Vai tas, ka dzīvokļa cena Rīgas centrā ir 2000 eiro par kvadrātmetru nozīmē, ka atkal tuvojas krīze? Šādi un līdzīgi jautājumi tiek nereti dzirdēti izskanam publiskajā telpā un saviesīgās sarunās. Īsā atbilde uz tiem ir: «nē», jo šodien ir kardināli atšķirīga situācija, nekā pirms desmit gadiem, – Latvijas ekonomikas struktūra ir citādāka, tā ir krietni stabilāka, kā arī cilvēki šodien ir daudz piesardzīgāki.
Ņemot vērā, ka ekonomikas izaugsmei, kuru piedzīvojam tagad un piedzīvosim nākamajos gados, ir zināmas asociācijas ar izaugsmei sekojošo 2008. gada krīzi, apskatīsim šīs atšķirības detalizētāk.
Stabilāka ekonomikas struktūra
Ja salīdzinām Latvijas ekonomiku šogad un pirms desmit gadiem, var sacīt, ka šobrīd tā balstās uz daudz noturīgākām «kājām». Lai arī kopumā pēdējos divos gados būvniecībā notikusi ļoti strauja izaugsme, tās devums ekonomikā ir sarucis no aptuveni 9% pirms desmit gadiem līdz 5% pērn. Piemēram, 2007. gadā investīcijas visa veida ēkās veidoja ap 3,5 miljardus eiro, bet pērn tie bija tikai 2,3 miljardi jeb aptuveni par trešdaļu mazāk. Arī darba tirgus ir mazāk atkarīgs no norisēm būvniecībā. Ja 2008. gadā 12% no visiem strādājošajiem jeb 124 tūkstoši bija nodarbināti būvniecībā, tad šogad būvniecības nozare nodarbina aptuveni 73 tūkstošus cilvēku jeb aptuveni 8% no strādājošajiem. Līdz ar to šī brīža ekonomiskajā situācijā par vēstures atkārtošanos runāt būtu pārspīlējums. Būvniecības loma Latvijas ekonomikā ir mazinājusies.
Bez pārmērībām
Otra atšķirība, ko var konstatēt, salīdzinot šodienu ar 2008. gadu, – nekustamo īpašumu tirgus attīstās vienmērīgi, bez pārmērībām. Vidējā dzīvokļu cena Rīgā, lai arī aug, šobrīd ir aptuveni 25% līdz 30% zem pirmskrīzes augstākā punkta, aktivitāte ir zemāka nekā tolaik. Arī mājsaimniecību finanšu situācija ir būtiski uzlabojusies. Vidējais neto mēneša atalgojums ir audzis par 80% kopš augstākā punkta mājokļu tirgū. Savukārt kopējo saistību līmenis ir divreiz zemāks nekā 2008. gadā, kamēr noguldījumu līmenis ir konsekventi audzis. Ja 2008. gada beigās uz katru uzkrāto eiro mājsaimniecībai bija 2,2 eiro saistību, tad šobrīd šī attiecība ir tikai 0,78 eiro centi.
Šobrīd cilvēki ir arī daudz piesardzīgāki savos tēriņos un aizņemšanās apmēros. Mājsaimniecību kredītportfelis tikai nupat ir pārstājis lejupslīdi, kas turpinājās kopš krīzes – kopējais mājsaimniecību kredītportfelis nedaudz pārsniedz 20% no IKP, salīdzinājumam – krīzes laikā tas bija aptuveni 50% no IKP. Cilvēki šodien aizņemas daudz atbildīgāk un arī pirkumus izdara pārdomātāk, tāpēc situācija, kad tipveida blokmājā dzīvokļa cena pārsniedz 2000 eiro par kvadrātmetru, vairs nav iespējama. Zīmīgi, ka lielākā piesardzība ir raksturīga tieši Latvijā, kur nekustamā īpašuma tirgus aug lēnāk, nekā Lietuvā un Igaunijā. Tas skaidrojams ar smagākām krīzes sekām, – sāpīgā pieredze cilvēkiem liek vairākkārt pārdomāt pirms pieņemt izsvērtu lēmumu par savu nākotnes mājokli, un šāds lēmums ir racionāli pamatots, nevis emocionāla kaprīze.
Arī uzņēmēji ir mācījušies no sāpīgās pieredzes, un atalgojumu paaugstina daudz pārdomātāk. Lai arī šī brīža atalgojuma kāpums ir ātrāks par ražīguma kāpumu, abu rādītāju atšķirības ir krietni mazākas nekā t.s. «trekno gadu» periodā. Tirdzniecības bilance ir praktiski sabalansēta, importa un eksporta plūsmām esot līdzvērtīgām. Jāatzīst, ka darbaspēka trūkums ir viena no akūtākajām problēmām uzņēmējiem šobrīd, un šobrīd vērojamais «uzrāviens» būvniecībā turpina «karsēt» darba tirgu, kas rada riskus ekonomikas izaugsmei. Iespējamā darbinieku pārvilināšana uz būvniecību no nozarēm ar līdzīgu atalgojuma līmeni rada spiedienu uz atalgojumu citās nozarēs, apdraudot uzņēmumu konkurētspēju. Tomēr iepriekšējā krīzē gūtās mācības un izmaiņas ekonomikā gan liecina, ka tādas svārstības kā 2007.-2010. gadā nepiedzīvosim.
Kredītiestādēm pieejama daudz plašāka informācija
Jāņem vērā, ka banku attieksme pret aizdevumu izsniegšanu aizvadīto 10 gadu laikā ir evolucionējusi (to gan ne vienmēr var attiecināt uz t.s. nebanku kreditētājiem). Pirmkārt, banku rīcībā ir daudz plašāka informācija par klientu, par tā oficiālajiem ienākumiem un maksāšanas disciplīnu. Tāpēc informācija, kas balsta lēmumu par aizdevuma piešķiršanu vai atteikumu, ir ievērojami plašāka. Otrkārt, bankas šodien ņem vērā daudzpusīgākus datus par klientu, tostarp, arī interesējas par ienākumu avotiem, par ienākumu stabilitāti un potenciālu nākotnē. Tieši nepietiekami oficiālie ienākumi un slikta kredītvēsture ir divi galvenie aizdevuma atteikuma iemesli. Papildu minētājam, bankas lemjot par aizdevuma apmēru ņem vērā iespējamo aizdevuma procentu likmju kāpumu vai klienta potenciālo ienākumu samazinājumu, kas nodrošinās iespēju segt ikmēneša kredīta maksājumus arī pie zināmām klienta izmaksu vai ienākumu svārstībām.
Ņemot vērā minētos faktorus, var teikt,– nekustamā īpašuma tirgus Latvijā ir «atdzīvojies», top jauni mājokļi un komercplatības, pieaug īpašumu iegādes un īres cenas. Tomēr pozitīvas izmaiņas ekonomikā, atbildīgāka cilvēku attieksme pret mājokļu iegādi un piesardzīga aizdevumu politika «notur» tirgū sabalansētu pieaugumu, un ir labas zāles pret ekstremālām svārstībām.
