Eksperti

Kredītbirojs – ietekme – riski

Evita Vaivode-Šulte, SIA Creditinfo Latvija Klientu apkalpošanas vadītāja,26.04.2012

Jaunākais izdevums

Kredītbiroja ietekme uz ekonomiku

Kredītbirojs ir nozīmīgs mehānisms, kas tiešā veidā atstāj ietekmi uz visu valsts ekonomiku un pareizi veidots tas var sakārtot virkni problēmu jautājumu, savukārt veidots pat ar it kā nelielām atkāpēm no pamatprincipiem, tas efektīvi nepilda savas funkcijas. Ekonomikas izaugsme un stabilitāte ir tiešā veidā atkarīga no kreditēšanas tirgus valstī, savukārt kredītbirojs ir tas, kas šo kreditēšanas tirgu regulē. Pareizi veidota šī kredītinformācijas apmaiņa valstī nodrošina kreditēšanas tirgus pašregulējošo mehānismu, tas nozīmē, ka kredītbirojs pilda neatkarīga starpnieka funkciju, starp visām iesaistītajām pusēm (kreditētājiem un pēcapmaksas pakalpojumu sniedzējiem, šo pakalpojumu patērētājiem – iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kā arī valsti) un nodrošina to interešu sabalansēšanu. Kredītbirojam jāveido līdzsvars un jānodrošina, ka kreditēšanas tirgus balstās uz pamatotu kreditēšanu, kas attīstās un virzās pēc brīvā tirgus likumiem, realizējot valsts ekonomikas attīstības intereses. Savukārt, ja pie tā veidošanas ir pieļautas atkāpes, tad par ekonomisko stabilitāti, izaugsmi, visu tirgus dalībnieku interešu nodrošināšanu utt. uz dažiem gadiem var droši aizmirst.

Neskaitāmās pasaules valstīs pierādīts, ka pareizi funkcionējošs kredītbirojs nodrošina stabilu ekonomikas attīstību, samazina kredītresursu cenas un veicina to pieejamību, kā arī nodrošina pamatotu līdzekļu pārdali, kas veicina nabadzības samazināšanos un IKP pieaugumu. OECD 2010.g. konferences materiālā par šo tēmu raksta: «As the credit reporting system has a significant effect on the allocation of credit, variations in information sharing have implication for the price of credit directly, economic growth, income distribution and safety and soundness. That is, it has consequences for economic efficiency and on economic distribution, as the financial system has significant consequences for efficiency and distribution.»

«Three spheres of economic life are strongly shaped, directly and indirectly, by the structure of credit reporting:

1. Economic growth and stability;

2. The price of credit;

3. Income distribution, as it relates to both poverty and equality.»

Ekonomiskais ieguvumi, ko var sniegt kredītbiroja darbība:

1. Samazinās kredītresursu cenas, jo efektīvāka un lētāka kredītrisku novērtēšana, kā arī veicināta konkurence kreditēšanas tirgū – piedāvājot vienlīdzīgas risku vērtēšanas iespējas visiem tirgus sektoriem;

2. Veicina pamatotu resursu pārdali - novērš nepamatotu kreditēšanu un pārmērīgu aizņemšanos (tas nozīmē, ka kredītus piešķir tiem, kas to var atļauties un šie resursi nonāk ekonomikā, savukārt ierobežo patēriņa kreditēšanu tiem, kas nevar atļauties uzņemties šādas saistības un kredītu atmaksas gadījumā pārtrauc citu saistību pildīšanu, piemēram, komunālo pakalpojumu apmaksu. Latvijā komunālo parādu problēma lielā mērā izveidojās dēļ nepamatotas patēriņa kreditēšanas, jo parādi būtiski sāka uzkrāties jau tā saucamajos „treknajos gados” pirms ekonomiskās krīzes;

3. Ierobežo kreditēšanas burbuļu veidošanās iespējas;

4. Paaugstinās gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu maksāšanas disciplīna, veicinot atgriezeniskās saites nodrošināšanu pie saistību pildīšanas vai nepildīšanas;

5. Veicina ēnu ekonomikas samazināšanos;

• palīdz atklāt krāpšanas gadījumus finanšu sfērā (piem. aizņemšanās izmantojot citu personu dokumentus, noziedzīgu līdzekļu legalizāciju utt.);

• ierobežo nodokļu nemaksātāju, tai skaitā aplokšņu algu saņēmēju, iespējas;

6. Veicina eksportu un ārvalstu investīciju piesaisti, samazinot riskus,

7. Palīdz uzlabot sociālā budžeta līdzekļu pārdales pamatotību – informācija izvērtēšanai nepieciešama ne tikai kreditētājiem, bet to var saņemt arī valsts iestāžu pārstāvji, pieņemot lēmumus par sociālo pabalstu un trūcīgā statusa piešķiršanu. Rezultātā sociālo palīdzību ir iespējams sniegt tiem, kam tas tiešām nepieciešams;

8. u.c.

Maksa par kredītrisku

Viens no galvenajiem mērķiem, kas jāsasniedz kredītbirojam, ir cenu samazinājums, pirmkārt kredītresursiem un tā rezultātā arī pārējām precēm un pakalpojumiem. Runājot par kredītresursu cenām, ļoti interesants man šķiet ASV veiktais aprēķins:

Skaidri redzams kā atbilstoši score punktiem mainās % likmes un izmaksas naudas izteiksmē!!! Score ir riska klase kredīta saņēmējam. Latvijā šobrīd informācijas izvērtēšana ir ļoti nepilnīga un tas nozīmē, ka mums visiem riska klase ir augsta (jeb zema score) un mēs visi maksājam tos lielākos %. Pareizi funkcionējošs kredītbirojs dod iespēju censties saņemt pēc iespējas labāku score, lai saņemtu zemākus %, izdevīgākus nosacījumus un būtiski ietaupītu. Šis ir tas efektīvais ekonomikas attīstības un stimulēšanas mehānisms, kas strādā visā pasaulē. Šāda sistēma risina virkni citu problēmu (komunālo parādu problēmu, ēnu ekonomiku, maksāšanas disciplīna, bezatbildīgu aizņemšanos un kreditēšanu utt). Pēc dažādiem pasaulē veiktiem pētījumiem redzams, ka kredītbiroja darbība nemaksāšanu samazina pat līdz 45%. Tāpēc būtiski ir saprast, ka pieļaujot kļūdas šodien, kad tiek veidots tiesiskais regulējums kredītbiroju darbībai, par sekām vistiešākajā veidā maksās Latvijas iedzīvotāji vēl daudzu gadu garumā.

Kredītbiroja riciba esosie ietekmes instrumenti

Tā kā kredītbirojs lēmumus par kreditēšanu pats nepieņem, ietekme uz kreditēšanas tirgu nav tieša, bet pastarpināta. Kredītbirojs nodrošina informatīvo bāzi, dažādus tehniskos risinājumus informācijas apstrādei un piedāvā risku vērtēšanu uz ko tiek balstīti kreditētāju pieņemtie lēmumi par kredīta izsniegšanu. Kreditēšanas tirgu un tātad visu valsts kreditēšanas politiku var ietekmēt daudzi kredītbiroja rīcībā esošie instrumenti, kā piemēram:

1) Kāda ir scoringa veidošanas metode (principi, kritēriji un mērķi, pēc kuriem tiek izstrādātas scoringa formulas);

2) Kuriem kredītbiroja dalībniekiem un kādi risinājumi tiek izstrādāti;

3) Vai visiem kredītbiroja dalībniekiem pieejamais scorings ir rēķināts pēc vienādām metodēm un uz vienādas datu bāzes, tātad vai visiem tirgus dalībniekiem risku novērtēšanai kredītbirojs piedāvā vienādas iespējas;

4) Vai visiem tirgus dalībniekiem ir vienādi nosacījumi dalībai kredītbirojā;

5) Kādi kredītbiroja darbības attīstības plāni tiek pieņemti un realizēti.

Valsts riski kredītinformācijas apmaiņas jomā

Kā jau sākumā minēju, pozitīvs efekts sagaidāms tikai pie pareizi funkcionējoša kredītbiroja, tāpēc šeit arī jāsāk runāt par riskiem. Būtiski ir būt pārliecinātiem, ka šie ietekmes instrumenti tiks izveidoti, virzīti un strādās visu tirgus dalībnieku interesēs un problēmu risināšanā. Galvenie riski kredītbirojā, kam būtu jāpievērš uzmanība:

1) Datu drošība – būtiski ir radīt prasības un kontroli kredītbiroju tehniskajām prasībām, lai varētu ļaut piekļuvi arī valsts reģistru informācijai;

2) Vai neveidojas iedzīvotāju, kā patērētāju tiesību ierobežošana tirgū – iedzīvotājiem nav ietekmes kredītbiroja darbībā un uz tā attīstības mērķiem un virzieniem;

3) Vai valsts intereses kredītbirojā netiek nepamatoti ierobežotas – piemēram, nosakot tiesiskajā regulējumā aizliegumu apkopot pozitīvo informāciju, ekonomiskais efekts, no kredītbiroja darbības, būs ievērojami mazāks un kredītrisks saglabāsies pietiekami augsts, kā rezultātā valsts ieguvums būs minimāls;

4) Vai kādam no tirgus dalībniekiem vai vienam tirgus sektoram, kam ir interešu konflikts, neveidojas pārāk liela ietekme kredītbiroja darbībā un lēmumu pieņemšanā – iespēja veidot cenu politiku, nevis strādāt pēc brīvā tirgus principiem.

Viens no nozīmīgākajiem riskiem - interešu konflikts

Interešu konflikts ir viens no būtiskākajiem riskiem par ko runāts vai visā pasaulē, jo tas var radīt kropļojumu tirgū. Tiešā interešu konfliktā atrodas visas tieši iesaistītās puses, kam kredītbirojā esošā informācija var ietekmēt biznesu – kreditori, pēcapmaksas pakalpojumu sniedzēji, pēcapmaksas pakalpojumu patērētāji, parādu piedzinēji, u.c. Teorētiski, ikviena no šīm pusēm ir ieinteresēta, lai kredītbirojs strādātu viņu biznesa interesēs. Par interešu konfliktu runā arī Pasaules Bankas materiālā Credit Bureau Knowledge Guid: «The downside of this approach is that lenders, even as shareholders of a credit bureau, may not always choose credit bureau growth as a top priority. For example, existing members may be reluctant to allow new lenders to participate in the bureau because newcomers, while unable to contribute significant amount of information, benefit greatly from information on existing clients. The fact that lenders own the bureau may also make them less likely to use the services of an independent bureau, thus increasing barriers to entry in the credit information provider market. In case when only a few banks are shareholders but several other banks are members of the bureau, it is possible that shareholding banks may influence the pricing policy in a manner that penalizes non shareholder members.»

Par interešu konfliktu diskusijas izvērtās arī ASV pēc pēdējās lielās ekonomiskās krīzes, ko veidoja nekustamo īpašumu tirgus. Izrādījās, ka galvenajiem kreditētājiem bija ļoti liela ietekme gan uz kredītinformācijas sniedzējiem, gan nekustamo īpašumu vērtētājiem, kā rezultātā kredītresursu pārdales un cenu politikas veidošana nebija gluži brīvā tirgus darbības rezultāts, bet gan kreditētāju cenu politikas noteiktas, kas radīja pamatīgas problēmas ekonomikai, kas negatīvas sekas radīja visā pasaulē. National Credit Reporting Association 2011.gada augustā rakstīja: «Another cause of concern in the mortgage credit reporting industry has the potential to impact quality lending standards, it is conflict of interest. Certain lenders own participate in a joint venture/partnership with the credit reporting company producing the consumer credit reports on the loans being funded.»

«The credit reporting agency produces the single most important factor in determining if the consumer gets the loan and what cost. The interest rate is based on Credit score and the quality of the processing of consumer credit data disputes directly impacts the score. This complication of information can dictate a greater cost to the consumer than even the purchase price of the home over the life of a 30 year mortgage. Since the lender’s profit on the loan is based on the interest rates charged, the conflict of interest here is obvious.»

Mācoties no kļūdām, ASV izstrādāja nepieciešamās izmaiņas regulējumā, lai atrisinātu šo interešu konflikta jautājumu: «After the recent financial crisis the potential harm of conflicts of interest were exposed and Congress moved to correct some of these conflicts. The Federal Reserve Board announced an interim final rile as part of the Truth-in-Lending Act (TILA).»

Par uzskatāmu interešu konflikta piemēru, bieži piemin Meksiku. Šo gadījumu apraksta arī T.Jappelli un M.Pagano materiālā Role and Effects of Credit Information Sharing: «This is exemplified by the Mexican case, where in recent years the Mexican Bank Association formed a private credit bureau (Buro de Credito) in partnership with Duns & Bradstreet and Trans-union. Two attempts to set up competing credit bureau were unsuccessful because it proved impossible to obtain information from the banks. This happens whenever banks are vertically integrated with a monopolistic credit bureau, with which they have an exclusive relationship. This strategy allows banks to use the bureau as a collective entry prevention device against potential entrants in the credit market, illustrating a potential danger of information sharing arrangements even in credit markets.»

Izstrādājot tiesisko regulējumu ir svarīgi apzināties visus plusus, mīnusus un riskus katram likuma punktam, lai Latvijā kredītbirojs atbilstu mūsu valsts prasībām un sasniegtu mūsu izvirzītos mērķus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dati un īpašnieki kredītbirojā - pasaules pieredze un kompromisi

Evita Vaivode-Šulte, SIA Creditinfo Latvija Klientu apkalpošanas vadītāja,27.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānojam un runājam par to, ka Latvijā būs kredītbirojs, bet kā tad tādu izveidot? Kas jāņem vērā? Ko vēlamies ar to sasniegt? Domāju, ka visi vēlamies, lai Latvijā kredītbirojs nodrošinātu efektīvu un drošu informācijas apmaiņu? Šķiet daudziem veidojas priekšstats, ka kredītbiroja darbība ir ļoti vienkārša – jāsavāc dati, jāaprēķina scoring (vērtējums) un jādala pārējiem informācija.

Pamats jau it kā vienkāršs, bet šeit rodas jautājumi: kādēļ daudzas valstis, veidojot kredītbirojus, aicina talkā pasaules ekspertus – gan tiesiskā regulējuma radīšanai, gan scoringa izstrādāšanai gan tehnisko risinājumu ieviešanai? Ārvalstu praksē ir ne vienas vien valsts pieredze, kur kredītbiroju izveidošana bijusi pagalam neveiksmīga un situāciju labošana ir prasījusi daudz ļoti daudz resursu un radījusi problēmas. Veidojot kredītbiroju, ir svarīgi izmantot citu valstu pieredzi, lai nepieļautu tādas pašas kļūdas, ko jau pieļāvuši citi. Mums jābūt pietiekami gudriem, lai mācītos arī no citu kļūdām. Attiecībā uz kredītbiroju, man veidojas asociācijas ar auto – iemācīties to ikdienā lietot nav grūti, bet uzbūvēt auto ir daudz sarežģītāk, nepietiek salikt kopā stūri un riteņus, ir jāievēro arī daudz nianses un jāsavieno visas sīkākās detaļas tā, lai auto spētu pildīt savas funkcijas – droši un stabili kustēties uz priekšu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā veidos kredītbiroju – jautājumi - «kādu?» un «kāpēc?» - paliek atklāti!

Evita Vaivode-Šulte, SIA Creditinfo Latvija Klientu apkalpošanas vadītāja,27.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā Latvijā visai bieži tiek apspriests vārds «kredītbirojs». Daudziem rodas jautājumi par to, kas tas ir, kādēļ mums tas ir nepieciešams un kādas funkcijas tas veic.

Atbildes uz šiem jautājumiem, šķiet, radis ir tikai retais. Kad jautājumi ir vairāk nekā atbildes, mēs mēģinām meklēt papildus informāciju, bet pagaidām Latvijas informatīvajā telpā ziņas par šo mistisko veidojamu ir ļoti skopas. Šķiet vienīgā iespēja rast skaidrību, ir ķerties klāt visiem pasaulē pieejamajiem materiāliem un mēģināt izglītoties pašam.

Kredītbirojs noteikti nav ne parādnieku reģistrs, ne arī melnais saraksts, kā bieži vien salīdzina Latvijā. Izrādās, ka pasaulē jau gadu desmitiem ilgi strādā kredītbiroji un arī mūsu tuvākās kaimiņvalstis ir kārtējo reizi mūs apsteigušas attīstībā, jau vairāku gadu garumā strādājot ar kredītbirojiem. Pēc oficiāliem skaidrojumiem kredītbirojs ir uzņēmums, kas apkopo informāciju no dažādiem avotiem (gan par fiziskām, gan juridiskām personām), veido kredītspējas vērtējumus un nodrošina tirgus dalībniekus ar informāciju. Tātad galvenā doma ir apkopot vienviet informāciju un, balstoties uz to, veikt kredītspējas vērtējumus. Lai arī izklausās ļoti vienkārši, kredītbiroja funkciju veikšana prasa plašas zināšanas gan risku vadības jautājumos, gan makroekonomikā, gan jurisprudencē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmums: ja cilvēks godprātīgi maksā 10 rēķinus, neviens par to neuzzinās

Nozare.lv,10.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītbirojam jāataino informācija ne tikai par personas nenokārtotajām saistībām, bet arī saistību izpildi, jo tādējādi tiks sniegta plašāka aina par personas kredītrisku esamību vai neesamību, norāda riska menedžmenta konsultāciju uzņēmuma Creditinfo Decision izpilddirektors Pols Rendels.

Randels skaidroja, ka Latvijā kredītbirojs nav jauns pakalpojums, jo bankas jau patlaban veic kredītu reģistru, tiesa, piedāvājot tikai nelielu ieskatu kredītu kopainā. «Taču kredītbiroji, kas piedāvā visu informāciju par aizdevumiem un parādiem, Latvijā ir samērā jauna parādība. Kredītbiroji apvieno informāciju arī par dažādiem maksājumiem, piemēram, komunālajiem, telekomunikāciju u.c.,» atzina eksperts.

Pēc viņa teiktā, kredītbiroja ieviešana Latvijā ir pozitīvi vērtējama, jo kredītbiroja darbība ne tikai mazina kredītriskus, bet arī novērš krāpniecības gadījumus, kad kāds mēģina aizņemties naudu ar cita cilvēka identitāti, kā arī mazinās pārkāpumi banku darbībā un uzlabojas kredītu izsniegšanas apjomi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Darbu sācis Latvijā pirmais licencētais kredītinformācijas birojs

Žanete Hāka,22.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmais licencētais kredītbirojs – AS Kredītinformācijas Birojs ir izveidojis pakalpojumu, kas jebkurai privātpersonai dod iespēju iepazīties ar Kredītbiroja sistēmā uzkrāto informāciju, kuru kredītdevēji izmanto, lai novērtētu personas kredītspēju.

Speciālus informatīvos pakalpojumus kredītbirojs piedāvā arī uzņēmumiem, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Šobrīd AS Kredītinformācijas Birojs apkopo privātpersonu datus no sešām lielākajām Latvijas komercbankām – ABLV Bank, Citadele banka, DNB banka, Nordea, SEB banka, Swedbank, alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī pārējām uzņēmējdarbības nozarēm Latvijā, kur veidojas nenomaksāto rēķinu slogs, kā piemēram, komunālo pakalpojumu sniedzēju (ūdens, siltums, apsaimniekošana), parādu piedziņas, apsardzes uzņēmumus, degvielas mazumtirdzniecības un citu nozaru uzņēmumiem.

Kredītbirojs piedāvā jebkurai privātpersonai iespēju iepazīties ar Kredītbiroja sistēmā uzkrāto informāciju, kuru kredītdevēji izmanto, lai novērtētu personas kredītspēju. Kredītbiroja sistēmā pieejami dati arī no publiskajiem informācijas avotiem, kā, piemēram, Uzņēmumu reģistrs. Kredītbirojs katrai privātpersonai nodrošina divas bezmaksas Kredītvēstures atskaites gadā par pašas personas datiem. Kredītbirojs, ievērojot privātpersonu intereses, nodrošina katra pieprasījuma uzskaiti par katras privātpersonas Kredītvēsturi, ko veikuši esošie vai potenciālie kreditētāji. Šī ir iespēja kontrolēt personas datu izmantošanas likumību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Latvijā izmantosim Pasaules Klases līmeņa kredītbiroju risinājumus?

Evita Vaivode-Šulte, SIA Creditinfo Latvija Klientu apkalpošanas vadītāja,12.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medijos informācija par kredītbirojiem ir ļoti skopa. Lai arī EM (Ekonomikas Ministrija) iesniegusi informatīvo ziņojumu «Kredītinformācijas apmaiņas tiesiskie aspekti un institucionālais modelis», skaidrojošas un analizējošas informācijas par šo jautājumu medijos ir minimāli.

Latvijā šis jautājums netiek apspriests, bet jāizlemj ir daudzas būtiskas nianses, kas ietekmēs pilnīgi visus iedzīvotājus. Sabiedrībā pagaidām valda mērena vienaldzība pret notiekošo, lai arī diskusijām par šiem jautājumiem būtu jānotiek tieši šobrīd, kamēr visi jautājumi ir lemšanas procesā un katrs var izteikt savas vajadzības, vēlmes un viedokļus.

Šīs tēmas izprašanai un pētīšanai nedaudz pievērsās Panorāma sižetā, lvportals.lv un žurnāls Kapitāls aprīļa 2012 numurā. Grūti spriest vai pārējiem šī jautājuma sakarā ir pilnīga skaidrība vai tomēr neizpratne par to, kas notiek un kas tiek plānots?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvija krīzes cēloņi, sekas un kredītbiroja loma tajā

Evita Vaivode-Šulte, SIA Creditinfo Latvija Klientu apkalpošanas vadītāja,06.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visiem ekonomiskajiem notikumiem un pavērsieniem, kas notiek valsts tautsaimniecībā, ir savi cēloņi, sakarības, sekas un skaidrojumi. Kredītinformācijas apmaiņas ietekme uz ekonomiku Latvijā pagaidām nav bijusi pietiekami novērtēta, jo tas, kādā veidā valstī tiek nodrošināta kredītinformācijas apmaiņa starp visiem tirgus dalībniekiem, būtiski ietekmē daudz un dažādus ekonomikas procesus, kas kā ķēdes reakcija iespaido visu tautsaimniecībā notiekošo.

Pasaulē ir veikts daudz pētījumu par kredītbiroju ietekmi gan makroekonomikas, gan mikroekonomikas līmenī un rezultāti ir tiešām vērā ņemami. Arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka savā materiālā par globālās krīzes skartajiem reģioniem raksta: «The global economic crisis of 2008-09 has highlighted the importance of an effective institutional environment within which Credit decisions can be made judiciously» (EBRD Transition report 2011 «Crisis and Transition: The People’s Perspective» 34 lpp).

Kredītbiroja galvenā funkcija ir nodrošināt efektīvu un kvalitatīvu kredītrisku (zaudējumu rašanās iespējamību) vērtēšanu un vadību visiem tirgus dalībniekiem. Šo funkciju pildīšana atstāj ietekmi uz virkni citu procesu: samazinās kredītriski – samazinās kredītresursu cenas – pieaug kredītportfeļu kvalitāte – uzlabojas maksāšanas disciplīna – uzlabojas uzņēmumu naudas plūsma – uzlabojas konkurences vide – palielinās eksporta un ārvalstu investīciju piesaistes iespējas – samazinās ēnu ekonomika – palielinās ekonomiskā stabilitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Caur ērkšķiem uz ..... jauniem ērkšķiem

Evita Vaivode-Šulte, SIA Creditinfo Latvija Klientu apkalpošanas vadītāja,08.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nu jau vairāk kā gadu Latvijā noris darbs pie kredītinformācijas apmaiņas tiesiskā regulējuma sakārtošanas un rezultātā ir tapis likumprojekts «Kredītbiroju likums». Ar pašu likumprojektu un tā saistītajiem dokumentiem var iepazīties šeit.

Dokumentu veidošanā paralēles nepārtraukti tika meklētas ar citiem kredītinformācijas apmaiņas nodrošinātājiem Latvijā – parādu piedziņas uzņēmumiem un LB Kredītu reģistru, tāpēc likuma veidošanas procesā bija grūti izprotamas un pieņemamas pilnīgi jaunas vēsmas, ko var nest kredītbiroji, kā rezultātā likumprojekta veidošanas procesā tika pazaudētas kredītbiroja galvenās idejas. Lai gan strādājot pie likumprojekta izstrādes skaidrībai būtu jāpieaug, šķiet, ka Latvijā, šajā jomā, rodas tikai lielāks juceklis.

Pat vienkārši, iepazīstoties ar likumprojekta anotācijā norādītajām šī brīža problēmām, ko it kā būtu jārisina un likumprojektā norādītiem mērķiem, jau top skaidrs, ka šīs lietas kopā neiet. Izvērtējot pašu likumprojektu kļūst acīmredzams, ka šāds regulējums nemaz nevar ne atrisināt norādītās problēmas, ne arī īsti sasniegt izvirzītos mērķus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Iedzīvotājs kredītbirojā – ieguvējs vai zaudētājs?

SIA Creditinfo Latvija Klientu apkalpošanas vadītāja,17.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ko kredītbirojs nozīmē Latvijas iedzīvotājiem – ieguvumu vai zaudējumu? Bažas un neskaidrības privātpersonu datu jautājumos ir daudz, bet skaidras atbildes pagaidām nekur nav rodamas. Ko mums dos šī pilnīgā informācijas apmaiņa? Kāda tad būs iedzīvotāju loma un ietekme kredītbirojā?

Ārvalstīs iedzīvotāji ir informēti par saviem datiem un seko līdzi savai kredītspējai. Ja kārtīgi maksāti visi rēķini, laikā nokārtotas visas kredītsaistības, nav nodokļu parādi – kredītspēja ir augsta (labs scorings), un iedzīvotājs zina, ka viņš, dodoties pēc jauniem pakalpojumiem, saņems labākus nosacījumus, neatkarīgi no tā, pie kura pakalpojuma sniedzēja viņš vērstos. Zemākas % likmes, ērtāks maksāšanas grafiks, lielāki kredītlimiti, jo šī iedzīvotāja kredītrisks ir zems un labus klientus vēlas ikviens pakalpojumu sniedzējs. Rezultātā sanāk tā, ka šādā veidā kārtīgie maksātāji tiek atalgoti par savu godprātību un atbildību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kredītbirojs un tā ietekme uz uzņēmējdarbības vidi

SIA Creditinfo Latvija Klientu apkalpošanas vadītāja,07.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā diskutējot par kredītbiroju tēmu, bieži nākas saskarties ar neizpratni par kredītbiroja funkcijām, mērķiem un ekonomikas problēmām, ko tas palīdzētu risināt. Kāds tad ir sagaidāmais ieguvums no kredītbiroja? Kādu labumu tas varētu sniegt Latvijai?

Vispirms gribu uzsvērt, ka kredītbirojs nenodarbojas ne ar parādu piedzīšanu, ne kredītpakalpojumu sniegšanu, jo tas radītu interešu konfliktu un negatīvi ietekmētu konkurenci. Kredītbirojs datus neizmanto savām vajadzībām - tas sniedz informācijas pakalpojumus pārējiem tirgus dalībniekiem (kredītspējas, riska novērtēšanā u.t.t.).

Katrā valstī kredītbiroja modelis ir atšķirīgs (funkcijas, īpašnieku struktūra, datu avoti, apstrādes veidi u.c.), jo vērā ir jāņem katra tirgus individuālās īpatnības un vajadzības. Kredītbirojus vienojošais faktors viennozīmīgi ir mērķis jeb kredītbiroja pamatfunkcija – informācija kredītspējas izvērtēšanai, pats vērtējums (scoring) un kredītrisku vadība. Lai veiksmīgi sasniegtu šos pamatmērķus, neatņemamas ir arī pārējās funkcijas:

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tikai apzinot savas kļūdas varēsim iet uz priekšu

Evita Vaivode-Šulte, SIA Creditinfo Latvija Klientu apkalpošanas vadītāja,22.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martin Gruell sacīja:

«No transparency, no trust;

no trust, no credit;

no credit, no investment;

no investment, no growth!

So there is a simple logic: financial reporting is an essential building block for financial intermediation, foreign investment, and sustainable economic development.»

Šis īsais, bet ļoti precīzais izteiciens, rosināja mani mazliet vairāk pavērties Latvijā notiekošajā.

Finanšu sistēmas nozīme ekonomikas attīstībai

Visiem labi zināms, ka finanšu sistēma ir viens no pamatiem valsts ekonomikas attīstībai un stabilitātei un tās ietekme var būt izšķiroša gan tautsaimniecības augšupejas un kritumu tempiem (apmēriem), gan attīstības virzieniem. Efektīvs finanšu institūciju darbs var nest būtisku ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanos, bet tieši to augstās ietekmes dēļ, pastāv arī būtiski riski valsts finanšu sistēmas stabilitātei, kuru ignorēšana, gan likumdevēju, gan izpildvaras līmenī, var radīt nozīmīgas negatīvas sekas un nodarīt neatgriezeniskus postījumus ne tikai tuvākajā, bet arī tālākajā valsts attīstības perspektīvā. Risku vadības nozīmi finanšu sistēmā akcentē arī Eiropas Centrālā Banka: «Lai aizsargātu finanšu sistēmu un nodrošinātu finanšu stabilitāti, jānoskaidro galvenie risku avoti un vājās vietas un jāpanāk, lai visas iesaistītās puses, piemēram, finanšu institūcijas un uzraudzības institūcijas apzinātos šos riskus.» (skatīt šeit)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) šodien prezentētajā jaunākajā globālās ekonomikas apskatā «OECD Economic Outlook 2018» Latvijai joprojām prognozē straujāko iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi Baltijas valstu vidū 2018.-2020. gadā, informē Ekonomikas ministrija.

Izaugsme tiek prognozēta attiecīgi 4,7% 2018. gadā, 3,9% 2019. gadā un 3,3% 2020. gadā. Salīdzinājumam, Igaunijā – 3,3% 2018. gadā, 3,5% 2019. gadā un 2,3% 2020. gadā, kamēr Lietuvā – 3,4% 2018. gadā, 2,9% 2019. gadā un 2,6% 2020. gadā.

Pārskata analīzē par Latviju OECD akcentējusi strukturālo reformu nozīmi saistībā ar darbinieku apmācību un pārkvalifikāciju, kā arī īres mājokļu tirgus attīstību, lai veicinātu darbinieku iekšējo mobilitāti, sekmētu prasmju neatbilstības novēršanu un darba tirgū pieejamo darbinieku skaita pieaugumu. OECD uzsver, ka šīs reformas ilgtermiņā palīdzēs Latvijai nodrošināt iekļaujošu izaugsmi un labklājības pieaugumu. Savukārt kā lielākie riski Latvijas IKP izaugsmei tiek norādīta investīciju tempa samazināšanās un situācija globālajā tirdzniecībā, t.sk., Brexit ietvaros, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt eksporta pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Autotransporta direkcijas iepirkums provocē augstāku cenu

Jānis Goldbergs,16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iepirkums Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā noslēgsies 9. septembrī. Autotransporta direkcijā (ATD) tiks atvērti pārvadātāju piedāvājumi, un, visticamāk, tie pārsniegs valsts iecerēto summu

Kādēļ pārvadātāji nevar izpildīt valsts piedāvājumu veikt pārvadājumus sabiedriskajā transportā visā Latvijā kopumā pie tādiem noteikumiem, kā definēti iepirkumā? Kādi ir valsts iepirkuma riski no pārvadātāju skatu punkta? Pie kādām sekām novedīs pārlieku augstā piedāvātā pārvadājumu cena, kuru diktē pats iepirkums? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes Dienas Bizness prasīja Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidentam Ivo Ošeniekam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 16. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir iepirkuma galvenais klupšanas akmens vai risks, raugoties no pārvadātāju skatu punkta?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītinformācijas apmaiņas attīstība pasaulē

Jau visai sen uzņēmēji saprata informācijas nozīmīgumu jebkurās biznesa attiecībās, it īpaši, ja darījuma partneri viens otru nepazīst. Šī iemesla dēļ jau 19.gs.pašā sākumā tika spriests par nepieciešamību apmainīties ar informāciju, lai tādējādi izvairītos no zaudējumiem, kas radās nepamatoti kreditējot (kredītu izsniegšana, pēcmaksas nosacījumi utt.).

Sākotnēji uzņēmēji nolēma informācijas apmaiņu veikt starp konkrētas uzņēmumu apvienības biedriem. Pirmā uzņēmumu apvienība, kas uzsāka savstarpēju kredītinformācijas apmaiņu, bija «Britain’s Society of Mutual Communication for the Protection of Trade» 1801. gadā un biedrībā bija ap 2000 biedru1. 19.gs otrajā pusē šādas uzņēmumu grupas, kur biedri savā starpā apmainījās ar informāciju, parādījās arī ASV un tieši šeit arī sāka veidoties pirmie mēģinājumi no informācijas apmaiņas nodrošināšanas gūt peļņu un nodalīt šo funkciju pildīšanu atsevišķi, tādējādi izvairoties no interešu konflikta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas makroekonomikas prognozes Stabilitātes programmas izstrādei 2022. - 2025. gadam, taču aplēses par ekonomikas attīstību turpmākajos gados var būtiski ietekmēt epidemioloģiskie un ģeopolitiskie riski, augstās enerģijas cenas, inflācija, ēnu ekonomika, kā arī politiskie riski.

Fiskālās disciplīnas padome šī gada 10. februāra sanāksmē apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes, kas šogad paredz iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 4% apmērā, bet 2023. gadā - 3,9% apmērā. IKP izaugsme 2024. un 2025. gadā prognozēta 3,4% apmērā.

Kā norāda Padome, pašlaik ekonomika ir uzsākusi jaunu izaugsmes ciklu, tomēr izaugsmi apdraud vairāki makroekonomiskie riski, tostarp inflācija un spriedze darba tirgū, kā arī citi riski. Gan ministrijas, gan Padomes aprēķini liecina, ka 2024.-2025. gadā ekonomika var sākt darboties virs tās potenciāla.

Padomes ieskatā, iespējamo risku vidū, kas var apdraudēt valsts ekonomisko attīstību, joprojām ir Covid-19 un tā iespējamās mutācijas. Arī saspīlējumi Krievijas un Ukrainas starptautiskajās attiecībās un potenciālā Baltkrievijas iesaistīšanās šajā procesā veido nelabvēlīgu vidi stabilai ekonomikas izaugsmei, negatīvi ietekmē enerģijas, it īpaši dabasgāzes cenas, rada nepievilcīgu investīciju klimatu reģionā. Tāpat nav izslēgta arī enerģijas avotu piegādes šoka varbūtība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādiem pasaules notikumiem investējot būtu jāpievērš uzmanība?

Rolands Zauls, Swedbank investīciju produktu līnijas vadītājs,09.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada norises globālajā ekonomikā un finanšu tirgos turpina nolikt ieguldītājus krustcelēs – kādu investīciju stratēģiju turpmāk īstenot? To veicinājuši centrālo banku lēmumi, tāpat investorus satrauc iespējamais tehnoloģiju burbulis un ģeopolitiskās nesaskaņas, ASV un citu valstu parādi, kā arī citi riski.

Turklāt būtiski notikumi šogad mēdz visai strauji mainīties un attīstīties. Kādi ir galvenie pašreizējie riski un ko darīt investoram

Ģeopolitika: konfliktu scenāriju eskalācija

Jau vairākus gadus ģeopolitika kļuvusi par vienu no būtiskākajiem ekonomikas un finanšu tirgu risku avotiem. Ukrainas karš ilgst trešo gadu, konflikts Tuvajos Austrumos draud saasināties, Taivānas statuss joprojām ir ASV un Ķīnas spriedzes avots, kā arī globālā sacensība par to, kas dominēs tehnoloģiju nākotnē, licis pasaulei kļūt kareivīgākai. Līdz ar to ģeopolitiskā riska rādītāji ir pieauguši. Tomēr plašākā vēsturiskā kontekstā tie joprojām izskatās ierobežoti. Tāpat arī finanšu tirgus baiļu rādītājs, ko mēra ar VIX indeksu, joprojām ir salīdzinoši zems (atskaitot augusta sākuma akciju izpārdošanu). Sākoties karam Ukrainā, tas pāris mēnešus pakāpās virs 33 punktiem, pēc tam atkal noslīdot uz leju. Turklāt šis indekss ne tuvu nav tam līmenim, kāds bija 2008. gada lielās finanšu krīzes laikā – 59 punkti, vai 2020. gada kovida pandēmijas laikā – pie 53 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī preču eksporta vērtība pieauga par 35,2%, bet 2021. gada laikā preču eksporta vērtība ir cēlusies par 3,2 miljardiem un sasniegusi – 16,5 miljardus eiro.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka pērn eksporta spēcīgais izrāviens balstīja ekonomikas atveseļošanos un sagaidāms, ka pozitīvais ieguldījums izaugsmē šogad saglabāsies. "Ņemot vērā bāzes efekta ietekmi, vēl tuvākajos mēnešos turpinās uzrādīties ievērojamais procentuālais kāpums, kas pamatā ataino produkcijas cenu pieaugumu. Tas pamazām izzudīs, liekot arī sarukt izaugsmes spējumam. Piegādes ķēdes soli pa solim mazinās šķēršļus, mazinot arī cenu spiedienu. Arī makroekonomiskās prognozes galvenajos eksporta tirgos joprojām ir stabilas, kas pamatscenārijā joprojām sola eksporta izaugsmi, bet krietni rimtākā gaisotnē. Tas būtu optimāli pozitīvs scenārijs, kad saglabājas labvēlīgi apstākļi apjomu pieaugumam, kas nosedz iespējamās cenu korekcijas. Ņemot vērā iespaidīgo izrāvienu pērn, kopējo eksporta dinamiku turpinās noteikt kokrūpniecības nozare," norāda ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas ekonomika attīstās strauji, bet radušies jauni riski negatīvām izmaiņām

Zane Atlāce - Bistere,15.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) izstrādātās Latvijas makroekonomikas prognozes 2020.-2022. gadam, kas tiek izmantotas par pamatu valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā. Kopumā prognozes novērtētas kā reālistiskas, taču bažas raisa riski starptautiskās tirdzniecības un banku sektora reputācijas jomā.

Apstiprinot inflācijas prognozi, Padome norāda, ka kopš 2018. gada oktobra inflācijas prognozē nav veiktas izmaiņas. Taču spiediens uz darba algu pieaugumu darba tirgū joprojām ir augsts, kā rezultātā inflācija varētu būt augstāka par pašreiz prognozēto FM līmeni.

«Latvijas darba tirgus turpina uzkarst – bezdarba līmenis samazinās, iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū sasniedz jau 70%, un Latvijas darba tirgus piesātinājums turpina augt. Līdz ar to paredzams, ka nākamajos gados turpināsies spiediens uz darba samaksu un inflāciju, kas ilgtermiņā var palielināt inflācijas rādītājus,» norāda Inna Šteinbuka, FDP locekle.

Apstiprinot reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi,Padome norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi 2018. gada oktobrī, Finanšu ministrija reālo IKP pieauguma tempu 2019. gadam ir palielinājusi no 3,0% līdz 3,2%, t.i., par 0,2 procentpunktiem, bez izmaiņām turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautsaimniecību un finanšu sektoru skar pārbaudījumi saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, energoresursu un izejvielu cenu kāpumu un piegādes ķēžu grūtībām, bet kredītiestāžu kredītrisks un pelnītspējas risks ir pieauguši.

Tā secināts Latvijas Bankas jaunākajā "Finanšu stabilitātes pārskatā", kurā analizēta Latvijas finanšu sistēmas attīstība un noturība.

Latvijas Bankas eksperti norāda, ka kredītiestādēm ir svarīgi laikus atzīt problemātiskos kredītus un veikt atbilstošus uzkrājumus. Ievērojot pandēmijas laikā gūto pieredzi, kā arī fiskālās telpas ierobežojumus, valsts atbalsts privātajam sektoram turpmāk jāsniedz daudz mērķētāk.

Lielāki riski un piesardzība negatīvi ietekmē jau tā gauso uzņēmumu kreditēšanu un investīcijas. Uzņēmumu kreditēšanas jomā joprojām nepieciešams risināt ieilgušās strukturālās problēmas, teikts pārskatā.

Mājsaimniecību kreditēšana kļuvusi aktīvāka. Mājsaimniecību pieprasījums pēc mājokļa ir audzis, bet atbilstoša piedāvājuma trūkst, jo mājokļu būvniecība ilgstoši bijusi vāja. Būvniecības izmaksu kāpums un piegādes problēmas vēl vairāk vājina mājokļu piedāvājumu un veicina cenu kāpumu. Mājokļu cenu krasas korekcijas risks pagaidām ir mazs, uzskata Latvijas Bankas eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas eksportam klājas visnotaļ labi. Arī tuvākā laika prognozes par pieprasījumu ārējos tirgos ir visumā apmierinošas, lai gan skaidrs, ka izaugsme bremzēsies un ir zināmi riski. Tajā pašā laikā ir jādomā, kā strādāt un eksportēt gudrāk.

Tās ir vien pāris atziņas no DB gada nozīmīgākās konferences Biznesa prognozes 2019 sadaļas, kas bija veltīta mūsu valsts eksportspējai.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, eksporta vērtība šajā gadā (oktobra dati) ir vairāk nekā viens miljards eiro. Galvenie eksporta virzītājspēki šogad ir lauksaimniecības preces un pārtika, koksne, kā arī mehānismi un mehāniskas ierīces.

Lai arī eksports ir būtisks priekšnoteikums izaugsmei, jo Latvija sava mazā tirgus dēļ nevar balstīties tikai uz iekšējo patēriņu, tomēr ar to ir saistīti vairāki riski. Vispirms jau tā ir atkarība no pieprasījuma svārstībām ārējos tirgos, kas ietekmē produkta cenu, tāpat eksportā uz trešajām valstīm pastāv valūtas svārstību riski. Līdztekus jāmin politiskie riski, piemēram, saspringtās attiecības ar Krieviju, tarifu karš starp Ķīnu un ASV, protekcionisma tendences pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dodoties uz banku pēc aizņēmuma, potenciālie kredītņēmēji parasti jūt zināmas bažas, vai banka neatteiks naudas aizdevumu, un, ja piešķirs kredītu, tad ar kādiem noteikumiem.

Lai labāk izprastu, kā veidojas kredītvēsture un kā tā ietekmē gan privātpersonu, gan uzņēmumu iespējas saņemt finansējumu, skaidro Finanšu nozares asociācija un AS “Kredītinformācijas Birojs”.

Kredītvēsture ir, sava veida, personas novērtējums finanšu jomā, kas sniedz plašu informāciju par indivīda vai uzņēmuma finanšu saistībām un to izpildi. Tā ietver gan pašreizējās, gan pagātnes kredītsaistības, kā arī citus parādus, piemēram, komunālos maksājumus un telekomunikāciju rēķinus, ja tie ir kavēti. Kredītvēsturē var parādīties arī informācija par nodokļu parādiem, maksātnespējas procesiem un dažādiem amatu liegumiem, kas ir reģistrēti Uzņēmumu reģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Viedoklis: Ilgā zemo procentu likmju perioda riski eirozonā

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns,18.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā bankas (ECB) Padome 2009. gadā veica strauju savu noteikto likmju samazināšanu, kad galveno refinansēšanas operāciju likme tika samazināta līdz 1%. Savukārt 2014. gadā tā tika samazināta līdz 0.05%. Var teikt, ka zemu procentu likmju periods eiro zonā ir jau 8 gadus. Bet runa nav par konkrētu laika perioda ilgumu, bet par riskiem un to uzkrāšanos.

Jāpiekrīt tiem finanšu ekonomistiem, kuriem ir pārliecība, ka ilgstošs periods ar zemām procentu likmēm palielina nākotnes riskus un krīžu iespējamību, viņi iesaka regulāri izskatīt iespēju sākt procentu likmju palielinājumu un nelietderīgi neizmantot zemo procentu likmju periodu ilgāk, nekā tas patiešām būtu nepieciešams.

Sers Džons Templetons (amerikāņu-angļu finansists, filantrops un vairāku grāmatu autors) kļuva pazīstams kā globālo kopējo ieguldījumu fondu viens no radītājiem un labi izprata ekonomikas un finanšu tirgus cikliskumu. Daži principi vienmēr paliek nemainīgi, arī tas, ka ar laiku jebkurā sistēmā parādās riski. Vēsturiski visai bieži pārāk augsts un straujš kāda aktīva cenas pieaugums pēc tam mijas ar šī aktīva strauju cenas kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Globālās ekonomiskās politikas nenoteiktība ir vēsturiski augstākajā līmenī

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis,10.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatots optimisms, ne tikai cerības, tuvāko divu gadu laikā būs raksturīgs elements pasaules ekonomikā. Lai arī starptautiskais domstarpību līmenis ir audzis un nedrīkst noniecināt politiskos izaicinājumus, protekcionisma retorika līdz šim ir salīdzinoši maz īstenojusies reālā darbībā. Gada sākumā vērojamais sinhronizētais aktivitātes pieaugums pasaulē turpinās.

IKP pieaugums Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs šogad būs vidēji 2.1% un 2018. gadā 2.2%. Noskaņojumi rādītāji norāda pat uz nedaudz lielāku pieaugumu. Tajā pašā laikā aktuāli būs galvenie sociālie izaicinājumi, piemēram, ekonomiskā nevienlīdzība, iedzīvotāju novecošana un darba vietu zaudējumi digitalizācijas un automatizācijas ietekmē.

Globālās ekonomiskās politikas nenoteiktība ir vēsturiski augstākajā līmenī, kas piesātināta ar populismu un protekcionismu. Kā bija gaidāms, ASV prezidenta D. Trampa ekonomiskā politika (Tramponomika), ir izrādījusies grūti īstenojama un Prezidents vairākkārt ir paspējis savas domas mainīt. Tomēr attiecības starp divām pasaules ekonomikas lielvarām Ķīnu un ASV ir uzlabojušās. Pasaules tirdzniecība uzrāda augšupejošu tendenci, un šķiet ar stabilu tendenci. Visaptveroši pozitīvi signāli vērojami arī strauji augošajās ekonomikās, ieskaitot Ķīnu, bet investīciju cikla atgūšanās līdzsvaro politiskos riskus visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Banka noteikusi piecas finanšu tirgus uzraudzības prioritātes

Db.lv,31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir noteikusi piecas finanšu tirgus uzraudzības prioritātes, un atbilstoši tām apstiprināts un publicēts 2023.gada finanšu tirgus uzraudzības plāns, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Plāns paredz veikt 40 dažādas klātienes pārbaudes, lai gūtu pārliecību par finanšu sektora noturību un ilgtspēju, kā arī finanšu institūciju darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām un šo institūciju klientu interešu aizsardzību.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile informē, ka 2023.gadā Latvijas Banka īpašu uzmanību pievērsīs dažādu risku pārvaldībai, finanšu tirgus dalībnieku operacionālajai un finanšu noturībai, kā arī finanšu pakalpojumu saņēmēju interešu aizsardzībai. Pārbaužu plāns publicēts ar mērķi nodrošināt caurskatāmu uzraudzības procesu un iespēju finanšu tirgus dalībniekiem labāk sagatavoties sadarbībai ar uzraudzības iestādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts Policija pēdējā laikā regulāri saņem sūdzības par krāpšanas gadījumiem, ņemot elektroniskos kredītus uz citas personas vārda, informē policijas pārstāvji. Ņemot to vērā, izstrādāts pakalpojums, kas turpmāk varētu iegrožot šādu pārkāpumu izplatību.

«Šim nozieguma veidam varētu būt augsta latentitāte: cilvēki bieži vien par notikušo izvēlas policijai neziņot, jo jūtas vainīgi, ka paši labprātīgi kādam ir iedevuši savus datus, tostarp internetbankas pieejas kodus un paroles, saka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vadītājs Toms Sadovskis. Policija gan aicina upurus nebaidīties un par krāpšanas gadījumiem ziņot policijā, jo kredītu krāpnieki ir sava aroda profesionāļi, kas atrod pieeju dažādiem cilvēkiem dažādās dzīves situācijās.

Leģendas, ko noziedznieki izmanto krāpšanā, ir dažādas. «Viena leģendu grupa ir saistīta ar solījumiem pieņemt darbā. Šajos gadījumos cilvēkam tiek teikts, ka, lai sagatavotu darba līgumu vai izmaksātu algu, ir nepieciešams zināt internetbankas pieejas kodu. Leģendai notic cilvēki, kuri minimāli lieto internetbanku un nepārzina tās darbību. Otra leģendu grupa ir saistīta ar konta izīrēšanas pakalpojumu, orientējoties uz cilvēkiem, kuri zina internetbankas darbības pamatprincipus. Šajos gadījumos upuris notic krāpnieka stāstam par tīra konta nepieciešamību, piemēram, prasītājs stāsta, ka VID nobloķējis viņa kontu un tāpēc nav, kur ieskaitīt naudu u.tml. Par palīdzēšanu parasti tiek solīti 10 – 20 lati mēnesī,» krāpnieku leģendas skaidro T. Sadovskis. Līdzās krāpniecībai ar labprātīgi nodotiem datiem, pastāv arī krāpniecība ar zagtiem datiem, bet tā ir mazāk izplatīta.

Komentāri

Pievienot komentāru