Garšvielu uzņēmums «Manas garšas» nāk klajā ar jaunu produktu līniju – barības piedevu lolojumdzīvniekiem

«Manas garšas» īpašniece Baiba Grīnberga stāsta, ka ideju par šādu produktu veicināja veterināro produktu veikala «Barf'us» saimniece Diāna Kontakeviča, kura janvārī ar viņu sazinājās un ieteica izstrādāt produktus, kas domāti lolojumdzīvniekiem. «Pirmajā brīdī biju pārsteigta par šādu ideju, bet, jo tālāk to pētīju, jo vairāk aizrāvos ar to. Lai gan es pēc izglītības esmu uztura speciāliste un dzīvnieku un cilvēku fizioloģe, pati neriskēju veidot receptes. Diāna ieteica dzīvnieku dietoloģi Ilzi Pētersoni, kura ilgus laikus pētījusi dzīvnieku uzturu un ir viens no Latvijā zinošākajiem cilvēkiem šajā jomā. Trīs mēnešu laikā viņa izstrādāja trīs receptes – strādāja kā aptiekā, pa gramiem kombinējot visādus labumus,» saka B. Grīnberga.

No 1.septembra lielākajā tirdzniecības parkā Alfa īpašā stendā tirdzniecību uzsāks divi entuziasma pilni jauni zīmoli – Sēklu Muss un Smuklietas. Šāda iespēja radusies, pateicoties dalībai projektā Biznesa Eskalators, ko t/p Alfa jau trešo gadu rīko sadarbībā ar Latvijā vadošo biznesa laikrakstu Dienas Bizness. Jaunajiem uzņēmējiem bez pieredzes tirdzniecības centros šī būs iespēja izmēģināt savas pārdošanas prasmes, kā arī pārbaudīt produkta konkurētspēju intensīvas tirdzniecības apstākļos.

Zīmols Sēklu Muss šobrīd piedāvā 2 veidu produktus – sēkliņu un žāvētu augļu trifeles un batoniņus. Produkts ir īpašs un konkursa Biznesa Eskalators žūriju pārliecināja ar to, ka tā sastāvā netiek pievienots cukurs, milti un olas, kā arī tas nesatur glutēnu. Tā pagatavošanā tiek ievēroti svaigēšanas principi.

«Savus veselīgos produktus īpaši iesakām sportistiem, vegāniem, veģetāriešiem, grūtniecēm, barojošām māmiņām, bērniem, svara vērotājiem, celiakijas slimniekiem. Tas ir lielisks našķis katram, kas ievēro veselīgu dzīvesveidu, uzturā vēlas lietot vitamīniem un minerālvielām bagātu pārtiku,» stāsta veselīgo trifeļu Sēklu Muss radītāja Agnese Nazareca, kuru biznesam iedvesmojusi vēlme radīt veselīgus našķus sev un bērniem.

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

#Internetā vislabāk pērk gatavos garšvielu maisījumus, sāli un piparus.

SIA Manas garšas īpašnieces Baiba un Rūta Grīnbergas vēlas cilvēkiem pavērt plašo garšvielu pasauli un iedrošināt nebaidīties eksperimentēt ar jaunām garšām

«Man ļoti patīk garšvielas. To pasaule ir tik interesanta!» saka Baiba Grīnberga, SIA Manas garšas līdzīpašniece. Īpaši viņa ir iecienījusi dažādus piparus, jo īpaši Tasmānijas un Madagaskaras piparus. Baiba ir anatomijas, fizioloģijas un uztura mācības lektore Kosmetoloģijas koledžā un Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžā, kā arī sniedz privātas konsultācijas. Viņai kā uztura speciālistei ir atšķirīgs skatījums uz garšvielām, proti, viņa tās redz ne vien kā ēdiena garšu pastiprinātājas un uzlabotājas, bet arī kā veselību veicinošas piedevas. Augos ir dažādas aktīvās vielas – antioksidanti, polifenoli, ēteriskās eļļas –, ar ko tie sevi dabā pasargā. Tāpēc, piemēram, piparos nekad neiemetīsies tārpi vai kukaiņi, bet mārrutka sakne zemē nesapūst.

Lai gan mūsdienās internetā var pārdot visu, smaržu un garšu globālais tīmeklis vēl nespēj nodrošināt, tāpēc garšvielu maisījumu ražotājs «Manas Garšas» izlēmis atvērt veikaliņu.

«Pašos pirmsākumos bijām Jūrmalā, bet vēlāk, mainoties uzņēmuma īpašniekiem, pārcēlāmies uz Ogri. Nomājām mazas telpas industriālajā rajonā Akmeņu ielā. Ēkai 1. stāvā bija ēdnīca un konditoreja un mums tās patika jau sen. Tagad, kad iepriekšējie nomnieki pameta telpas, ēkas saimniece tās piedāvāja mums. Uzreiz ieguvām trīs reizes plašākas telpas un sapratām, ka varam atvērt arī veikalu. Par to bijām domājuši jau sen, bet pagaidām Rīgā atsevišķu veikalu nevaram atļauties,» saka Baiba Grīnberga, SIA «Manas Garšas» līdzīpašniece.

Viņa uzsver, ka digitālais laikmets dod lieliskas iespējas tirgoties internetā, bet ir produkti, kas vieglāk pārdodami pēc tam, kad cilvēki tos ir izmēģinājuši klātienē. Pie tiem pieder arī garšvielas.

Sēklu muss saldumi tirgū vēl ir visai jauns produkts, tāpēc arvien jāturpina potenciālajiem pircējiem stāstīt par to un skaidrot, ka to sastāvā nav cukura

«Šis tiešām ir eskalators. Daudz mācāmies,» par dalību t/p Alfa un laikraksta Dienas Bizness projektā Biznesa eskalators saka saldumu zīmola Sēklu muss idejas autore, SIA Tascen līdzīpašniece Agnese Nazareca. Pirmā nedēļa pārdošanas rādītāju ziņā bija veiksmīga, tāpēc kā pārsteigums bija otrā nedēļa, kad pirkumu vairs nebija tik daudz. Viņa pieļauj, ka liela daļa t/p Alfa apmeklētāju ir pastāvīgie klienti, kuri dzīvo tuvumā un iepērkas te regulāri, tāpēc arī nepērk saldumus katru reizi. «Tāpēc jāspēj uzrunāt tos, kuri te nav katru dienu,» viņa saka. Runājot par īpatnībām, pārdodot savu produkciju tirdzniecības centrā, A. Nazareca uzsver, ka jābūt prasmīgam makšķerniekam ar ļoti labu ēsmu. «Cilvēku ir daudz, bet viņi uz Alfu nāk ar dažādām vēlmēm, ir jāmāk viņus «noķert». Patiesībā, līdzko cilvēks pienāk, neviens neaiziet vienaldzīgs un liela daļa arī kaut ko nopērk,» viņa teic. Bieži vien cilvēki, kurus pārdevējas uzrunā, piedāvājot nogaršot Sēklu muss saldumus, sakautrējas un atsakās. A. Nazareca domā, ka jārēķinās ar to, ka Latvijas iedzīvotāji vēl ir samērā atturīgi. Vienkārši jāturpina viņus uzrunāt, turklāt bieži vien cilvēks pēc tam, kad viņu sveicina, pasauc otrreiz, neatsaka. «Tā ir īsta makšķerēšana,» uzsver A. Nazareca.

Claudia papīra lelles piedāvā dažādas papīra lelles un ļauj vecmāmiņām uzdāvināt mazbērniem rotaļlietas no viņu bērnības

«Katram cilvēkam bērnība ir bijis laimīgākais posms dzīvē, un tur bija arī papīra lelles. Šobrīd rotaļlietu pircēji ir bērnu vecāki un vecvecāki, kuri paši savā bērnībā spēlējušies ar papīra lellēm un priecājas tās atkal redzēt. Cik esmu dzirdējusi no vecākiem, bērniem patīk papīra lelles, viņi ar tām spēlējas.

Šovasar biju Brīvdabas muzeja tirdziņā, kur daudzi cilvēki teica, ka jau ir pirkuši un zina manas lelles, tāpēc man vairs nav sausu muti jāstāsta, ko piedāvāju. Šī produkta pievienotā vērtība ir atmiņas no bērnības,» stāsta Agnese Fūrmane, Claudia papīra lelles (SIA Brangi) radītāja.

Šī gada samērā siltajā oktobrī nav viegli pārdot ar rokām austas šalles, taču arī šajā laikā iespējams cilvēkus ieinteresēt padomāt par sevi un svētku dāvanām

T/p Alfa un laikraksta Dienas Bizness projektā Biznesa eskalators šomēnes piedalās Daina Brūdere, kura kā pašnodarbinātā auž un pārdod tuneļšalles. Viņa sāka aust 12 gadu vecumā. «Tagad man ir 23, izmācījos arī Rīgas amatniecības vidusskolā un sapratu, kaut kas jāsāk darīt – strādāt kādam citam negribas,» viņa stāsta. Savu zīmolu viņa attīsta aptuveni divus gadus. Lai gan viņa nepazīst daudz citu jaunu audēju, Dainai šķiet, ka, kopš notiek Kalnciema kvartāla tirdziņi, to organizatoriem ir izdevies rokdarbus padarīt aktuālus, un tagad ir moderni doties uz Kalnciema ielas tirdziņu un iegādāties kādu vietējā dizainera darbu.

Dalība projektā Biznesa eskalators koka aksesuāru un rotaļlietu ražotājam Smuklietas deva iespēju trenēt pārdošanas un komunikācijas prasmes

Smuklietas radītāja Elīna Binde-Dzelzīte par t/p Alfa un laikraksta Dienas Bizness projektu Biznesa eskalators bija dzirdējusi, jo pērn tajā piedalījās viņai zināmās Kokmaizītes, kas paralēli saviem produktiem tirgoja arī Smuklietu rotaļlietu Alfrēds Stiprinieks.

«Jau biju dzirdējusi, kā tas notiek, un nolēmu, ka pamēģināt ko jaunu un interesantu nekad nenāk par ļaunu,» viņa stāsta. Iepriekšējā Smuklietas tirdzniecības pieredze aprobežojās galvenokārt ar Kalnciema ielas un Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņiem Rīgā. Uzņēmuma produkcija nopērkama vairākos vietējo preču un suvenīru veikaliņos. «Tā ir cita pieredze. Tirdziņā publika ir mērķtiecīga – viņi nāk ar domu iegādāties kaut ko interesantu, dabīgu. Tā uzreiz ir cita saruna. Taču te, Alfā, ir jāpiesaista cilvēks, lai saruna vispār sāktos,» salīdzina E. Binde-Dzelzīte.

Jau otro gadu Ziemassvētku gaidīšanas laikā durvis vēris grāmatu un dizaina lietu pop-up veikals "Peipers", kuru radījuši papīrlietu entuziasti - "Droši un koši", "Piparmētra" un "Lotte's Papery", kā arī šogad tapšanā piedalījusies dekoratore - Baiba Prindule - Rence.

Veikalā iespējams iegādāties grāmatas, ādas izstrādājumus, ceļakrūzes un papīrlietas no veikala organizatoriem, kā arī tējas un uzkodas, porcelāna darinājumus svētku galdam un eglītes rotāšanai, sveces un citus galda aksesuārus.

Līdzās - iespēja atbalstīt sociālo projektu un iegādāties jauniešu ar smagiem attīstības traucējumiem veidotās sveces. Visi ienākumi no sveču pārdošanas tiks ziedoti biedrībai "Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi".

Veikalā pieejami šādu ražotāju produkti: "Mood Lux", "Telma Botanic", "Munio Candela" sveces, "Concreets Betons" svečturi un paliktņi, "Herbarium Latvia" rāmīši ar herbāriju, "The Letter Tribe" rāmīši burtiņiem, "Tobesalted" koka kalendāri, "MarMore" koka dēlīši un servējamās paplātes, "Manas garšas" garšvielu mēģenes, trauki bērniem un pieaugušajiem no "Rotā", "Katrīnas keramika", "Oltes keramika" un egļu rotājumi no "Piebalgas porcelāna fabrikas".

Pandēmijas laikā Engurē, Jūras ielā durvis vērusi ceptuve "KuKuu".

Decembrī ģimenes lokā ceptuvē sākta piparkūkas mīklas ražošana, janvārī izveidota tirdzniecības vieta ar plašāku produktu klāstu un darbā pieņemti jauni darbinieki. Kopumā produktus nelielos daudzumos uzņēmums SIA "Orange Stuff" ražo jau vairāk nekā divus gadus, sezonāli koncentrējoties vairāk uz Ziemassvētkiem – piparkūku mīklu, Lieldienās – krāsainajiem riekstiņiem, vasarā – maizi un brīvdienu gardumiem.

"Mēs esam engurnieki, dzīvojam pastāvīgi šeit jau vairāk nekā divus gadus, iepriekš pavadījām šeit brīvdienas. Šeit es uzaugu, mācījos. Mums jau sen ir bijusi doma par savu maizes ceptuvi kā vietu, kurā strādāsim kopā ar mammu, cepsim brīvdienās brokastu produktus – maizi un dažādas saldās un sāļās maizītes. Maize, piparkūku mīkla, pīrāgi, maizītes, cepumi ir manas mammas Elitas sirdsdarbs jau vairāku desmitu gadu vēsturē," stāsta ceptuves "KuKuu" īpašniece un SIA "Orange Stuff", valdes locekle Sintija Berkolde. Galvenais vilcējspēks produktu klāsta papildināšanā un veidošanā, eksperimentos ar receptēm ir viņas mamma Elita Kvasova.

Šī mēneša projekta Biznesa eskalators dalībniekiem ir maza pieredze pārdošanā, taču arī mēneša laikā vērojams progress

«Ņemot vērā abu dalībnieku līdzšinējo pieredzi, tirdzniecība Alfā viņiem ir jauns izaicinājums,» saka Liene Apine, t/p Alfa vadītāja. Lai arī Studio Vulgaris produkts – jaunrades spēle – ir interesants un līdz šim neredzēts tirgū, kas varētu piesaistīt pircēju interesi, jaunie uzņēmēji nekad agrāk nav nodarbojušies ar tirdzniecību, tāpēc attiecību veidošana ar klientiem viņiem ir sveša. «Tomēr projekta laikā var redzēt progresu klientu uzrunāšanā un tirdzniecībā, kur nav svarīga tikai idejas reklāma, bet arī pati pārdošana,» viņa teic.

Biznesa konsultants, SIA Mercuri International valdes loceklis Dzintars Koknēvičs teic, ka var manīt, ka Studio Vulgaris komanda ir sava produkta fani, kuriem ir prieks un gandarījums par savu darbu. «Viņi ir piestrādājuši pie tā, lai vietā, kur atrodas stends, tas būtu pamanāms no attāluma. Viens no viņu veiksmes faktoriem ir tas, ka piedāvā bērniem padarboties ar produktu, ir tepiķītis, kur paspēlēties. Bērnu iesaistīšana rotaļlietas lietošanā vienmēr dod zināmu vilkmi vecākiem, lai viņi būtu gatavi samaksāt par to,» viņš teic. Komandai gan vēl ir daudz lietu, ko apgūt. Mēneša sākumā pircējam bija jāgrib nopirkt vai saņemt komentāru, lai uzņēmuma pārstāvji pircēju vispār pamanītu. «No tā, ka paši fano par savu produktu, tas nepārdosies – ja pircēju neuzrunā, nav brīnums, ka saruna nenotiek, un, ja nav sarunas, nav arī pirkuma,» norāda Dz. Koknēvičs. Tāpēc viņš novēl tirgotājiem biežāk uzrunāt garāmgājējus, aicināt pamēģināt produktu.

Atsaucīgāk uz multimediju risinājumiem Latvijā reaģē izklaides industrija, tādēļ SIA Connection Codes vairāk realizē šādus projektus, taču nākotnē vēlas pierādīt sevi arī citās nozarēs , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mēs vēlamies radīt inovācijas, nevis vienkārši štancēt,» saka Kristaps Banga, multimediju laboratorijas SIA Connection Codes vadītājs. Uzņēmums ir izaudzis no Kristapam un Mārtiņam Dāboliņam piederošās reklāmas aģentūras Pegasus Group. Pirms dažiem gadiem tā arvien vairāk sāka piedāvāt multimediju pakalpojumus. «Tā ir diezgan specifiska lieta un Latvijā varbūt divi vai trīs uzņēmumi kaut ko tādu dara, jo tā nav tik pieprasīta, lai turētu atsevišķus darbiniekus. Vēlamies specializēties tieši interaktīvajos multimediju risinājumos. Arvien vairāk gribam iziet starptautiskā apritē, lai parādītu, ka varam paveikt šādus darbus ne sliktāk kā ārzemnieki. Vēlamies Latvijas vārdu pasaulē nest multimediju risinājumos līdzvērtīgi modei un arhitektūrai,» teic Kristaps.

Lielai daļai jauno uzņēmēju ir viena un tā pati problēma – kautrība aktīvi iepazīstināt ar savu produktu un iesaistīties tirdzniecībā

Kopumā vērtējot projekta Biznesa eskalators šī gada dalībniekus, SIA Mercuri International valdes loceklis Dzintars Koknēvičs teic, ka 70–80% projekta dalībniekiem ir līdzīga problemātika – uzņēmēji ir sava produkta fani. Viņi ir pārliecināti, ka tas der un ir vajadzīgs visiem. Šī pārliecība par savu produktu ir laba un vajadzīga lieta, taču vairumam uzņēmumu tirdzniecības pieredze bijusi Kalnciema ielas tirdziņā, gadatirgos, ko apmeklē specifiski klienti ar mērķi atrast un iegādāties kaut ko jaunu, interesantu un neredzētu. «Taču te, tirdzniecības centrā, ir citi noteikumi – cilvēki iet garām, jāspēj viņus uzrunāt, ieinteresēt, ieintriģēt. Nepietiek ar stāvēšanu vien, ir jāpasmaida, jāuzrunā, jāaicina klāt – vajadzīga aktivitāte, vēlme piesaistīt, orientācija uz klientu – tas vairumam jauno uzņēmēju pietrūkst,» secina Dz. Koknēvičs. Zīmolu un dizaina aģentūras Brand Eleven dibinātājs Mārtiņš Barānovs, atskatoties uz šī un iepriekšējo gadu projekta dalībnieku darbību, norāda, ka problēmas jaunajiem uzņēmējiem gadu no gada ir vienas un tās pašas – visi kā viens sēž un gaida, ka kāds pie viņiem pienāks un ieinteresēsies par viņu unikālo produktu, par ko neviens neko vēl nezina. «Ir jāiet vidē, aizmetot personīgo nepatiku pret tirdzniecības centru un pārdošanu, jo ir jūtams, ka tad, ja pašam nepatīk iepirkšanās centrs, ir grūti tajā eksistēt,» viņš teic.