Dodoties uz banku pēc aizņēmuma, potenciālie kredītņēmēji parasti jūt zināmas bažas, vai banka neatteiks naudas aizdevumu, un, ja piešķirs kredītu, tad ar kādiem noteikumiem.

Lai labāk izprastu, kā veidojas kredītvēsture un kā tā ietekmē gan privātpersonu, gan uzņēmumu iespējas saņemt finansējumu, skaidro Finanšu nozares asociācija un AS “Kredītinformācijas Birojs”.

Kredītvēsture ir, sava veida, personas novērtējums finanšu jomā, kas sniedz plašu informāciju par indivīda vai uzņēmuma finanšu saistībām un to izpildi. Tā ietver gan pašreizējās, gan pagātnes kredītsaistības, kā arī citus parādus, piemēram, komunālos maksājumus un telekomunikāciju rēķinus, ja tie ir kavēti. Kredītvēsturē var parādīties arī informācija par nodokļu parādiem, maksātnespējas procesiem un dažādiem amatu liegumiem, kas ir reģistrēti Uzņēmumu reģistrā.

34% Latvijas iedzīvotāju kredīts bankā netiktu izsniegts – šāda statistika nāca klajā 2020. gada beigās[1]. Izvairīties no aizdevuma atteikuma iespējams, pirms tam pašrocīgi izvērtējot savu maksātspēju, kredītvēsturi un citus aspektus, no kuriem atkarīga finanšu iestādes atbilde.

Viss sākas ar pieteikuma aizpildīšanu

Lielākoties aizdevumam, jo īpaši mūsdienās, iespējams pieteikties attālināti ar interneta palīdzību. Šādā gadījumā parasti nepieciešams aizpildīt reģistrācijas formu, norādot kontaktinformāciju un nereti – apstiprinot savu identitāti ar personu apliecinoša dokumenta (pases vai eID kartes) palīdzību. Reizēm identitātes apstiprināšanai aizdevējs pieprasa veikt pārskaitījumu (0,01 eiro) no aizņēmēja norēķinu konta. Hipotekārā kredīta gadījumā aizņemties līdzekļus attālināti nevarēs – ņemot vērā šī pakalpojuma specifiku, individuāla vizīte pie aizdevēja agrāk vai vēlāk būs obligāta. Aizņemoties naudu no bankas, iesniegumu būs iespējams aizpildīt vien tad, kad bankā ir atvērts norēķinu konts. Šobrīd to iespējams paveikt ļoti ērti un vienkārši, jo vairākas bankas (Luminor, Swedbank, Citadele) arī konta atvēršanu piedāvā veikt attālināti.

Kredītbiroja "Kredītinformācijas Birojs" (KIB) datubāzē šobrīd ir ieraksti par 986 tūkstošiem privātpersonu jeb praktiski visiem Latvijas finansiāli aktīvajiem iedzīvotājiem. Aktīvas saistības KIB datu arhīvs uzrāda 764 tūkstošiem iedzīvotāju, no kuriem 314 tūkstoši personu kavē vismaz vienu rēķinu, kas naudas izteiksmē sasniedz 1,15 miljardus eiro.

Katras finansiāli aktīvas personas kredītvēsture saglabājas kredītu biroja datu arhīvā automātiski.

Vai kredītkarte arī ir parāds?

Kredītkartes Latvijā tiek plaši izmantotas, bet retais aizdomājas, ka arī kartes izmantotais kredītlimits personas vēsturē tiek fiksēts kā parādsaistības. "Bieži personas ar stabiliem ienākumiem zvana uz KIB ar sašutumu, ka tiek atteikts aizdevums vai prece uz nomaksu. Cilvēkam pašam šķiet, ka nekādu saistību nav, bet personai ir aktīva kredītkarte (bieži vairākas), piešķirtais kredītlimits iztērēts, procentu maksājumi par iztērēto limitu tiek ieturēti automātiski, tāpēc šis parāds tiek aizmirsts," skaidro Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Izskatot kredītu piedāvājumus, vienmēr redzam brīdinājumu par apdomīgu aizņemšanos, taču, ko darīt, lai kredītu noformēšana nebūtu vieglprātīga? Viens no veidiem ir aizdevumu salīdzināšana, izmantojot tādus portālus, kā Netcredit.lv, kas palīdz atrast piemērotāko risinājumu.

Brīžos, kad tiek izvēlēti ātrie kredīti, cilvēku biežākā kļūda ir uzticēšanās reklāmām, neizvērtējot, vai reklamētais aizdevums tiešām ir labākais un izdevīgākais, tādējādi bieži vien pieņemam nepareizus lēmumus, kas ietekmē mūsu finanses mēnešiem un gadiem ilgi. Salīdzināšanas portāli ļauj no tā izvairīties, jo paver mums plašāku ieskatu pieejamo aizdevumu klāstā.

##Pārskati par visiem kredītiem

Kredītu salīdzināšanas rīki apkopo būtiskāko informāciju par kredītiem un aizdevējiem, sniedzot datus par populārākajiem finanšu pakalpojumiem un to izmaksām. Piemēram, Netcredit portālā varat ātri un vienkārši uzzināt, kas ir patēriņa kredīti un pie kura aizdevēja tie tiek piedāvāti ar zemākajiem procentiem vai elastīgākajiem apmaksas grafikiem.

Iegūstot dažādus datus no viedtālruņa, aizdevumu salīdzināšanas risinājums Jeff App palīdz uzzināt vairāk par cilvēku, kurš vēlas aizņemties

Šā gada sākumā Tomam Nipartam un Reinim Tenim radās ideja par šādu mobilo lietotni. «Pats sākums bija TechChill konference. Abi bijām nodarbināti, dzīvoju Spānijā, nolēmām pieteikties ideju konkursā. Tikām finālā, un tas bija apliecinājums, ka ir vērts šo pētīt dziļāk. Paralēli pamatdarbam bijām gatavi startēt Latvijā, jau bija potenciālie klienti, bet sapratām, ka nedarīsim to te, – ir mazs tirgus, un problēma, ko risinām, nav tik aktuāla,» stāsta Toms.

Viņi izvēlējās Vjetnamu. Toms jūlijā pameta labu darbu un dzīvi siltajā Spānijā, lai «lēktu» iekšā šajā projektā. Lai pieņemtu šo lēmumu, nācās apsvērt daudzus aspektus. «Protams, Spānijai ir daudz plusu, lielisks klimats, plašas iespējas, jo īpaši jauniešiem, bet es vienmēr esmu paturējis prātā, ka vēlos atgriezties Latvijā un likt lietā iegūtās zināšanas. Spāņi ir spāņi, latvieši ir latvieši – ar saviem cilvēkiem vienmēr būs vairāk pa ceļam,» viņš uzskata.

Lai gan tas ir mazāk par 0,1% no tirgus, Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Jeff App" līdzdibinātājs Toms Niparts ir pārliecināts, ka iespējamais izaugsmes potenciāls ir milzīgs.

"Turklāt tas ir tikai mūsu pirmais tirgus Āzijā," viņš uzsver. Pirmo klientu attieksme pret risinājumu esot visnotaļ laba un atgriežas tie, kas reģistrējušies pirms kāda laika.

Uzņēmuma stratēģija šajā tirgū ietver vairākus soļus. Sākumā tas piedāvā vietējiem finanšu uzņēmumiem nepieciešamu risinājumu, kas risina pamatvajadzību: piesaista jaunus klientus. "Kad esam iekarojuši atpazīstamību un nodibinājuši attiecības, piedāvājam papildu pakalpojumus – alternatīvos datus. Augustā laidām klajā mobilo lietotni, kuru drīzumā sāksim jaudīgi reklamēt. Tuvāko mēnešu laikā lietotājiem būs arī iespēja saņemt izdevīgākās banku kredītkartes un finansējuma iespējas ar mopēda vai motocikla nodrošinājumu, kas Āzijā ir būtiski. Pakāpeniski pāriesim no tā, ka esam kā "Tinder" piemērotākā aizdevuma atrašanai uz aplikāciju īpašajiem piedāvājumiem, kas nozīmē, ka piedāvājam atrast ne vien finansējumu, bet arī apdrošināšanu, telekomunikāciju pakalpojumus u. tml. Šāds risinājums mums dos vairāk datu par lietotāju uzvedību, kas ilgtermiņā ļauj veidot kredītvērtējumu, kas ir viens no mūsu lielākajiem mērķiem," ieskicē T. Niparts.

Swedbank izstrādājusi jaunu digitālo rīku «Finansējuma luksofors», kas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem visās trīs Baltijas valstīs ļaus internetbankā pārliecināties par tiem pieejamo finansējumu vai arī gūt ieteikumus, kas uzņēmuma finanšu rādītājos un citos parametros būtu jāuzlabo finansējuma saņemšanai nākotnē.

Jaunais rīks palīdzēs uzņēmumiem jau pirms pieteikšanās finansējumam bankā apskatīties savu novērtējumu, kā arī saprast iespējamās darbības, skaidrāk saprotot bankas vērtēšanas kritērijus.

Digitālais novērtējums Swedbank internetbankā bez maksas pieejams vairāk nekā 30 tūkstošiem Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu. Pirms autorizācijas internetbankā jebkurš uzņēmums var uzzināt vispārīgu informāciju par bankas vērtēšanas kritērijiem finansējuma piešķiršanai. Galvenie kritēriji ir kredītvēsture, finanšu rādītāji, paša uzņēmuma dati, sadarbība, kā arī finansējuma mērķa un ķīlas atbilstība savām iespējamām finanšu vajadzībām.

Savukārt pēc autorizācijas internetbankā uzņēmumi varēs ieraudzīt konkrētu atbildi par pieejamo finansējumu atbilstošā krāsā:

Pašmāju finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums "Jeff App" piesaistījis investīcijas 150 tūkstošu eiro apmērā sava aizdevumu salīdzināšanas risinājuma tālākai attīstībai Vjetnamas tirgū, kā arī startam Indonēzijas tirgū, kas plānots 2020. gadā.

Pirmajā "Jeff App" finansējuma kārtā piedalījās vairāki privātie investori - biznesa eņģeļi - no dažādām Eiropas valstīm.

Dibināts 2019. gada vasarā, "Jeff App" ir kredītu starpniecības risinājums, kas izmanto alternatīvos datus, lai uzlabotu piekļuvi aizdevumiem Dienvidaustrumāzijas valstīs. Vjetnamas tirgū pastāv plaisa starp cilvēkiem ar nepieciešamību pēc finansējuma un bankām vai aizdevējiem, kuri spēj šos aizņēmējus izvērtēt un apkalpot, jo tikai 30% patērētāju ir bankas konts un vēl mazākai daļai sabiedrības ir ieraksti kredītbirojos. Vjetnama esot tikai viens no daudziem tirgiem reģionā, kas saskaras ar līdzīgu problēmu attiecībā uz finansējuma pieejamību.

"Kredītinformācijas Birojs" (KIB) ceturto gadu veicis visu Latvijas uzņēmumu izvērtēšanu un apkopojis stiprākos uzņēmumus. Pēc 2019.gada finanšu datiem un KIB datubāzē esošās kredītinformācijas, šogad "Stiprākais Latvijā" kvalificējušies 3,5% no visiem Latvijas uzņēmumiem iepriekšējo 5% vietā.

Ik gadu "Stiprākais Latvijā" kritērijiem kvalificējas līdz 10 tūkstošiem Latvijas uzņēmumu, bet šogad tādu ir tikai ap 6 tūkstošiem. Kredītbirojā to skaidro ar koronavīrusa pandēmijas globālo ietekmi, tomēr piebilstot, ka tas nav vienīgais skaita sarukuma iemesls. "Uzņēmumu ‘stipruma’ izvērtēšana notiek, skatoties uz iepriekšējā gada finanšu pārskatu datiem kombinācijā ar šodienas kredītvēstures rādītājiem, un tikai pēc tam uz Covid-19 ietekmes rādītāju. Liela daļa uzņēmumu nekvalificējās "Stiprākais Latvijā" laicīgi neiesniegtu finanšu pārskatu dēļ, lai gan termiņš šogad tika pagarināts par trīs mēnešiem," skaidro Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Kādu kļūdu uzņēmēji visbiežāk pieļauj, kad naudas ir mazāk nekā nepieciešams? Nereti pirmais, kas tiek darīts - atliek nodokļu nomaksu, neapmaksā rēķinus, kavē kredītu apmaksu. Visbiežāk šāda taktika problēmas nerisina, bet rada tikai jaunas.

Jā, diemžēl teju pusei jeb 45% uzņēmēju jauna finansējuma saņemšana ir ļoti ierobežota vai pat neiespējama lielākoties kavētu kredītmaksājumu un nodokļu parādu dēļ, liecina Citadele apkopotie dati par mazo un vidējo uzņēmumu kredītspēju.

Ir ļoti daudz mītu, kas saistīti ar mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu, un katrs noteikti ir dzirdējis stāstus, kā banka neiedeva kredītu. Jautājums ir, kāpēc? Mēs nolēmām beidzot atklāt vērtēšanas kritērijus, izstrādājot online rīku kredītreitinga noteikšanai, lai uzņēmēji paši varētu pārliecināties par uzņēmuma spēju aizņemties. Un arī par iespējām to uzlabot.

Pēc kādiem kritērijiem bankas vērtē uzņēmumus, lemjot par aizdevuma piešķiršanu? Pirmkārt - uzņēmuma finanšu situācija. Stabils un pieaugošs apgrozījums. Ja apgrozījums gadu no gada samazinās jeb ir straujš kritums, vispirms jāvērtē iemesli, jo aizdevums nebūs alternatīva apgrozījuma samazinājumam. Otrkārt - maksājumu disciplīna. Tas iekļauj gan nodokļu, gan rēķinu savlaicīgu apmaksu. Regulāra maksājumu kavēšana vai liela apjoma parādi liecina par uzņēmuma nespēju, nereti arī par nevēlēšanos tikt galā ar saistībām. Treškārt - kredītvēsture. Ja uzņēmums vai tā īpašnieki ir jau aizņēmušies, ir būtiski, vai godprātīgi pilda saistības un atmaksā aizdevumu. Ceturtkārt – uzņēmuma profils. Vai īpašnieku sastāvs ir nemainīgs, kādas ir tendences nozarē, kurā tas strādā.

Igaunijas pilsētā Tartu notiekošajā jaunuzņēmumu konferencē "sTARTUp Day" agrīnas stadijas startup konkursā uzvarēja Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums "Jeff App".

Kopumā jaunuzņēmumu konkursā piedalījās 33 jaunuzņēmumi, kas izvēlēti no vairāk nekā 240 pieteikumiem. "Konkurence bija tiešām augsta līmeņa - šeit patiešām varēja just gan biznesa ideju, gan to izpildījuma, gan arī komandu prezentēšanas spēju apvienojumu augstā kvalitātē. Patiess gandarījums, ka ne vien spējām izpelnīties lielāko atzinību tik spēcīgā lokā, bet arī igauņu pašu vērtējumā bijām pārāki par viņu pašmāju jaunuzņēmumiem," teic Toms Niparts, "Jeff App" dibinātājs un vadītājs.

"Jeff App" ieguva 170 tūkstošu eiro investīciju no Igaunijas biznesa eņģeļu tīkla "EstBAN" sindikāta, kā arī desmit tūkstošu eiro bez saistībām no "Swedbank".

"Finansējums nāk negaidot, jo nupat esam noslēguši investīciju kārtu. Taču esam ļoti priecīgi - papildus resursiem, kas ļaus straujāk augt un piesaistīt spēcīgākus speciālistus jau tagad, "savā pusē" nu esam piesaistījuši investīciju veterānus no Igaunijas, Somijas un citām valstīm, kuri ar savu pieredzi un plašo kontaktu loku dos mums ļoti daudz," norāda T. Niparts.

Finansiāla stabilitāte ir sasniedzama, ja ir apzinātas dažādas iespējas, kas var palīdzēt ceļā uz to. Pārkreditācija ir viena no šīm iespējām, ar ko veicināt dažādu problēmu risināšanu un atvieglot finansiālu grūtību pārvarēšanu.

Tas ir process, kas palīdz optimizēt esošo kredītsaistību izmaksas un sniedz iespēju apvienot vairākus aizdevumus vienā. Kredītņēmējiem bieži nav skaidrības, vai viņu esošās saistības iespējams pārstrukturizēt izdevīgākā veidā, tāpēc rodas jautājums - ko īsti iespējams pārkreditēt?

Auto līzings un auto kredīts. Automašīnas iegāde mūsdienās vairs nav untums, bet gan nepieciešamība, tāpēc arvien vairāk patērētāju kļūst par kredītņēmējiem šī pirkuma veikšanai. Lietotu auto iegādei izmanto kredītu, taču jaunas un mazlietotas automašīnas visbiežāk iegādājas līzingā, taču tā tas nav vienmēr. Gan auto kredītu, gan līzingu iespējams pārkreditēt un izmantot arī iespēju apvienot kredītus. Veicot refinansēšanu šiem aizdevumu veidiem, iespējams panākt izdevīgāku risinājumu ikmēneša maksājumiem, kā arī izvairīties no auto zaudēšanas, ja tas kalpo par aizdevuma nodrošinājumu un vairs nav iespējas segt maksājumus iepriekšējā apmērā.

Ārkārtas situācija ir mainījusi cilvēku prioritātes, kas šobrīd ir pielāgošanās esošajai situācijai, rūpes par ikdienas pienākumiem un nākotni. Ar ilgtermiņa plāniem, tai skaitā lēmumiem par mājokļa iegādi, liela daļa šobrīd nogaida.

Klienti savu finansiālo situāciju izvērtē vēl apdomīgāk, un pieteikumi hipotekārajiem kredītiem samazinājušies aptuveni par 50%, taču kreditēšana nav apstājusies, informē "Luminor".

"Esam gatavi turpināt kreditēšanu, tomēr skaidrs, ka šī brīža situācija ienes savas korekcijas. Kopumā pieteikumu skaits hipotekārajiem kredītiem šobrīd ir samazinājies, bet joprojām ik dienas saņemam pārdesmit pieteikumus, kas liecina, ka kreditēšana nav apstājusies un turpinām piešķirt hipotekāros kredītus mājokļu iegādei. Latvijā kopumā līdz šim bija laba mājsaimniecību finansiālā situācija, zemas procentu likmes, kā arī izdevīgas mājokļu cenas – daudz izdevīgākas nekā pārējās Baltijas valstīs," komentē Ingūna Krieva, "Luminor" mājokļu finansēšanas eksperte.

Dažāda veida aizdevumi, jo īpaši patēriņa kredīts, lieti noder, lai tiktu galā ar pēkšņiem un neplānotiem izdevumiem. Vai, gluži otrādi – veiktu kādu sen plānotu un lielu pirkumu, kam ar iekrājumiem nepietiek. Skanīgi reklāmas saukļi un vilinoši piedāvājumi atrodami daudzviet, taču, izvēloties kredītu, jābūt ļoti apdomīgam, jo saistības nereti ir ilgtermiņa, un tās ievērojami ietekmē finanšu stāvokli.

Seši nosacījumi, kas obligāti jāizvērtē pirms aizņemšanās

Liela daļa aizdevēju savos piedāvājumos mēdz izcelt kādu konkrētu priekšrocību, piemēram, zemu procentu likmi vai iespēju naudu saņemt dažu minūšu laikā. Taču, lai aizdevums būtu patiešām izdevīgs gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, nepieciešams saprast kopējo ainu, ņemot vērā sekojošus aizdevuma aspektus:

• Procentu likme – visbiežāk tiek norādīta gada procentu likme (GPL), taču, lai to padarītu pievilcīgāku, daļa aizdevēja norāda mēneša vai vēl īsāka perioda procentu likmi;

• Ikmēneša maksājums – svarīgi, lai tas nekļūtu par slogu tikt galā ar regulāri veicamajiem maksājumiem;

Četrus gadus deputāti ļāva tautai aizņemties naudu ārpus bankām, bet pāris nedēļas pirms vēlēšanām saprata, ka viņiem ir pēdējā iespēja pasargāt tautu no iespējas ātri saņemt nelielas naudas summas, bet valsts budžetu pasargāt no aptuveni 17 miljoniem eiro nozares nodokļu naudas.

Nu gluži kā Robini Hudi – tā varētu ironizēt par deputātiem, kuri aizstāv grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Interesanta sakritība, taču nepilnu mēnesi pirms vēlēšanām nozares kritiķu pulkam pievienojies arī kādas grūtībās nonākušas bankas akcionārs, kurš, iespējams, pats met acis uz šo nozari nākotnē.

Priekšvēlēšanu cīņas liek virzīt nebanku nozares jautājumus uz Saeimu nākamajā nedēļā 3. lasījumā pirms 6. oktobrī notiekošajām vēlēšanām. Reģionālā apvienība un nacionāļi ļoti vēlas sev pie krūtīm piespraust ordeni, kas vēsta: mēs aizliedzām dārgos kredītus! Bet patiesībā izskatās, ka kādam nozare ļoti traucē, jo paši nebanku uzņēmēji norāda, ka ir gatavi iesaistīties nozares sakārtošanā, taču aicina nesasteigt grozījumus. Šajā brīdī atbalstīt procentu likmes ierobežošanu distances jeb tā sauktajiem ātrajiem kredītiem būtu tas pats, kas gladiatora priekšā pēc cīņas atvērt lauvu krātiņu, lai dzīvnieks izdzīvojušo kareivi saplosa. Izskatās, ka Saeimas deputāti uz to ir gatavi.

Pieprasījumam pēc svaigajām ogām dubultojoties, uzņēmums "Very Berry" aizņēmies līdzekļus, lai turpinātu izaugsmi.

SIA "Very Berry" jau vairāk nekā divdesmit gadu garumā Apes novadā audzē ogas un kopš 2005. gada ražo arī dabiskās sulas un sīrupus, produkciju eksportējot uz Lietuvu, Igauniju, Čehiju, Spāniju, Beļģiju un Lielbritāniju. Uzņēmumā saražoto iegādāties var arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā.

Kopš ražošanas uzsākšanas, šāds pieprasījums pavasarī vēl nav novērots, pauž uzņēmuma eksporta un tirdzniecības vadītāja Elīna Kostigova. Viņa atklāj, ka, salīdzinot ar pērnā gada martu, tas pieaudzis par 50%. Aprīlī tas nav bijis tik liels, kas galvenokārt skaidrojams ar pieprasījuma sarukumu HORECA sektorā un skolu segmentā.

Privātpersonu kavēto maksājumu skaits nefinanšu nozaru uzņēmumiem pusgada laikā ir dubultojies, sasniedzot 305 tūkstošus neapmaksātu rēķinu, liecina «Kredītinformācijas Birojs» (KIB) dati.

KIB datu bāzē reģistrēto privātpersonu skaits ar kredītsaistību kavējumiem bankām un nebanku kreditētājiem pašlaik ir 97 tūkstoši, bet ar kavētiem maksājumiem nefinanšu nozaru (telekomunikāciju, komunālo pakalpojumu u.c.) uzņēmumiem - 154 tūkstoši.

«Dati parāda šībrīža tendenci - privātpersonu skaits, kas kavē komunālos un visa cita veida maksājumus ir 1,5 lielāks nekā privātpersonu skaits, kuras kavē finanšu iestāžu maksājumus,» komentē «Kredītinformācijas Birojs» valdes loceklis Intars Miķelsons.

Kopš šā gada sākuma KIB datu apmaiņai ir pievienojušies vēl 23 datu piegādātāji, tostarp arī lielākās parādu piedziņas kompānijas, būtiski palielinot datu arhīvā fiksēto parādsaistību skaitu. KIB datu bāzi šobrīd aktīvi izmanto 20 tūkstoši privātpersonu.

Nereti dzirdēti stāsti par to, ka banka atsaka aizdevumu vai piedāvā aizņemties mazāku summu, nekā cerēts, un iedzīvotāji ir neizpratnē – kāpēc? “Swedbank” hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis skaidro, pēc kādiem kritērijiem tiek vērtētas aizņemšanās iespējas.

Ienākumu stabilitāte

Lai novērtētu iedzīvotāju spēju uzņemties jebkādas kredītsaistības, banka primāri vērtē ienākumus – vai tie ir regulāri, oficiāli un stabili. Turklāt vērtēta tiek ne tikai darba alga, bet arī citi regulārie ienākumi, kurus varat ar dokumentiem apliecināt, piemēram, pabalsti, īres ieņēmumi, ieņēmumi no saimnieciskās vai citas darbības. Periods, par kādu tiek vērtēti aizņēmēja ienākumi, parasti ir seši mēneši, taču atsevišķos gadījumos, kad, piemēram, ienākumi ir svārstīgi, ienākumus var vērtēt par ilgāku laika posmu.

“Visbiežāk sastopamais iemesls, kāpēc aizņēmēja vēlmes nesakrīt ar iespējām, ir ēnu ekonomika un aplokšņu algas. Šādā situācijā pašam aizņēmējam šķiet, ka viņa mājsaimniecības budžets ir pilnīgi pietiekams, lai uzņemtos ilgtermiņa saistības, taču realitātē tas, ko aizņēmējs redz savā naudas makā, būtiski atšķiras no tā, ko kontos redz banka. No bankas puses objektīvi novērtēt kredīta atmaksāšanas spēju var tikai, ņemot vērā saprotamus un dokumentāli apliecināmus ienākumus. Oficiāli ienākumi, no kuriem tiek maksāti nodokļi, ir arī drošības garants pašam aizņēmējam situācijās, kad darbs tiek uz laiku zaudēts. Ar izmaksāto pabalstu būs iespējams gan turpināt segt ikdienas tēriņus, gan apmaksāt ikmēneša kredīta maksājumu,” uzsver Normunds Dūcis.

Kredīts internetā pēdējos gados ir ieguvis lielu popularitāti sabiedrības vidū. Kāpēc? Atbilde patiesībā uz šo jautājumu ir vienkārša - kredīts internetā sniedz ļoti daudz ieguvumu, jo to iespējams saņemt dažās minūtēs, neizejot no mājas. Svarīgs aspekts, izlemjot par labu aizdevumam, ir spēt labi orientēties kredītu piedāvājumos un izvēlēties katrā situācijā visizdevīgāko aizdevumu. Pretējā gadījumā kredīts internetā nesniegs tik daudz ieguvumu, kā varbūt gribētos.

Pirmkārt, izvēloties aizdevumu, ir jāsaprot, kāds būs naudas tērēšanas mērķis, t.i., iemesls kredīta nepieciešamībai, lai izprastu to, cik daudz naudas vajadzīgs. Iemesli, kāpēc cilvēki aizņemas kredītus internetā, mēdz būt ļoti dažādi. Citi vēlas iegādāties jaunu sadzīves tehniku, jo vecā pēkšņi ir saplīsusi, kāds cits varbūt dodas neplānotā vizītē pie ārsta, kur nepieciešami papildus līdzekļi, bet varbūt kādam citam pietrūkst nedaudz naudas līdz algai. Atkarībā no mērķa ir jāsaprot, kāda naudas summa patiešām ir nepieciešama. Kad tas ir zināms, ir svarīgi izvēlēties termiņu, kādā spēsi izvēlēto summu atmaksāt. Iesakām izvēlēties pēc iespējas īsāku atmaksas termiņu, jo tādā veidā būs mazāka kredīta pārmaksa, kas noteikti ir svarīgs priekšnoteikums, izvēloties kredītus internetā. Lielāka aizdevuma summa var radīt grūtības atmaksāt to norādītajā laikā. Jo lielāka aizņemtā naudas summa, jo lielāka atbildība, tāpēc ir jāizvēlas tikai vajadzīgā naudas summa, lai tā vēlāk neradītu liekas problēmas.

ASV Tieslietu ministrija ceturtdien tiesā iesūdzējusi Šveices banku UBS, kurai izvirzītas apsūdzības krāpniecībā, pirms globālās finanšu krīzes pārdodot ar hipotēkām nodrošinātus vērtspapīrus.

Ministrija norāda, ka banka laika periodā no 2006.gada līdz 2007.gadam maldinājusi investorus par vairāku miljardu dolāru vērtu hipotēku kvalitāti.

«Investori, kuri no UBS iegādājās ar hipotēkām nodrošinātus vērtspapīrus, cieta katastrofiskus zaudējumus, kas ne tikai radīja tiešu kaitējumu šiem investoriem, bet arī veicināja 2008.gada globālo finanšu krīzi,» skaidro Ņujorkas austrumu apgabala advokāts Ričards Donohjū.

Banka gan uzstāj, ka šīs apsūdzības netiek atbalstītas nedz ar faktiem, nedz likumu.

Augsta riska hipotekārie kredīti, kas tika piešķirti aizņēmējiem, kuriem bieži vien bija slikta kredītvēsture vai nepietiekami ienākumi, tika apvienoti finanšu produktos un pārdoti investoriem.

Latvijā trūkst kvalitatīvu un cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvājumi, jaunākajā Finanšu stabilitātes pārskatā norāda Latvijas Bankas eksperti.

Mājokļu kvalitāte kopumā ir samērā slikta, un to energoefektivitātes rādītāji ir zemi. Saskaņā ar Eurostat apkopoto informāciju Latvijas mājokļu kvalitātes rādītāji (piemēram, pārapdzīvotu mājokļu skaits, neapmierinoši sadzīves apstākļi, mājokļu fonda vecums) ir vieni no sliktākajiem ES.

Savukārt būvnieku spēja palielināt cenas ziņā pieejamu un kvalitatīvu mājokļu piedāvājumu ir ierobežota. Investīcijas mājokļu būvniecībā kopumā ir mazas, un jaunu ekonomiskās klases dzīvojamo ēku būvniecība ir bijusi ierobežota. Mājokļu fonda pieaugums nav samērojams ar mājokļu trūkumu.

Būvniecību negatīvi ietekmē birokrātiskas nepilnības būvniecības procesā19, darbaspēka trūkums, kā arī lielais ēnu ekonomikas īpatsvars tautsaimniecībā kopumā. Arī būvniecības izmaksu kāpums ir bijis straujš. Kvalitatīva dzīvojamā fonda pieaugumu ierobežo arī tas, ka mājsaimniecībām ir mazi uzkrājumi un nepietiekami oficiālie ienākumi.

Saeimas deputātu iecerētā “atlaižu” piešķiršana hipotekāro kredītu ņēmējiem nesasniegs iecerēto mērķi, bet radīs negatīvas sekas.

Finanšu nozares asociācija (Asociācija) atkārtoti aicina parlamentu izmantot tās atbalsta iespējas, ko sniedz šī brīža nodokļu režīms, neradot jaunu, neloģisku, neproporcionālu birokrātiskā sloga radošu nodevu. Bankas šajā situācijā primāri aizstāv nevis savas, bet kredītņēmēju intereses, jo tieši kredītņēmēji nākotnē saskarsies ar šīs “atlaides” negatīvajām sekām, it īpaši jau minēto birokrātisko procesu, lai to izmantotu.

Problēmas ir dažiem, tās nav sistēmiskas un tiek risinātas

Atsevišķu politiķu virzīto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kas paredz ieviest jauna veida nodevu bankām, un iegūtos līdzekļus novirzīt “atlaides” segšanai hipotekāro kredītu ņēmējiem, pavada pārmetumi bankām plašā amplitūdā. Sākot ar to, ka bankām savā starpā nav konkurences, līdz tam, ka bankas pašas neko nedarot kredītņēmēju atbalstam. Tas neatbilst patiesībai. Asociācija ir vairākkārt norādījusi uz patieso ainu kredītmaksājumu statistikā, pamatojot to ar banku rīcībā esošajiem datiem. Piemēram, to, ka pēdējo trīs mēnešu laikā no 3476 izskatītajiem iedzīvotāju iesniegumiem komercbankām par ikmēneša kredīta maksājumu vai likmju pārskatīšanu, reālas maksātspējas grūtības fiksētas vien 57 gadījumos. Nedz arī tas, ka pēdējo trīs mēnešu laikā 2 082 mājsaimniecībām ir samazināta bankas procentu likme, 54 gadījumos veikta pamatsummas atlikšana, 51 gadījumā pagarināts kredīta atmaksas termiņš, bet 10 gadījumos nofiksēta procentu likme (šāda iespēja vairāk tika izmantota gada sākumā). Vienlaikus šajā laikā hipotekārās kreditēšanas apjomi nav būtiski sarukuši, dažos mēnešos (piemēram, 2023.gada jūnijā) tie pat bijuši līdzvērtīgi vai lielāki nekā pirms Eiropas Centrālās bankas (ECB) sāka celt procentu likmes.

Vai tas, ka dzīvokļa cena Rīgas centrā ir 2000 eiro par kvadrātmetru nozīmē, ka atkal tuvojas krīze? Šādi un līdzīgi jautājumi tiek nereti dzirdēti izskanam publiskajā telpā un saviesīgās sarunās. Īsā atbilde uz tiem ir: «nē», jo šodien ir kardināli atšķirīga situācija, nekā pirms desmit gadiem, – Latvijas ekonomikas struktūra ir citādāka, tā ir krietni stabilāka, kā arī cilvēki šodien ir daudz piesardzīgāki.

Ņemot vērā, ka ekonomikas izaugsmei, kuru piedzīvojam tagad un piedzīvosim nākamajos gados, ir zināmas asociācijas ar izaugsmei sekojošo 2008. gada krīzi, apskatīsim šīs atšķirības detalizētāk.

Stabilāka ekonomikas struktūra

Ja salīdzinām Latvijas ekonomiku šogad un pirms desmit gadiem, var sacīt, ka šobrīd tā balstās uz daudz noturīgākām «kājām». Lai arī kopumā pēdējos divos gados būvniecībā notikusi ļoti strauja izaugsme, tās devums ekonomikā ir sarucis no aptuveni 9% pirms desmit gadiem līdz 5% pērn. Piemēram, 2007. gadā investīcijas visa veida ēkās veidoja ap 3,5 miljardus eiro, bet pērn tie bija tikai 2,3 miljardi jeb aptuveni par trešdaļu mazāk. Arī darba tirgus ir mazāk atkarīgs no norisēm būvniecībā. Ja 2008. gadā 12% no visiem strādājošajiem jeb 124 tūkstoši bija nodarbināti būvniecībā, tad šogad būvniecības nozare nodarbina aptuveni 73 tūkstošus cilvēku jeb aptuveni 8% no strādājošajiem. Līdz ar to šī brīža ekonomiskajā situācijā par vēstures atkārtošanos runāt būtu pārspīlējums. Būvniecības loma Latvijas ekonomikā ir mazinājusies.

Cūku audzētājiem lielākās problēmas projektu realizācijā ir ilgais atļauju saņemšanas process, intervijā atzina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas (LCAA) valdes priekšsēdētāja Dzintra Lejniece.

"Lielākā problēma, ar ko esam saskārušies, ir visu atļauju saņemšanas process, lai nonāktu līdz būvniecībai. Gan tehnisko noteikumu izskatīšanā, gan projekta saskaņošanas procedūrā - ja valsts iestādēm ir atļauts izskatīt 30 dienas, tad to arī izmanto. Protams, tam ir arī objektīvi iemesli, taču šobrīd tas noteikti ir lielākais kavēklis projektiem," atzina Lejniece.

Pēc viņas teiktā, projektus kavē tieši atļauju saņemšanas process, ne vairs grūtības piesaistīt finansējumu. "Ar bankām vairs nav tādas problēmas kā pirms diviem gadiem, kad bija grūtības saņemt banku atbalstu un finansēšanu. Šobrīd tā tas nav. Ja ir laba kredītvēsture un esi maksātspējīgs, tad arī ir atbalsts no finansētājiem," teica LCAA vadītāja.