sāls istabas durvis ir vaļā nepilnu gadu

Jau pašā sākumā L. Kalniņai bija skaidrs, ka papildu darbs būs jāiegulda informatīvos pasākumos, jo daudzi joprojām nav dzirdējuši un nezina par sāls istabu kā alternatīvu terapijas metodi. Tāpat vispirms nācās ievingrināt roku dažādu projektu tapināšanā, lai izsludinātajos konkursos pretendētu uz tik ļoti nepieciešamo līdzfinansējumu. Tiesa, tolaik gribētāju bija daudz, un tādu vai citādu apsvērumu pēc L. Kalniņas iecerei muguru pagrieza viena iestāde pēc otras. Toties līdz ar uzrakstītajiem projektiem viņas kabatā nu bija izstrādātais biznesa plāns, pa plauktiņiem saliktas finanšu lietas, kas ar uzņēmējdarbību iepriekš nesaistītam cilvēkam bija gana spēcīgs trumpis neatmest cerību arī turpmāk.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs autoceļus ar pretslīdes materiāliem apstrādā, lai uzlabotu braukšanas apstākļus un satiksmes drošību, tomēr brauktuve var būt slidena arī pēc tam, kad tā ir nokaisīta.

Ar kaisīšanu tiek mazināta apledojuma un slīdamības iespējamība. Līdz ar to ceļa stāvoklis ziemā var strauji mainīties, skaidro LAU.

Ceļu uzturētāji izmanto kaisīšanas tehnoloģijas, kuras galvenokārt izmanto arī Eiropas valstīs un Ziemeļvalstīs. Ziemas sezonā brauktuves apstrādā ar mitro sāli, smilts-sāls maisījumu, smilti, sīkšķembām vai veic rievošanu. Kaisīšanas tehnoloģiju pielieto ņemot vērā divus kritērijus – autoceļa seguma virsmas temperatūru un autoceļa seguma veidu (melnais vai grants).

Mitrās sāls tehnoloģiju izmanto pie autoceļa seguma virsmas temperatūras līdz -10ºC. Sāls tiek samitrināta ar NaCL vai CACl2 šķīdumu. Šo tehnoloģiju pielieto, lai novērstu apledojuma veidošanos uz asfaltēto ceļu brauktuves un atbrīvotu brauktuvi no sniega un apledojuma. Pie zemākas temperatūras mitrā sāls vairs neveic savas funkcijas, proti, pietiekami nekausē ledu.

Ik gadu tiek investētas ievērojamas naudas summas, lai pircējiem piedāvātu jaunus produktus, taču tikai puse no produktiem «izdzīvo» ilgtermiņā, pastāstīja Heino Lapiņš, zīmola Rīgas Miesnieks produkcijas ražotāja HKScan Latvia pārdošanas direktors.

Uzņēmums seko līdzi savu klientu vēlmēm - tiek veiktas aptaujas un ņemti vērā dažādi statistikas dati. Arī pagājušajā gadā tika izveidoti vairāki jauni produkti, tostarp, vairāki Izlases sērijas produkti, kuros bija samazināts daudzums E vielu un samazināts tauku saturs, kas padarīja šos produktus veselīgākus. Izpēte liecinājusi, ka Izlases sērijas produktus patērētāji pieprasa, taču realitātē pierādījies pretējais.

«Šī produktu līnija dienasgaismu vairs neredzēs, lai gan tā pastāvēja vien dažus mēnešus. Izlases produkciju veidojām pēc rūpīgām patēriņa izpētēm, tomēr pircēji izvēlējās pirkt ierastos produktus - viens ir tas, ko saka, otrs - tas, ko dara. Tirgus ir ļoti nežēlīgs. Jauno produktu dzīves cikls var būt ļoti īss, aptuveni 6 līdz 12 mēneši. Ja konkrētā produkcija tirgū «neiet», tad tā tiek nomainīta. Taču jebkurā biznesā ir nepieciešams uzņemties risku un eksperimentēt,» komentē H. Lapiņš.

Pirmdienas rīts Latvijas lielākajā daļā ir aukstāks par -20 grādiem, austrumu novados sals dažviet sasniedz 30 grādus, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām.

Iepriekš līdzīgs sals Latvijā valdīja 2021. un 2017.gada janvārī. Līdz pieciem rītā pārspēts viens aukstuma rekords - Madonā ar -29 grādiem. Tiesa, novērojumu stacija Madonā darbojusies īsāku laika periodu nekā citas novērojumu stacijas.

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem gaisa temperatūra plkst.5 bija no -14 grādiem Kolkā un -15 grādiem Ventspils lidostā līdz -27..-29 grādiem Daugavpilī, Madonā, Skrīveros, Staļģenē, Rēzeknē un Zosēnos.

Atbilstoši "Latvijas valsts ceļu" datiem daudzviet Latgalē un vietām Vidzemē sals pastiprinājies līdz 30 grādiem, zemākā gaisa temperatūra reģistrēta Kārsavas un Zilupes apkaimē, kur termometra stabiņš noslīdējis līdz -31 grādam.

Rihards Frīdenbergs-Kalniņš restorāna EcoCatering šefpavārs

Siera fritatta ar spinātiem

Sastāvdaļas:

8 olas

80 g Fontina siera (kubiciņos)

50 g spinātu

1 ēdamkarote Parmezāna siera (svaigi rīvēta)

pannas ietaukošanai olīveļļa

sāls

Pagatavošana:

Viegli sakuļ olas ar šķipsniņu sāls un iemaisa Fontina sieru, Parmezāna sieru un spinātus. Uzsilda cepampannu un viegli iesmērē ar eļļu. Ielej olu maisījumu un gatavo uz lēnas uguns, līdz apbrūninātas abas puses. Kad omlete gatava, tai būtu jābūt mīkstai, bet sieram pa vidu vajadzētu veidot stīgas. Pasniedz uz silta servējamā trauka.

Klāt var pasniegt romāņu maizi.

Romāņu maize

Sastāvdaļas:

75 g pilngraudu miltu

390 g kviešu miltu

Cilvēki uz iepirkšanās centriem dodas mērķtiecīgi, tāpēc tirgotājiem, kuri piedāvā ko atšķirīgu un neierastā vietā, nepieciešams īpaši piedomāt pie potenciālo pircēju uzrunāšanas

Viens no t/p Alfa un laikraksta Dienas Bizness projekta Biznesa eskalators šī mēneša dalībniekiem ir garšvielu uzņēmums Manas garšas.

Kompānija sevi piesaka ar dažādiem sāls veidiem, bet pavisam drīz piedāvās plašāku garšvielu sortimentu ar iespēju individualizēt garšvielu maisījumus. «Viss, ko šomēnes tirgojam Alfā, ir viena maza daļa no tā, kas ir tapis un būs,» stāsta Raivis Balodis, SIA Manas garšas līdzīpašnieks. Šī mēneša laikā viņš secinājis, ka cilvēki ir pārsteigti, ka ir tik daudz sāls veidu. Manas garšas mazumtirdzniecībā ir desmit sāls veidu, bet mājaslapā iecerēts piedāvāt aptuveni 30 sāls variantus, un tas ne tuvu nav viss – kopumā pasaulē ir ap 60 dažādu sāļu.

Balstoties uz pērn noslēgto sadarbības līgumu, «Olainfarm» šī gada 1.ceturksnī piegādās Pasaules veselības organizācijai (PVO) prettuberkulozes preparātu PASS nātrija sāls vairāk nekā 1 miljona ASV dolāru vērtībā, informē uzņēmums.

PASS nātrija sāls ir plaši pazīstams prettuberkulozes līdzeklis, kas jau ir pierādījis savu efektivitāti pasaulē, un PVO to izmanto tuberkulozes ārstēšanai jaunattīstības valstīs Āzijā un Āfrikā.

«Konkurence šajā segmentā pasaulē ir ļoti liela un mums ir patiess gandarījums, ka »Olainfarm« spēj izpildīt visaugstākās medikamenta kvalitātes prasībās, kas tiek izvirzītas PVO partneriem un ir kļuvis par ilgtermiņa partneri prettuberkulozes programmā» , uzsver AS «Olainfarm» vadītājs.

2011.gadā «Olainfarm» ražotais prettuberkulozes līdzeklis PASS nātrija sāls tika iekļauts PVO kvalificēto medikamentu sarakstā, «Olainfarm» kļūst par pirmo farmācijas kompāniju Baltijā, kuras ražotais medikaments ir iekļauts PVO programmās. Medikamenta reģistrācija PVO programmās valstīm ar tuberkulozes problēmām sniedz iespēju «Olainfarm» programmas ietvaros pārdot šo produktu bez papildu reģistrācijas konkrētās valstīs, paverot jaunus noieta tirgus.

Franču vīndari šogad ievākuši mazāko ražu 60 gadu laikā, jo pavasara sals sabojājis ražu vairākos bordo vīna reģionos, savukārt vasaras vētra veicinājusi šampanieša vīnogu straujāku bojāšanos, raksta Bloomberg.

Rezultātā vīna apjoms sarucis par 19%, kas ir ekvivalents aptuveni 4,9 miljardiem pudeļu, liecina Francijas Lauksaimniecības ministrijas aplēses. Tas ir straujākais kritums kopš vismaz 1957.gada, kad sals pavasarī iznīcināja asnus. Ministrija skaidro, ka ražošanas apjomu kritumu lielākoties ietekmēja pavasara sals, savukārt sausums dienvidaustrumu reģionos situāciju nepadarīja labāku.

Francija un Itālija parasti sacenšas par pasaules lielākā vīna ražotāja titulu, līdz ar to laikapstākļi ir nozīmīgs faktors. Arī Itālijas vīna laukus ir skāris sals, sausums un karstais laiks, taču tiek prognozēts, ka apjomi pārspēs Francijas. Itālijas vīna ražošanas asociācijas prognozes liecina, ka šogad tiks saražoti 47,2 miljoni hektolitru, salīdzinot ar 36,9 miljoniem hektolitru Francijā.

Biznesa ideju grantu konkursā “(ie)dvesma”, ko īsteno SEB banka kopā ar Jūrmalas valstspilsētu, Jelgavas, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu un Siguldas novadiem, šogad ir atbalstītas 12 biznesa idejas.

Grantu konkursa mērķis ir veicināt biznesa vides attīstību, tas notiek jau astoto gadu pēc kārtas. Biznesa ideju autoriem šogad kopumā piešķirti teju 96 tūkstoši eiro, viena granta maksimālais apmērs ir 12 tūkstoši eiro.

“Šogad grantu konkursā saņēmām rekordlielu pieteikumu skaitu – tika iesniegtas 117 biznesa idejas. Tāpēc kopējo grantu konkursa finansējumu palielinājām no 70 tūkstošiem eiro līdz 96 tūkstošiem eiro, bet vienam projektam pieejamais maksimālais grants tika palielināts no 10 tūkstošiem eiro līdz 12 tūkstošiem eiro. “(ie)dvesmas” konkursa mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību, mudinot cilvēkus idejas pārvērst biznesā, jo cilvēku iesaiste uzņēmējdarbībā, jaunu uzņēmumu dibināšana un attīstīšana, ir pamata nosacījums valsts ekonomikas attīstībai un labklājības veicināšanai. Būtiski ir tas, ka šādi tiek pārkāpts psiholoģiskais slieksnis, kas daudzus attur no biznesa uzsākšanas. Saņemtais grants nav jāatmaksā, proti, uzņēmumam nerodas papildu saistību slogs. Tas, ka šo programmu realizējam kopā ar pašvaldībām, sniedz plašākas iespējas jauniem uzņēmējiem reģionos. Apsveicu šī gada grantu saņēmējus un novēlu veiksmi biznesa attīstīšanā,” saka SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas pārvaldes vadītājs Ģirts Priede.

Līdzīgi kā citus gadus jūlijā, arī šogad konservēšanas sezonā pieaug pārdotā cukura daudzums, aģentūrai LETA pauda aptaujātie mazumtirdzniecības tīkli.

SIA "Maxima Latvija" korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban pilnā sparā rit dažādu ievārījumu, marinējumu un citu ziemas krājumu gatavošana, kas novērojamas arī atsevišķu preču pieprasījuma izmaiņās.

"Ja apskatām pieprasījuma izmaiņas pēc dažādām marinēšanai un konservēšanai nepieciešamajām garšvielām, var secināt, ka šogad ziemas krājumi, iespējams, tiek plānoti lielākā apjomā," teica Bagātā, piebilstot, ka, piemēram, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieprasījums pēc cukura, etiķa un citronsulas ir audzis par aptuveni 20%, savukārt sāls pieprasījums - teju par 50%.

Tāpat Bagātā minēja, ka pieprasījums pēc cukura šogad visvairāk pieaudzis Vidzemē un Kurzemē, savukārt pēc sāls un etiķa - Latgalē. Līdztekus viņa atzīmēja, ka iedzīvotāji mēdz preces konservēšanai iegādāties iepriekš akciju laikā.

AS «Olainfarm» ir uzvarējusi starptautiskā Pasaules Veselības organizācijai (PVO) konkursā par prettuberkulozes līdzekļa PASS nātrija sāls piegādi arī 2019. - 2020.gadā, informē uzņēmums.

Balstoties uz konkursa rezultātiem, starp PVO un Latvijas farmācijas uzņēmumu «Olainfarm» ir noslēgts līgums par šī medikamenta piegādi vairāk nekā 3 miljonu eiro vērtībā. Pirmā medikamenta piegāde plānotā jau aprīlī.

PASS nātrija sāls bija viens no 15 pārdotākajiem Olainfarm produktiem 2018.gadā. Bez PVO «Olainfarm» Pass nātrija sāli piegādā arī specializētajiem klīniskajiem centriem Baltijas valstīs, starptautiskai NVO «Ārsti bez robežām» (Médecins Sans Frontières ), kā arī eksportē uz Moldāviju.

PASS nātrija sāls ir viens no pazīstamākajiem prettuberkulozes līdzekļiem, kas pierādījis savu efektivitāti pasaulē, un PVO to plaši izmanto tuberkulozes ārstēšanai jaunattīstības valstīs Āzijā un Āfrikā. «Olainfarm» šo medikamentu ražo kopš 2001. gadā, bet kopš 2011.gada uzņēmums kvalificējies kā uzticams PVO partneris prettuberkulozes programmā, regulāri piedaloties PVO organizētajos iepirkuma konkursos.

Cēsu atpūtas komplekss "Žagarkalns" šonedēļ, 1.decembrī, atklās ziemas slēpošanas sezonu, liecina "Žagarkalna" publiskotā informācija mājaslapā.

Salīdzinājumā ar citām Latvijas atpūtas vietām agrāka sezonas sākšana "Žagarkalnā" ir iespējama, jo otro vasaru uzņēmums zem īpaša seguma glabāja iepriekšējās ziemas izskaņā sarūpētos sniega krājumus.

Atpūtas komplekss atzīmēja, ka pagājušā gada sniega krājumi ir labi saglabājušies, līdz ar to šonedēļ ir atsegta sniega kaudze un sākts izlīdzināt sniegu "Cīruļkalna" nogāzē. "Esam uzšāvuši sniegu uz abiem pacēlāja ceļiem, un brīvdienās varētu darbināt jau divus pacēlājus," sacīts "Žagarkalna" mājaslapā.

Engures novada atpūtas kompleksa "Milzkalns" pārstāvis pastāstīja, ka slēpošanas trasēm pirmo sniegu sāks pūst drīzumā, taču šonedēļ tas vēl nenotiks.

Ziemošanas apstākļi sējumiem līdz šim šogad ir bijuši optimāli, un atliek cerēt turpmākajās nedēļās līdz pavasarim nepiedzīvot krasas gaisa temperatūras svārstības, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie nozares pārstāvji.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vadītājs Oskars Balodis aģentūrai LETA sacīja, ka februāra sākumā situācija uz laukiem nav būtiski mainījusies salīdzinājumā ar janvāri. Sals sējumiem postu nav nodarījis, jo zemi joprojām klāj sniegs, kas ir būtisks priekšnoteikums veiksmīgai pārziemošanai pie pazeminātas gaisa temperatūras. Lai arī vietām, kur kopš rudens uz laukiem bija izveidojušās lielas peļķes, sējumi, visticamāk, gājuši bojā, janvārī un februārī papildu problēmas nav bijušas.

Arī sals bez sniega sējumiem postu nav nodarījis, jo šādi laika apstākļi bija īsu laiku, sacīja Balodis. «Pats galvenais, ka ir sniegs. Kailsals iepriekš nebija tik stiprs, lai kaitētu. Reti kur bija mīnus desmit grādi un tas ir pa maz, lai sējumi ciestu. Ja būtu mīnus padsmit vai pat divdesmit grādu un vējš, tad, jā, bojājumi varētu rasties. Bet tā kā sals bez sniega bija pāris naktis, un aukstākajā vietā Latvijā bija kādi -11 grādi, problēmu nav,» teica Balodis.

Šonedēļ Rīgā plānots sākt eksperimentu – vairākas ielas nekaisīt ar sāls maisījumu, veicot tikai sniega šķūrēšanu un izvešanu, informēja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs pēc šodien sasauktās operatīvās sanāksmes par ielu uzturētāju gatavību ekstremāliem ziemas laika apstākļiem.

«To plānots darīt ielās ar mazāku satiksmes intensitāti un kur nekursē sabiedriskais transports. Šajās ielās sniegu šķūrēs, savāks un izvedīs. Šāda ielu uzturēšanas metode ir dārgāka, tādēļ to nevar atļauties veikt visās pilsētas ielās,» pastāstīja pilsētas mērs.

Eksperimenta laikā pašvaldība konsultēsimies ar attiecīgo apkaimju iedzīvotājiem, lai novērtētu šādas metodes lietderību. Par konkrētām ielām, kurās noritēs eksperiments, informācija tiks sniegta atsevišķi.

Tāpat sāls izmantošana tiks ierobežota pašvaldības pārraudzībā esošo ietvju kopšanā, un arī privātie ietvju apsaimniekotāji tiks aicināti ierobežot sāls izmantošanu, informēja Rīgas domes priekšsēdētājs.

Baltijā joprojām vairums izvēlas tradicionālās garšvielas, tomēr visstraujāk aug tieši eksotisko garšvielu grupa – par 20–30% gadā

Tā intervijā DB stāsta Rainers Tammets (Rainer Tammet), garšvielu ražotāja Santa Maria AS vadītājs Baltijā. Igaunijā kompānija darbu sāka 1993. gadā. «Somijas uzņēmums Paulig izveidoja ražotni, kur lielākā daļa bija veltīta kafijas ražošanai un samērā maza daļa – garšvielām – bija tikai divas līnijas. Tagad situācija ir mainījusies un kafija Igaunijā vairs netiek ražota, un visa fabrika orientēta uz garšvielu biznesu,» stāsta R. Tammets. Santa Maria īpašnieki ražotni izveidojusi pilnīgi no jauna, nevis privatizējot/nopērkot kādu vietējo ražotāju. Jau pašā sākumā kompānija piedāvājusi samērā plašu garšvielu sortimentu – aptuveni 80 dažādus produktus, taču tagad to ir divas reizes vairāk – 180. Produktu klāstā līdztekus beramajām garšvielām ir arī marinādes u.c.

«Jāsaprot, ka Latvijā labākajā gadījumā raža ir vienreiz gadā, bet Turcijā – trīsreiz gadā,» jautāts, ko atbild tiem, kuri brīnās, ka daļa Spilvas gurķu produktu ir ražoti Turcijā, sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness akcentē SIA Orkla Confectionery & Snacks Latvija un SIA Orkla Foods Latvija valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

«Jāsaprot, ka Latvijā labākajā gadījumā raža ir vienreiz gadā, bet Turcijā – trīsreiz gadā. Tajā pašā laikā Latvijas patērētājam garšo mazie gurķīši – trīs līdz sešus centimetrus gari. Neviens Latvijā nespēj izaudzēt tik daudz tieši tādu produktu, jo apjomi, ko mēs tirgojam, ir daudz lielāki. Tāpat – cik daudz varam izaudzēt papriku vai saldos piparus?» viņš jautā.

«Otrs ir specializācija. Lieli uzņēmumi specializējas tajā, ko prot vislabāk. Spilva ir Orkla mērču ekselences centrs, kas nozīmē, ka investējam lielas summas šajās tehnoloģijās un radām produktus, ko mūsu konkurenti reģionā nespēj. Visā investēt nav iespējams – tas nebūs rentabli, un bizness pazudīs. Ir jāsaprot, kas ir uzņēmuma spēcīgās kategorijas, un uz tām jākoncentrējas,» skaidro T. Didrihsons. Spilvas gurķu produkti tiek ražoti arī Latvijā un Igaunijā.

No ceturtdienas, 31.janvāra, eksperimentālā kārtā sešās Rīgas maģistrālajās ielās netiks veikta brauktuvju apstrāde ar pretslīdes materiāliem, bet tās tikai attīrīs no sniega, informēja Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Eksperiments tiks veikts Grostonas ielā no Skanstes virsotnēm līdz Mālpils ielai, Krāsotāju ielā, Aizsaules ielā, Kuldīgas ielā no Vīlipa ielas līdz Slokas ielai, Bukaišu ielā, Ropažu ielā no Brīvības līdz Džutas ielai.

Lai pievērstu transportlīdzekļu vadītāju uzmanību, minētajās ielās ir uzstādīti informatīvi plakāti ar norādi, ka brauktuves netiek apstrādātas ar pretslīdes materiāliem.

Eksperiments tiks veikts, lai izvērtētu, vai ir nepieciešams veikt izmaiņas Rīgas transportbūvju uzturēšanas nosacījumos, skaidroja departamentā.

Pēc domes pārstāvju paustā, jau līdz šim Rīgā ar pretslīdes materiāliem tika apstrādātas tikai maģistrālās pilsētas ielas ar augstu satiksmes intensitāti un sabiedriskā transporta kustību, savukārt mazajās, rajonu nozīmes ielās, ikdienā kaisīšana netika veikta, bet caurbraucamība nodrošināta, sniegu šķūrējot.

Laika apstākļus Latvijā noteiks gan decembra pēdējās dienās, gan arī janvāra sākumā noteiks anticiklons – šajā periodā bieži debesis skaidrosies, nokrišņi praktiski nav gaidāmi, pieturēsies lēns līdz mērens vējš un pastiprināsies sals.

Kā informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā, jau tuvākajās naktīs gaisa temperatūra pazemināsies zem -10 grādiem, vietām sasniedzot pat -15 grādus, arī dienas laikā pamatā pieturēsies sals. Šāds temperatūras režīms saglabāsies arī gadumijā, bet pēc tam, iespējams, sals pastiprināsies vēl vairāk, sasniedzot pat -16...-18 grādus.

Sinoptiskā situācija varētu mainīties vien janvāra pirmās dekādes otrajā pusē, kad palielināsies mākoņu daudzums, gaidāms arī sniegs, līdz ar to kļūs arī nedaudz siltāk, tomēr atkusnis vēl ir maz iespējams.

Pagaidām nav bažas, ka ziemāju sējumi gaidāmā sala dēļ varētu izsalt, jo gaisa temperatūra nepazemināsies tik lielā mērā, lai sējumiem kaitētu, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis aģentūrai BNS teica, ka pagaidām nav jābažījas par sala nodarītajiem postījumiem. «Jā, sals būs lielāks, bet tas nav bīstams - izskatās, ka būs -10, -11 grādi, kas ir normāli, graudaugi to pārcietīs. Sējumi tagad pamazām smuki sasalst, arī viss ūdens no lauka ir nosūcies, tā kā peļķes nesasals. Es domāju, ka viss būs kārtībā,» norādīja Balodis, piebilstot, ka par sējumiem būtu jāsāk bažīties, ja gaisa temperatūra pazeminātos vairāk par -15.

Viņš arī norādīja, ka līdzšinējie laika apstākļi sējumiem ir bijuši labvēlīgi. «Īstenībā laiks ir bijis ļoti labs, bija diezgan sauss nevis slapjš, kas Latvijas augiem ir labi,» sacīja Balodis, piebilstot - pozitīvi vērtējams, ka gaisa temperatūra pazeminās pakāpeniski un nav krasu temperatūras svārstību.

Dziļi pazemē starp kālija un sāls slāņiem bērni tiek ārstēti no elpošanas ceļu slimībām.

Bērni kopā ar ārstiem no Baltkrievijas Speleoterapijas klīnikas nolaižas sāls raktuvē netālu no Saļihorskas, uz dienvidiem no Minskas, Tur bērni uzturēsies, lai saņemtu īpašu terapiju, to fotogrāfijās iemūžinājusi aģentūra Reuters.

Saskaņā ar klīnikas sniegto informāciju katru gadu pazemē glābiņu no elpceļu slimībām meklē vairāk nekā septiņi tūkstoši bērnu un pieaugušo. Terapija tiek nodrošināta 420 metrus zem zemes joprojām strādājošā sāls raktuvē.

Reuters fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Vairākus desmitus miljonus eiro plānots nošķūrēt sniega kupenās un sabērt uz ceļiem un ielām sāls un smilšu veidā, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šajā ziemas sezonā ceļu uzturēšanai paredzēti ap 20 milj. eiro, DB stāsta va/s Latvijas autoceļu uzturētājs sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Audere. Tas gan ir tikai provizorisks skaitlis – ja ziema būs sniegiem bagāta un darbu būs daudz, tiks lūgts papildu finansējums, ja darbu būs mazāk – paredzētos līdzekļus izmantos citiem mērķiem.

Uzņēmums apgalvo – tas ir gatavs nodrošināt laika apstākļiem atbilstošus braukšanas apstākļus uz valsts autoceļiem vairāk nekā 20 tūkst. km garumā. Uzņēmuma noliktavās esot 25 tūkst. m2 smilšu un sāls maisījuma un gandrīz 22 tūkst. t sāls, un ap 640 dažādu tehnikas vienību esot pilnībā gatavas darbam. Kopumā valsts autoceļu uzturēšanas līmenis šoziem plānots līdzvērtīgs pēdējos gados nodrošinātajam.

Pieprasījums pēc veselīgiem produktiem ir jūtams, novērojuši pārtikas ražotāji, kas ir pievienojušies arī Sadarbības memorandam par pārtikas produktu sastāva uzlabošanu jeb reformulāciju, informē Veselības ministrija.

Pārtikas memorands tapis sadarbībā ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru 2022.gadā, uzņēmējiem aktīvi iesaistoties sabiedrības veselības uzlabošanas veicināšanā. Pārtikas memoranda mērķis ir aicināt uzņēmējus, pārskatot receptes, samazināt produktos pievienotā cukura, sāls vai piesātināto tauku daudzumu. Uzņēmējiem ir jānorāda sākotnējā produkta uzturvērtība un paredzētais samazinājums noteiktā laika posmā.

Šobrīd ir jūtami izteikts pieprasījums pēc veselīgiem produktiem, novērojis uzņēmējs Maizes ceptuves SIA "Lāči" dibinātājs Normunds Skauģis. "Mēs pastāvīgi strādājam pie produktu sastāva pilnveidošanas, lai tie atbilstu mūsdienu veselīga uztura prasībām. Sabiedrības ēšanas paradumi ir pakļauti gan sociālajai videi, gan uzņēmēju iniciatīvām, un šobrīd pieprasījums pēc veselīgiem produktiem ir īpaši izteikts. Mūsu komanda aktīvi sadarbojas ar uztura speciālistiem, kuri sniedz ieteikumus veselīgu un uzturvielām bagātu produktu ražošanā. Mūsu mērķis ir turpināt attīstīt jaunus, veselībai draudzīgus produktus un uzlabot esošo produktu sastāvu," komentē uzņēmējs.